LBAS logo

2020. gada 21.maijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība parakstīja sadarbības līgumu ar Labklājības ministriju par projekta “Balance for all – B4A” īstenošanu. Projekts tiks īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020.gadam atbalstu.

Labklājības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka: “saskaņā ar 2019. gada Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa[1] datiem Latvija ieņem 18. vietu starp ES dalībvalstīm (ar 59,7 punktiem) dzimumu līdztiesībā. Visizteiktākā nevienlīdzība Latvijā ir varas (44,1 punkti) un zināšanu (49,7 punkti) jomā, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm. Lai gan Latvijai ir augstākais rādītājs veselības (78,3 punkti) jomā, vērtējot kopējo situāciju, Latvijas rādītājs ir zem ES vidējā”.

Viens no programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” mērķiem ir veicināt dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju. Savukārt 2019. gada darba programmas viena no prioritātēm bija: “veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un veicināt dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu”. Prioritātes mērķis ir atbalstīt dalībvalstis izpratnes veidošanā un dzimumu stereotipu mazināšanā darbā un privātajā dzīvē, un jo īpaši attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvarošanas iespēju nodrošināšanu.

Projekta mērķis ir īstenot pasākumus, lai mazinātu stereotipus par noteiktu lomu sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem darba un privātās dzīvi līdzsvarošanā un radītu priekšnosacījumus vienlīdzīgai aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadalei.

Projektā plānotās aktivitātes ir vērstas uz to, lai uzlabotu sociālo dialogu starp publisko un privāto sektoru (t.sk. informētu, motivētu un arī iedrošinātu gan darba devējus domāt plašāk un dažādot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas pasākumus, gan darba ņēmējus aicināt izmantot tās iespējas, kas jau ir noteiktas likumdošanā):

  1. Sabiedriska plaša mēroga darba un privātās dzīves pasākuma organizēšana un īstenošana prioritāri darba ņēmējiem, lai aktualizētu jautājuma nozīmību un veicinātu sabiedrības izpratni par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu. Aktivitātes ietvaros tiks organizēts plaša mēroga pasākums 2020.gada oktobrī, kad visā pasaule atzīmē Cienīga darba dienu. Viens no cienīga darba indikatoriem (saskaņā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām) ir darba un privātās dzīves līdzsvars. Otrs plaša mērogapasākums Darba&dzīves festivāls notiks 2021.gada 1.maijā.
  2. Pētījuma izstrāde par normatīvajos aktos noteikto normu piemērošanas iespējām darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, kā arī par darba un privātās dzīves līdzsvarošanas iespēju pieejamību un īstenoto praksi nozaru uzņēmumu noslēgtajos koplīgumos gan Latvijā, gan ārvalstīs.
  3. Ceļa kartes izstrāde arodbiedrību līderiem uzņēmumu līmenī, lai nodrošinātu praktisku darba un privātās dzīves līdzsvarošanas pasākumu īstenošanu.
  4. Labās prakses piemēru video sižetu izstrāde par darba ņēmēju pieredzi darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktisko piemērošanu, ieguvumiem un ieteikumiem pieredzes nodošanai.
  5. Informatīva un izglītojoša pasākuma – foruma organizēšana jaunu ideju un labas pieredzes apmaiņai organizēšana izpratnes veicināšanai.

Projekts tiks īstenots līdz 2022.gada 28.februārim.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kontaktpersona projektā ir LBAS eksperte izglītības, nodarbinātības un sociālajos jautājumos Linda Romele. Detalizētāka informācija: linda.romele@lbas.lv vai zvanot pa tālruni: 29421223.

1

  1. https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2019/LV

“Cienīgs darbs – esi informēts par tiesībām un pienākumiem!” (Innovation Norway), Projekta Nr.2019/101870

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ar Innovation Norway fonda finansiālo atbalstu ir uzsākusi projekta “Cienīgs darbs – esi informēts par tiesībām un pienākumiem!” īstenošanu.

Projekta mērķis – veicināt sabiedrības informētību un izpratni par cienīga darba praksi, nodrošinot plašāku pieeju aktuālajai informācijai par cienīga darba apstākļiem un konsultatīvo atbalstu dažādām nodarbināto kategorijām.

