Uz šo jautājumu vislabāk var atbildēt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, kurš ir izveidojis Dzimumu līdztiesības indeksu.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ikgadējā novērtējumā 2022. gadā Latvijas dzimumu līdztiesības indekss ir samazinājies. Kādi tam ir iemesli? Lai saņemtu atbildi uz šo jautājumu un palūkotos uz citām aktualitātēm dzimumu līdztiesības jomā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šī gada janvārī organizēja Dzimumu līdztiesības forumu. To ikviens interesents var noskatīties LBAS YouTube kanālā: https://youtu.be/Bq2ncY-0lWU
Dzimumu līdztiesības indekss ir instruments, kurš uzrauga jeb mēra progresu dzimumu līdztiesības jomā sešās kategorijās: darbs, nauda – darba samaksa, zināšanas, vardarbība, laiks un veselība. Indekss tiek mērīts skalā no 1 (pilnīga nevienlīdzība) līdz 100 (pilnīga vienlīdzība) punktiem. Vēl tiek ņemti vērā tādi aspekti kā diskriminācija saistībā ar vecumu, invaliditāti, izglītību, ģimenes stāvokli, bet tiem ir maza ietekme uz kopējo rezultātu.
Latvija ar 61,4 punktiem ierindojas 16. vietā, un tas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kopš 2010. gada indekss ir palielinājies par 6,2 procentpunktiem, taču kopš 2019. gada indekss nav mainījies un 2022. gadā pat samazinājās par 0,7 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021. gadu. Taču Latvija ierindojas starp tām valstīm, kuras strauji virzās uz Eiropas Savienības vidējo rezultātu, un tās ir – Igaunija, Horvātija, Kipra, Malta un Portugāle. Savukārt tādās valstīs kā Bulgārija, Čehija, Grieķija, Lietuva, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija indekss stāv uz vietas – tas nemainās.
Kurās jomās Latvijas indekss ir samazinājies? Galvenokārt – kategorijā Zināšanas (-3,2 procentpunkti), tas nozīmē, ka ir palielinājusies profesiju segregācija un dalība mācību aktivitātēs. Nedaudz ir samazinājusies dzīves kvalitāte, taču tāds rādītājs kā nauda ir palielinājies.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir salīdzinājis pa gadiem arī nabadzības riska līmeni sievietēm un vīriešiem, pieaudzis ir to sieviešu īpatsvars, kuras ir pakļautas nabadzības riskam. Kopš 2019. gada ir pieaudzis nabadzības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars – gan vīriešu, gan sieviešu vidū, taču sievietēm šis rādītājs ir augstāks, t.i., sievietes ir vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši. Neskatoties uz to, ka sievietes ar augstāko izglītību (40%) ir gandrīz divreiz vairāk nekā vīriešu (23%) ar augstāko izglītību.
Jānorāda arī, ka pēdējo desmit gadu laikā Eiropā ir pieaudzis pilna laika darbā nodarbinātie – no 44% līdz 50%. Interesanti, ka darba samaksas atšķirības pēdējo gadu laikā ir pieaugušas tieši starp augstu kvalificētiem darbiniekiem. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2020. gadā Latvija ieņēma pēdējo vietu ar visaugstāko darba samaksas nevienlīdzību – 22,3%, tas nozīmē, ka vidēji sievietes saņēma par 22,3% mazāku darba samaksu nekā vīrieši. Salīdzinājumam – Igaunijā 21,1%, Lietuvā 13%, Beļģijā 5,3%, Polijā 4,5%, Itālijā 4,2%, Slovēnijā 3,1%, Rumānijā tikai 2,4%. Turklāt Latvijā darba samaksas atšķirības katru gadu palielinās, piemēram, 2014. gada rādītājs bija 17,3%.
Diskriminācija bieži ir sastopama tieši darba intervijās – 16% darba devēji uzdod jautājumus par ģimenes stāvokli, taču 21% gadījumos paši pretendenti sniedz šādu informāciju.
