PERC Sieviešu komiteja ir ārkārtīgi norūpējusies par Covid-19 ietekmi, kas smagi skar visus Eiropas iedzīvotājus un darba ņēmējus. Tomēr, kā pieredzēts iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā un pēc tās, Covid-19 krīze atklāj nevienlīdzību un jo īpaši tādu nevienlīdzību, kas saistīta ar dzimumu: starp vīriešiem un sievietēm, kā arī starp valstu un reģionu sievietēm.
Korona vīruss nostāda sievietes priekšplānā
Šīs korona vīrusa pandēmijas priekšplānā ir veselības aprūpes darbinieki; lielākā daļa medmāsu un veselības aprūpes darbinieku PERC reģionā ir sievietes. Viņu darba slodze ir ļoti smaga, bieži vien tā ir emocionāla. Tomēr viņu profesija ir viena no nenovērtētākajām un nepietiekami apmaksātajām darbavietām ES. Pēdējo desmit gadu laikā valsts izdevumi sabiedrības veselības jomā ir samazinājušies; samazinājušies arī ieguldījumi infrastruktūrā.
Sievietes ir priekšplānā arī citās nozarēs, kas nav veselības un aprūpes nozare, piemēram, pakalpojumu nozarē. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) datiem lielākā daļa (58,6%) nodarbināto sieviešu visā pasaulē strādā pakalpojumu nozarē. Sievietes tirdzniecībā, veikalos, aptieku apgādē, uzkopšanas pakalpojumos, kas nodrošina izšķirošu nozīmi kopienām krīzes laikā, ir ļoti pakļautas riskam. Tomēr viņas saskaras ne tikai ar sarežģītiem darba apstākļiem, bet arī ar nopietniem un faktiskiem veselības apdraudējumiem, jo trūkst atbilstošu individuālās aizsardzības līdzekļu un sanitāro preču.
Pastāv bažas par nopietnu darba vietu zaudēšanu galvenokārt sieviešu profesijās un nozarēs.
Daudzu uzņēmumu slēgšana vai to dīkstāve varētu nopietni ietekmēt daudzas sieviešu profesijas. Stjuartes, ceļojumu operatores, tirdzniecības palīdzes, viesnīcu uzkopējas un frizieres bieži vien atrodas nedrošos darbos un, iespējams, šie darbi netiks ne apmaksāti, ne arī tajos strādājošie būs tiesīgi saņemt apmaksātu slimības atvaļinājumu. Iespējams, ka tuvākajās dienās un mēnešos šiem cilvēkiem būs grūti samaksāt par tādām primārajām vajadzībām kā, piemēram, par iepirkumiem, īri un rēķiniem. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) pētījumi liecina, ka ceturtā daļa sieviešu darba ņēmēju visā ES strādā nedrošus darbus.
Attiecībā uz migrantiem situācija ir vēl sliktāka. Gandrīz katra no trim sievietēm no trešajām valstīm (35%) un viens no četriem vīriešiem (24%) strādā nedrošās darbavietās. Ir pienācis laiks risināt jautājumu par darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem un sieviešu segregāciju nozarēs ar zemu atalgojumu un nestabilām darbavietām, risinot problēmas saistībā ar zemu atalgojuma līmeni un zemu darbavietu kvalitāti dzimuma dēļ. Ir būtiski, lai dalībvalstis vidējā termiņā saglabātu nodarbinātības līmeni, kā arī pieprasītu un uzraudzītu, lai uzņēmumi ilgtermiņā ievērotu nolīgumus par dzimumu līdztiesības nodrošināšanu. Ieguldījumiem kvalitatīvu un pieejamu aprūpes pakalpojumu jomā, kam bija izšķiroši svarīga loma pirms Covid-19, arī turpmāk jābūt galvenajai prioritātei, lai tiktu galā ar iedzīvotāju vajadzībām gan pandēmijas laikā, gan normālos apstākļos. Aprūpes un pakalpojumu nozarēm jānodrošina lielākas un kvalitatīvākas nodarbinātības iespējas.
Sievietes lēmumu pieņemšanā.
Politikas veidotāju darbībā jāņem vērā dažādā pieredze, ar kādu pandēmijas laikā saskaras sievietes un vīrieši, lai nodrošinātu, ka visi saņem vajadzīgo palīdzību. Pastāv liela vajadzība pēc dzimuma sadalītiem datiem, lai pilnībā saprastu, kā vīruss ietekmē sievietes un vīriešus. Ne tikai infekcijas rādītāji, bet arī ekonomiskā ietekme, aprūpes darba sadalījums un vardarbība ģimenē.
