Sociālo partneru iesaiste pieaugušo izglītībā - LBAS - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

Viens no stratēģijas “ET 2020” (Education and training 2020) mērķiem bija vismaz 15% pieaugušo piedalās mūžizglītībā, arī Latvija bija izvirzījusi mērķi līdz 2020.gadam sasniegt 15% pieaugušo iedzīvotāju, kas iesaistīti izglītības pasākumos. Neskatoties uz mūžizglītības jautājumu prioritāti ES dienaskārtībā, Eiropas Komisija progresu, lai sasniegtu mērķa indikatoru – 15%, novērtē kā lēnu (EC, 2019).

Atgriežoties pagātnē, mērķa indikatoru 2003.gadā noteica Eiropas Savienības Padome. Sākotnēji tie bija 12,5% 2010.gadā, vēlāk tika pieņemts izaicinājums palielināt mērķa indikatoru līdz 15% ar sasniegšanas termiņu 2020.gadā.

Viens no faktoriem, kas var ietekmēt pieaugušo dalību mūžizglītības aktivitātēs ir sociālo partneru iesaiste. Sociālajiem partneriem ir izšķiroša loma darbinieku apmācībā un līdzdalības palielināšanā. Ņemot vērā, ka nedaudz vairāk par 2/3 no visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā 15 – 64 gadi ir nodarbinātie, uzņēmumi un to darbinieki veido būtisku pieaugušo izglītības sastāvdaļu.

Sociālo partneru – darba devēju, kā arī arodbiedrību iesaiste uzlabo mācību kultūru uzņēmumos, turklāt nereti sociālie partneri iesaistās prasmju prognozēšanā, vajadzību definēšanā, kvalifikācijas atzīšanas un apstiprināšanas procesā, kā arī resursu administrēšanā (Flake et al., 2018). Viens no lielākajiem pieaugumiem pieaugušo līdzdalībā mūžizglītības aktivitātēs ir Īrijai – 12,6% 2019.gadā salīdzinājumā ar 7,1% 2010.gadā (salīdzinājumam vidēji ES-28 pieaugušo iesaiste mūžizglītības aktivitātēs pieauga lēnāk no 7,8% 2010.gadā līdz 10,8% 2019.gadā). Saskaņā ar OECD datiem, kas piedāvā ielūkoties aktuālākajos datos, arodbiedrību pārklājums Īrijā 2017.gadā bija 24,5%, t.i., gandrīz katrs ceturtais darba ņēmējs Īrijā ir arodbiedrības biedrs[1].

Sociālo partneru iesaiste Īrijā tālākizglītībā (GEI, Ireland, 2018):

Prasmju identificēšana un paredzēšana. Nākotnes prasmju vajadzību ekspertu grupa dod padomus valdībai par nepieciešamajām prasmēm darba tirgū un citiem jautājumiem, ekspertu grupa sastāv no valsts puses pārstāvjiem, darba devējiem un arodbiedrību pārstāvjiem. Turklāt sociālie partneri veic savas apmācību vajadzību izpēti uzņēmuma līmenī. Abi sociālie partneri ir iesaistīti māceklības padomē, kur galvenais uzdevums ir panākt arvien jaunas māceklības, t.sk. darbinieku prasmju un kompetences uzlabošanai.
Finanšu resursu piesaiste. Darbinieku apmācības finansē darba devēji, turklāt darba devēji maksā 0,8% no darba algas Nacionālajām apmācību fondam. Fonds uzkrāj līdzekļus, lai finansētu dažādas iniciatīvas gan darba ņēmējiem, gan bezdarbniekiem.
Informēšana, konsultēšana un atbalsta sniegšana. Profesionālā tālākizglītība nav daļa no darba koplīgumu pārrunām, attiecīgi Īrijas sociālie partneri uzsver savu biedru informēšanas nozīmi par mācību piedāvājumiem un apmācību ieguvumiem. Informēšana notiek gan attālināti, gan sniedzot konsultācijas klātienē (it sevišķi uzņēmumu līmenī).
Kvalitātes nodrošināšana un efektivitātes uzlabošana, kvalifikāciju atzīšana ir Īrijas kvalifikāciju un kvalitātes aģentūra (Qualifications and Quality Ireland), kura nosaka un uzauga kvalitātes standartus izglītībā atbilstoši Īrijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (NKS). Kaut arī sociālie partneri nav tieši iesaistīti aģentūras darbībā un lēmumu pieņemšanā, pastāv iespēja dot savu ieguldījumu neformālā ceļā, jo sociālie partneri uzsver mācību kvalitātes nozīmi darba tirgū.
Mācību nodrošināšana. Arodbiedrībām ir savas bezpeļņas apmācību kompānijas, kuras piedāvā apmācības arodbiedrību biedriem, t.sk. sadarbojas arī ar citām apmācību kompānijām. Savukārt darba devēji piedāvā kursus par juridiskajiem jautājumiem un biznesa vadībā.

