LBAS logo

Starptautiskās Darba konferences rezultāti

Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Starptautiskā darba konference, neskatoties uz vārdu “konference,” pēc savas būtības ir kongress, ILO leģitīms lēmumu pieņemšanas orgāns. Tā ik gadu pulcē darba devēju, arodbiedrību un valdību trīspusējas delegācijas, lai pieņemtu jaunus vai grozītu esošus ILO tiesību instrumentus (konvencijas un rekomendācijas), politikas virzības dokumentus, kā arī izskatītu  speciālās  lietas pret valstīm par ILO konvenciju pārkāpumiem.

2023.gada Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Starptautiskā darba konference noslēdzās, pieņemot jaunu starptautisku darba tiesību standartu – rekomendāciju par kvalitatīvu mācekļa praksi. Konferences delegāti arī pieņēma rezolūcijas par taisnīgu pāreju un nodarbinātības un darba aizsardzību, kā arī pieņēma speciālu rezolūciju par Baltkrieviju.

111. Starptautiskajā darba konferencē Ženēvā, Šveicē piedalījās aptuveni 5000 delegātu, kas pārstāvēja trīspusējā sociālā dialoga delegācijas – valdības, darba ņēmējus un darba devējus no 187 ILO dalībvalstīm. Konference notika no 2023. gada 5. līdz 16. jūnijam ANO Nāciju Pilī.

Jauns starptautisks darba tiesību standarts

Jaunā darba standarta – Rekomendācijas (https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/—ed_norm/—relconf/documents/meetingdocument/wcms_886377.pdf)  mērķis ir atbalstīt visu vecumu cilvēku iespējas nepārtraukti iegūt un uzlabot prasmes, pārkvalificēties un uzlabot kompetences strauji mainīgajos darba tirgos. Tajā ir sniegta skaidra mācekļa prakses definīcija, norādīti kvalitatīvas mācekļa prakses standarti, tostarp mācekļu tiesības un aizsardzība.

Jēdziens “mācekļa prakse” ir jāsaprot kā izglītības un apmācības veids, ko regulē mācekļa līgums, kas ļauj māceklim iegūt kompetences, kas nepieciešamas, lai strādātu profesijā, izmantojot strukturētu un atalgotu vai citādi finansiāli kompensētu apmācību, kas ietver mācības darba vietā un ārpus darba vietas (izglītības iestādē), un tās rezultātā tiek iegūta atzīta kvalifikācija.

Rekomendācija paredz valstīm pienākumu pieņemt tiesisku ietvaru, lai regulētu mācekļu prakses, un  sistēmas, lai atvieglotu māceklībā iegūto kompetenču atzīšanu. Sociālie partneri ir jāiesaista kvalitatīvas māceklības sistēmu, politikas un programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Ir jāizveido vai jāizraugās viena vai vairākas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par māceklības regulēšanu un kurās ir pārstāvētas darba devēju un darbinieku organizācijas. Valstīm ir jāpieņem kārtība, kuras izstrādē piedalās darba devēju un darbinieku pārstāvības organizācijas, lai noteiktu, vai profesija ir piemērota kvalitatīvai mācekļa praksei, ņemot vērā:

a) kompetences, kas vajadzīgas, lai strādātu šajā profesijā;

b) mācekļa prakses piemērotību šādu kompetenču iegūšanai;

c) mācekļa prakses ilgums, kas nepieciešams, lai iegūtu šādas prasmes;

d) pašreizējo un turpmāko pieprasījumu pēc prasmēm šajā profesijā un nodarbinātības potenciālu;

e) darba devēju un darba ņēmēju organizāciju profesionālās, apmācības un darba tirgus zināšanas;

f) plašo jauno profesiju jomu klāstu un ražošanas procesu un pakalpojumu attīstību.

Valstīm būtu jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzņēmumi var piedāvāt mācekļa vietas, savukārt izglītības un apmācības iestādes var nodrošināt apmācību ārpus darba un darba vietā.

Tāpat  valstīm jāievieš iepriekšējas izglītības atzīšanas process. Proti, termins “iepriekšējās izglītības atzīšana” ir jāsaprot kā process, ko veic kvalificēts personāls, lai identificētu, dokumentētu, novērtētu un apliecinātu personas kompetences, kas iegūtas formālās, neformālās vai ikdienas izglītības ceļā, pamatojoties uz noteiktajiem kvalifikācijas standartiem.

Svarīgi, ka pirms prakses uzsākšanas ir jābūt parakstītam mācekļu prakses līgumam, kurā:

  • skaidri definē pušu attiecīgās lomas, tiesības un pienākumus;
  • norāda, kur notiek mācekļa prakse;
  • nedrīkst ietvert nekādus noteikumus, kas ierobežotu mācekļa iespējas mobilitātei darba tirgū pēc mācekļa prakses (iespējas mainīt darba devēju);
  • ietver noteikumus par mācekļa prakses ilgumu, atalgojumu vai citu finansiālu kompensāciju un tās biežumu, darba stundām, atpūtas laiku, pārtraukumiem, brīvdienām un atvaļinājumu, darba drošību un veselību, sociālo nodrošinājumu, strīdu izšķiršanas mehānismiem un mācekļa prakses izbeigšanu;
  • nosaka kompetences, sertifikātus vai kvalifikāciju, kas jāsasniedz, un jebkādu papildu izglītības atbalstu.

