Š.g. 11.augustā notika Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) sēde. Tās laikā Ekonomikas ministrija (EM) prezentēja jauno modeli, kā, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), tiks apmācīti potenciālie darbinieki atbilstoši uzņēmumu pieprasījumam. Vispirms jāsāk ar to, ka modelis balstīsies uz īstermiņa darba devēju vajadzībām. Mācības īstenos Izglītības un zinātnes ministrija caur platformu STARS ar Eiropas Struktūrfondu atbalstu. Shēma ir ļoti vienkārša un ērta – uzņēmums signalizē par nepieciešamo darbinieku skaitu (priekšroka tiek dota lielajiem eksportējošiem uzņēmumiem), tālāk EM sadarbībā ar NVA novirza darbiniekus IZM un valsts apmaksā 1 nedēļu ilgas apmācības. Pašlaik tiek uzsākts darbs pie pilotprojekta un modelis tiek īstenots esošā valsts budžeta ietvaros, ja neskaita STARS programmas finansējumu. IZM uzsvēra, ka tām vajadzētu būt vairāk darba vidē balstītām mācībām, lai darbinieks maksimāli būtu gatavs darba tirgum. @LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos @Linda Romele pauda bažas, vai aiz mikro menedžmenta uzņēmumu līmenī nepazudīs kopējais valsts pasūtījums straujākai ekonomiskajai izaugsmei un finansiālais nodrošinājums šī prasmju pilnveidošanas modeļa ilgtspējīgai darbībai.
Otrs “karstais kartupelis” ir plānotās izmaiņas izglītības sistēmā. Pēc 8 gadu ilga darba šajā mācību gadā būs centralizētais eksāmens dabaszinībās. IZM rosina atcelt centralizēto eksāmenu slieksni, ļaut biežāk labot vērtējumus, vidusskolas posmā plāno ļaut izvēlēties brīvprātīgi augstākā līmeņa centralizētā eksāmena kārtošanu. Sēdē piedalījās arī @Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, norādot, ka nav bijusi pietiekama datu analīze un konsultācijas ar ekspertiem, pirms ieviest jaunos grozījumus. Nenoliedzot, ka IZM pieteiktie jautājumi ir aktuāli, taču nedrīkstētu vasarā, steidzamības kārtā virzīt grozījumus, kas attiecas uz jauno mācību gadu. I.Vanaga atgādināja, ka Eiropas Struktūrfondi netiek apgūti, tai pat laikā pietrūkst līdzekļu ieguldījumiem pedagogos un mācību līdzekļos, lai centralizēto eksāmenu rezultāti dabaszinībās būtu labāki. Vairākkārtīgi tika pieminētas OECD rekomendācijas attiecībā uz eksāmeniem – izglītības un zinātnes ministre I.Indriksone atbildēja, ka eksāmeni būs, bet kā ieejas nosacījumi vidējā vispārējā un profesionālā izglītībā. Jautājums vienīgi ir par to, vai profesionālā izglītība tam ir gatava. Tāpēc I.Vanaga ierosināja kādā no nākamajām CAP sēdēm izskatīt jautājumu par profesionālās izglītības piedāvājumu jauniešiem, kuri nevar sekmīgi pabeigt 9.klasi.
Par profesionālās un augstākās izglītības sasaisti ar darba tirgus vajadzībām un valsts finansēto studiju vietu sadales principiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera prezentēja savu redzējumu, proti:
- CAP sēdē tiek pieņemts lēmums par stratēģisko gala pasūtījuma apstiprināšanu.
- Apstiprināšana CAP ietvaros iespējama vienīgi ar uzņēmēju organizāciju saskaņojumu
- Līgumi ar augstskolām tiek slēgti pēc to projektu saskaņošanas ar uzņēmēju organizācijām
No dalībniekiem izskanēja dažādi viedokļi, akcentējot problemātiku saistībā ar sistēmas efektivitātes vērtēšanu. Kā piemērs tika minēta situācija, ka students četrus gadus mācās, piektajā sāk strādāt un tikai sestajā gadā ir monitorings, nonākot pie tā, ka sešus gadus “nekas netiek darīts”.