LBAS

Vasara parasti ir laiks, kad darbinieki dodas ikgadējos apmaksātos atvaļinājumos.
Zini savas darba tiesības un iepazīsties ar svarīgākajām atziņām par atvaļinājumiem, kuras ir sagatavojis Latvijas Brīvo arodbiedrības (LBAS) jurists, Kaspars Rācenājs.

[1] Atvaļinājuma ilgums 4 kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas

Tiesības uz atvaļinājumu ir pamattiesības, kas nostiprinātas arī Latvijas Republikas Satversmes 107.pantā, savukārt Darba likuma 149.pantā ir noteikts, ka atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Piemērs.
Ja darbiniekam piešķirts 4 kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums no 05.07.2021, tad tas beigsies 01.08.2021 un 02.08.2021 darbiniekam ir jāierodas darbā.

! Ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, tad atvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts par šīm svētku dienām!

Piemērs.
Ja atvaļinājuma 4 nedēļas tiek piešķirtas no 31.05.2021, tad svētku dienas (23. jūnijs — Līgo diena un 24. jūnijs — Jāņu diena (vasaras saulgrieži) netiek ieskaitītas šajās nedēļās un atvaļinājums tiek pagarināts vai pārcelts par divām dienām.

! Svētku dienas ir noteiktas likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām!

Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi (nevis 4 kalendāra nedēļas) ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Piemērs.
Ja darbiniekam, kas jaunāks par 18 gadiem piešķirts ikgadējais atvaļinājums no 05.07.2021, tad tas beigsies 04.08.2021 un 05.08.2020 darbiniekam ir jāierodas darbā.

[2] Atvaļinājumu piešķir vienojoties vai saskaņā ar grafiku

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.
Piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, darba devējam ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Lai gan darbinieku vēlmes nav absolūtas un nav obligāti vienmēr jāievēro, tomēr strīda gadījumā darba devējam jāspēj pierādīt, ka tās ir noskaidrotas un pamatot, ka darbinieku vēlmes nav ņemtas vērā objektīvu, ar uzņēmuma darbību saistītu apsvērumu dēļ.[1]

! Darbiniekam ir tiesības pieprasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā !

Piemērs.
Ja darbinieks uzsāka darba attiecības 01.03.2021., tad viņam jau 01.09.2021 ir tiesības pieprasīt pilna (4 kalendāra nedēļas) ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu.

[3] Atvaļinājumu var dalīt, bet tikai ar darbinieka piekrišanu

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Piemērs.
Ja darbiniekam piešķirts 2 kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums no 01.07.2021 līdz 14.07.2021, tad atlikušās 2 nedēļas var dalīt arī pa kalendāra nedēļām vai arī izmantot pa vienai dienai.

! Tiem darbiniekiem, kuri strādā valsts vai pašvaldību institūcijā, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41.pantā ir specifiski noteikts, ka “Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:

1. aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu;
2. katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.” !

! 4 kalendāra nedēļas ir 28 dienas, bet jāņem vērā:

• ja darbiniekam noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad apmaksātas ir 20 darba dienas;
• ja darbiniekam noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad apmaksātas ir 24 darba dienas;
• ja darbiniekam ir nepilns darba laiks, tad atvaļinājums tiek apmaksāts proporcionāli (piem., ja 1/2 slodze, tad apmaksā 10 darba dienas) !

[4] Atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu tikai izņēmuma gadījumos un ar darbinieka rakstveida piekrišanu

Ja atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu.

Svarīgi ņemt vērā, ka atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, savukārt pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam.

! Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu !

Piemērs.
2020. gadā darbinieks izmanto atvaļinājumu 2 kalendāra nedēļas, bet 2 nedēļas tiek pārnestas uz 2021. gadu, kurā tiek izmantotas 6 (4 + 2) nedēļas garš atvaļinājums.
Tātad kopā divu gadu laikā darbiniekam jāizmanto ne mazāk kā astoņas nedēļas ilgs atvaļinājums.

! Atvaļinājumā pārcelšana uz nākamo gadu ir aizliegta:

1. personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem;
2. grūtniecēm;
3. sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam;
4. ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam !

[5] Darba devējs var likt izmantot uzkrātos atvaļinājumus

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 17.pantā ir noteikts, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.

