LBAS jau iepriekš informēja, ka 2023. gada Finanšu ministrijas darba kārtībā iekļauts uzdevums izstrādāt Nodokļu politikas pamatnostādnes 2024.-2027. gadam. Politikas plānošanas dokumenta izstrādes mērķa ietvaros Finanšu ministrija (FM) ir izveidojusi “Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupu”, kurā piedalās un savus priekšlikumus sniedz arī Latvijas sociālie un sadarbības partneri, tostarp arī LBAS.
Maijā un jūnijā darba grupā ir izskatīts Dabas resursu nodoklis, mazie uzņēmējdarbības nodokļu režīmi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi, progresivitāte un solidaritātes nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, elektroenerģijas nodoklis un transportlīdzekļu nodokļi.
LBAS darba grupās norādīja uz darbaspēka nodokļu sloga konkurētspējas trūkumu salīdzinājumā ar Baltijas valstu kaimiņiem, jo īpaši vidējo algu līmenī. Nekonkurētspējīgs nodokļu slogs nozīmē zemāku darbinieku pirktspēju Latvijā pie līdzvērtīga ienākumu līmeņa salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, kas savukārt bremzē iekšējo patēriņu un tautsaimniecības izaugsmi. LBAS uzsver, ka IIN progresivitātes sliekšņi nav mainīti kopš 2018. gada, tādējādi zaudējot samazinātās IIN likmes efektivitāti uz vidējo algu līmeni un efektīvi ceļot nodokļu slogu uz darba ņēmējiem, kuri periodā no 2018. gada līdz 2023. gadam pārsnieguši 20 004 eiro gadā darba algas slieksni, bet inflācijas ietekmē reālās algas pieaugumu šie darbinieki nav piedzīvojuši.
Lai mazinātu nodokļu slogu, LBAS ir piedāvājis jaunu IIN progresivitātes un diferencētā neapliekamā minimuma scenāriju ar mērķi mazināt nodokļu slogu uz mazo un vidējo algu saņēmējiem, vienlaicīgi nezaudējot IIN progresivitāti, lai nepieļautu ienākumu nevienlīdzības palielināšanos.
Pārrunās par uzņēmuma ienākuma nodokļa scenārijiem tika vērtēta šobrīd spēkā esošā modeļa efektivitāte un izvirzīta hipotēze, ka uzņēmumu ienākumu neaplikšana ar nodokli par nesadalīto peļņu veicina kapitāla uzglabāšanu Latvijā līdz peļņas sadales brīdim, tomēr tā aizplūšanu uz izdevīgākām jurisdikcijām brīdī, kad peļņa tiek sadalīta. Lai šo situāciju novērstu, darba grupā tika piedāvāti scenāriji, kā novērst kapitāla aizplūšanu uz citām jurisdikcijām, tajā pašā laikā pilnībā neatsakoties no šobrīd eksistējošā modeļa.
Savukārt, lai kompensētu budžetā potenciāli zaudētos ienākumus, visbiežāk kā risinājums tiek minēta nodokļu sloga pārvirzīšana uz patēriņu, tostarp gan izmantojot PVN, gan akcīzes nodokli un citas patēriņā balstītas nodevas. Analizējot dažādus PVN reformu scenārijus, darba grupās tika skatīti PVN modeļi citās Eiropas savienības dalībvalstīs, kas varētu izpausties kā paaugstināta PVN pamatlikme vienlaikus, paplašinot samazināto likmju pārklājumu dažādām preču un pakalpojumu grupām, vai pretēji modeļi, kas ietver samazināto PVN likmju tvēruma sašaurināšanu.
Turpmākajās darba grupas sanāksmēs plānots pievērsties potenciālajiem nodokļu pārmaiņu scenārijiem un kompensējošajiem pasākumiem, kā arī papildus plānots padziļināti vērtēt nekustamā īpašuma nodokļa reformas un mazo nodokļu režīmu konsolidācijas scenārijus. Atgādinām, ka sociālie partneri kā nodokļu pamatnostādņu virsmērķi ir izvirzījuši nodokļu sloga mazināšanu darba spēkam, lai paaugstinātu darbinieku ienākumus “uz rokas” un mazinātu nodokļu slogu, to tuvinot Lietuvas un Igaunijas līmenim.