Vēstule par prioritārajiem virzieniem 2023. gada valsts budžetam - LBAS

Pārresoru koordinācijas centram
Finanšu ministrijai
Labklājības ministrijai
Ekonomikas ministrijai
Izglītības un zinātnes ministrijai
Veselības ministrijai
Iekšlietu ministrijai
Zemkopības ministrijai
Kultūras ministrijai
Satiksmes ministrijai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
Tieslietu ministrijai
Aizsardzības ministrijai
Ārlietu ministrijai
Valsts kancelejai

Informācijai

Latvijas Republikas Saeimai
Saeimas deputātiem (pēc saraksta)
LBAS dalīborganizācijām

Par prioritārajiem virzieniem 2023. gada valsts budžetam

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (turpmāk – LBAS) atgādina, ka ir jāievēro valsts budžeta līdzekļu izlietojumu regulējošie normatīvie akti un pieprasa ministrijām iekļaut LBAS ieskatā vienlīdz svarīgus priekšlikumus prioritārajos pasākumos 2023. gada valsts budžetam.

1. Valstī noteiktās minimālās darba algas palielināšana

Pamatojums

LBAS uzskata, ka minimālā valstī noteiktā darba alga, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, ir jāpaaugstina līdz 700 eiro mēnesī. Minimālā alga Latvijā šogad ir otra zemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tā neatbilst darbinieku pamatvajadzību apmierināšanai Latvijā. LBAS uzskata, ka nedrīkst pieļaut, ka iedzīvotāji, kuri strādā pilnas slodzes darbu, dzīvo nabadzībā, tajā pašā laikā šobrīd ar minimālo algu nepietiek, lai pārvarētu nabadzības slieksni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, jau 2020. gadā nabadzības slieksnis vienam cilvēkam bija 472 eiro, mājsaimniecībām ar diviem bērniem un diviem vecākiem – 991 eiro. Jāsecina, ka mājsaimniecības ar vienu minimālās algas saņēmēju, kā arī ar divu vecāku ar bērniem mājsaimniecības, saņemot minimālo algu, ir spiestas dzīvot nabadzībā. Kā liecina rādītāji par nabadzības riska sliekšņa izmaiņām, kopš 2011. gada tas ir pakāpeniski audzis katru gadu vidēji par 8% gadā. Pie šāda izaugsmes tempa 2021. gadā nabadzības riska slieksnis varētu pārkāpt 500 eiro robežu vienai personai un pietuvoties 1070 eiro – mājsaimniecībai ar diviem vecākiem un diviem bērniem. Ja pieņemam, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā patēriņa cenu līmenis būtu vienā līmenī ar Latviju, tad Lietuvas minimālā neto alga būtu vienādā vērtībā ar 554 eiro, savukārt Igaunijā – 576 eiro. Tas nozīmē, ka 2022. gadā attiecīgi Lietuvā iedzīvotājs ar mēneša minimālo algu spēj iegādāties preces un pakalpojumus par 136 eiro lielākā vērtībā un Igaunijā par 158 eiro vairāk nekā Latvijā. Lai izpildītu Eiropas Komisijas direktīvas par adekvātas minimālās algas Eiropas Savienībā noteikšanu priekšlikumu un sasniegtu 50% no vidējās algas Latvijā, tai ir jābūt ne mazāk kā 640 eiro bruto (pirms nodokļu nomaksas) mēnesī sākot ar 2023. gada 1. janvāri, jo, kā liecina CSP dati, 2021. gadā vidējā alga Latvijā bija 1277 eiro bruto. Tajā pašā laikā LBAS uzsver, ka ir būtiski ņemt vērā šī brīža situāciju patēriņa cenu izaugsmē un darba samaksas izaugsmē. Jau 2022. gada martā vidējā alga valstī sasniedza 1379 eiro mēnesī, un ir prognozējams, ka līdz 2023. gadam tā ievērojami pārsniegs 1400 eiro mēnesī. Ņemot vērā inflācijas līmeņa prognozi 2022. gadam – 14,8% (Latvijas Banka, jūnijs), darba algas pieaugumu, kā arī citās Baltijas valstīs nodrošināto minimālās algas iekšējo pirktspēju, LBAS uzskata, ka ir nepieciešams minimālo darba algu celt līdz 700 eiro mēnesī.

2. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (nacionālā līmeņa sociālā partnera) biedru maksu noteikt kā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotos izdevumus

Pamatojums

LBAS vērš uzmanību, ka attaisnotie izdevumi ir cilvēka maksājumi, par kuriem samazina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, un tādējādi var atgūt gada laikā par daudz samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN).

Šobrīd ir šādi attaisnotie izdevumi:

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās iemaksas) un solidaritātes nodoklis;
izdevumi par izglītību, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu;
ziedojumi un dāvinājumi, tai skaitā Latvijas Republikas politiskajām partijām;
iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumi;
autoru izdevumi.

LBAS rosina pie IIN attaisnotajiem izdevumiem (uzskaitīt kā IIN pārmaksu, kas atgūstama, iesniedzot ikgadējo personas ienākumu deklarāciju) iekļaut arodbiedrību (LBAS) biedru iemaksas (biedru naudu). Pamatojoties uz to, ka LBAS kā nacionālā trīspusējā sociālā dialoga partneris pārstāv ne tikai biedru intereses, bet arī kopējās darba ņēmēju intereses, veicot labklājības nodrošināšanas funkcijas sabiedrībā, uzskatām, ka arodbiedrību biedru iemaksas ir iekļaujamas kā attaisnotais izdevums, kas potenciāli veicinātu pilsonisko līdzdalību valsts pārvaldē. Atsaucoties uz Labklājības ministrijas 2006. gadā izstrādāto ziņojumu “Par nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās”, LBAS uzsver, ka elastdrošības ieviešanai ir nepieciešams dialogs starp valsti un sociālajiem partneriem, lai veicinātu ātrākas pārmaiņas un veiksmīgāku politikas īstenošanu. LBAS ieskatā, ja vairāk iedzīvotāju tiks motivēti pilsoniskajai līdzdalībai nevalstiskā sektora organizācijās ar sociālā partnera statusu, tad būs iespēja panākt lielāku to pārstāvniecību, kas sekmēs plašāku nozaru pārklājumu un līdz ar to arī kvalitatīvāku sociālo dialogu.

3. Inflācijas mazināšana (PVN samazināšana publiski regulētajiem pakalpojumiem – degviela , elektroenerģija, gāze u.c. kurināmais)

Pamatojums

LBAS uzskata, ka ir nepieciešams ieviest inflācijas mazināšanas instrumentus, kas nodrošinātu tās kompensējošu mēru visai sabiedrībai, ne tikai mērķētām sabiedrības grupām. LBAS rosina piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi (PVN) tām preču grupām, kuras šobrīd vistiešāk ietekmē inflācijas straujo pieaugumu. Piekrītam, ka PVN likmju samazināšana vai 0% likmes piemērošana precēm un pakalpojumiem, kā, piemēram, atsevišķiem pārtikas produktiem, lielāku pienesumu nestu tirgotājiem. Tomēr LBAS uzsver, ka šobrīd būtiskākā ietekme kopējā patēriņa cenu pieaugumā ir elektroenerģijas, degvielas un gāzes izmaksu kāpumam, kas ir sabiedriski regulēti pakalpojumi, un PVN mazināšana šiem pakalpojumiem atstāj būtisku ietekmi gan uz mājsaimniecību izdevumiem, gan ražošanas izdevumiem. Būtisks cenu pieaugums novērojams arī cietajam kurināmajam (malka, briketes) – periodā no 2022. gada janvāra līdz maijam tas veidoja 42,4%. Šī preču kategorija ir būtisks siltuma resurss mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt PVN samazinātās likmes piemērošanu arī šie resursiem. Elektroenerģijas cena pēc CSP datiem par patēriņa cenu izmaiņām 2022. gada maijā bija par 49,3% augstāka kā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā un par 12,6% augstāka kā 2021. gada decembrī, kad tā sasniedza augstāko līmeni līdz šim. Arī jūnijā Nordpool cenu līmenis turpina celties un ir trīs reizes augstāks nekā tas bija iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, kā arī ir atgriezies augstākajā līenī, kas tika uzrādīts 2021. gada beigās. Cenu pieaugums rada būtisku izmaksu pieaugumu gan mājsaimniecībām, gan saimnieciskajā darbībā. Kā liecina CSP dati, degvielas cenu pieaugums periodā no 2022. gada janvāra līdz maijam veidoja 32,6%. Samazinātu PVN likmju piemērošana elektroenerģijai un dabas gāzei ir izplatīts instruments arī citās ES dalībvalstīs. Igaunijā mājsaimniecībām PVN ir samazināts no 20% līdz 9%, un samazinātā likme tiks piemērota līdz 2023. gada maijam. Samazinātās PVN likmes gāzei un elektroenerģijai tiek piemērotas arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Itālijā dabas gāzes likme mājsaimniecībām un industriālajam patēriņam ir samazināta līdz 5%, Beļģijā līdz 6% ir samazināta likme elektroenerģijai līdz 2022. gada septembrim, kā arī citās ES dalībvalstīs ir noteikti dažādi PVN samazināto likmju piemērošanas principi. LBAS uzsver, ka samazināto PVN likmju piemērošanas ietekme uz budžeta ieņēmumiem tiktu kompensēta ar būtisko patēriņa cenu pieaugumu, kas visām precēm un pakalpojumiem kopš 2022. gada janvāra veido 11,6%, kā arī pēc Latvijas Bankas prognozēm jūnijā inflācijas prognoze 2022. gadam ir noteikta 14,8% līmenī.