Īrijā nozīmīga loma pieaugušo izglītībā ir Skillnet Ireland – tā ir valsts aģentūra uzņēmumu atbalstam, kas apvieno privātos izglītības pakalpojumu sniedzējus nozaru vai reģionu griezumā (uz doto brīdi ir 70 tīkli, kas atbalsta 18 000 uzņēmumu un 70 000 izglītojamos[2]), apmācības caur Skillnet līdzfinansē valsts. Sociālie partneri ir pārstāvēti Skillnet Ireland valdē (3 arodbiedrību pārstāvji, 7 darba devēji un biznesa pārstāvji, t.sk. valdes priekšsēdētājs un 3 valsts puses pārstāvji). Skillnet Ireland daļēji finansē no Nacionālā apmācību fonda, kuru izveidoja 2000.gadā. Darba devēju iemaksas fondā veido 1% no darba samaksas (pirms 2020.gada tie bija 0,8%). Lielākoties Nacionālais apmācību fonds ir vērsts uz bezdarbniekiem, aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu.

Tālākizglītība ir pārrunu temats un tiek iekļauts darba koplīguma pārrunās uzņēmuma līmenī. Darba regulēšanas rīkojumi konkrētajā nozarē nosaka, ka apmācību laikā darbiniekam ir jāsaglabā darba samaksa ar noteiktu koeficientu atkarībā no mācību perioda.[3] Mācību atvaļinājumu neregulē likumdošana, izņemot sabiedriskā sektora darbiniekus, kuriem ir tiesības izmantot no piecām līdz desmit apmaksātām dienām gadā noteiktām mācībām. Līdz ar to mācību atvaļinājums ir pārrunu procesa starp darba devēju un darbiniekiem sastāvdaļa.

Sociālie partneri nodrošina mācības saviem biedriem, arodbiedrībām ir savs apmācību centrs. Tā, piemēram, Tehnisko un mašīnbūves nozares arodbiedrībai ir izveidots savs mācību centrs, kas galvenokārt nodrošina mācības darbinieku pārstāvjiem par darba drošību, tehnisko prasmju apguvi un arodbiedrību darbības principiem uzņēmumā.

Sociālie partneri ir pārstāvēti arī ekspertu grupā par nākotnes prasmju vajadzībām. Ekspertu darba grupa konsultē valsts pusi par darba tirgus vajadzībām un nākotnes izmaiņām, ekspertu darba grupu atbalsta ar dažādiem finanšu instrumentiem (piemēram, SOLAS). Attiecībā uz neformālās izglītības kvalitāti, arodbiedrības nav iesaistītas valsts aģentūras darbā, kas uzrauga izglītības kvalitātes standartus valstī.

Darbiniekam, kuru paredzēts atbrīvot no darba, ir tiesības uz saprātīgu apmaksātu atvaļinājumu uzteikuma perioda pēdējās divās nedēļās, lai meklētu alternatīvu darbu vai apmeklētu apmācības.