Projekta sadarbības partneris – Norvēģijas arodbiedrību konfederācija (LO Norway).

Projekta ilgums: 2020. gada 1.aprīlis – 2022. gada 31.marts.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai projektā ietvaros ir paredzētas šādas aktivitātes:

  • interaktīvās aplikācijas izstrāde nodarbināto informatīvajam atbalstam un konsultēšanai par tiesībām un pienākumiem darba tiesiskajās attiecībās;
  • 10 video sižetu veidošana par aktuāliem cienīga darba tematikas jautājumiem un sociālā dialoga lomu to risināšanā;
  • nodarbināto aptauja par cienīga darba apstākļiem;
  • projekta mērķa grupām saturiski atbilstošu aktivitāšu īstenošana ar mērķi paaugstināt informētību par cienīga darba apstākļiem

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kontaktpersona projektā ir LBAS projekta koordinatore Anna Bondare. Vairāk informācijas varat saņemt, rakstot uz e-pastu: anna.bondare@lbas.lv vai zvanot pa tālruni: 29239183.

Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002

Sarunu festivāls “LAMPA”

Nataļja Preisa, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte

Sarunu festivāla “LAMPA” ietvarā, 3. septembrī Valsts Kancelejas organizētajā diskusijā “Mājas darbi jeb nodarbinātības izaicinājumi Latvijā” piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ESF projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr.3.4.2.2/16/I/002) nacionālā koordinatore un Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa, skaidrojot ģenerālvienošanās un koplīgumu lomu darba attiecību regulēšanā uzņēmumos un nozarēs.

Valsts kancelejas rīkotajā diskusijā par pieredzi šķēršļu pārvarēšanā, ko radīja COVID-19 pandēmijas ietekmē ieviestās ārkārtas situācijas ierobežojumi, dalās eksperti no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Finanšu ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts darba inspekcijas.

 LBAS eksperte Nataļja Preisa diskusijā skaidro, kas ir koplīgumi un ģenerālvienošanās, to formas, ģenerālvienošanās sniegtās priekšrocības un ieguvumus, kā arī sniedz ieskatu līdzšinējā ģenerālvienošanās pārrunu un slēgšanas pieredzē Latvijā.

Ģenerālvienošanās pēc būtības ir koplīgums. Koplīgumus var slēgt uzņēmuma, nozares, teritoriālā un profesiju līmenī. Slēdzot darba līgumu, darba ņēmējs savas intereses darba attiecībās pārstāv individuāli, šādā situācijā darba devējam parasti ir vairāk resursu noteikt vienošanās nosacījumus, savukārt koplīgumu slēdz arodbiedrība, kas pārstāv darbinieku kolektīvās intereses, tādā veidā līdzsvarojot pārrunu spēka samēru. N.Preisa uzsver: “Koplīgumu būtība ir iespēja darbiniekiem savas intereses pārstāvēt un vienoties ar darba devēju. Ģenerālvienošanās kontekstā mēs primāri uz to skatāmies, kā uz koplīgumu nozarē”.

LBAS sadarbībā ar LDDK jau vairākus gadus strādā pie tā, lai Latvijā attīstītu nozaru ģenerālvienošanos kā instrumentu, kam pamatā ir sociālo partneru iniciatīva veidot divpusējas, autonomas vienošanās praksi darba attiecību regulēšanā. Šobrīd Latvijā darba attiecības un minimālos standartus regulē pēc viena standarta, tajā pašā laikā, dažādās tautsaimniecības nozarēs un profesijās prasības un darba samaksa ir izteikti atšķirīgi, un pieprasa atšķirīgu nosacījumu noteikšanu.

Latvijā, dotajā brīdī, ir spēkā četras nozaru ģenerālvienošanās – būvniecībā, stikla šķiedras ražošanā, dzelzceļā un sociālās aprūpes nozarē. Tomēr jāatzīst, ka, neskatoties uz labi strukturētu un likumdošanā regulētu divpusēju ģenerālvienošanos slēgšanas mehānismu, Latvijā šis ir jauns instruments, kas vēl nav ieguvis atsaucību tautsaimniecības nozarēs, tā vietā Latvijā ir vēsturiski izveidojusies prakse pie sarunu galda aicināt trešo pusi jeb valsts pārvaldi un darba attiecības regulēt caur tiesību aktiem.