4. Neapliekamā minimuma robežu pārskatīšana

Pamatojums

LBAS uzsver, ka minimālās algas celšana ir jāskata sasaistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma (turpmāk – DNM) pārskatīšanu. Lai no minimālās algas celšanas zemāko algu saņēmēji gūtu pēc iespējas lielāku pienesumu un minimālās algas celšana nodrošinātu iespējami lielu ienākumu nevienlīdzības mazināšanas efektu, ir būtiski pakāpeniski celt arī neapliekamo minimumu (turpmāk – NM). Starp ES-27 dalībvalstīm Latvija joprojām saglabā vienu no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem. Pēc Eiropas Statistikas departamenta Eurostat datiem par nevienlīdzību starp ienākumu nevienlīdzību starp augstāk pelnošo kvintili un zemāk pelnošo kvintili, Latvijā ienākumu atšķirība starp šīm kvintilēm 2020. gadā bija 6,06 reizes. Sākot ar 2022. gada 1. jūliju, diferencētā neapliekamā minimuma maksimālā summa un piemērošanas robeža tiks celta līdz 500 eiro, panākot šī brīža minimālās algas apmēru, tajā pašā laikā ir svarīgi celt maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu. Lai izvairītos no kvalificēta darbaspēka izkrišanas no neapliekamā minimuma skalas, palielinoties darba samaksai, jāsaglabā neapliekamā minimuma progresivitātes temps, ceļot minimālo algu. Kopš 2021. gada janvāra, kad ienākumu robeža, virs kuriem nepiemēro neapliekamo minimumu, tika celta līdz 1800 eiro mēnesī, patēriņa cenas ir pieaugušas par 15,3%, un inflācijas prognozes liecina, ka patēriņa cenu līmenis 2022. gadā turpinās pieaugt. Lai nodrošinātu, ka neapliekamais minimums kompensē šādu cenu pieaugumu un darbiniekiem mazinātu pirktspējas kritumu, šī robeža būtu jāceļ līdz 2100 eiro.

5. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu palielināšana (koplīgumā: transports, dienesta viesnīcas/naktsmītne, vispārējā profesionālā un augstākā izglītība)

Pamatojums

Likuma par IIN 8. panta par gada apliekamā ienākuma avotiem 15. punkts nosaka: “No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus un ārstniecības izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda vairākus nosacījumus.” LBAS uzskata, ka likumā noteiktā ar IIN neapliekamā summa, kas tika noteikta 2016. gadā, vairs nav atbilstoša reālajiem izdevumiem par iedzīvotāju ēdināšanu vai par veselības aprūpes pakalpojumiem. Kā liecina CSP dati, patēriņa cenu līmenis pārtikai kopš 2016. gada janvāra ir pieaudzis par 32,8%, savukārt veselības aprūpei – par 22,8%. Kopējais patēriņa cenu līmenis visām precēm ir pieaudzis par 26,9%. Lai kompensētu cenu līmeņa izmaiņas, ar IIN neapliekamā summa būtu jāceļ vismaz līdz 600 eiro gadā, vai – lai kompensētu pārtikas cenu līmeņa pieaugumu – līdz 660 eiro gadā (55 eiro mēnesī). LBAS aicina Finanšu ministriju un citas iesaistītās puses paplašināt IIN atvieglojumus, kas attiecināmi uz koplīgumos atrunātiem darba devēja izdevumiem par darbiniekiem, lai turpinātu veicināt jēgpilnu atbalsta instrumentu paplašināšanu:

atvieglojumi izdevumiem par transportu, kas nogādā darbiniekus uz un no darba; Atvieglojumi izdevumiem par darbinieka izmitināšanu, tādējādi veidojot darbaspēka mobilitātes pakotni un risinot darbaspēka pieejamības ierobežojumus;
atvieglojumi izdevumiem par nozarē strādājošo atbilstoša izglītības un kvalifikācijas līmeņa ieguvi, ar mērķi celt darbinieku kvalifikāciju un produktivitāti.

6. VSAOI atliktās nomaksas problēmas risinājums, kas skar pensionārus, kuri pensionējas VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma laikā

Pamatojums

Normatīvie akti pieļauj darba devējiem pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču šāda rīcība rada tiešas negatīvas sekas darbiniekiem. Likuma “Par valsts pensijām” 9. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas [..] apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5. panta ceturtā daļa noteic, ka [..] persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas.

Tādejādi fakts, ka nav samaksātas VSAOI, tieši aizskar personu tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu pilnā apmērā. Ja darba devējs ir izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, darba devējam ir pienākums pilnībā nokārtot visas saistības pret darbinieku un valsti, kas skar nodokļu nomaksu par labu atlaistajam darbiniekam. Tāpat praksē VSAOI samaksas termiņa pagarinājums rada negatīvas sekas tiem darbiniekiem, kuri ir solidaritātes nodokļa maksātāji, jo VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma rezultātā attiecīgie darbinieki kļuva par valsts parādniekiem. Apstāklis, ka valsts pieļauj VSAOI samaksas termiņa pagarināšanu, risku par sekām, kas rodas VSAOI nesamaksāšanas vai atlikšanas rezultātā, būtu jāuzņemas darba devējam un valstij kopā, neliekot ciest personām un to tiesībām. Neskatoties uz iepriekš izteiktiem lūgumiem, pūlēm un vēlmi panākt vienošanos, diemžēl viena gada laikā birokrātiskā sistēma valstī nav ļāvusi kopīgi atrisināt problēmu un novērst negatīvās sekas, kas radās starp darba devēju un Valsts ieņēmumu dienesta panāktās vienošanās par VSAOI termiņa samaksas pagarinājumu rezultātā. LBAS atkārtoti pieprasa izrādīt aktīvu rīcību šīs problēmas risinājuma rašanā, pārtraucot turpmāk piešķirt VSAOI samaksas termiņa pagarinājumus un attiecīgo personu labā novirzīt līdzekļus no pamatbudžeta uz speciālo budžetu.

7. Darba devēja segto attālinātā darba izdevumu robežas paaugstināšana (no 30 eiro līdz 50 eiro, paredzot to koplīgumā)

Pamatojums

Eiropas statistikas departamenta Eurostat apkopotie dati par 2021. gadu liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) pastāvīgi attālināti ir strādājuši 13,6 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem. Iepriekš jeb pēdējos desmit gadus pirms COVID-19 pandēmijas šis īpatsvars ir svārstījies ap 5%, pastāvīgi attālināti strādājošo skaits ir dubultojies.

Latvijā 2021. gadā attālināti strādāja 11% nodarbināto (iepriekš 2-3% robežās). Saskaņā ar CSP datiem, kuras datu metodoloģija atšķiras no Eurostat metodoloģijas, 2022. gada 1. ceturksnī attālināti strādāja 17,5% (2021. gada 4. ceturksnī attālināti strādāja 18,8% nodarbināto). Atbilstoši Krievijas – Ukrainas kara un ar to saistīto sankciju ietekmei ir palielinājušies un turpina palielināties izdevumi, kuri ir saistīti ar mājokļa uzturēšanu. Saskaņā ar CSP datiem izdevumi mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citam kurināmajam 2019. gadā veidoja 61,51 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli (Rīgā – 74,66 eiro), vienas personas mājsaimniecības gadījumā tie bija 106,29 eiro. Lai arī patēriņa cenu indeksa izdevumi mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citam kurināmajam 2020. gadā attiecībā pret 2019.gadu bija negatīvi, 2021. gadā izdevumi attiecībā pret 2021. gadu pieauga par 4,6%.

Savukārt izdevumi sakariem 2019. gadā sastādīja vidēji 20,35 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli (Rīgā 22,99 eiro).

Valsts darba inspekcijas tematiskā pārbaude par attālināto darbu (aptaujā atbildes snieguši 7202 respondenti) atklāja virkni problēmu, kuras rada darbs ārpus biroja. Uz vaicāto, vai attālinātajam darbam veltāt vairāk laika nekā strādājot birojā, 34% respondentu atbildējuši apstiprinoši.

Pieņemot, ka vidēji nodarbinātais attālināti strādā 8 stundas dienā, izdevumi, kuri rodas strādājot attālināti (dzīves vietā) būtu 33,33% jeb 43,13 eiro. Ņemot vērā patēriņa cenu indeksu mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citam kurināmajam, kā arī sakariem un inflācijai 2022. gadā, izdevumi strādājot attālināti veidotu papildus 49,07 eiro/mēnesī. Attiecīgi, ņemot vērā straujo inflācijas pieaugumu 2022. gadā, LBAS uzskata, ka darba devēja segto attālinātā darba izdevumu robeža darba koplīgumos būtu jāpalielina līdz 50 eiro.

8. Darba devēja apmaksāta diena mācībām, kas saistīta ar darbinieka profesionālās kompetences pilnveidošanu (Grozījumi Darba likumā)