Savukārt Austrijā pieaugušo izglītībā ir iesaistīti 14,7% pieaugušo, 2017.gadā šis rādītājs pat sasniedza 15,8%, izpildot stratēģijas “ET 2020” mērķi. Līdzīgi kā Latvijā, Austrijā sociālie partneri ir iesaistīti Valsts nodarbinātības dienesta Pastāvīgajā komitejā, kurai ir konsultatīva loma un apvieno pētniekus, sociālos partnerus, valsts puses pārstāvjus, nozaru ekspertus un darba devējus. Pastāvīgās komitejas uzdevums ir identificēt darba tirgus vajadzības (kvalifikāciju) un noteikt apmācību programmas bezdarbniekiem. Kopumā sociālie partneri iesaisti vērtē pozitīvi, jo pētnieciskā analīze un praktiska pieredze tiek kombinēta ar Valsts nodarbinātības dienesta un izglītības īstenotāju iespējām (GEI, Ireland, 2018). Būtiski, ka visas iesaistītās puses ir apmierinātas ar darbu un procesu Pastāvīgajā komitejā. Latvijā ir izveidota Apmācību komisija, kuru administrē un vada Labklājības ministrija. Līdzīgi kā Austrijā, tās uzdevums ir noteikt apmācību vajadzības un programmas bezdarbniekiem, vienīgi starp Apmācību komisijas dalībniekiem Latvijā nav pētnieki, tādā veidā pētniecisko funkciju pirms apmācību vajadzību saskaņošanas nodrošina pati Labklājības ministrija. Austrijā arodbiedrības biedru pārklājums 2018.gadā bija 26,3%., t.i., katrs ceturtais strādājošais ir arodbiedrības biedrs.

Austrijā nav noteikts obligātais mācību dienu skaits. Darbinieki, slēdzot darba līgumu vai vienošanos, var vienoties atlīdzināt darba devējam izmaksas pro rata temporis līdz noteiktam apjomam, ja vien darba līgumu nav uzteicis darba devējs.

Jāņem vērā, ka ikgadējais atvaļinājums Austrijā ir 5 nedēļas gadā, pēc 25 nostrādātiem gadiem (darba stāža) darbiniekam ir tiesības uz 6 nedēļām atvaļinājuma gadā. Darba ņēmējs var vienoties ar darba devēju par mācību atvaļinājumu pēc vismaz sešiem bez pārtraukuma nostrādātiem mēnešiem. Minimālais mācību atvaļinājuma periods ir 2 mēneši, maksimums ir viens gads (taču tā drīzāk ir iespēja nevis tiesības, kuras katrs var izmantot). Mācību atvaļinājumu var dalīt (četru gadu periodā), taču katra daļa nevar būt mazāka par 2 mēnešiem. Darba samaksa mācību atvaļinājuma laikā netiek saglabāta, bet darba ņēmējs var saņemt mācību pabalstu (Weiterbildungsgeld – vāc.val.) no Nodarbinātības dienesta. Mācību pabalsta apmērs ir tāds pats kādu saņemtu darba ņēmējs bezdarba gadījumā (bezdarbnieka pabalstu). Tam ir papildus nosacījumi – darba ņēmējam mācību atvaļinājuma laikā jāpiedalās tālākizglītības aktivitātēs vismaz 20 stundas nedēļā.[4]

Darba ministrija ir atbildīga par Darba koplīgumu likumu, kas regulē darba samaksu un kompensācijas, t.sk. mācekļiem (OECD, 2014). Kolektīvās pārrunas starp darba devējiem un arodbiedrībām lielākoties ietver tādus jautājumus kā minimālā darba samaksas likme nozarēs, darba apstākļi, pensijas, t.sk. pārrunas par minimālās darba likmes ikgadējo pieaugumu procentos. Mācību apmaksu un citus nosacījumus regulē darba koplīgumi. Tā, piemēram, 2015.gadā noslēgtais darba koplīgums starp Universitāšu asociāciju no vienas puses un Austrijas arodbiedrību federāciju un sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību no otras puses paredz, ka universitāšu darbiniekiem ir tiesības uz apmaksātu vai neapmaksātu atvaļinājumu izglītošanās nolūkā 2 mēnešus pēc septiņiem nepārtraukti nostrādātiem gadiem universitātē (tas neattiecas uz tālākizglītības programmām, dalību kurās nosaka universitāte, jo dalība ir apmaksāta). Ja apmācības ir apmaksājusi universitāte un to izmaksas pārsniedz 2000 euro, un darbinieks pārtrauc darba tiesiskās attiecības četru gadu laikā pēc mācību pabeigšanas, darbiniekam jāatmaksā 2% no izmaksām, kuras radušās universitātei (mācību maksa) par katru pilno mēnesi no mācību pabeigšanas līdz darba tiesisko attiecibu pārtraukšanas

