Darba devēju organizācijas LDDK, LTRK, FICIL kārtējo reizi iecerējuši Ziemassvētkos un Jaunajā 2025. gadā darbiniekiem pasniegt dāvanu – samazināt viņu virsstundu apmaksu no 100% uz 50% un citus labumus.
Kopumā priekšlikumi vienkārši: apcirpt darbiniekiem darba samaksu un sociālās garantijas. Un tad mūsu darba devēji būšot konkurētspējīgi vismaz Baltijas valstīs… Tiesa, Igaunijā un Lietuvā piemaksa par virsstundām ir 50%. Taču – cik Baltijas valstīs vidēji izmaksā 8 stundu darba diena kopā ar vienu virsstundu? Sanāk tā: LV – 114,43 eiro, LT – 117,29 eiro un EE – 140,28 eiro. Acīmredzami, ka nav būtiski 100 vai 50% piemaksa par virsstundu, bet gan kopējās darba samaksas izmaksas (mēnesī vidēji pa nozarēm: LV – 1953 eiro, LT – 2099 eiro, EE – 2511 eiro). Pa nozarēm vidēji mēnesī virsstundu skaits, noapaļojot nedaudz uz augšu, ir 1,6 stundas mēnesī (aprēķins veikts, balstoties uz LDDK iesniegtajiem datiem). Protams, vietām ir vairāk, piem., metālu ražošanā – 3,4 stundas.
Parasti darba devēji runā par darbaspēka izmaksu nekonkurētspējību ar Lietuvu un Igauniju. Tad, lūk, kādas ir darbaspēka izmaiņas par vienu stundu kopš 2015.gada līdz 2023. gadam: LT pieaugušas par 14% straujāk, Igaunijā par 8,3% straujāk nekā LV. Savukārt darbaspēka izmaiņas par vienu darbinieku: Lietuvā par 15% straujāk, Igaunijā par 7% ātrāk nekā Latvijā… Līdz 2015. gadam atšķirība bija TIKAI 1% ietvarā. Pat, ja 2023. gadā beidzot straujāk pieaugtu darbaspēka izmaksas Latvijā, kas patiesībā būtu vien normāli, tas pēc būtības neko nemaina, jo mēs veikalā un pie pakalpojuma sniedzēja norēķināmies ne ar mistiskiem procentiem, bet ar reāliem eiro no nopelnītās darba samaksas.
Vēl viens it kā arguments ir mūsu darba ražīgums un tā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas. Pēdējos 3 gados, sākot no 2021. gada, dilst LV atpalicība no mūsu kaimiņvalstīm darba ražīguma jomā, kura ir ne tikai darbinieka, bet arī galvenokārt darba devēja atbildība par darba organizāciju, par inovācijām, par investīcijām tehnoloģijās, iekārtās un darbinieku prasmēs. Eurostata dati bezkaislīgi rāda, ka no 2021. gada līdz 2023. gadam no ES vidējā darba ražīguma līmeņa mēs pietuvojamies Igaunijas līmenim: 10,8% – 4,7% par 6,1% un Lietuvas sasniegtajam no 11,7% uz 8,1% par 3,6%! Un tas ir gluži pretēji tam, ko neredzam darbaspēka izmaksās Baltijā vairāku gadu garumā.
Pēdējais papildu arguments no Lietuvas darba devējiem pēc mūsu sarunām Briselē: dodiet mums to lielisko uzņēmumu ienākuma nodokli, kurš ir spēkā Latvijā, un mēs esam gatavi par virsstundām maksāt 150% piemaksu un izbeigt negodīgu konkurenci no Latvijas puses! Ko te vēl piebilst, vien to, ko saka latviešu tautas gudrība: nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer… FM norāda, ka 2023. gadā UIN Latvijas darba devēji nomaksāja 378 miljonus eiro, bet Lietuvā 1 500 000 000 eiro (pusotra miljarda eiro!). Kā mums visiem zināms: Lietuvā nav 4 reizes lielāks IKP, darba ražīgums vai darbinieku skaits.
Egils Baldzēns,
LBAS priekšsēdētājs