75% no smagajiem un divas trešdaļas no letālajiem nelaimes gadījumiem darbā izraisa darba organizācijas trūkumi un cietušo nedroša rīcība, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits pēdējos piecos gados ir pieaudzis par 20%, bet 2018.gadā par piekto daļu ir pieaudzis tieši letālo nelaimes gadījumu skaits.
Lai panāktu, ka darbinieku veselība un dzīvība visos Latvijas uzņēmumos ir prioritāte, VDI ceturtdien, 28.martā Stacijas laukumā, atklāja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs!”.
„Ar kampaņu vēlamies panākt, lai darba aizsardzība vairs netiktu uztverta kā formāla prasība, ko izpilda “ķeksīša” pēc. Mūsu mērķis un uzdevums reizē ir veicināt gan darba devēju, gan darbinieku izpratnes un uzvedības maiņu – no darba vides, kurā ikdiena tiek pavadīta ar domu „pie mums jau nekas slikts nenotiks”, līdz situācijai, kur darba aizsardzības prasību ievērošana ir integrēta un neatņemama uzņēmuma darba kultūras sastāvdaļa,” pasākuma atkāšanas preses konferencē sacīja VDI vadītājs Renārs Lūsis.
Viņš uzsvēra, ka ar VDI īstenoto projektu darba devējiem tiks sniegts arī praktisks atbalsts – ikviens uzņēmums, kurā strādā mazāk par 249 darbiniekiem un kurš darbojas bīstamajā nozarē, var pieteikties Eiropas Sociālā fonda bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz 2023.gada 31.decembrim atbalstu plānots sniegt 4700 uzņēmumiem.
Inese Mārtiņsone, RSU Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja, vērsa uzmanību, ka dažādu Latvijā veikto pētījumu dati rāda – vairāk kā piektajai daļai darbinieku Latvijā ir darba vides izraisīti veselības traucējumi.
„Ne tikai nelaimes gadījumi, bet arī troksnis, vibrācija, ķīmisko vielu ietekme un citi kaitīgie darba faktori ilgtermiņā var būtiski pasliktināt darbinieku veselību un pat izraisīt invaliditāti. Prakse apliecina, ka ne visi uzņēmēji zina, ka visus kaitīgos faktorus darba vidē var izmērīt un riskus novērst,” uzsvēra I.Mārtiņsone.
Tradicionāli apzinīgāk darba vides mērījumus veic kokapstrādes, metālapstrādes, lauksaimniecības, tirdzniecības nozares uzņēmumi. Savukārt ļoti reti to dara būvniecības nozares un autoservisa uzņēmumi, sacīja I.Mārtiņsone.
Latvijas darba devēju konferederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka LDDK kā atbildīgu darba devēju pārstāvoša organizācija aktīvi iesaistās darba drošības veicināšanā. Piemēram, LDDK nesen veiktā biedru aptauju par obligātās veselības pārbaudes (OVP) nozīmi un efektivitāti apliecina, ka darba devēji saprot OVP nozīmi, taču iebilst pret procesa kvalitāti – formālu procesa veikšanu. Lai sekmētu izmaiņas OVP veikšanā, LDDK ir izveidojusi darba grupu ar Latvijas arodslimību un arodārstu biedrības, Veselības inspekcijas, Labklājības ministrijas un LDDK biedru pārstāvjiem ar mērķi izstrādāt priekšlikumus OVP procesa uzlabošanai, stāstīja L.Meņģelsone.
„Rūpēm par darbinieku drošību un veselību ir jābūt ikviena atbildīga uzņēmuma galvenajai prioritātei, jo cilvēki ir vislielākā vērtība. Mēs par drošību domājam katru dienu un katrā solī, tas ir mūsu dzīvesveids. Esam atbildīgi par savu un kolēģu drošību un vienmēr atceramies, ka mūs visus kāds gaida mājās. Veseli, apmierināti darbinieki sakārtotā darba vidē ir produktīvāki, lojālāki, kas pozitīvi ietekmē ikviena uzņēmuma darbu,” uzsvēra Linda Šedlere, būvmateriālu ražotāja CEMEX personāla un administrācijas direktore.
Uzņēmums ir ieviesis vairākas augsti novērtētas darba drošības iniciatīvas. Piemēram, CEMEX mērķis darba drošībā visā pasaulē ir nulle nelaimes gadījumu. Arī darbinieki aktīvi iesaistās darba vides uzlabošanā – identificē potenciālos riska faktorus un ierosina pasākumus to novēršanai.
Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, uzsvēra:
„Gribas cerēt, ka VDI kampaņa būs labs stimuls uzņēmumu vadītājiem kļūt atbildīgākiem darba aizsardzības jomā. Savukārt darbinieki kļūs zinošāki, drosmīgāki un nebaidīsies darba devējam pieprasīt drošu darba vidi,” sacīja E.Baldzēns.
Uzzināt vairāk par atbalsta piešķiršanas noteikumiem var VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.
Papildu informācija:
Dace Plato
SIA Baltic Communication Partners
Tel. +371 26 101 986
E-pasts: dace.plato@bcp.lv
Nelaimes gadījumi darba vietās Valsts darba inspekcijas dati
- 2018.gadā kopumā reģistrēti 2181 nelaimes gadījumi, no tiem 207 ar smagiem veselības traucējumiem, 25 – letāli. 1949 no viesiem reģistrētajiem nelaimes gadījumiem bija ar nesmagiem veselības traucējumiem.
- Salīdzinot ar 2017.gadu, kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits palielinājies par 13,7% (2017.gadā kopā tika reģistrēti 1917 nelaimes gadījumi). Būtiski atzīmēt, ka letālo nelaimes gadījumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaudzis par 19% (2017.gadā noticis 21 letāls nelaimes gadījums).
- 65% (134 nelaimes gadījumi) no visiem 2018.gadā reģistrētajiem smagajiem nelaimes gadījumiem un 80% (20 nelaimes gadījumi) no visiem 2018.gadā reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem notika četrās nozarēs – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un transporta un uzglabāšanas nozarē. Šajās 4 nozarēs kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits 2018.gadā veido 58% (1272 nelaimes gadījumi).
- 2018.gadā 65% (1426 nelaimes gadījumi) no visiem reģistrētajiem nelaimes gadījumiem notika ar vīriešiem, kas ir nemainīga tendence jau vairākus gadus. Vēl lielāka proporcija vērojama smago un letālo nelaimes gadījumu statistikā – attiecīgi ar vīriešiem 2018.gadā notika 78% no visiem valstī reģistrētajiem smagajiem nelaimes gadījumiem un 96% letālo nelaimes gadījumu.
- 35% no visiem valstī reģistrētajiem nelaimes gadījumiem, 33% no visiem smagajiem nelaimes gadījumiem un 28% no visiem letālajiem nelaimes gadījumiem valstī 2018.gadā notikuši ar darbiniekiem ar darba stāžu līdz vienam gadam.
- 85% no visiem reģistrētajiem nelaimes gadījumiem, 84% no visiem smagajiem nelaimes gadījumiem un 72% no visiem letālajiem nelaimes gadījumiem valstī 2018.gadā notikuši nedrošas cilvēku rīcības dēļ, proti, nav ievērotas darba aizsardzības prasības vai instrukcijas, izmantotas nepareizas vai nepieļaujamas darba metodes, darbinieki nav bijuši pietiekami uzmanīgi.