Saskaņā ar Austrijas Profesionālās izglītības likumu, mācekļi mācību prakses laikā saņem samaksu (2020.gada dati, Austrijas naftas nozarē):[5]

802,81 euro mēnesī 1.mācību gadā
1 094,41 euro mēnesī 2.mācību gadā
1 367,98 euro mēnesī 3.mācību gadā
1 687,45 euro mēnesī 4.mācību gadā

2019.gadā noslēgtā ģenerālvienošanās starp Austrijas vadības konsultāciju, grāmatvedības asociāciju, Austrijas Informācijas tehnoloģijas kameru un Austrijas arodbiedrību federāciju, privātā sektora arodbiedrību apvienību (poligrāfija, žurnālistika, papīrs, ekonomikas un elektrotehnikas nozares, elektronikas rūpniecība, telekomunikācijas un IT) nosaka, ka minimālā darba samaksa nozarē var tikt samazināta līdz pat 5% nodarbinātības pirmajos 12 mēnešos, ja darbiniekam nav atbilstošas profesionālās pieredzes. Praksē var tikt nodarbināti maksimums 6 mēnešus (ar izņēmumiem). Praktikanti pirmos 6 mēnešus saņem tādu pašu atalgojumu ka mācekļi trešajā mācību gadā, sākot ar 7.mēnesi praktikanti saņem atalgojumu līdzvērtīgu mācekļa atalgojumam ceturtajā mācību gadā.

Nozares ģenerālvienošanās nosaka, ka piekļuvi informācijai un tālākizglītības iespējām jāgarantē atbilstošiem pasākumiem. Pirmo reizi 2019.gadā Austrijā notika kolektīvās pārrunas ar velosipēdu kurjeriem, kaut arī darba koplīgumi pamatā risina darba samaksa un darba apstākļu jautājumus, profesionālā pilnveide var arī būt viens no diskusiju jautājumiem. Katram ir tiesības uz apmācībām!

Sociālo partneru loma Austrijā (GEI, 2017):

