Eiropas Statistikas informācijas centrs Eurostat ir publicējis jaunāko informāciju par pieaugušo dalību apmācībās 2022.gadā. Analizējot datus redzams, ka vecuma grupā 25-64 gadi, tātad pieaugušie, arvien biežāk iesaistās izglītībā jeb pareizāk sakot – apmācībās. Ja 2020.gadā pēdējo četru nedēļu laikā pirms intervijas (par dalību apmācībās), apmācībās piedalījās 6,6%, tad 2021.gadā tie bija jau 8,6% un 2022.gadā – 9,7%. Taču tas ir mazāk nekā vidēji Eiropā, kur pieaugušo dalība mācībās 2022.gadā bija vidēji 11,9%.
Vērtējot dzimumu griezumā, vīrieši ir divas reizes mazāk piedalījušies mācībās (6,6%) nekā sievietes (12,5%). Nedaudz mazāk aktīvi ir bijuši bezdarbnieki – 7,2% bezdarbnieku piedalījās mācībās. Savukārt nodarbinātie ir bijuši nedaudz aktīvāki, no visiem nodarbinātajiem – 10,8% piedalījās mācībās. Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni biežāk piedalās mācībās nekā iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, to pierāda arī Eurostat dati par iedzīvotāju dalību mācībās. Proti, 2022.gadā tikai 5% no visiem iedzīvotājiem vecuma grupā 25-64 gadi ar vidējo izglītību (vidējo vispārējo un vidējo profesionālo) piedalījās mācībās. Tas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (9%). Savukārt ar augstāko izglītību mācībās piedalījās 17,7% no visiem iedzīvotājiem vecuma grupā 25-64 gadi ar augstāko izglītību. Tas gan ir nedaudz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur šādu iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 19,8%.
Salīdzinot datus pēc vecuma grupām, tad gados jaunāki biežāk tiek iesaistīti mācībās nekā gados vecāki. Tā, piemēram, vecuma grupā 35-49 gadi, 2022.gadā mācībās piedalījās 10,5%, (vidēji ES27-12,3%). Turpretī vecuma grupā 55-64 gadi mācībās piedalījās 5,6%, taču šis dalības rādītājs ir dubultojies, salīdzinot ar 2014.gadu, kad mācībās vecuma grupā 55-64 gadi piedalījās vien 2,2%. ES27 vecuma grupā 55-64 gadi 2022.gadā piedalījās 6,7%.
Analizējot datus par nodarbinātajiem vecuma grupā 25-64 gadi pēc nodarbinātības veida, biežāk mācībās ir iesaistīti nepilna laika nodarbinātie (19,7%), mazāk iesaistīti ir pilna darba laiku nodarbinātie (10,6%). Arī vidēji ES-27 nepilna darba laika strādājošie ir biežāk iesaistīti mācībās. Tas drīzāk ir skaidrojams ar pētāmās grupas lielumu un apmācamo skaitu, pieņemot, ka nepilna darba laika strādājošo nav vairāk kā 10% no visiem nodarbinātajiem (Latvijā).
Kaut arī nav pieejami pēdējo gadu dati par visām nozarēm, no pieejamajiem datiem redzams, ka mazāk apmācīto nodarbināto ir bijis būvniecības nozarē (3,7% 2019.gadā, vidēji ES-27 tie bija 7% ), kas varētu būt skaidrojams ar darba sezonalitāti un darbinieku biežu “rotāciju”. Turklāt visticamāk apmācības būvniecībā ir bijušas saistītas ar darba aizsardzības instruktāžu utt. Mazs apmācīto skaits ir bijis arī ražošanas nozarē (3,9% 2022.gadā). Divreiz vairāk apmācīto ir bijis transporta un uzglabāšanas nozarē (6,1% 2022.gadā). Turpretī apmācīto darbinieku īpatsvars IT nozarē 2022.gadā sasniedza 17,2% (vidēji ES-27 18,5%), finanšu un apdrošināšanas nozarē 15,4% (vidēji ES-27 19,7%). Top nozare ir izglītība ar 23% apmācīto darbinieku 2022.gadā vecuma grupā 25-64 gadi (vidēji ES-27 21,6%), taču augstais rādītājs drīzāk ir saistīts ar obligātajām apmācībām pedagogiem. Tas pats attiecas uz veselības un sociālās aprūpes nozari ar 21,6% apmācīto darbinieku 2022.gadā, ar lielu apmācīto darbinieku skaitu var lepoties arī valsts pārvalde (20,1% 2022.gadā, nedaudz mazāk kā vidēji es-27 16,9%).
Linda Romele, LBAS eksperte