28. aprīlis – Starptautiskā darba aizsardzības diena
Pandēmijas laikā katrs trešais cilvēks strādā mājās, un COVID-19 spilgti parāda veselības un drošības nozīmi darbā un dzīvē.
Starp 530 000 no COVID-19 bojāgājušajiem Eiropas Savienībā[1] ir neskaitāmi tūkstoši strādnieku, kuri ar to inficējās darbā. Mēs sērojam par viņu zaudējumu un izsakām līdzjūtību un solidaritāti tuviniekiem. Mēs atceramies arī tos, kas pagājušajā gadā nomira no vēža, kas saistīts ar darbu, un citām slimībām un nelaimes gadījumiem darbā: vairāk nekā 100 000 Eiropā vien.
Kaut arī vakcinācija piedāvā cerību, veselībai un drošībai turpmākajos mēnešos un arī pēc tam jābūt absolūtai prioritātei. Veselība un drošība nav dāvanas no varas vai laba darba devēja: veselība un drošība darbā ir JŪSU tiesības. Tiesības, par kurām cīnās arodbiedrības!
Eiropas Savienībā “ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz darba apstākļiem, kas respektē viņa veselību, drošību un cieņu”[2]. ES likumi[3]
- uzliek darba devējiem pienākumu nodrošināt veselīgas un drošas darba vietas,
- pieprasa, lai visi darba ņēmēji būtu aizsargāti ar veselības un drošības likumiem, un
- dod darba ņēmējiem tiesības uz informāciju un konsultācijām par veselību un drošību, kā arī iecelt šo jomu pārstāvjus.
Tas nozīmē, ka darba devēji ir atbildīgi par acīmredzamiem riskiem, piemēram, bīstamu vielu iedarbību, smagumu celšanu vai atkārtotām kustībām, kā arī par citiem mazāk atzītiem riskiem, piemēram, ar darbu saistītu stresu, uzmākšanos un iebiedēšanu.
Neskatoties uz skaidrām tiesībām, veselība un drošība visiem darbiniekiem ir tālu no realitātes. Katram trešajam darbiniekam Bulgārijā, Slovākijā un Spānijā un gandrīz pusei Čehijā un Grieķijā, kuriem darbā jāvalkā individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL), tos nodrošina tikai dažreiz vai vispār nenodrošina. COVID krīzes laikā daudziem darbiniekiem, kuru vidū ir arī jomas, kurās vairāk pārstāvētas ir sievietes – aprūpes un uzkopšanas nozarēs, nav bijuši atbilstoši IAL. Tas pats attiecas uz t.s. nedrošā darba strādniekiem, ar kuru ierobežoto sociālo aizsardzību viņiem neatliek citas izvēle kā turpināt darbu, pat ja viņiem ir koronavīrusa simptomi.
Daudziem darbiniekiem ir bijušas grūtības saistībā ar sociālo distancēšanos. Darbam mājās ir savi riski, piemēram, palielināta vardarbība ģimenē (dažās ES valstīs lokdauna laikā tā palielinājusies par trešdaļu), ilgākas stundas, kurās nevar “atslēgties”, un atbilstoša aprīkojuma trūkums mājās. Strādājošo pieaugums digitālajās platformās aizvien vairāk strādājošo atstāj bez atbilstoša aizsardzības aprīkojuma – tikai 35% platformu darbinieku apgalvo, ka viņu platforma ir veikusi pasākumus, lai palīdzētu viņiem pandēmijas laikā.
Arodbiedrībām un pārstāvjiem darba aizsardzībā ir būtiska loma veselības un drošības nodrošināšanā. Jebkuram strādājošam cilvēkam, kurš rūpējas par savu veselību un drošību darbā, vajadzētu iestāties arodbiedrībā un uzzināt, vai viņiem ir pārstāvis darba drošības jautājumos.
Arodbiedrības cīnās par labāku veselību un drošību darba vietā un likumos. ES līmenī arodbiedrības ir izcīnījušas grozījumus Kancerogēnu direktīvā, paplašinot vēzi izraisošo vielu sarakstu un aktīvi darbojas, lai iegūtu stingrākas robežas vēl vairākām vielām. Arodbiedrības cenšas noteikt stingrākus juridiskus pienākumus darba devējiem, lai cīnītos ar stresu un muguras sāpēm (un citiem tā sauktajiem muskuļu un skeleta traucējumiem). Arodbiedrības arī mudina Starptautisko Darba organizāciju (SDO) īstenot savu simtgades konferences lēmumu 2019. gadā, lai darba drošību un veselības aizsardzību padarītu par pamattiesībām darbā.
Veselība un drošība nav paredzēta tikai strādnieku piemiņas dienai vai pat pandēmijai – tas ir jūsu tiesības un uz mūžu!