LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns 26.-27. septembrī Baku piedalījās SDD, ITUC, PERC un Azerbaidžānas arodbiedrību konfederācijas rīkotā starptautiskā konferencē “Klimata pārmaiņas un taisnīga pāreja uz klimatneitralitāti: arodbiedrību loma” un uzstājās paneļdiskusijā. Lūk, daži fragmenti no LBAS pārstāvja paustā.
Situācija ES. Atbilstoši Klimata Ekonomikas institūta datiem: nepieciešamais finanšu līdzekļu deficīts gadā ES mūsu plāna pārejai uz klimatneitralitāti šobrīd ir 406 miljardi eiro (jeb 2,6% no ES IKP). Tā, protams, EK pieņemtā programma maksimums. Tas viss, neskatoties uz ieguldītajām finansēm. Tāpēc būtisks ir jautājums par privāto investīciju un dalībvalstu papildus ieguldījumiem. Jautājums ir, kā ieinteresēt un motivēt sabiedrību un uzņēmumus. Pie tam, jāapzinās, ja šādas grūtības pastāv ES, tad pasaules mazāk turīgajās valstīs tās ir vēl nopietnākas.
Taču eksperti norāda, ka, neko būtiski nemainot, zaudējumi būs krietni lielāki nekā nepieciešamie ieguldījumi.
Viens no līdzšinējās EK politikas trūkumiem klimata politikā: ietekmes novērtējuma trūkums uz piedāvātajiem risinājumiem. To atzīst arī paši EK pārstāvji. Manuprāt, mērķi ir jāpapildina ar investīcijām infrastruktūrā, aprites ekonomikas tehnoloģijās, darbinieku pārkvalifikācijā un apmācībā. Lai to paveiktu, ir nozīmīgs arī sociālais dialogs. Gan uzņēmuma, nozares, reģiona, nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Ir svarīga valsts, pašvaldību, arodbiedrību un darba devēju iesaiste prasmju fondu izveidē, kā arī atbalsts pētniecībai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai.
Situācija aprites ekonomikā: šobrīd pasaulē kopumā atkārtota produkta izmantošana, remonts, pārprofilēšana, koplietošana pastāv tikai 7,2% apmērā, 90% materiālu netiek atkārtoti izmantoti… Protams, ES šī situācija ir krietni labvēlīgāka, bet aizvien vēl nepietiekama. Reizēm uzņēmumu interesēs ir, piemēram, autoražošanā, ražot agregātus, nevis atsevišķas detaļas, kuras nomainot viss atkal darbotos… Taču, lai veiksmīgi sasniegtu klimatneitralitāti un taupītu resursus (materiālu, enerģijas, cilvēka utjpr.) un mazinātu sabiedrībā nabadzību, nevaram pieļaut izšķērdību resursu izmantošanā.
Svarīgi ir sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām sarunā ar valsti un pašvaldību risināt kopīgās problēmas un uzrunāt ikvienu, nevienu neatstājot neuzrunātu. Ir nepieciešams arī tiešs dialogs ar sabiedrību, jo bez sabiedrības ieinteresētības un atbalsta šīs nepieciešamās pārmaiņas mēs nepaveiksim.
Svarīgi ir ne tikai samazināt CO2 izmešu apjomu, bet arī izmantot to pieredzi un jaunās tehnoloģijas, kuras dod iespēju izņemt CO2 emisijas no aprites. Tā ir kokmateriālu izmantošana būvniecībā. Skandināvijā ir baznīcas, kurās CO2 ir iesaldēts jau vairāk nekā tūkstoš gadus. Ar mūsdienu tehnoloģijām būvniecībā varam neitralizēt ievērojamu daļu CO2 uz daudz ilgāku laiku. Tāpat svarīgi ir nodrošināt augstu energoefektivitāti mājokļos. Šeit nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts. Rīga pagājušajā gadā kāpināja tempu. Tas pieauga 3 reizes. Taču, lai ar šādu ātrumu panāktu augstāku energoefektivitāti, Rīgā vēl ir nepieciešami 20 gadi.
Mums ir daudz iespēju, ja tās realizēsim, klimata politikā būs pozitīvs lūzums. Tas jādara kopā planētas, valstu, reģionu, uzņēmumu un mājsaimniecību līmenī.