2021.gada 9.decembrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā[1](priekšlikums). Priekšlikuma mērķis ir uzlabot darba apstākļus personām, kas veic platformu darbu, nodrošinot pareizu viņu nodarbinātības statusa noteikšanu, veicinot pārredzamību, taisnīgumu un pārskatāmību, tostarp pārrobežu situācijās. Tas attiecas uz digitālajām darba platformām, kas organizē ES veiktu platformu darbu, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un neatkarīgi no citādi piemērojamiem tiesību aktiem.
Priekšlikums ievieš digitālo darba platformu un platformu darba definīcijas, kā arī paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu un nodrošinātu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu. Tāpat priekšlikums paredz juridisko prezumpciju, ka starp digitālo darba platformu un personu, kas veic platformu darbu, pastāv darba attiecības, ja digitālā darba platforma kontrolē konkrētus darba izpildes elementus kopa ar iespēju pusēm atspēkot juridisko prezumpciju atbilstošā tiesas vai administratīvajā procesā jeb pierādīt, ka konkrētās līgumattiecības faktiski nav atzīstamas par darba attiecībām.
Priekšlikums nosaka digitālajām darba platformām vairākus pienākumus:
- informēt platformu darba ņēmējus par automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu;
- regulāri uzraudzīt un novērtēt atsevišķu lēmumu, kas pieņemti vai ietekmēti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, ietekmi uz darba nosacījumiem;
- novērtēt riskus, ko platformu darba ņēmēju drošībai un veselībai rada automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas;
- nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus automatizēto sistēmu uzraudzībai;
- sniegt darba ņēmējiem paskaidrojumu par platformas lēmumu, ko pieņēmušas vai ietekmējušas automatizētas sistēmas un kas būtiski iespaido viņu darba nosacījumus, kā arī labot vai pārskatīt šādu lēmumu, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt kompensāciju, ja šis pieņemtais lēmums pārkāpj platformu darba ņēmēja tiesības;
- informēt un uzklausīt platformu darba ņēmēju pārstāvjus vai pašus platformu darba ņēmējus par algoritmiskās pārvaldības lēmumiem, piemēram, par to, vai tās plāno ieviest jaunas automatizētas uzraudzības vai lēmumu pieņemšanas sistēmas vai veikt būtiskas izmaiņas šajās sistēmās;
- deklarēt platformu darba ņēmēju veikto darbu kompetentajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm;
- sniegt darba, sociālās aizsardzības un citām attiecīgām iestādēm un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem informāciju par personām, kas regulāri veic platformu darbu, viņu līgumisko un nodarbinātības statusu, kā arī piemērojamajiem vispārīgajiem noteikumiem.
No darbinieku perspektīvas, šāds priekšlikums ir nepieciešams un atbalstāms. Tas var uzlabot darbinieku, kuri strādā digitālajās platformās, nodarbinātības apstākļus, palīdzēs pareizi noteikt šo darbinieku nodarbinātības statusu, padarīs digitālo platformu darbību caurspīdīgāku, uzlabos kontroli par to darbu un godīgu ienākumu sadali, maksājot nodokļu iemaksas par darbiniekiem valsts budžetā. Vienlaikus priekšlikums ir jāīsteno steidzami, jo ir jau nepieciešams mūsdienu darba tirgū, kuru raksturo pieaugoša digitālo platformu loma.
Īpaša pievienota vērtība darba ņēmējiem ir saistīta ar to, ka priekšlikums:
- attiecas uz katru personu, kura veic darbu digitālās platformas ietvaros ES, neatkarīgi no platformas reģistrācijas vietas;
- ietver nodarbinātības statusa prezumpciju un pārredzamības prasības par algoritmu izmantošanu digitālajās darba platformās;
- nodrošina cilvēka veiktu uzraudzību pār to, kā tiek ievēroti darba apstākļi, un dod tiesības apstrīdēt automatizētus lēmumus;
- paredz aizsardzību no atlaišanas;
- ietver tiesību aizsardzības instrumentus.
Vienlaikus, priekšlikumā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, piemēram:
- digitālās darba platformas definīcijā;
- platformas darba un platformas darbinieka definīcijā, novēršot trešās darbinieku kategorijas parādīšanos. Darba tiesības izšķir darbinieka un pašnodarbinātā statusu, līdz ar to, ja persona nav pašnodarbinātā, tai ir jābūt skaidri klasificētai darbinieka statusā. Ir nepieciešams, labot definīciju, novēršot kļūdainu interpretāciju;
- darbinieku pārstāvju definīcijā, skaidri paredzot, ka darbinieku pārstāvji ir arodbiedrības un iekļaujot atsauces nodrošinot atbilstību SDO konvencijām;
- paredzot, ka nodarbinātības statusa prezumpcijai divu kritēriju vietā pietiek ar vienu no kritērijiem, turklāt atrunājot, ka kritēriju saraksts nav izsmeļošs un dalībvalstis to var papildināt ar jauniem kritērijiem, kuri rodas laika gaitā;
- nodrošinot, ka platformas ir atbildīgas par darba tiesību un darba aizsardzības, sociālās aizsardzības pienākumu pildīšanu, neatkarīgi no to apmēra, līdz ar to atceļot īpašas privilēģijas MVU;
- paredzot valstu vadībām nodrošināt uzraudzības institūcijas ar atbilstošām apmācībām un instrumentiem lai celto institūciju kapacitāti un tajās nodarbināto iemaņas veikt digitālo platformu darba uzraudzību nacionāli un pārrobežu kontekstā.
Nataļja Preisa,
LBAS eksperte