No ģenerālvienošanās ir ieguvumi abām pusēm, gan darba devējam, gan darbiniekiem. Darbinieki iegūst uzlabotas darba vietas un cienīgu novērtējumu par padarītu darbu, uzlabotu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, stiprinātu drošības un veselības aizsardzību.

Darba devēji iegūst sociālo mieru, proti, arodbiedrības pie pārrunu galda izsaka konstruktīvi darbinieku vajadzības un priekšlikumus un, ja abas puses par tām vienojās, tad darbinieki nevar streikot.

Ģenerālvienošanās veicina godīgu konkurenci un prestižu, jo visi pārstāj konkurēt ar zemākām cenām uz lētākām darbaspēka izmaksām, līdz ar to uzlabojas nozares produktivitāte. Papildus, ģenerālvienošanās uzlabo komunikāciju un attiecības ar arodbiedrībām, lai savlaicīgi risinātu nākotnē radušos jautājumus vai jautājumus, kas rodas no ģenerālvienošanās piemērošanas. Tas ir svarīgi attīstoties darba videi un tehnoloģijām, kad rodas jauni izaicinājumi, kurus iespējams efektīvāk un ātrāk risināt divpusējās pārrunās, ņemot vērā nozares vajadzības.  Ģenerālvienošanās un koplīgumi, var būt noderīgs instruments arī kompromisu risinājumu meklēšanai tādās negaidītās situācijās, kā piemēram, COVID-19 pandēmijas laikā. Šogad COVID-19 laikā darba devēji un darba ņēmēji spēja vienoties par saīsināta darba laika noteikšanu, lai darba ņēmēji nezaudētu darbavietu.  Darba devēji šādā veidā var atļauties saglabāt darbiniekus, kuros tie ir ieguldījuši savus līdzekļus.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone turpināja skaidrojumu par darba devēja ieguvumiem. Viņa uzsvēra, ka ģenerālvienošanās ir instruments, kas novērš nevienlīdzību starp nozaru uzņēmumiem, uzstādot vienādus, nozarei atbilstošus darbības noteikumus visiem tās dalībniekiem, tādējādi ar šo mehānismu tiek nodrošināta industriālā demokrātija. Tā rūpējas par to, lai nozare pati ir ieinteresēta sekot līdzi, vai tās uzstādītie noteikumi tiek ievēroti.

Diskusijas noslēgumā N.Preisa norāda, ka Latvijā ģenerālvienošanās instrumenta attīstībai ir nepieciešams paplašināt pārrunu objektus, kas šobrīd ir ļoti ierobežoti dēļ detalizēta darba attiecību regulējuma Darba likumā, neveicinot telpu atkāpēm un kompromisiem. Liela loma pārrunu procesos ir arī dažādiem darba devējus motivējošajiem faktoriem, piemēram, nodokļu atvieglojumi darba devējiem, kuri darbiniekiem nodrošina dažādus papildu labumus, piemēram, sedz veselības apdrošināšanu, transportu nokļūšanai uz un no darba, izglītības / kvalifikācijas celšanas, u.c. izdevumus.

Pilnu diskusijas videoierakstu iespējams noskatīties Ministru kabineta fecebook.com kontā: https://www.facebook.com/1764718630423929/videos/1172338789804087

Rakstu sagatavoja
Mārtiņš Svirskis,
LBAS ESF projekta nacionālais koordinators tautsaimniecības jautājumos


COVID-19, darba tirgus un sociālais dialogs 

Latvijas tautsaimniecība, tāpat kā globālā ekonomika, 2020. gadā ir spiesta pārdzīvot smagu pārbaudījumu, ar ko pasaules sabiedrība saskārusies COVID-19 pandēmijas un tai par atbildes reakciju ieviestās ārkārtas situācijas rezultātā. Ārkārtas situācijas laikā, valsts un Eiropas institūcijas sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un citiem sadarbības partneriem, izstrādāja ierobežojumus un ekonomiskā, finanšu atbalsta mehānismus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz reģionālo un nacionālo tautsaimniecību.

COVID-19 pandēmijas radīto ekonomisko kaitējumu lielākoties izraisa pieprasījuma kritums, kas nozīmē, ka patērētāji nepērk pasaules ekonomikā pieejamās preces un pakalpojumus.