Prasmju identificēšana un paredzēšana pamatā divos veidos: viens no tiem ir balansa nodrošināšana starp pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū. Izglītības īstenotāji ir ļoti elastīgi attiecībā uz izmaiņām darba tirgū. Otra pieeja, ne mazāk būtiska, ir izpēte un prasmju vajadzību analīze. Valsts nodarbinātības dienesta Pastāvīgā komiteja ar sociālo partneru iesaisti analizē nākotnes prasmju vajadzības kā nozaru, tā nacionālajā līmenī. Attiecībā uz izpēti un prasmju vajadzību analīzi, sociālie partneri ir iesaistīti vairākos izpētes institūtos, piemēram, Profesionālās izglītības pētniecības un attīstības institūtā, kuru ir dibinājusi Austrijas federālā ekonomikas kamera (darba devēji).
Resursu mobilizēšana. Pētījumos norādīts, ka resursu pietiekamība ir apmierinoša. Darba koplīgumiem ir pakārtota loma. Viena no problēmām ir nevienlīdzība piekļuvei un dalībai apmācībās. Sociālie partneri norāda, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš darbinieku apmācībai, it sevišķi tas attiecas uz tādiem stratēģiskiem jautājumiem kā mūžizglītības finansēšana
Informēšana, konsultēšana un atbalsta sniegšana. Sociālie partneri informē savus biedrus, izglītības īstenotāji arī informē un nodrošina atbalstu (taču lielākie izglītības īstenotāji ir paši sociālie partneri). Saprotams, ir novērojamas atšķirības reģionu griezumā. Personām ar zemām prasmēm ir nepieciešama atšķirīga pieeja informēšanā un konsultēšanā, tas pats attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lielākoties visos reģionos sociālie partneri nodrošina interešu grupu informēšanu un konsultēšanu, darbojas aktīvs koordinācijas tīkls. Lielākoties informēšana notiek sociālo partneru – arodbiedrību un kameras pieaugušo izglītības centros (Berufsförderungsinstitut Österreich – bfi).
Kvalitātes nodrošināšana un efektivitātes uzlabošana. Austrijā ir nacionālā sertifikācijas sistēma. Interesanti, ka kvalitāte tiek nodrošināta tostarp pateicoties konkurencei starp izglītības īstenotājiem. Process ir caurskatāms, jo lielāko izglītības īstenotāju kvalitāte ir labi zināma. Lielākoties sociālie partneri ir apmierināti ar izglītības īstenotāju un to nodrošināto apmācību kvalitāti. Sociālie partneri ir iesaistīti kvalitātes nodrošināšanas procesā. Sociālie partneri ir iesaistīti Nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru izveidē.
Kompetenču un kvalifikāciju atzīšana. Salīdzinoši nesen ir pieņemts jauns regulējums kā integrēt neformālās kompetences Nacionālajā Kvalifikāciju ietvarstruktūrā. Kaut arī daudz tiek atzītas neformālā izglītības ceļā iegūtas kompetences, neformālā izglītība nav ļoti populāra izglītības forma Austrijā. Neformālā izglītība ietver vairāk tādas formas kā semināri, lekcijas, apmācības darba vietā instruktora vadībā utt.). Pašu austriešu ieskatā izaicinājums ir padarīt standartizācijas procesu pārredzamu.
Mācību nodrošināšana. Piedāvājums sasniedz pieprasījumu, t.i., Austrijā ir zema prasmju neatbilstība.
Sociālie partneri ir cieši saistīti ar izglītības īstenotājiem. Taču tiek atzīmēts, ka neatkarīgi izglītības īstenotāji arī ir nepieciešami.

Nacionālā līmenī gan attiecībā uz formālo izglītību, gan uz tālākizglītību sociālajiem partneriem ir konsultatīva loma. Jāatzīmē, ka pieaugušo izglītību Austrijā regulē Pieaugušo Izglītības veicināšanas akts, Darba tirgus pakalpojumu likums un Pieaugušo izglītības iniciatīva.

Sociālo partneru loma ir būtiska tieši kā izglītības īstenotājiem, jo lielākais izglītības īstenotājs Profesionālās izglītības institūts pārstāv darba ņēmēju intereses, savukārt Ekonomikas veicināšanas Institūts ir otrs būtiskākais spēlētājs, pārstāvot darba devēju intereses.

Lai veicinātu pieaugušo iesaisti mācībās un novērstu nevienlīdzību, arodbiedrībām un darba devējiem ir dažādi risinājumi – darba devēji uzskata, ka strādājošo ar zemām prasmēm kvalifikācijas uzlabošana ir valsts uzdevums un tas būtu jāsedz no valsts līdzekļiem, savukārt arodbiedrības plāno izveidot mācību jeb prasmju fondu, it sevišķi nelabvēlīgākā situācijā esošajiem darba ņēmējiem, līdzīgi kā citās valstīs sociālo partneru pārvaldīti fondi.

Austrijā ir izveidots apmācību konts (Bildungskonto Oberösterreich), t.i., tie darbinieki, kuri ir sociāli apdrošināti un mācās, un citas iedzīvotāju grupas, t.sk. bezdarbnieki, var saņemt grantus izglītības apmaksai. Dalības nosacījumi un finansējuma apmērs ir atšķirīgs katrā no Austrijas reģioniem. Kā raksta CEDEFOP, granti veido būtisku daļu no finansējuma pieaugušo izglītībai (CEDEFOP, 2016), aptuveni 45 000 pieaugušo reģionos ik gadu izmanto priekšrocības 40 milj.euro apmērā (valsts līdzfinansējums).

Čehijā pieaugušo līdzdalība mūžizglītības aktivitātēs ir līdzīga kā Latvijā – 2019.gadā tie bija 8,1% (salīdzinājumam Latvijā tie bija 7,4%), taču arī Čehijā sociālajiem partneriem ir noteikta loma pieaugušo izglītības veicināšanā. Taču uzņēmumu dalība tālākizglītībā ir aktīvāka un pārsniedz vidējos Eiropas rādītājus (90,6% no visiem uzņēmumiem iesaistījās tālākizglītībā 2015.gadā iepretim 72,6% vidēji ES-28) .

Ņemot vērā, ka darba devēji vērsa uzmanību uz pieaugušo prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām, kopš 2016.gada ir tikuši īstenoti vairāki projekti. Tā, Čehijas darba un sociālo lietu ministrija iniciēja projektu 2017.gadā ar nosaukumu “Compass” (Kompass – no angļ.val.), lai izveidotu ilgtspējīgu nākotnes prasmju paredzēšanas jeb prognozēšanas sistēmu, līdzīgi kā Latvijā (Latvijā Nodarbinātības valsts aģentūra kopā ar Ekonomikas ministriju īsteno projektu “Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide”, kur uzraudzības padomē ir iesaistīti sociālie partneri) arī Čehijas prasmju prognozēšanas sistēmas izveidē ir iesaistīti sociālie partneri, iesaistoties ar savām zināšanām un ekspertīzi.

Sociālo partneru loma Čehijā (GEI Czech, 2017):

Prasmju identificēšana un paredzēšana pamatā balstās uz iepriekš aprakstīto projektu, taču pēc sākotnējā projekta prasmju prognozēšana neturpinās sākotnējā formā. Darba devēju organizācijas norāda, ka darba tirgum nepieciešamo prasmju prognozēšana lielākoties koncentrējas darba devēju pusē, taču līdz ar digitalizācijas nozīmes pieaugumu, tiek vairāk prasīta arī arodbiedrību iesaiste.
Resursu mobilizēšana. Lielākoties darbinieku apmācība ir decentralizēta un ieviesta ar darba koplīgumiem, kaut arī uzņēmumi un nozares var īstenot arī savas apmācību iniciatīvas. Likums Čehijā paredz, ka darbiniekiem ir tiesības saņemt apmācību minimumu. Lielākie uzņēmumi investē darbinieku apmācībās, taču tiek uzskatīts, ka tas ir nepietiekami. Ir pieejams arī finansējums darbinieku apmācībām, taču tas ir nepietiekams.
Informēšana, konsultēšana un atbalsta sniegšana. Lielākoties informēšanuun konsultēšanu nodrošina Nacionālais kvalifikāciju reģistrs vai nodarbinātības valsts dienests. Sociālie partneri informē darbiniekus par apmācību iespējām uzņēmumu līmenī. Nacionālā līmenī sociālie partneri var izveidot Nacionālo apmācību fondu izpētei un rekomendācijām.
Kvalitātes nodrošināšana un efektivitātes uzlabošana. Kvalitātes prasībastālākizglītībai formāli nav noteiktas Čehijas likumdošanā, līdz ar to kvalitātes nodrošināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Tālākizglītības īstenotāji pārņem kvalitātes kritērijus arī tālākizglītībā.
Kompetenču un kvalifikāciju atzīšana. Tāpat kā Latvijā, Čehijā ir izveidotas nozaru ekspertu padomes. Sociālie partneri Nozaru ekspertu padomēs definē profesionālās kvalifikācijas novērtēšanas standartus un uzrauga arī kvalitātes kritēriju ievērošanu. Savukārt nozaru ministrijas apstiprina (vai neapstiprina) profesionālās kvalifikācijas.
Mācību nodrošināšana. Tieši darba devēji izvēlas apmācību kursus pēc savām/strādājošo vajadzībām, taču sociālie partneri ir iesaistīti kvalifikācijas noteikšanā sertifikācijai. Saprotams, privātā sektora izglītības īstenotāji var piedāvāt jebkurus kursus.