Sieviešu ekonomiskās iespējošanas platforma “Novatore” ir veikusi pētījumu – Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs 2022 (vairāk nekā 3500 respondentu visās Baltijas valstīs). Kopumā Baltijas iedzīvotāji dzimumu līdztiesību uzskata par svarīgu vērtību un vēlas dzīvot līdztiesīgā sabiedrībā (Latvijā – 93%). Pozitīvi, ka 88% no aptaujātajiem uzskata, ka dzimumam nav nozīmes, lai ieņemtu kādu amatu. Tomēr daļa uzskata, ka vadošie amati ir vairāk piemērotāki vīriešiem, it sevišķi tas attiecas uz tādiem amatiem kā augstākā līmeņa vadītājs lielā uzņēmumā, direktors, izpilddirektors, viceprezidents, vecākais viceprezidents. Atšķirības piemērotības vērtējumā tikpat kā nepastāv uz tādiem amatiem kā vidēja līmeņa vadītājs, augstākā līmeņa vadītājs mazā/ mikro uzņēmumā.
Tomēr joprojām 21. gs. valda stereotipi, piemēram, 41% respondentu uzskata, ka sievietēm ir jāvelta vairāk laika bērnu audzināšanai nekā vīriešiem, 33% piekrīt apgalvojumam, ka sievietes galvenā loma ir rūpēties par mājokli un ģimeni. Atbilstoši aptaujas datiem vislielākā vienlīdzība pastāv politikā (tā uzskata 50%), tam, ka vienlīdzība pastāv arī attiecībā uz atalgojumu, piekrīt tikai 42% respondentu. “Novatore” piedāvā vairākus ilgtermiņa risinājumus: pastiprinātu uzmanību pievērst atalgojuma sistēmas pārredzamībai (vienādas darba samaksas diena, darba koplīgumi, revīzijas par atalgojumu); izstrādāt un izmantot dzimumneitrālas darba novērtējuma un klasifikācijas sistēmas darbinieku atlases procesā, mazināt stereotipus.
Pētījumi uzrāda darba samaksas nevienlīdzību, tomēr Tiesībsarga praksē nav lietu par darba samaksas nevienlīdzību. Tiesībsarga 2020. gada veiktajā pētījuma salīdzinājumā ar 2011. gadu ir samazinājies to darba devēju skaits, kas darba intervijās prasa informāciju par ģimenes stāvokli (30% v 50%). Par ģimenes stāvokli nebūtu jārunā darba intervijā, tajā pašā laikā paši pretendenti sniedz informāciju (16% v 21%). Tiesībsarga ieskatā arodbiedrības (savu biedru aizsardzība, pārstāvība tiesās, izlīgumi) ir viens no tiesību aizsardzības mehānismiem.
Dzimumu atšķirības darba tirgū nenozīmē tikai vienlīdzīgu atalgojumu, bet arī nodarbinātību dažādās nozarēs, nodarbinātību dažādās profesiju grupās/ pārstāvību vadošos amatos, aprūpes atbildību, bezdarbu, tā uzsver LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Sievietes izteikti dominē t.s. pakalpojumu nozarēs ar zemāku atalgojumu – izglītības, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide un atpūta un citi pakalpojumi. Savukārt vīrieši ir nodarbināti vairāk ražojošajās nozarēs, kā, piemēram, ieguves un apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāze un siltumapgāde, būvniecība utt. Taču līdzīga tendence ir novērojama arī citās ES-27 valstīs, izņēmums ir izglītības nozare, ja Latvijā izglītības nozarē ir nodarbināti 16,3% vīriešu, tad vidēji ES-27 tie ir 27,9% (Dānijā 40%, Somijā 32,2%). J. Hermanis salīdzina ar ko atšķiras “sievišķīgās” un “vīrišķīgās” profesijas, par pamatu ņemot Eiropas Statistikas biroja Eurostat skaidrojumu. Sievišķīgās profesijas ir: “Darbs pārsvarā ar cilvēkiem, var būt nepieciešams augsts pacietības un empātijas līmenis, gatavība rūpīgi atkārtot vienveidīgas darbības”. Savukārt vīrišķīgās profesijas ir: “Darbs pārsvarā ar tehniku, var būt nepieciešams fizisks spēks un izturība, gatavība nonākt riskantās situācijās.”. Saskaņā ar Eurostat datiem starp vadītājiem 46% ir sievietes, salīdzinājumam ES-27 tie ir 35%, Latvijā starp ES valstīm ir augstākais sieviešu īpatsvars vadītāju amatos, Latvijas līderpozīcijas ir novērojamas arī agrākos gados. Turklāt, jo augstāks ir atalgojums, jo zemāks ir to sieviešu īpatsvars, kas saņem šādu atalgojumu. Pēc J. Hermaņa domām dzimumu līdzsvaru varētu veicināt strukturālas pārmaiņas ekonomikā un nodarbinātībā, plašāka tehnoloģiju ieviešana, līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi, sabiedrības attieksmes maiņa un lielāka sieviešu pārstāvniecība vadības komandās un uzņēmumu valdēs.