Regulējums attiecināms nevis uz visiem darba devējiem, bet gan uz tiem, kas atbilst diviem kritērijiem:

1. darba devēji ir iekļauti Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.1 pantam un 2018. gada 27. novembra MK noteikumiem Nr. 748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. PSP ir speciāla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kuri sevi pierādījuši kā godprātīgus nodokļu maksātājus, līdz ar to šiem uzņēmumiem atkarībā no programmas līmeņa tiek paredzētas dažādas priekšrocības un atvieglojumi attiecībā uz valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.
   Informācija par PSP programmā iekļautajiem uzņēmumiem ir pieejama VID mājas lapā https://www.vid.gov.lv/lv/dalibnieku-registrs.
2. Covid-19 izraisītā krīze uzņēmumu ir ietekmējusi negatīvi. Šeit gan jānorāda, ka likumā nav noteikti kritēriji, kādā tieši apmērā ir jābūt šai negatīvajai ietekmei. Faktiski to izvērtē pats darba devējs, bet strīda gadījumā darba devējam būs jāpierāda, ka tas atbilst šiem kritērijiem.

Ja darba devējs atbilst šiem kritērijiem, tad tas var atkāpties no Darba likuma 150.panta otrajā daļā noteiktā pienākuma ņemt vērā darbinieka vēlmes. Īpaši jānorāda, ka šeit ir runa par “neizmantoto” jeb “uzkrāto” atvaļinājumu nevis kārtējo atvaļinājumu.

Piemērs.
Ja darbiniekam ir neizmantoti atvaļinājumi (piemēram, par 2017., 2018., 2019. gadu), tad darba devējam līdz 30.06.2021 ir tiesības vienpusēji (neņemot vērā darbinieka vēlmes) izdot rīkojumu par šādu atvaļinājumu piešķiršanu un darbiniekam būs pienākums tos izmantot.

[6] Neizmantotos atvaļinājumus jākompensē naudā, kad darba attiecības tiek izbeigtas

Ja darba devējs nav piešķīris darbiniekam ikgadējo atvaļinājumu pilnā apmērā, tad veidojas atvaļinājumu uzkrājumi.
Darba attiecību laikā darba devējs nav tiesīgs uzkrājumus kompensēt naudā, piemēram, nedot atvaļinājumu, bet pateikt, ka tā vietā izmaksās kompensāciju. Darba attiecību laikā darba devējam ir jāpiešķir atvaļinājumi.
Tomēr, darba devējs nevarēs “izsprukt” gadījumā, ja darbinieku nav laidis atvaļinājumā un darba attiecības tiek izbeigtas. Proti, atlaišanas dienā darbiniekam ir tiesības saņemt kompensāciju naudā par visu periodu, ko darba devējs nav piešķīris ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Piemērs.
Darbinieks uzsāka darba attiecības 01.08.2013, ne vienu reizi nebija atvaļinājumā un 30.04.2021 izbeidza darba attiecības. Šādā situācijā darba devējam jāizmaksā atvaļinājuma nauda par visiem neizmantotiem atvaļinājumiem, kas izveidojušies kopš 2013. gada.

! Ir izņēmuma gadījumi, kad darba devējs uzkrātos atvaļinājumus var darbiniekam nemaksāt !

Eiropas Savienības tiesa[2] ir atzinusi, ka darbinieks zaudē savas tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kā arī tiesības uz finansiālu kompensāciju darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījuma, ja

• darba devējs viņam faktiski ir devis iespēju atvaļinājumu izmantot;
• darbinieks ir apzināti izvairījies no atvaļinājuma izmantošanas, apzinoties šādas rīcības sekas.

Tātad uzkrāto atvaļinājuma kompensāciju darbiniekam drīkst nemaksāt, ja darba devējs var pierādīt, ka:

• nodrošinājis, ka darbiniekam faktiski ir iespēja izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
• vajadzības gadījumā formāli mudinājis darbinieku izmantot atvaļinājumu;
• precīzi un savlaicīgi informējis darbinieku, ka neizmantojot atvaļinājumu, tas tiks zaudēts.

! Darba devējam ir jānodrošina ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana, tomēr arī darbiniekam ir pienākums šo atvaļinājumu izmantot. Neuzkrāj atvaļinājumus, katru gadu atpūsties un izmanto laiku relaksācijai un brīvā laika nodarbēm !