Pats svarīgākais Rekomendācijas elements ir mācekļu tiesības. Tās ietver tiesības:

  • saņemt atbilstošu atalgojumu vai citu finansiālu kompensāciju, ko var palielināt dažādos mācekļa prakses posmos, lai atspoguļotu pakāpenisku profesionālo kompetenču apguvi;
  • nestrādāt stundas, kas pārsniedz valsts tiesību aktos un koplīgumos noteiktos ierobežojumus;
  • uz brīvdienām un atvaļinājumu ar atbilstošu atalgojumu vai citu finansiālu kompensāciju;
  • būt prombūtnē slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, saņemot atbilstošu atalgojumu vai citu finansiālu kompensāciju;
  • uz pieejamu apmaksātu grūtniecības un dzemdību vai paternitātes atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu;
  • uz pieejamu sociālo un maternitātes aizsardzību;
  • uz nodrošinātu  biedrošanās brīvību un tiesību uz koplīgumu pārrunām;
  • uz nodrošinātu aizsardzību un apmācību saistībā ar darba drošību un veselību, kā arī saistībā ar diskrimināciju, vardarbību un uzmākšanos;
  • saņemt kompensāciju par traumām un slimībām, kas saistītas ar darbu;
  • uz piekļuvi efektīvam sūdzību un strīdu izšķiršanas mehānismam;
  • uz personas datu aizsardzību.

Inovatīvs elements rekomendācijā ir ieteikums veidot mentoru atbalsta sistēmas prakses ietvaros.

Latvijas kontekstā mācekļa prakse ir tuvu darba vidē balstītajām mācībām (DVB). LBAS rosinās ieviest Rekomendācijas prasības DVB tiesiskajā regulējumā.

Secinājumi par taisnīgu pāreju

Rezolūcija – “Secinājumi par taisnīgu pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību visiem” (https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/—ed_norm/—relconf/documents/meetingdocument/wcms_886647.pdf) uzsver, ka ir obligāti jāveicina taisnīga pāreja, lai panāktu sociālo taisnīgumu, izskaustu nabadzību un atbalstītu cienīgu darbu. Delegāti apstiprināja ILO pamatnostādnes un principus taisnīgai pārejai uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību kā darbības pamatu un galveno atsauci politikas veidošanai. Principi un apņemšanās ietver atziņu, ka spēcīga sociālā apņemšanās un vienprātība ir ļoti svarīga. Sociālajam dialogam ir jābūt politikas veidošanas un īstenošanas sastāvdaļai. Valstīm būtu jāveicina pilnīga, produktīva un brīvi izvēlēta nodarbinātība un cienīgs darbs kā taisnīgas pārejas pamatmērķis un jāizmanto aktīvas nodarbinātības politika, lai nodrošinātu visu darba ņēmēju pienācīgu aizsardzību, atvieglotu un paātrinātu pāreju, pievēršot pienācīgu uzmanību jauniešiem, sievietēm un personām, kas atrodas neaizsargātības situācijās.

Secinājumi par nodarbinātības aizsardzību

Rezolūcija Secinājumi par nodarbinātības aizsardzību (https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/—ed_norm/—relconf/documents/meetingdocument/wcms_886646.pdf) iezīmē ceļu uz iekļaujošāku, adekvātāku un efektīvāku darba aizsardzību visiem darbiniekiem un rada pamatu rīcības plāna izstrādei. Starptautiskie darba standarti tādos jautājumos kā atlīdzība, darba laiks, maternitātes aizsardzība, darba inspekcija un darba drošība un veselība, kā arī ikviena tiesības būt brīvam no vardarbības un uzmākšanās darba pasaulē, skaidri nosaka pamatnostādnes iekļaujošas, adekvātas un efektīvas nodarbinātības aizsardzības sistēmas attīstībai visiem darbiniekiem, un tai būtu jāveicina ilgtspējīgai un iekļaujošai sociālajai un ekonomiskajai attīstībai labvēlīga vide.

Stingra rezolūcija par situāciju Baltkrievijā

Konference pieņēma rezolūciju par Baltkrieviju saskaņā ar ILO konstitūcijas 33. pantu. Rezolūcijas mērķis ir nodrošināt Baltkrievijas valdības atbilstību ILO Izmeklēšanas komisijas ieteikumiem, kas pārbaudīja, kā Baltkrievijas valdība ievēro 1948. gada Konvenciju par apvienošanās brīvību un tiesību uz organizēšanos aizsardzību (Nr. 87). un 1949. gada Konvencija par tiesībām organizēties un koplīgumu pārrunām (Nr. 98). Baltkrievijā jau vairāk nekā gadu ir apcietināti vairāk nekā 40 arodbiedrību līderi.

Rezolūcija aicina valstis pārskatīt attiecības, kādas tām var būt ar Baltkrievijas valdību, un veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Baltkrievijas valdība nevar izmantot šādas attiecības, lai turpinātu vai paplašinātu apvienošanās brīvības pārkāpumus pret arodbiedrību pārstāvjiem, kā arī nodrošināt, ka tiek ievērots neizraidīšanas princips saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ņemot vērā to, ka arodbiedrību un cilvēktiesību aizstāvji Baltkrievijā ir pakļauti vajāšanas riskam.

Cita starpā, konferences laikā  ILO tika reģistrētas 13 Starptautisko darba konvenciju ratifikācijas, galvenokārt saistībā ar nesen pieņemto konvenciju pret vardarbību un uzmākšanos darba pasaulē (C190) un konvencijām par darba aizsardzību, drošību un veselību. Latvija, neskatoties uz vairākiem LBAS aicinājumiem,  vēl joprojām nav ratificējusi konvenciju C190 pret vardarbību un uzmākšanos darba pasaulē.

Nataļja Preisa, LBAS eksperte