Pieprasījuma kritumam pamatā ir vairāki iemesli, visuzskatāmāk pieprasījumu ietekmējuši ārkārtas situācijas ierobežojumi, piemēram, ceļošanas aizliegums, pulcēšanās ierobežojumi un sociālās distancēšanās nosacījumi, savukārt netiešāku ietekmi uz patēriņa paradumiem atstāj arī iedzīvotāju personīgā izvēle pandēmijas laikā – tendences ieguldīt līdzekļus ilgtermiņā noderīgās precēs un pakalpojumos vai veidot uzkrājumus nebaltām dienām.

Valdības ir iemācījušās no iepriekšējām krīzēm, ka pieprasījuma izraisītas lejupslīdes sekas var novērst ar valdības izdevumiem. Līdz ar to daudzas valdības palielina naudas līdzekļu pieeju pilsoņiem un nodrošina uzņēmumiem piekļuvi līdzekļiem, kas nepieciešami, lai noturētu darbiniekus pandēmijas laikā.

Šīs krīzes īpatnības nozīmē, ka dažas nozares var gūt labumu, piemēram, e-komercija, pārtikas mazumtirdzniecība un veselības aprūpes nozare, nodrošinot vismaz zināmu ekonomikas izaugsmi, lai kompensētu zaudējumus. Zināmu neskaidrību ekonomistu aprindās rada jautājums, vai šai krīzei var būt skaidrs beigu datums, kad var atcelt visus pārvietošanās ierobežojumus (piemēram, kad tiek izstrādāta vakcīna). Kopumā tas nozīmē, ka vismaz teorētiski iespējams, ka pasaules ekonomika varētu piedzīvot strauju atsitienu, pandēmijai beidzoties.

Bezdarba līmenis, nodarbinātība un ienākumi

Pandēmijas ietekmē būtisku triecienu guvuši arī darba ņēmēji. Latvijā kopš marta vidus, kad COVID-19 sasniedza arī Latvijas sabiedrību un tika izsludināta ārkārtas situācija, bezdarbnieku skaits ir strauji pieaudzis. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā kopš marta sākuma pieaudzis no 58 tūkstošiem līdz 78 tūkstošiem bezdarbnieku jūnija sākumā,  veidojot bezdarba līmeņa pieaugumu par 2,1 procentpunktu. Savukārt, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kopējais bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 15-74 gadiem jūnija sākumā pieaudzis līdz 95,3 tūkstošiem jeb par 9,8%.

Turklāt, līdz jūnija beigām NVA iesniegti 44 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu, par 5111 darbinieku plānotu atbrīvošanu.

Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati par cietušajām profesijām, vissmagāk cietušas nozares, kas saistītas ar tūrisma, transporta, ēdināšanas un izmitināšanas, un citas ar tām saistītas nozares.

Text Box: TOP 30 profesijas pēc piešķirtā bezdarbnieka statusa
2020.gada 1.marts – 8.jūnijs
Avots: Ekonomikas ministrija

Lai mazinātu COVID-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, Latvijā tika izveidoti vairāki atbalsta mehānismi, tajā skaitā viens no mehānismiem bija dīkstāves pabalsts, kurš tika radīts, lai uzņēmumos un nozarēs kopumā, ko vissmagāk skārusi pandēmijas ietekme, saglabātu nodarbinātību un izvairītos no vēl plašāka bezdarba un sociālā budžeta noslogošanas.  

Līdz jūnija beigām 108 371 dīkstāves pabalstā tika izmaksāti nedaudz vairāk kā 45 miljoni eiro. Lai arī jūnija beigās vidējais pabalsta apjoms ir pieaudzis, tomēr sākotnēji izsniegto pabalstu apjomi parādīja, ka Latvijā ir stingri jāpievēršas darbaspēka nodokļu godīgas nomaksas ieviešanai. Ņemot vērā, ka pabalsts tika aprēķināts, balstoties uz sociālo iemaksu apjomu par darbinieku, un pabalsta maksimālā robeža tika noteikta 700 eiro, aprīļa beigās vidējais pabalsta apjoms bija 250 eiro.  

Nozares, no kuru uzņēmumiem saņemti visvairāk iesniegumi par darbinieku dīkstāves pabalstiem ir: 20% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 13% – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 10% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, bet 9% pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.

Pieteikšanās dīkstāves pabalstam 30. jūnijā tika izbeigta, taču, lai novērstu pēkšņu bezdarba pieaugumu no uzņēmumiem kritiski skartajās nozarēs, Labklājības ministrija ir izstrādājusi jaunu atbalsta mehānismu, ar kuru plānots aizstāt dīkstāves pabalstus. Plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiktu piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būtu 430 eiro mēnesī. Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Vienlaikus, lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Lai arī iedzīvotāju ienākumu līmeņa kritums nav kritisks un atbalsta mehānismi šobrīd spēj absorbēt grūtībās nonākušo iedzīvotāju vajadzības, tomēr patēriņa cenu līmeņa izmaiņas atspoguļo ienākumu brīvi pieejamo līdzekļu kritumu, kas atsaucas patēriņa cenu kritumā. CSP dati parāda, ka 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8 %. Savukārt mēneša griezumā 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,1 %.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Digitalizācija, izaicinājumi un sociālā dialoga loma

Jau pirms COVID-19 pandēmijas darba tirgus pakāpeniski piedzīvoja transformācijas digitalizācijas ietekmē, taču šobrīd, pandēmijas ietekmē, pārmaiņām ir nospiests gāzes pedālis. Jau šobrīd ir novērojams, ka uzņēmumi, kuri iepriekš līdz galam nebija gatavi riskēt un ieviest neklātienes darba režīmu, šobrīd nesteidzas no tā atgriezties ierastā biroja darba režīmā. Šādām pārmaiņām ir ieguvumi gan darba devējiem, kuriem samazinās darbaspēka izmaksas, bez nepieciešamības nodrošināt darba stacijas un ietaupot uz saimnieciskām izmaksām un citām izmaksām, kas veidojas nodrošinot darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus. Savukārt darbiniekam attālināts darbs var atvieglot mobilitātes jautājumus un arī uzlabot potenciālu darba un privātās dzīves savienošanai.

Tomēr šādām pārmaiņām ir arī zināmi riski, pie kā ir ķērušies klāt arī Latvijas sociālie partneri un Finanšu ministrija, risinot jautājumu par nepieciešamā ekipējuma nodrošināšanu darbiniekiem darba pienākumu veikšanai. Piedāvātais risinājums potenciāli regulēs darbinieka pamatlīdzekļu nolietojuma, kancelejas preču un citu patēriņa preču, kā arī interneta, telefona sakaru un elektrības resursu patēriņa kompensāciju no darba devēja puses, to neapliekot ar darbaspēka nodokļiem.

Eiropas sociālie partneri 24. jūnijā parakstīja Pamatnolīgumu par Digitalizācijas vadlīnijām (“European Social partners framework agreement on Digitalisation”), kura ietvaros Eiropas sociālie partneri panākuši vienošanos par sociāli atbildīgu pāreju digitalizācijā, uzsverot:

  1. digitālās iemaņas un darba saglabāšanu;
  2. pieslēgšanās un atvienošanās modalitātes;
  3. mākslīgā intelekta lomu darba vidē un kontroles atstāšanu cilvēka rokās darba vidē;
  4. cienīgu attieksmi pret cilvēka privātumu un godu.

Šo izaicinājumu risināšana un cienīgas pārejas principu pārņemšana un piemērošana Latvijā ir būtiska ne tikai sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības prakses veidošanai, bet arī uzņēmumu un tautsaimniecības attīstībai. Būtiska loma šo principu ieviešanā ir sociālajiem partneriem, un pirmais solis ir sociālo partneru koplīgumu un ģenerālvienošanās instrumentu izmantošana nolīguma principu ieviešanai praksē, turpinot attīstīt un popularizēt autonomu nozaru un uzņēmumu līmeņa pašregulāciju.

2020.gada 16.martā tika noslēgta ģenerālvienošanās viesmīlības sektorā.