Eiropas Fonds Dzīves un darba apstākļu uzlabošanai ir pētījis kā enerģijas krīze ir ietekmējusi dzīves apstākļus. Fonds ir konstatējis, ka sievietes biežāk saskaras enerģijas krīzi nekā vīrieši, it sevišķi tas attiecas uz tām sievietēm, kuras vienas pašas audzina bērnus. Enerģijas nabadzībai ir vairāki iemesli – bezdarbs, īres izmaksas, enerģijas piegādes diversifikācija, mājokļu stāvoklis, mazāk enerģijas nabadzību ir ietekmējuši tādi faktori kā izglītība (taču augstākajai izglītībai ir daudz mazāks efekts nekā vidējai izglītībai), dzīvesvietai (pilsēta vai lauku teritorija).
Diemžēl, runājot par dzimumu līdztiesību, nereti nākas runāt arī par vardarbību. Centrālā Statistikas pārvalde 2018. gadā ir veikusi pilotaptauju par vardarbību, 2020. gadā tika uzsākts darbs pie pilnas aptaujas, savukārt rezultāti tika prezentēti 2022. gada augustā, aptaujāti tika vairāk nekā 6 200 respondenti. Viena no tēmām, kura tika apskatīta pētījumā, bija seksuālā uzmākšanās darbavietā, kā arī vardarbības uztvere un informētība par palīdzību cietušajiem. Visvairāk no seksuālās uzmākšanās darba vietā cieš sievietes vecuma grupā 18 – 29 gadi, 15,5% ir atbildējušas, ka ir cietušas no seksuālās uzmākšanās darba vietā (biedējoša vai pārlieku cieša vērošana, seksuāla rakstura joku stāstīšana, tiešs nevēlams fiziskais kontakts), 30 – 44 vecuma grupā 13,6% ir cietušas no seksuālās uzmākšanās darba vietā. Taču arī vīrieši ir saskārušies ar seksuālu uzmākšanos darba vietā (aizskarošu komentāru izteikšana par izskatu un privāto dzīvi, retāk fizisks kontakts), vecuma grupā 30 – 44 gadi tādu bija 6,7% vīriešu.
Vai Jūs zinājāt, ka Latvijā darbojas biedrība “Sievietes transportā”? Tā ir dibināta 2020. gada 18. augustā un apvieno sievietes – transporta nozares profesionāles savas nozares uzņēmumos, valsts pārvaldē, augstākajā izglītībā un pētniecībā. Viens no biedrības mērķiem ir “veicināt sieviešu karjeras izvēli transporta nozarē un palielināt sieviešu īpatsvaru ekonomikā”. Eiropā mazāk nekā 12% autobusu vadītāju ir sievietes. Dānijā ir visaugstākā sieviešu pārstāvība transportā starp visām aptaujātajām valstīm (22%), savukārt Itālijā – vismazākā (7%). Biedrība organizē pasākumus, kuri lauž stereotipus, stāsta par darba apstākļiem un riskiem transporta nozarē, drošību uz ceļa, darba režīmu, par iespējām un riskiem līdz ar IT attīstību.
