Egils Baldzēns,
LBAS priekšsēdētājs
Darba devēji pieprasa paskaidrojumus no valdības un ministru prezidentes. Vai darba devēju izvirzītie 850 miljonu ietaupījumi jau nākamā gada valsts budžetā (nevienu ietaupījumu gan darba devēji nepiedāvā no privāto uzņēmēju puses, cits jautājums, ja tas skar darbinieku kopējās intereses…) un darba samaksas pieauguma ierobežojumi publiskajā sektorā (maksimums 2,6 %), tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un institūcijām! Vai dažkārt, tā nemanāmi un pilnīgi nejauši, nenāk par labu privātā sektora uzņēmumiem, kuriem šādu ierobežojumu nav? Vai šādos apstākļos privātā sektora uzņēmumi var daudz vieglāk meklēt savām brīvajām vakancēm potenciālos darbiniekus, mērķtiecīgi piedāvājot dāsnāku atalgojumu, bonusus un darba apstākļus nekā valsts un pašvaldību sektors un tos pārvilināt pie sevis? Mākslīgi ierobežojot darba samaksas izaugsmi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, tiek kropļota konkurence, kas ļauj privātajam sektoram piesaistīt labākos speciālistus, vienlaikus mazinot publisko kapitālsabiedrību kapacitāti, kuru starpā ir arī tādas kapitālsabiedrības, kas nodrošina Latvijai stratēģiski svarīgus pakalpojumus un uztur kritisko infrastruktūru. Vai tā patiesi ir līdzvērtīga sāncensība par talantiem, profesionāliem speciālistiem un prātiem? Protams, atzīstam, vajag godprātīgi ietaupīt līdzekļus valsts un pašvaldību iepirkumos, arī ESF līdzekļus virzīt ar augstāku atdevi, par to strīdu nav. Skaidrs, ka aizsardzībai, drošībai papildus finanšu līdzekļi ir būtiski nepieciešami un sagādājami, bet ārējā un iekšējā drošība, to arodbiedrības uzsver, ir arī veselības aprūpes joma, konkrētas iedzīvotāju prasmes, zināšanas, arī demogrāfijas, imigrācijas jautājumi un infrastruktūra utt.
Vai tā ir medmāsa, kurai 2 gadus nav pieaugusi valsts noteiktā darba samaksa, vai tas ir prasmīgs elektromontieris, kuru pie sevis labprāt redzētu privātajā sektorā vai tehniskās jomas un citu jomu speciālisti, kuru pieredze un prasmes ir gadiem krātas. Jo lielāks ir kvalificētu darbinieku trūkums, jo asāka ir sāncensība par viņiem. Tas, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kuras darbojas tirgus apstākļos, kolēģiem no LDDK šķiet 2. šķiras uzņēmumi, mums, arodbiedrībām, ir pilnīgi skaidrs. NTSP trīs sēdes pēc kārtas mēs, arodbiedrības, esam aicinājuši izbeigt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību diskrimināciju un atbalstīt mūsu priekšlikumu, dot tādas pašas tiesības kā privātā sektora kapitālsabiedrībām – koplīgumos bez darbaspēka papildus nodokļiem sniegt saviem darbiniekiem tādas pašas summas ietvarā pēc izvēles: ēdināšanas, transporta, izmitināšanas, vai veselības izdevumu atbalstu. No darba devēju puses nebija neviena pušplēsta vārda nostājas atbalstam. Tas, starp citu, skar arī slimnīcas, poliklīnikas un citas veselības iestādes, kurām tāpat jau klājas smagi gan darba samaksas finansējuma nodrošināšanā, gan plašāku darba apstākļu uzlabošanā un cilvēkresursu piesaistē. Šāda ignorēšana ir apzināta nostāja un atklāj šo it kā apslēpto konkurenci.