2020. gada marta sākumā notika Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) pilnvaroto konference, kuras ietvaros tika paplašināts nozares tvērums, iekļaujot arī viesmīlības jomu. Ņemot vērā, ka Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS ilgstošās pārrunas ar Latvijas Restorānu biedrību (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociāciju (LTA) par ģenerālvienošanos noslēgšanu viesmīlības nozarē tika pārtrauktas, pārrunas ar darba devēju pusi ģenerālvienošanās slēgšanā turpināja LSAB un š.g. 16.03. tika parakstīta ģenerālvienošanās viesmīlības sektorā:

  • Ģenerālvienošanās ir darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrības vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē.
  • Ģenerālvienošanās ir lieliska iespēja sociālajiem partneriem savstarpēji vienoties par pieņemamiem noteikumiem nozarē. Tas palielina darba produktivitāti nozarē un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz tirgus situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū.
  • Ģenerālvienošanās ir būtisks instruments nozares ekonomiskās darbības regulēšanā. Tas ļauj diviem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskajiem aspektiem savā nozarē – atlīdzību, darba tiesisko regulējumu, darba laiku, ražošanas procesiem, darbinieku kvalifikācijām, apmācībām un tml. Tas būtiski ietaupa darba devēju līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem, jo nav jāvienojas ar katru darbinieku atsevišķi, bet ir pietiekami darba līgumā ierakstīt atsauci uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos.
  • Ģenerālvienošanās kā instruments veicina ēnu ekonomikas mazināšanos, sociālo taisnīgumu un godīgu peļņas sadali nozarē, nodrošinot, ka darbinieki saņem daļu no ražīguma pieauguma, vienlaikus nepasliktinot darba devēja spējas gūt peļņu. Tas veicina uzņēmumam lojālu un atbildīgu darbinieku piesaisti, jo “spēles noteikumi” ir abām pusēm saprotami, pieņemami un darbinieki ir ieinteresēti uzņēmuma ražīguma kāpināšanā.
  • Ģenerālvienošanās parasti tiek noslēgta uz noteiktu periodu ar tiesībām ģenerālvienošanos pagarināt, ja abas puses tam piekrīt.

Gatavojoties konkursam PROFS rudenī

Realizējot ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” aktivitāti “Izglītojošas aktivitātes profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem” LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti ir izglītojuši kopumā 1036 audzēkņus 15 Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs.

Gandrīz visas profesionālās izglītības iestādes pauda gatavību piedalīties konkursā PROFS, ko LBAS organizēs šī gada rudenī.

Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par sociālo dialogu.

Informācija par konkursa norisi profesionālās izglītības iestādēm tiks nosūtīta jūnijā, bet konkursa Nolikums tiks nosūtīts augustā, un skolām būs jāpiesakās konkursam līdz 15. septembrim.

Plānots, ka no 15. oktobra līdz 30. novembrim notiks pieci reģionāli pusfināli – Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un 2 Rīgā. Konkursa fināls notiks Rīgā decembra pirmajā nedēļā. Par to, kur startēs katra skola, tiks paziņots pēc pieteikumu apkopošanas.

Reģionālie pusfināli un fināls sastāvēs no trīs daļām: mājas darba, viktorīnas un praktiskiem uzdevumiem par darba tiesībām, darba aizsardzību un sociālo dialogu.

Reģionālajā pusfinālā varēs piedalīties ne vairāk kā 2 komandas no vienas profesionālās izglītības iestādes. Komandas sastāvā jābūt 6 skolēniem, – viņi varēs būt no dažādiem kursiem.

Finālā iekļūs katra reģiona labākā komanda. Konkursa rezultātus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs darba drošības un darba tiesību eksperti.

Izcilu rezultātu gadījumā žūrija patur tiesības izvirzīt finālam ne vairāk kā divas komandas no vienas reģiona pusfināla kārtas, kuras ieguvušas lielāko punktu skaitu.

Uzaicinājuma vēstule, konkursa nolikums un pieteikuma anketa tiks nosūtīti visām profesionālās izglītības iestādēm. Tos varēs saņemt arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības birojā, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā, katru darba dienu no plkst. 9.00-17.00.

Fotogrāfijas no LBAS darba tiesību un darba aizsardzības ekspertu lekcijām profesionālās izglītības iestādēs skatiet šeit.