Līdz ar izmaiņām politiskajā dienaskārtībā Eiropas Savienībā tiek pieņemti lēmumi, kuri ir jāpārņem arī Latvijas likumdošanā un būtiski uzlabo sieviešu darba apstākļus. Šobrīd ir aktuāls priekšlikums direktīvai par darba samaksas pārredzamības principa ieviešanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu darba samaksu starp sievietēm un vīriešiem, kā arī Direktīva sieviešu un vīriešu līdzsvarota pārstāvniecība biržā kotēto uzņēmumu valdēs, Priekšlikums direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, priekšlikums direktīvām par līdztiesības iestāžu standartiem attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principa nodrošināšanu.
Atbilstoši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta datiem sieviešu pārstāvniecība valdēs ir ievērojami zemāka nekā tas ir vidēji ES – tikai viena no pieciem valdes locekļiem ir sieviete un kopš 2019.gada tas ir samazinājies par 8 procentpunktiem. Latvijā nav regulējuma, kurš noteiktu kādai ir jābūt sieviešu pārstāvniecībai (kvotai) uzņēmumu valdēs. Tāpēc, lai veicinātu sieviešu pārstāvniecību valdēs, Padome 2022. gada 17. oktobrī pieņēma direktīvas par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs galīgo redakciju. Līdz 2026. gada 30. jūnijam jāsasniedz viens no šiem mērķiem:
- nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem vismaz 40% no direktoru amatiem bez izpildpilnvarām,
- nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem 33% no visiem amatiem.
Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tie uzņēmumi, kas nesasniedz vienu no norādītajiem mērķiem, pielāgo kandidātu atlases procesu iecelšanai vai ievēlēšanai amatos.
Turklāt, ir noteikti vairāki ziņošanas pienākumi, piemēram, uzņēmumi reizi gadā kompetentajām iestādēm sniedz informāciju par sieviešu un vīriešu pārstāvību to valdēs.
Viens no Eiropas Komisijas priekšlikumiem par Darba un privātās dzīves saskaņošanu, kuru apstiprināja Padome jau 2019. gadā, ES dalībvalstīm bija jāpārņem un jāievieš līdz 2022. gada 2. augustam. Tā paredz diezgan būtiskas izmaiņas, proti, katram vecākam ir tiesības uz 2 mēnešu bērnu kopšanas atvaļinājumu, t.s. nenododamā daļa ir 2 mēneši, kad katram no vecākiem ir jāizmanto bērnu kopšanas atvaļinājums. Otrs būtiskais jaunums ir aprūpētāja atvaļinājums – katram ir tiesības uz 5 neapmaksātām dienām gadā, lai aprūpētu slimu ģimenes locekli, radinieku utt. Kaut arī atvaļinājums nav apmaksāts, darba likumdošana tagad paredz, ka darbiniekam ir tiesības uz šādu atvaļinājumu. Vēl direktīva paredz tiesības uz paternitātes atvaļinājumu 10 darba dienas (iepriekš Latvijā tās bija 10 kalendārās dienas).
Ne visām ES dalībvalstīm ir izdevies pārņemt savā likumdošanā jaunās direktīvas prasības noteiktajā termiņā. Lielbritānijas darba izpētes institūts ir apkopojis 18 arodbiedrību konfederāciju no 13 valstīm sniegtās atbildes par progresu direktīvas ieviešanā, no tām 11 valstīs ir izdevies direktīvu pārņemt noteiktajā termiņā. Analizējot valstu situāciju, no ES27 valstīm 6 valstis ir pārņēmušas noteiktajā termiņā ar nelielu kavēšanos (t.sk. Latvija), savukārt 11 ES27 dalībvalstis nebija pārņēmušās direktīvu līdz 2022. gada novembra beigām (izņemot Poliju, kura pārņēma 10. janvārī, un Vācija, kurā grozījumi likumdošanā, taču ne visi, stājās spēkā 2022. gada 1. decembrī). Arodbiedrības aptaujā norādīja arī uz pozitīvo sadarbību, tā, piemēram, Vācijas arodbiedrību konfederācija tika uzaicināta sniegt savu viedokli Parlamentā). Arodbiedrību ieskatā lielākie ieguvumi ir no paternitātes atvaļinājuma, par pārējiem padomes priekšlikumiem arodbiedrībām ir atšķirīgi viedokļi.
Linda Romele,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte