Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) sēdē 14. decembrī tika saskaņoti vairāki būtiski jautājumi, kuri ietekmē profesionālo izglītību.
Tā, piemēram, tika saskaņots valsts finansēto profesionālās izglītības programmu un izglītojamo skaits uzņemšanai 2023. gadā. Kā karstais kartupelis ne vienā vien sēdē tiek diskutēts, ka vajadzētu veidot grupas, kurās ir neliels pretendentu skaits ekonomikai svarīgās nozarēs. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti norādīja uz problēmu, uzsverot, ka sevišķi tas skar enerģētikas nozari. Kā piemēru var minēt kvalifikāciju “Vides iekārtu tehniķis”, kur absolventi pēdējo reizi ir bijuši 2011.gadā.
Sēdes laikā tika aplūkota bezdarba situācija un bezdarbnieku atbalsta pasākumi. Bezdarba situāciju varētu raksturot kā optimālu, uz 2022.gada 28.novembri bija 51 416 bezdarbnieku un 25 434 brīvas darba vietas. Būtiski, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, bezdarba vidējais ilgums ir samazinājies, samazinājies ir arī ilgstošo bezdarbnieku skaits. Nodarbinātības valsts aģentūras prezentācijā tika atspoguļots bezdarbnieka portrets atkarībā no dzimuma, izglītības līmeņa un bezdarba ilguma. No visiem bezdarbniekiem 59,8% bezdarba ilgums 2022.gadā bija līdz 6 mēnešiem, 2021.gadā tādu bija 53,3%. Visvairāk bezdarbnieku ir vecuma grupā 50 gadi un vairāk – tādu bija 40%. Kā tas ir ierasti, vismazāk bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību, viņi arī visātrāk atrod jaunu darbu un iekļaujas darba tirgū. Joprojām kritiska situācija ir attiecībā uz jauniešiem vecuma grupā 15-24 gadi, tādu bija 4% 2022.gadā, turklāt šis rādītājs salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis (3,3%). Taču kopumā situācija ar jauniešiem vecuma grupā 15-24 gadi ir uzlabojusies – bezdarba ilgums līdz 6 mēnešiem bija 83,6% (2021.gadā – 80,9%). No aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem jauns pasākums ir personīgā mentora pakalpojums, kurš palīdzēs atsevišķām sociālajām grupām ātrāk un veiksmīgāk iekļauties darba tirgū.
Viens no būtiskākajiem PINTSA jautājumiem bija sociālo partneru iesaiste un uzdevumi Valsts kontroles izstrādāto rekomendāciju ieviešanā. Latvijas Darba devēju konfederācija aktualizēja vairākas problēmas saistībā ar Valsts kontroles rekomendācijām. Jau šobrīd esošajam audzēkņu skaitam profesionālajā izglītībā netiek nodrošināts bāzes finansējums, ko paredz normatīvais regulējums, nepieciešama lielāka audzēkņu skaitafinansēšana profesionālajā izglītībā, lai sasniegtu nacionālos mērķus, ka puse no izglītojamajiem pēc pamatskolas izvēlas iegūt profesionālo vidējo izglītību, kā arī nozaru ekspertu padomju, kuras darbojas uz trīspusējas sadarbības pamata, finansējums no valsts budžeta u.c.. Viena no problēmām ir arīpedagogu konkurētspējīgs atalgojums profesionālajā izglītībā, kas negatīvi ietekmē pedagogu piesaisti no privātā sektora. Izglītības un zinātnes ministrija uzsvēra, ka viens no Valsts Kontroles ieteikumiem ir arī profesionālās izglītības prestiža veicināšana, kā arī sociālo partneru un nozaru iesaiste. Neraugoties uz to, ka Valsts Kontrole 6 ieteikumus no vairāk nekā 10 ieteikumiem ir atzinusi par ieviestiem, LBAS ieskatā būtu jāturpina darbs pie profesionālās izglītības prestiža celšanas, t.sk. efektīvi iesaistot sociālos partnerus.