LBAS speciālisti aicina iepazīties ar Somijas sociālo partneru piemēru. Sociālie partneri Somijā noslēdza vienošanos, ar mērķi saglabāt darbavietas un uzņēmumus. Tā ietver ietvēra pagaidu pensiju iemaksu samazināšanu darba devējiem un maksājumu atlikšanu, darba tiesību elastīguma palielināšanu uz laiku, paātrinot pārrunas par pagaidu atlaišanu un uzlabojot bezdarba drošību. Somijas sociālie partneri ieviesa nevis dīkstāves regulējumu, kā tas notiek Latvijā, bet ievēlējās atvieglot darbinieku atlaišanu uz laiku. Darba devējs, kurš saskaras ar grūtībām, var uz laiku atlaist darbinieku no darba, lai darbinieks varētu pieteikties uz bezdarbnieka pabalsta. Uzteikuma termiņu darba devējam šajā gadījumā samazina, kā arī mazina pienākumu par atlaišanu kopīgi vienoties ar arodbiedrību. Darba devējam paliek pienākums atkal nodarbināt darbinieku 9 mēnešu laikā. Savukārt darbinieks pēc atlaišanas saņem atlaišanas pabalstu, kā arī var pieteikties uz bezdarbniekiem sniegtajiem pakalpojumiem un apmācībām. Svarīgi, ka darbinieks saņem bezdarbnieka pabalstu tādu periodu, kuru darba devējs norādīja valsts iestādēm kā pagaidu atlaišanas periods.
16. martā
Somijas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, kas ierobežo cilvēku pārvietošanos un skolu slēgšanu. Valdība iesniedza pirmo ārkārtas pasākumu kopumu ekonomikas atbalstam, jo daudzos uzņēmumos radās likviditātes problēma, jo īpaši pakalpojumu nozarē. Vakarā valdība aicināja sociālos partnerus apspriest turpmākus ārkārtas pasākumus.
18. martā
Sociālie partneri, tostarp visas trīs arodbiedrību konfederācijas STTK, SAK un AKAVA, kā arī abas darba devēju apvienības EK un KT, iesniedza kopīgu iniciatīvu kopumu, lai saglabātu darbavietas un uzņēmumus. Kopējās iniciatīvas ietvēra pagaidu pensiju iemaksu samazināšanu darba devējiem un maksājumu atlikšanu, uz laiku palielinot elastīgumu darba tiesību aktos, paātrinot pārrunas par pagaidu atlaišanu un uzlabojot bezdarba drošību un palielinot piekļuvi tai.
20. martā
Valdība iesniedza lielāku paketi, tostarp, papildu budžetu 400 miljonu apmērā, kas ietvēra pasākumus darbavietu saglabāšanai, pamatojoties uz paketi, par kuru vienojās sociālie partneri, kā arī paketi uzņēmumu nodrošināšanai. Paketes kopsumma sasniedz 15 miljardus eiro, ieskaitot 12 miljardus eiro Finnvera garantijas, ko bankām būs paredzēts sadalīt. Valdība arī paziņoja, ka tā uzraudzīs pašvaldību ekonomisko situāciju un šajā laikā mudināja pašvaldības atturēties no pagaidu atlaišanas.
Pasākumi tiek veikti, lai aizsargātu cilvēku iztikas līdzekļus un uzņēmumu likviditāti. Sākotnējās darbības ir tieši vērstas uz cilvēkiem un uzņēmumiem un ir ierobežotas līdz 3 mēnešiem. Ierosinātie pagaidu darba tiesību akti attiecas uz visu darba tirgu. Koplīgumi un tiesību akti tiks izmantoti kā instrumenti.
Valdība arī paziņoja, ka pašnodarbinātie un ārštata darbinieki krīzes laikā varēs saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Sociālie partneri ir vienojušies par iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kā arī darba ņēmējus krīzes laikā.
Somijas sociālo partneru vienošanās
Arodbiedrības un darba devēji vienojās par priekšlikumiem, kuru mērķis ir atvieglot situāciju uzņēmumiem, kurus skārusi COVID-19 krīze. Organizācijas kopīgi ierosina Somijas valdībai veikt pasākumus, lai grozītu darba tiesības un samazinātu uzņēmumu slogu.
Sociālo partneru iniciatīva reaģēt uz koronavīrusa pandēmiju tika iesniegta 18. martā. Iniciatīvas mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kā arī darba ņēmējus krīzes laikā. Priekšlikums sastāv no trim lielām vienībām:- pagaidu atvieglojums darba devēja pensiju iemaksām, īslaicīgas atlaišanas procedūras paātrināšana un iztikas līdzekļu aizsardzība.
