Baltijas valstīs ir konkurētspējīgākās nodokļu sistēmas starp ESAO (OECD) valstīm. Pēc 2024. gada Starptautiskās nodokļu konkurētspējas indeksa novērtējuma Igaunija ierindojas indeksa 1. vietā, Latvija 2. vietā un Lietuva 5. vietā.
Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma apliek tikai sadalīto peļņu, ļaujot uzņēmumiem reinvestēt savu peļņu bez nodokļa. Igaunija un Latvija ir kodētas kā tādas, kas ļauj norakstīt 100 procentus no kapitālieguldījuma pašreizējās vērtības, jo to uzņēmumu ienākuma nodoklis attiecas tikai uz sadalīto peļņu, un tādējādi to nosaka naudas plūsma. Valstis ar zemākām vispārējām dividenžu nodokļa likmēm gūst labākus rezultātus indeksa novērtējumā, jo dividenžu nodokļa likme ietekmē ieguldījumu izmaksas (t.i., kapitāla izmaksas) un neitrālāka attieksme pret ietaupījumu un patēriņu.
Īrijā ir augstākā dividenžu nodokļa likme ESAO — 51 procents. Igaunijai un Latvijai dividenžu nodokļa likme ir 0 procenti to naudas plūsmas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas dēļ, un Grieķijas augstākā dividenžu nodokļa likme ir 5 procenti. OECD vidējais rādītājs ir 24,7 procenti.
Čīle un Šveice iekasē visaugstākās dividendes un procentu ieturēšanas likmes, liekot uzņēmumiem ieturēt 35 procentus no dividendēm vai procentu maksājumiem, kas izmaksāti ārvalstu uzņēmumiem vai personām. Tikmēr Igaunija, Ungārija un Latvija neiekasē nodokļus no dividendēm vai procentu maksājumiem.
Latvijā darbojas teritoriāla nodokļu sistēma, kas atbrīvo ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu, un neiekasē nodokļus no ārvalstīm piesaistītiem procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.
Darbaspēka nodokļi ir salīdzinoši nemainīgi, ļaujot valdībai ar ļoti maziem izkropļojumiem palielināt ieņēmumus no darbaspēka nodokļiem. Turklāt 2025. gadā darbaspēka nodokļi kļūs vēl plakanāki, pateicoties fiksētā neapliekamā minimuma ieviešanai un IIN progresivitātes sliekšņu samazināšanai.