3. jūnijā tika publicēts vairāk nekā 8 gadus gaidītais Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums lietā “A. Straume pret Latviju par arodbiedrību tiesībām”.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “LBAS ieskatā šis ir nozīmīgs panākums arodbiedrību tiesību atzīšanā un korektas un taisnīgas attieksmes veicināšanā pret arodbiedrības vadītājiem gan darba devēju, gan tiesas instanču vidū. Arodbiedrības vadītājs nevar aizstāvēt savus biedrus, ja valsts tiesvedības sistēma faktiski attaisno arodbiedrības vadītāja iebiedēšanu, atlaišanu un reputācijas graušanu par likumā noteikto pienākumu pildīšanu un arodbiedrības biedru pastāvēšanu. Spriedums sniedz signālu, ka darba devēja pūles iebiedēt arodbiedrību vadītājus un biedrus, diskriminēt arodbiedrību līderus nevar būt attaisnotas un sastapsies ar sankcijām.”
Lietā A. Straume, dispečeru arodbiedrības priekšsēdētāja, proaktīvi aizstāvēja arodbiedrības biedru intereses un tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem un, pildot priekšsēdētājas pienākumus, nosūtīja vēstuli satiksmes ministram, norādot uz pārkāpumiem saistībā ar darba laika uzskaiti un atalgojumu, un ar to saistītiem riskiem aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšanas kvalitātei un drošumam. Saistībā ar nosūtīto vēstuli darba devējs “Latvijas gaisa satiksme” atstādināja un atlaida arodbiedrības priekšsēdētāju no darba. Latvijas tiesa lietu uzskatīja par individuālu darba strīdu, nevērtējot arodbiedrības tiesības un apvienošanās brīvību pēc būtības un attaisnojot darba devēja darbības.
Savukārt ECT secināja, ka lietā ir pārkāpts Eiropas cilvēktiesību konvencijas 11.pants, kas garantē arodbiedrību brīvību.
ECT norādīja, ka daudzas darba devēja darbības bija nepārprotami vērstas uz spiediena izdarīšanu uz šiem biedriem. ECT secināja, ka A. Straume nosūtīja vēstuli, pildot arodbiedrības priekšsēdētāja amata funkcijas, un vēstule nepārprotami bijusi daļa no arodbiedrības darbības biedru labā. ECT uzskatīja, ka Latvijas tiesas nav novērtējušas, vai vēstulē izdarītajiem secinājumiem bija pietiekams faktiskais pamatojums, un, līdz ar to, šie secinājumi bija pieņemama kritika. Latvijas tiesas nepārbaudīja faktus, kas bija arodbiedrības secinājumu pamatā, tā vietā pārbaudīja tikai to, vai apgalvotās iespējamās sekas jau ir iestājušās. ECT norādīja, ka arodbiedrības vēstule bija profesionāls iespējamās ietekmes novērtējums, kam bijis pietiekams faktiskais pamatojums, un to nevar uzskatīt par nepamatotu uzbrukumu darba devējam.
Vienlaikus ECT atzina, ka sekas, kas tika vērstas pret A. Straumi, bija ārkārtīgi skarbas, un tām varēja būt iebiedējoša ietekme uz arodbiedrības biedriem. Turklāt Tiesa sprieda, ka daudzas darba devēja darbības bija nepārprotami vērstas uz spiediena izdarīšanu uz šiem biedriem.
Papildus ņemot vērā to, ka tiesu procesa sēdes Latvijā notika slēgti, netika nodrošinātas tiesības gan uz atklātu lietas izskatīšanu, gan uz spriedumu publisku pasludināšanu, ECT secināja, ka pārkāptas tiesības uz tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras garantē Konvencijas 6. pants. Tiesa nevarēja secināt, ka slēgtā tiesvedība bija nepieciešama, lai aizsargātu sabiedrības intereses. Latvijas tiesa nebija pārbaudījusi, vai iespējamā sensitīvā informācija lietā ir attaisnojusi slēgtu tiesas procesu. Gluži otrādi, ECT uzskatīja, ka nepieciešamība pēc sabiedrības kontroles šajā lietā bija īpaši spēcīga lietas priekšmeta dēļ. Turklāt neviens no spriedumiem nebija publiski pasludināts, kā arī nebija publiskoti pilnie teksti. Ņemot vērā to, ka valdība nebija attaisnojusi slēgto sēdes izmantošanu, arī metodes, ar kurām sabiedrība varēja piekļūt lēmumiem, tika atzītas par nepietiekamām.
Sagatavoja:
Nataļja Preisa,
LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte
Kontakti medijiem:
Sanita Birkenfelde,
LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 29383038