Sociālo partneru iniciatīvas mērķis ir stiprināt uzņēmumu finansiālo stabilitāti krīzē, ko izraisījis koronavīruss. Citiem vārdiem sakot, tas nav konkurētspējas uzlabošanas jautājums, norāda STTK priekšsēdētājs Antti Palola.
Sociālo partneru priekšlikums Somijas valdībai aizsargāt uzņēmumus, nodarbinātību un iztikas līdzekļus koronavīrusa izraisītajā ekonomiskajā krīzē
Koronavīrusa dēļ Somijas ekonomika ir nonākusi situācijā, kas apdraud uzņēmējdarbību, nodarbinātību un cilvēku iztiku. Šajā nolūkā centrālās darba tirgus organizācijas ir kopīgi iesniegušas Somijas valdībai priekšlikumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai samazinātu nodarbinātības izmaksas, uzlabotu darba likumdošanas elastību un uzlabotu sociālo drošību darba ņēmējiem, kas kļuvuši par bezdarbniekiem vai atlaisti no darba.
Darba devēju pensiju iemaksu pagaidu samazināšana par 910 miljoniem eiro.
1. Privātā sektora darba devēju pensiju iemaksas
Uz laiku samazināt darba devēja ieguldījumu par 2,6 procentpunktiem. Tas nozīmē pagaidu atkāpšanos no noteikuma Nr. 50/50 attiecībā uz iemaksu izmaiņām. Pagaidu atlaide tiks īstenota pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. jūnijam, un tā būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.
Privātā sektora darba devējiem tas nozīmē samazinājumu par EUR 910 miljoniem, ja tas stāsies spēkā 2020. gada 1. jūnijā. Ar ienākumiem saistītās pensiju shēmas emu rezerve, kas pašlaik ir aptuveni 7 miljardi eiro, tiktu izmantota, lai samazinātu iemaksas. Rezerves tiks papildinātas, uz laiku palielinot darba devēja iemaksas laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam, lai pilnībā kompensētu pagaidu samazinājuma ietekmi.
Ar ienākumiem saistīto apdrošināšanas iemaksu veikšanas atlikšana
2. TyEL apdrošināšanas iemaksu atlikšana uz trim mēnešiem
Mudināt privātā sektora darba devējus un pensiju apdrošināšanas sabiedrības (kā arī uzņēmumu un nozaru pensiju fondus) vienoties par pensiju iemaksu atlikšanu par trim mēnešiem.
3. “TyEL” pārkreditēšanas veicināšana
Atvieglot pensiju apdrošināšanas iemaksu veikšanu ar TyEL pārkreditēšanas starpniecību, liekot Finnvera sniegt sabiedrībām nodrošinājumu, ko tās pieprasa pārfinansēšanai.
4. Ieturamās uzņēmuma darba pensiju klientu prēmijas
Pensiju uzņēmumiem jāatturas maksāt klientu prēmijas par laikposmu, kurā tiek atviegloti to maksātspējas noteikumi un samazinātas darba devēju iemaksas pensiju jomā.
Līdz 2020. gada 31. decembrim uz laiku palielināt darba tiesību elastību privātajā sektorā
Sociālās organizācijas apgalvo, ka uzteikums un kolektīvā atlaišana ir galējais līdzeklis. Pirmā prioritāte ir piedāvāt darbiniekam citu darbu vai mācības. Taču ne vienmēr tas ir iespējams Korona vīrusa radīto finansiālo problēmu dēļ, tādēļ ierosinām šādas pagaidu izmaiņas darba likumā.
5. Minimālā pārrunu laika samazināšana Likumā par sadarbību uzņēmumos
Atlaišanas gadījumā samazināt minimālos pārrunu laikus, kas noteikti Likumā par sadarbību uzņēmumos, no pašreizējām 14 dienām un 6 nedēļām, abos gadījumos līdz 5 dienām.
6. Darba attiecību pārtraukšanas regulējuma attiecināšana uz darba līgumiem uz noteiktu laiku
Paplašināt darba attiecību uzteikuma regulējumu uz darba līgumiem uz noteiktu laiku.
Darba ņēmējiem, kuriem uzsaka darba līgumu, jābūt tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu un tiesībām izbeigt darba līgumus uz noteiktu laiku.
7. Saīsināt uzteikuma termiņu
Samazināt 14 dienu uzteikuma termiņu, kas noteikts Likumā par darba līgumiem, līdz 5 dienām.