Pamatojums

Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistās salīdzinoši neliels skaits pieaugušo, mazāk nekā katrs desmitais, turklāt pēdējos gados nav novērojamas straujas pozitīvas izmaiņas. Savukārt tādās valstīs kā Nīderlande vai Zviedrija 2021. gadā pieaugušo mācībās ir piedalījies gandrīz katrs piektais vai pat trešais. Latvijā pieaugušo izglītībā ir iesaistījušies mazāk nekā vidēji ES-27. Būtiska loma pieaugušo izglītībā ir darba devējiem, taču darba devēju ieguldījums pieaugušo izglītībā ir zems, ja salīdzinām ar citām Eiropas valstīm. Tā, piemēram, Latvijā no visām darbaspēka izmaksām jeb algu fonda darba devēji tērē 0,8%, turpretī vidēji ES-27 tie ir 1,7%. Dānijā tie ir 2,7%, Francijā 2,5%, no jaunajām ES dalībvalstīm Slovēnijā tie ir 2,5% (pēdējie pieejamie dati ir par 2015.gadu). Pieaugušo iesaiste mācībās ir atkarīga arī no uzņēmuma lieluma, lielākiem uzņēmumiem ir plašākas iespējas veidot savus mācību centrus, kā arī piesaistīt finansējumu no ārpuses. Tā, piemēram, 9,4% nodarbināto piedalās mācību aktivitātēs, kuri strādā uzņēmumos ar darbinieku skaitu 50 un vairāk. Taču šim skaitlim ir tendence samazināties, 2012. gadā tādu nodarbināto īpatsvars bija 14%. Savukārt uzņēmumos, kuri nodarbina 10 un mazāk darbinieku, 6,6% no nodarbinātajiem iesaistījās mācībās, arī šim rādītājam ir tendence samazināties. Pētījumos ir pierādīts, ka investīcijas darbiniekos palielina darba samaksu un veicina darba ražīgumu. Saskaņā ar Baltic Institut of Social Sciences (BISS) veiktā pētījuma datiem – zemu kvalificēto nodarbināto pieaugušo (25+ gadu vecumā, personas, kas meklēja mācību iespējas un uzsāka mācības) aptaujas datiem 21,1% atbildēja, ka apmeklēja mācības, lai labāk paveiktu darbu. Tā paša pētījuma ietvaros padziļināto interviju dalībnieki uzskatīja, ka nepieciešams vēl plašāk informēt darba devējus par darbinieku mācību iespējām, jo tad darba devēji būtu ieinteresēti, lai darbinieki apgūst zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas kopējās uzņēmuma darbības efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanai. Kaut arī apmācību multiplikatora efekts Latvijā nav aprēķināts, aptaujātie 8.4.1. SAM “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” projekta dalībnieki ar zemu kvalifikāciju norāda, ka viņu ieguvums no dalības mācībās ir arī darba devēja atzinība – 17,1%, labāka darba samaksa – 14,0% gadījumos. Tas nozīmē, ka ieguvums no mācībām ir arī valsts un pašvaldību budžetiem caur augstākiem nodokļiem. Prasmes – tā ir investīcija cilvēkresursos mūžizglītības kontekstā. Mūžizglītība ir izglītības process dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši interesēm, vajadzībām un darba tirgus prasībām. Taču prasmes ir nepieciešams aktualizēt un atjaunot atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tāpēc prasmju apguvei jābūt sistemātiskai un regulārai.

Saskaņā ar BISS veiktā pētījuma datiem nozīmīgs mācību izvēli ietekmējošs faktors ir iespēja savienot mācības ar darbu. Lai veicinātu darbinieku iesaisti apmācībās, LBAS ir nācis klajā ar iniciatīvu, ka darbiniekiem vajadzētu noteikt tiesības uz vienu apmaksātu apmācību dienu gadā, kas ļautu darbiniekiem regulāri uzlabot savas prasmes un iesaistīties pieaugušo izglītībā.

9. Darba algas paaugstināšana atbilstoši valsts normatīvajos aktos noteiktajam atsevišķām nozarēm: pedagogiem, mediķiem, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts un pašvaldības institūciju darbiniekiem

Pamatojums

LBAS un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LIZDA) pieprasa Pedagogu darba samaksas grafika izstrādi un apstiprināšanu nākamo piecu gadu periodam no 2023. gada, jo:

Izglītības likuma 53. panta trešā daļa nosaka: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.“
Ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2018. gada 15. janvāra rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” apstiprinātā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika pēdējais darba samaksas pieauguma solis ir 2022. gada 1. septembris.
Latvijā pedagogiem ir vienas no zemākajām algām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) valstīm (ceturtā vieta no beigām), zemākās algas starp Baltijas valstīm un otras zemākās starp Latvijā strādājošu dažādu profesiju pārstāvjiem.
MK sēdes protokollēmuma projektā, kas paredz pieņemt noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, ir iekļauti nosacījumi (5. un 8.punkts), kas būtiski ierobežo pašvaldības iespējas nodrošināt pedagoga darba samaksas pieaugumu un ir pretrunā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem atalgojuma palielinājuma principiem.

LBAS un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LVSADA) ieskatā ir jāpiesaista cilvēkresursi valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, palielinot valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā – darba samaksu ārstniecības personām. 2021. gada 1. oktobra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē nolēma aicināt Ministru kabinetu piešķirt papildus 80 miljonus eiro darba samaksas pieaugumam ārstniecības personām (vidēji – par 10%) un atbalstīt līdzekļu piešķiršanu 2022. g. budžetā arī medicīnisko pakalpojumu tarifu pieaugumam. Neraugoties uz to, Saeima pēc valdības ierosinājuma apstiprināja 2022. g. valsts budžetu, kurā darba samaksas pieaugumam veselības nozarē ir papildus paredzēti tikai 35 miljoni eiro. Attiecīgi valdība ir paaugstinājusi minimālās garantētās mēneša algas likmes ārstiem un vidējam medicīniskajam personālam par 4,4 līdz 4,8%. Viszemāk atalgotajiem – māsu palīgiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības autovadītājiem – mēneša algu likmes nav paaugstinātas ne par centu. Valsts garantētā vidējā darba samaksa nevienai no kvalifikācijas grupām nozarē nav paaugstināta.