Ja darbiniekam atvaļinājums ir bijis piešķirts avansā, bet darbinieku atlaiž no darba, tad darba devējam ir tiesības ieturēt izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 9. vai 10. punktu.

[7] Atvaļinājums ir jāpagarina vai jāpārceļ par slimošanas laiku

Atvaļinājuma laiks ir paredzēts, lai darbinieks varētu atpūsties, uzņemt spēku jaunam darba cēlienam. Ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā darbiniekam iestājas pārejoša darbnespēja, tad atvaļinājums vairs nevar tikt izmantots tam paredzētajam mērķis, tāpēc ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par slimības dienām.

Piemērs.
Ja darbiniekam piešķirts 4 kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums no 05.07.2021 līdz 01.08.2021, kura laikā no 12.07.2021 līdz 16.07.2021 darbiniekam 5 dienas ir pārejoša darbnespēja. Šādā situācijā, atvaļinājums tiek pagarināts par 5 dienām, līdz 06.08.2021 vai arī ar darba devēju jāvienojas par to, kad šīs atvaļinājuma 5 dienas tiks pārceltas.

[8] Darbinieki, kuriem ir īpaši atvaļinājuma piešķiršanas noteikumi

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā darbiniekam:

• kurš ir jaunāks par 18 gadiem;
• kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam;
• kuram ir bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.

Ja darbinieks, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, turpina iegūt izglītību, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē.

Sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

[9] Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja. Pamatprincips ir tāds, ka darbinieks atvaļinājumu “pelna” veicot darba pienākumus.

Tomēr laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita arī laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, jo īpaši:

1. pārejošas darbnespējas laiku;
2. grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
3. īslaicīgas prombūtnes laiku;
4. darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā;
5. Darba likuma likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma (atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai) laiku.

Par attaisnojošiem iemesliem darba neveikšanai, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, būtu uzskatāmi arī:

• Darba likuma 74. panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi;
• dīkstāve, kas radusies darba devēja vainas dēļ;
• darbinieka prettiesiskas atstādināšanas no darba laiks;
• laiks, kurā darbinieki piedalās streikā;
• atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums), kas ir īsāks par četrām nedēļām viena gada laikā.[3]

Piemērs.
Darbinieks 01.02.2020. uzsāka darba attiecības, laika periodā no 01.12.2020. līdz 31.03.2021. darbiniekam ārkārtējās situācijas dēļ bija dīkstāve, savukārt no 10.05.2021 darbinieks izmantoja 10 dienas “paternitātes” atvaļinājumu. Tātad, kaut arī šajā laika periodā darbinieks darbu neveica 4 mēnešus un 10 dienas, šī attaisnotā prombūtne dod tiesības uz atvaļinājumu.

! Laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā !

[10] Ikgadējie apmaksātie papildatvaļinājumi

Darba likuma 151.pantā ir noteikts, kādiem darbiniekiem ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu:

1. darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas;
2. darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas;
3. darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, — ne mazāk par vienu darba dienu.

Piemērs.
Ja darbiniekam ir 1 bērns līdz 14 gadu vecumam, viņam pienākas 1 papildatvaļinājuma diena, ja 2 bērni – tāpat 1 diena (tās nesummējas), savukārt, ja ir 3 vai vairāk bērni – pienākas 3 dienas.
Ja darbiniekam ir trīs bērni, no kuriem viens ir ar invaliditāti, tad darbiniekam pienākas 3 darba dienas.
Tāpat 3 darba dienas pienākas, ja invaliditāte ir vairākiem bērniem, proti, dienas par bērniem nesummējas

! Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt arī citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums !

Darba likuma 151. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Piemērs.
Ja darbiniekam par 2020. gadu pienākas papildatvaļinājums 3 darba dienas, tad tas ir jāizmanto līdz 2021. gada ikgadējā atvaļinājuma izmantošanai.
2021. gada papildatvaļinājumu var izmantot arī pirms 2021. gada ikgadējā atvaļinājuma izmantošanas. Proti, vispirms izmantot papildatvaļinājumu un tad ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

! Citādāk ir tiem darbiniekiem, kuri strādā valsts vai pašvaldību institūcijā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 42. pantā ir noteikts, ka darbiniekiem var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Papildatvaļinājumu var izmantot laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam !

Piemērs.
Ja valsts vai pašvaldību institūcijas darbiniekam par 2020. gadu pienākas papildatvaļinājums, piemēram, 3 darba dienas, tad tas ir jāizmanto līdz 2021. gada ikgadējā atvaļinājuma izmantošanai, bet tikai pēc tam, kad ir izmantots 2020. gada ikgadējais apmaksātais atvaļinājums.

Līdzīgi kā ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus, arī papildatvaļinājumus kompensēt naudā var tikai tad, ja tiek izbeigtas darba attiecības. Tomēr atšķirībā no ikgadējiem atvaļinājumiem, likumā nav noteikts, ka papildatvaļinājumi ir jākompensē par visu periodu, kad tie nav izmantoti. Tas nozīmē, ka piemērojams vispārīgais Darba likuma 31.pantā noteiktais 2 gadu noilguma termiņš.

[11] Kad tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda

Samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.

Piemērs.
Ja darbinieks dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darba alga par periodu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma nauda, darbiniekam ir jāizmaksā 24.05.2021.

Tomēr likums paredz, ka pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā.

Piemērs.
Ja darbiniekam līgumā ir noteikts, ka darba algu par iepriekšējo mēnesi izmaksā līdz nākamā mēneša 4. datumam un viņš dodas atvaļinājumā 25.05.2021, tad darbinieks var prasīt, lai darba algu par periodu no 01.05.2021 līdz 24.05.2021 un atvaļinājuma naudu izmaksā nevis 24.05.2021, bet gan parastajā algas izmaksas dienā – 04.06.2021.

[12] Kā tiek rēķināta atvaļinājuma nauda?

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā.

Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Piemērs.
Darbiniekam ir atvaļinājums 4 kalendāra nedēļas (28 dienas), tomēr apmaksātas tiek tikai 20 darba dienas.

Ja darbiniekam atvaļinājums ir 2 kalendāra nedēļas (14 dienas), tad apmaksātas tiek 10 darba dienas.

! Par katru nostrādāto mēnesi darbiniekam pienākas 1.67 apmaksāta atvaļinājuma diena!

Piemērs.
Ja darbinieks ir nostrādājis divus mēnešus un tiek atbrīvots no darba, tad viņam ir tiesības uz kompensāciju par 3.34 apmaksātām atvaļinājuma dienām (2 mēn. x 1,67).

Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu.

Piemērs.
Ja darbiniekam 2021. gada 24. maijā izmaksājama vidējā izpeļņa par atvaļinājumu, tad darba devējs saskaita darbinieka darba algu par laiku no 2020. gada novembra līdz 2021. gada aprīlim (maijs netiek ņemts vērā), kā arī pieskaita šajā periodā izmaksātās piemaksas un prēmijas.

Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.

Svarīgi ņemt vērā, ka nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74.panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos, t.sk., kad darbinieks saņēmis arī dīkstāves pabalstus no valsts.

Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu. Šo noteikumu piemēro arī tad, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes.

Ja darbinieks ir nostrādājis vairāk nekā sešus mēnešus, tad vidējo izpeļņu rēķina no pēdējiem sešiem kalendārajiem mēnešiem.

Savukārt, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, tad dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu.

Piemērs.
Ja darbinieks ir pieņemts darbā 2021. gada 1. aprīlī un tiek atbrīvots no darba 2021. gada 14. maijā, tad vidējo izpeļņu rēķina par visu darba attiecību periodu (maijs arī tiek ņemts vērā).
Šo noteikumu piemēro arī tad, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk nekā sešus mēnešus pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes. Piemēram, kad darbinieks atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, nostrādā trīs mēnešus un vēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības. Šādā gadījumā izpeļņu rēķina par tiem trīs mēnešiem, kas strādāti pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma.

^1
2
3

1. Darba likums ar komentāriem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Zvērinātu advokātu birojs „BDO Law”, Rīga, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2020, 404.lpp.
2. EST spriedums lietās C‐619/16 un C‐684/16 Kreuziger un Max‐Planck.
3. Darba likums ar komentāriem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Zvērinātu advokātu birojs „BDO Law”, Rīga, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2020, 410.-411.lpp.