8. Precizēt iespēju atlaist darbiniekus pirms darba devēja un arodbiedrības pārrunu beigām
Sociālie partneri piekrīt, ka pēkšņa un nopietna korona vīrusa radītā pieprasījuma pēc uzņēmuma produktiem vai pakalpojumiem samazināšanās, kas rada vajadzību atlaist ievērojamu daļu darbinieku, ir ārkārtas situācija atbilstoši Likuma par sadarbību uzņēmumos 60.pantam. Katrs gadījums tiks izskatīts un analizēts atsevišķi. Kad vairs nav pamata atkāpties no kopīgu lēmumu pieņemšanas pienākumiem, darba devējam nekavējoties jāatsāk l kopīgu lēmumu (līdznoteikšanas) pārrunas.
9. Valstij jāuzņemas pienākums ārkārtas apstākļos maksāt atlīdzību
Ja darba apturēšana (dīkstāve) ir saistīta ar valsts iestāžu lēmumu pārtraukt darbības, dīkstāves laikā nav pienākuma maksāt atalgojumu. Tas nozīmē, ka darbinieku ienākumu zaudējumu dīkstāves laikā pilnībā kompensē valsts, taču ne ilgāk par 14 dienām.
Gadījumos, kad citas iestādes lēmuma dēļ tiek aizliegts darbs vai tiek slēgta skola vai bērnudārzs bērnam, kas ir jaunāks par 12 gadiem, lai novērstu infekcijas slimības izplatīšanos, darbinieka ienākumu zaudējumu aizlieguma laikā pilnībā kompensē no valsts līdzekļiem.
10. Paplašināt uzteikuma tiesības pārbaudes laika
Atļaut darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā finansiālu un ar ražošanu saistītu iemeslu dēļ.
Tajā pašā laikā jānosaka, ka, atceļot pārbaudes laiku, nebūs ne bezdarbnieka pabalsta gaidīšanas perioda, ne atskaitāmo dienu.
11. Atkārtotas nodarbinātības pienākuma pagarināšana
Pagarināt pienākuma atkārtoti nodarbināt darbinieku periodu uz 9 mēnešiem, ja darbinieks ir atlaists no darba sakarā ar šajā līgumā uz noteiktu laiku ietvertajām izmaiņām darba tiesībās.
Līdz 2020. gada 31. decembrim uzlabot dīkstāvē esošo vai bezdarbnieku ienākumu nodrošinājumu
12. Uzlabot aizsardzību pret bezdarbu
Atcelt atskaitāmo bezdarba nodrošinājuma periodu. Atlaišanas periodus neieskaita bezdarba nodrošinājuma maksimālajā periodā.
Izmaiņas bezdarba nodrošinājumā stājas spēkā ar atpakaļejošu spēku no 2020. gada 16. marta.
Precizēt tiesību aktus par bezdarba nodrošinājumu, lai piešķirtu darbiniekiem tiesības uz ikdienas bezdarbnieka pabalstu pat tad, ja ir panākta vienošanās par atlaišanu.
13. Saīsināt obligātās nodarbinātības noteikumu
Ja nav noteikts citādi, obligātais nodarbinātības periods ir 13 nedēļas darba attiecībām, kas ir sāktas pēc 2020. gada 1. janvāra un beidzas vēlākais 2020. gada 31. decembrī.
14. Darba devēja pienākums paziņot par atlaistajiem darbiniekiem
Ja atlaiž 10 vai vairāk personas, darba devējam ir jānosūta paziņojums par atlaišanu TE birojam (Nodarbinātības un ekonomiskās attīstības pakalpojumu birojs) un bezdarbnieka pabalstu maksātājam. Paziņojumā darba devējs iekļauj informāciju par atlaistiem darbiniekiem un datumu, kad sākas un beidzas atlaišana. Paziņojumā minētos darbiniekus uzskata par reģistrētiem bezdarbniekiem – darba meklētājiem. Bezdarbnieks pieprasa bezdarbnieka pabalstu no pabalsta maksātāja un pabalstu izmaksā, ja pieprasījums atbilst darba devēja deklarētajām atlaišanas dienām. Atlaistās personas, ja vēlas, var reģistrēties atsevišķi TE pakalpojumiem un izmantot tiesības saņemt pakalpojumus.
15. Nodrošināt atlaišanas pabalsta finansējumu
Valsts sniegs ieguldījumu atlaišanas pabalstu finansēšanā ierobežotā laikposmā līdz 2020. gada beigām, finansējot daļu no pamat ienākumu pabalsta.
16. Visās situācijās ir garantēta bezdarbnieku fondu darbības spēja un tūlītēja pabalstu izmaksāšana.
Valsts 2020. gadā gatavojas atbalstīt bezdarbnieku fonda darbības veiktspēju ar 20 miljoniem eiro, pamatojoties uz atsevišķi saskaņotiem principiem.
Vienošanās parakstītāji:
Jyri Häkämies
Jarko Eloranta
Sture Fjäder
Antti Palola
Markku Jalonens