Eiropas Ekonomikas un sociālo komitejas (EESK) plenārsesijā š.g. 12.jūlijā tika apstiprināts atzinums “Stiprināt koplīguma sarunu spēju visā Eiropas Savienībā”, atzinuma autors Philip von Brockdorff. Atzinuma pirmajā paragrāfā ziņotājs atsaucas uz nesenu pētījumu, kurā norādīts, ka dalība arodbiedrībās, ja tā pārsniedz noteiktu līmeni, valstīs palīdz samazināt ienākumu nevienlīdzību, tādējādi mazinot iesakņojušās atšķirības starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Turpat teikts, ka vienā no OECD ziņojumiem ir uzsvērta dinamisku un spēcīgu koplīguma sarunu loma produktivitātes, konkurētspējas un ekonomikas izaugsmes veicināšanā.
EESK uzskata, ka noteikt piemērotas koplīguma sarunu un, attiecīgā gadījumā, trīspusējā un divpusējā sociālā dialoga struktūras ir sociālo partneru kompetencē.
Šis ir īpašs brīdis, jo darba ņēmēju organizācijas saskaras ar jauniem izaicinājumiem saistībā ar jaunu nodarbinātības formu izplatību darba tirgū, piemēram, platformu darbu. Tas vājina sociālo partneru lomu, it sevišķi arodbiedrību lomu, jo platformu darbā ir sarežģīti organizēt darba ņēmēju pārstāvības institūcijas. Jauni platformu ekonomikas darba veidi rada ievērojamas problēmas darba attiecībās.
Atzinuma autors Philip von Brockdorff norāda uz dzīves dārdzību, ar kuru saskaras darba ņēmēji. Tieši sociālais dialogs, darba koplīguma pārrunas var veicināt darba ražīguma palielināšanos, tas attiecīgi dod iespēju saņemt lielāku atalgojumu.
EESK norāda, ka visplašākais un stabilākais koplīguma sarunu aptvērums pastāv valstīs, kur sociālajā dialogā iesaistās vairāki nozaru uzņēmumi un sarunas notiek nozaru līmenī vai pat starpnozaru līmenī kā tas ir, piemēram, Beļģijā. EESK arī aicina valdības izmantot publiskos iepirkumus kā papildu līdzekli ar ko veicināt un atzīt koplīguma sarunas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka, samazinoties dalībai arodbiedrībās, tiek vājināta arodbiedrību spēja aizstāvēt savas intereses, tādējādi ietekmējot iegūtās darba ņēmēju tiesības un koplīguma sarunas[1]. Līdz ar to ir būtiski stiprināt arodbiedrību kapacitāti, lai tās pilnvērtīgi varētu iesaistīties sociālajā dialogā, uzņemt jaunus biedrus un aizstāvēt to intereses. “Koplīguma sarunas ir būtiskas arodbiedrību pastāvēšanai un lomai kā tādai, kā arī varas līdzsvara nodrošināšanai starp darba devējiem un darba ņēmējiem.”[2]
Pētījuma rezultāti liecina, ka ienākumu nevienlīdzība attīstās atbilstoši apgrieztai U veida trajektorijai, kas saistīta ar dalību arodbiedrībās. Sākotnēji ienākumu nevienlīdzība pieaug, un tas ir iemesls, kāpēc aizvien vairāk nodarbināto personu iestājas arodbiedrībās, pēc tam tā sasniedz apgrieztās U veida trajektorijas augstāko punktu, kad dalība arodbiedrībās ir diapazonā no 35 līdz 39 %, un, ja dalība arodbiedrībās turpina palielināties, tam seko ienākumu nevienlīdzības samazināšanās. Tādējādi šie pētījumi liecina, ka tad, ja dalībnieku skaits pārsniedz noteiktus apmērus, valstīs tas palīdz samazināt ienākumu nevienlīdzību.[3]
Darba ņēmēju skaits, uz kuriem attiecas koplīgumi, samazinās. Dažās dalībvalstīs bažas rada arī darba devēju organizāciju pārstāvība, teikts atzinumā. Kaut arī tiek pieņemts, ka darba devēji un arodbiedrības vēlas vest sarunas, pierādījumi liecina, ka tas ne vienmēr tā ir.[4]
OECD ziņojums apstiprina, ka koplīguma sarunas visā ES ir pakļautas lielam spiedienam un ka pastāv nopietna politiska vajadzība rīkoties.[5] Sociālais dialogs var palielināt darba ražīgumu, izmantojot inovācijas darba vietā un vienlaicīgi ieguldot cilvēkkapitālā. Šajās sarunās ir jārod līdzsvars, kurā tiek ņemtas vērā abu pušu intereses. No vienas puses pastiprinās konkurence, no otras puses palielinās darba ražīgums un līdzsvars tiek nodrošināts.
EESK iesaka dalībvalstu sociālajiem partneriem pievērsties šim jautājumam un izpētīt piemērotas metodes, kas nodrošinātu dzīvotspējīgu dalību to organizācijās.
- Schnabel, C. (2020). “Union membership and collective bargaining: trends and determinants” 1.-37. lpp.). Springer International Publishing.
- Brockdorff von Philip. (2023) Strengthening collective bargaining power across the European Union. Pieejams šeit: https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/opinions?search=&field_related_sections_target_id_entityreference_filter=All&status=All&opinion_type=All&rapporteur=&plenary_session=All&opinion_number=SOC%2F767&year%5Bvalue%5D%5Byear%5D=&related_event=All&related_observatory=All&body_references_file_name=All&body_references_number=
- Montebello, R., Spiteri, J., & Von Brockdorff, P. (2022). “Trade unions and income inequality: Evidence from a panel of European countries”. International Labour Review.
- Pisarczyk, Ł. (2023). “Towards rebuilding collective bargaining? Poland in the face of contemporary challenges and changing European social policy”. Industrial Relations Journal.
- https://www.oecd.org/employment/negotiating-our-way-up-1fd2da34-en.htm