Nepieciešama sieviešu pārstāvība lēmumu pieņemšanā visos līmeņos. Sieviešu lomas palielināšana sagatavošanās un reaģēšanas centienos attiecībā uz Covid-19 ir ļoti steidzama.
Neapmaksāts aprūpes darbs palielināsies.
Bezmaksas aprūpes darbs sievietēm palielinās. Pat bez krīzes aprūpes pienākumi parasti vairāk gulstas uz sievietēm. Tagad līdz ar skolu un darba vietu slēgšanu to neapmaksātā darba slodze, visticamāk, vēl vairāk palielināsies. Ja vecāki radinieki saslims, viņus vajadzēs arī pieskatīt. Situācija vientuļajiem vecākiem var būt vēl sarežģītāka. Ir nepieciešams atzīt un kvalificēt bezalgas aprūpes darbu, lai ļautu sievietēm pilnībā iekļauties darba tirgū, sociālās aizsardzības sistēmā un sabiedrībā. Ieguldījumi kvalitatīvos un pieejamos aprūpes pakalpojumos bija ļoti svarīgi pirms Covid-19, un tiem arī turpmāk jābūt galvenajai prioritātei, lai cīnītos ar neapmaksātu aprūpes darbu un radītu jaunas kvalitatīvas darbavietas.
Mājkalpotāji ir īpaši neaizsargāti un jo īpaši viesstrādnieki mājsaimniecībās.
Attiecībā uz Eiropu oficiālie (Eurostat) dati liecina, ka ES ir 26 miljoni mājkalpotāji. Tomēr daudzas darba vietas mājsaimniecībās nav oficiāli reģistrētas, un pētījumi liecina, ka Eiropā vien viens miljons mājkalpotāju, kas bieži vien ir viesstrādnieki, nav dokumentēti. Protams, lielais vairums no viņiem ir sievietes. Vientuļi, bieži vien oficiāli nereģistrēti, slikti organizēti, mājkalpotāji ir nopietni pakļauti pandēmijas sekām. Situācija īpaši attiecas uz darba ņēmējiem no trešajām valstīm, jo īpaši sievietēm, kas bieži vien nekur nav reģistrētas. Visiem mājkalpotājiem, jo īpaši viesstrādniekiem, ir jābūt atzītiem, jāsaņem ienākumu aizsardzība un valsts sociālo dienestu atbalsts.
Sievietēm draud nabadzība, sociālā atstumtība, nepietiekami ienākumi.
Valstīm ir jāpiesaista finanšu resursi, kas nepieciešami, lai apmierinātu sieviešu vajadzības ienākumu atbalsta jomā un nodrošinātu atbilstošas minimālā ienākuma shēmas.
Sociālā izolācija daudzām sievietēm nozīmē vardarbību ģimenē.
Krīzes laikā pieaug vardarbība ģimenē, un sievietes, kas atrodas mājās ar vardarbīgu partneri, tagad ir pakļautas tam ilgāku laiku, tādējādi apgrūtinot palīdzības sniedzēju izsaukšanu.
Valstīm un visām ieinteresētajām personām ir jāizplata informācija par palīdzības dienestiem un citiem dienestiem, kas palīdz sievietēm un aizsargā viņas vardarbības ģimenē gadījumā. Tas, cik svarīgi ir nopietni cīnīties pret vardarbību ģimenē visās dalībvalstīs, kurās ir saistoši stingri tiesību akti, kā noteikts Stambulas konvencijā, ir jāiekļauj politikas veidotāju prioritāšu sarakstā.
Turklāt SDO190.konvencijas un 206.rekomendācijas ratifikācijai ir jābūt prioritātei politiskajā darba kārtībā. Vairāk nekā jebkad šie grūtie laiki un pieaugošais vardarbības gadījumu skaits ģimenē liecina, ka valstīm ir jāpiesaista finanšu resursi, kas nepieciešami, lai apmierinātu sieviešu vajadzības ienākumu atbalsta jomā un nodrošinātu atbilstošu minimumu. Pieaugošais vardarbības gadījumu skaits ģimenē liecina, ka ir vajadzīga globāla atbilde un SDO190.konvencijas un 206.rekomendācijas nozīme ir spēcīga. Pirmo reizi globāls instruments ietver aizsardzību vardarbības ģimenē gadījumos, kas saistīti ar darba pasauli, un aicina dalībvalstis un darba devējus veikt konkrētus pasākumus, lai izbeigtu vardarbības ģimenē ietekmi uz darba pasauli. Šī ir iespēja aizsargāt visus mūsu darba ņēmējus visās darba vietās!