2024. gada 11. septembrī notika Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēde, kurā piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde un LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele.
Kā galvenais darba kārtības jautājums tika skatīts Ekonomikas ministrijas (EM) Informatīvais ziņojums par efektīvāko pārvaldības modeli pieaugušo mācībām, par kuru arī notika karstākās debates. Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanas modeli. EM ir lielas ambīcijas un 2024.gadā vien ir plānots apmācīt 17 000 strādājošo. Par pilotprojekta nozari ir izvēlēta būvniecība. Prezentējot pieaugušo mācības modeli, EM uzsvēra, ka ir plānotas apmācības šauru jomu profesijām. Lēmuma pieņemšanas modelis apmācību vajadzību noteikšanai ir komplekss un daudzpakāpju. Plānots, ka 2024.gadā tiks atlasītas 103 darba tirgū pieprasītākās kvalifikācijas, kurās arī notiks apmācības.
LBAS pauda bažas, ka nav skaidri noteikts mehānisms, kā tiks atlasīti apmācību dalībnieki būvniecības pilotprojektā, lai nesanāktu tā, ka mācību vajadzības tiek noteiktas tikai pēc darba devēju pieprasījuma, neņemot vērā darbinieku viedokli un vajadzības. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija jautāja par efektīvāku apmācību pārvaldības modeli un resoru apvienošanu, taču atbildi nesaņēma.
Sēdē ar prezentāciju piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par Individuālo mācību kontu pieejas īstenošanu un aprobācijas. Lai sasniegtu projekta mērķus, IZM plāno apmācīt 1000 pieaugušo jau līdz 2024.gada beigām. Lai to panāktu, IZM sākumā piedāvās īsāka cikla kursus.
Daudz sanāksmes laikā tika diskutēts arī par Zaļā koridora principa ievērošanu, kas būtībā nozīmē dažādus ārvalstnieku piesaistes atvieglojumus. LBAS konceptuāli neiebilst pret vienkāršotām darbaspēka piesaistes procedūrām investīciju un eksportējošiem uzņēmumiem augsti kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistei. Tai pat laikā LBAS uzskata, ka papildus jau izvirzītajiem kritērijiem (pamatkapitāls; eksports; darbinieku skaits), jāpievieno vēl divi kritēriji, proti:
- darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, algoti nodarbinājis un uzaicināmo ārzemnieku īpatsvars nepārsniedz 20 procentus no darba devēja nodarbināto skaita iepriekšējā gadā;
- darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, maksājis uzņēmuma darbiniekiem mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas atbilst samaksai, kas būs jānodrošina darbiniekam ārzemniekam.
Tāpat LBAS aktualizēja jautājumu par to vai saraksts ar aptuveni 250 darba devējiem, kuriem tiks piešķirts prioritārais statuss ārvalstu darbaspēka piesaistei, būs publisks. Sadarbības partneri pauda bažas par izvēli publiskot Latvijā reģistrētos eksportējošos un investējošos komersantus, kuriem piešķirts prioritārais statuss. EM norādīja, ka par LBAS aktualizētajiem jautājumiem diskusija tiks turpināta Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitā, līdzīgi kā par IZM uzdoto jautājumu par to, kā zaļais koridors darbosies praksē.