LBAS un Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LIDA) atgādina, ka Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nākošajā gadā ir paredzēts algu pieaugums par 10%, bet finansējums nav pietiekošs un neatbilst visām, piemēram, KNAB vadlīnijām. LIDA pieprasa papildus finansējuma piešķiršanu, lai mazinātu personāla mainību, korupciju un veicinātu Latvijas Republikas izaugsmi.

LBAS un Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LPDA) norāda, ka paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pašvaldību budžeta izdevumi un arī ieņēmumi palielinātos. LPDA pieprasa, ka, palielinot minimālo darba algu, mēnešalgas apmērs jāpalielina arī vismaz nodarbinātajiem minimālajai algai tuvākajās mēnešalgu grupās, lai saglabātu atšķirības atalgojumā starp tiem darbiniekiem, kuriem darba izpildei nepieciešamas specifikas zināšanas un prasmes, piemēram, sociālie darbinieki, bāriņtiesu darbinieki, pašvaldības policijas darbinieki, būvvaldes darbinieki.

10. Valsts veselības aprūpes sektora stiprināšana ar papildu finansējumu

Pamatojums

Veselības nozare ir stratēģiski svarīga valsts stabilitātei un attīstībai gan ikdienā, gan, jo īpaši, ārkārtas situācijās. Neraugoties uz to, Latvijas valsts veselības aprūpes finansējums joprojām atpaliek ne tikai no ES un OECD valstu vidējiem rādītājiem, bet arī no veselības nozares valsts finansējuma Igaunijā un Lietuvā. Šāda atpalicība ir ilgusi gadiem. Sekas ir smagas. Novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris]. Neraugoties uz to, ka Covid-19 pandēmija pakļauj veselības nozari lielai pārslodzei un līdz šim ir prasījusi vairāk par 5000 dzīvību (https://www.spkc.gov.lv), valdība joprojām nav uzskatījusi par vajadzīgu lemt par steidzamu un būtisku veselības nozares finansējuma palielinājumu (ārpus Covid-19 apkarošanas pasākumu konteksta). Tādā veidā valdība turpina ignorēt aicinājumus būtiski uzlabot Latvijas veselības aprūpes valsts finansējumu un nodrošinājumu ar cilvēkresursiem, ko izteikusi Eiropas Komisija, OECD un Latvijas Republikas Saeima (Saeimas paziņojums “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam (NAP2027)”, “Latvijas Vēstnesis”, 127, 06.07.2020.). Valsts drošību un izaugsmi nevar sekmīgi nostiprināt, turpinot badināt valsts veselības aprūpi. Tāpēc LVSADA aicina LBAS iekļaut starp valsts budžeta 2023. gada prioritātēm valsts veselības aprūpes sektora stiprināšanu ar papildu finansējumu, lai īsinātu rindas pēc plānveida pakalpojumiem, mazinātu pacientu līdzmaksājumus un nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu nozares darbiniekiem.

11. Finanšu līdzekļu piešķiršana dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai;

Pamatojums

Koncernam “Latvijas dzelzceļš” ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. LBAS vērš uzmanību uz sociālām un ekonomiskām negatīvām sekām un zaudējumiem, kādus nākas ciest dzelzceļa nozares uzņēmumiem pieņemto politisko lēmumu rezultātā, tostarp, par sankciju noteikšanu noteiktam personu un uzņēmumu lokam. LBAS pieprasa valdībai 2023. gada budžetā paredzēt finansējumu pilnā apmērā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām.

LBAS priekšsēdētājs
Egils Baldzēns