Viens no nozīmīgākajiem normatīvajiem aktiem ir tālākizglītības rezultātu atzīšanas likums, kā arī Darba likums, kurs stājās spēkā 2007.gadā ar vairākiem grozījumiem līdz šai dienai, un iekļauj inter alia regulējumu attiecībā uz mācību atvaļinājumu. Kā jau iepriekš pieminēts, nozaru līmenī būtiska loma ir nozaru ekspertu padomēm. Praktiski nozaru ekspertu padomes ir atbildīgas par prasmju prognozēšanu un kvalitātes kontroli, t.sk. nosakot standartus. Pašlaik Čehijā ir izveidotas un darbojas 29 nozaru ekspertu padomes, tās arī uzrauga profesiju standartu aktualizāciju atbilstoši darba tirgus izmaiņām, novērtēšanas kritērijus tālākizglītības atzīšanai. Taču arodbiedrību puse savu lomu saredz vairāk kā konsultatīvu, kaut gan iesaistei vajadzētu būt lielākai.

Čehijas izglītības, jaunatnes un sporta ministrija ir izveidojusi Nacionālo kvalifikāciju padomi, kurā piedalās arī sociālie partneri, apspriežot jaunu kvalifikāciju iekļaušanu Nacionālo kvalifikāciju reģistrā.

Čehijas nodokļu sistēma ir pretimnākoša darba ņēmējiem, proti, nodokļu atvieglojumi mācībām nav ierobežoti attiecībā tikai saistībā ar darba ņēmēja nodarbinātību (profesiju), bet ir saistīta arī ar personīgo izaugsmi un tādā veidā veicinot saglabāt un uzlabot nodarbinātības perspektīvas. Darba likums nosaka, ka darba ņēmējiem “jāuztur” savas prasmes un jāaktualizē atbilstoši kvalifikācijas prasībām un darba devējiem ir jāsedz visas ar mācībām saistītās izmaksas. Turklāt darba ņēmējiem ir tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu formālās izglītības iegūšanai, eksāmenu kārtošanai, katram posmam ir noteikts dienu skaits, tā, piemēram, 2 darba dienas, lai sagatavotos un nokārtotu eksāmenu katram studiju kursam augstākās izglītības iestādē, 5 darba dienas ir paredzētas eksāmenu kārtošanai, savukārt 10 darba dienas bakalaura darba izstrādei un aizstāvēšanai, 40 darba dienas valsts eksāmenu kārtošanai utt. Darbiniekiem, kuri paaugstina savu kvalifikāciju darba devēja interesēs var saņemt kompensējošu darba samaksu par mācību apmeklēšanu, eksāmeniem utt., mācības var notikt arī ārpus darba laika (Eurofound, 2021). Darba likums detalizēti atrunā nosacījumus attiecībā uz gadījumiem, kad darba devējs slēdz līgumu ar darba ņēmēju par kvalifikācijas paaugstināšanu un izmaksu segšanu, piemēram, par apņemšanos nostrādāt pie konkrētā darba devēja noteiktu laiku (ne ilgāk kā 5 gadus)[6].

Reģionālajā līmenī ir noslēgts teritoriālais nodarbinātības pakts, kuru veido valsts institūcijas, privātais sektors, t.sk. sociālie partneri. Sociālie partneri informē par apmācību piedāvājumiem uzņēmumu līmenī.

Informācijas avoti:

CEDEFOP, 2016. Learning account of Upper Austria.

Pieejams šeit.
European Commission, 2019. Education and Training monitor 2019. Pieejams šeit.
Eurofound (European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions), 2021. Czechia: Employees obligation to undertake training. Pieejams šeit.
German Economic Institute (GEI), 2018. Promoting Social Partnership in Employee Training. Country Report Austria.
German Economic Institute (GEI), 2018. Promoting Social Partnership in Employee Training. Country Report Czech.
German Economic Institute (GEI), 2018. Promoting Social Partnership in Employee Training. Country Report Ireland.
Flake R., Seyda S., Zibrowius M., 2018. Promoting social partnership in employee training. German Economic Institute. Pieejams šeit.
OECD Skills Strategy Diagnostic Report, Austria, 2014 Pieejams šeit.

¹
²
³
⁴
⁵
⁶