PREZENTĀCIJA: Konkursa PROFS norise, jautājumu tēmas un kur iegūt zināšanas

AVOTI DARBA TIESĪBU APGUVEI:

AVOTI DARBA AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMU APGUVEI

AVOTI DARBA TIESĪBU APGUVEI:

Vienkārši par Darba likumu“, K. Rācenājs, N. Mickeviča;
PROFS. Darba tiesības un darba aizsardzība. Kas jāzina topošajam darbiniekam;
Darba likums ar komentāriem“, 2010. gads;
Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās“, 2012. gads;
Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana“, 2013. gads;
Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa“, 2013. gads;
www.darbatiesibas.lv;
www.lvportals.lv.

AVOTI DARBA AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMU APGUVEI

MĀCĪBU MATERIĀLS PAR DARBA AIZSARDZĪBU KONKURSA PROFS DALĪBNIEKIEM. 2019. GADS.

Šeit varat iepazīties ar plašu klāstu publikāciju par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem. Te atradīsiet gan nopietnu literatūru, kas palīdzēs padziļināt pat darba aizsardzības speciālista zināšanas, gan vienkāršus informatīvi-skaidrojošos materiālus, ko var izmantot apmācībā un informēšanā par darba drošību.

Šeit uzskaitīti paši svarīgākie darba aizsardzības tiesību akti.

IZGLĪTOJOŠIE PASĀKUMI

* LBAS turpina izglītojošos pasākumus darba tiesībās un darba aizsardzībā vidējo profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem

FOTO SKATIET ŠEIT

LEKCIJAS PREZENTĀCIJAS

* PROFS: DARBA TIESĪBAS

* PROFS: DARBA AIZSARDZĪBA

Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002

Parakstīta ģenerālvienošanās stikla šķiedras nozarē

17. decembrī Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrību (LIA) valdes priekšsēdētāja Rita Pfeifere un stikla šķiedras nozares pārstāvji – VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA AS valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels un valdes loceklis Ģirts Vēveris parakstīja nozares ģenerālvienošanos.

Tajā paredzēta būtiski augstāka minimālā darba samaksa nozarē, salīdzinot ar valstī noteikto, un tā atšķirsies trīs kvalifikāciju līmeņos.

VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA AS valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels pirms ģenerālvienošanās parakstīšanas pozitīvi novērtē ne tikai ģenerālvienošanās iekļautās nozares attīstības perspektīvas, bet arī apliecina uzņēmuma spēju attīstīties un apņemšanos turpināt darbu, lai nodrošinātu papildu labumus uzņēmuma darbiniekiem.

“AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA ir stikla šķiedras nozares līdere Latvijā, kas nozarē nodarbina vislielāko strādājošo skaitu. Uzskatām, ka mums jārāda piemērs un labā griba risināt jautājumus, kas ļautu uzlabot darbinieku darba apstākļus, veicinātu darbinieku prasmju attīstību un izaugsmi, atvieglotu citus ar darbu saistītus jautājumus, piemēram, transporta iespējas nokļūšanai darbā. Ar vienošanos apņemamies ne tikai saviem spēkiem turpināt darbu pie uzlabojumiem, bet arī aktīvi virzīt izmaiņas normatīvo aktu jomā, lai nodrošinātu arvien labākus nosacījumus un ieguvumus uzņēmumā un nozarē strādājošajiem,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

LIA priekšsēdētāja Rita Pfeifere: “Ar šīs ģenerālvienošanās parakstīšanu ir izpildīti Darba likuma 18. pantā noteiktie priekšnosacījumi, kas saistās ar apgrozījumu un nodarbināto skaitu. Šis ir ļoti nozīmīgs solis nozares attīstībai, kurš tika sperts pēc garām un konstruktīvām sarunām.”

Parakstot šo ģenerālvienošanos, sociālie partneri  vienojās kopīgi meklēt un rast risinājumus vietējā darbaspēka piesaistīšanai un noturēšanai nozarē, un radīt izpratni par nepieciešamību pēc jauniem atbalsta mehānismiem sociāli ekonomisko jautājumu risināšanā, kā arī veicināt nozarei nepieciešamā izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.

Ģenerālvienošanās stāsies spēkā sešu mēnešu laikā pēc tās publicēšanas izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un būs saistoša 3 gadus.


Sociālie partneri pārņem ārzemju jautājumus par prasmju fondiem nākotnes darba tirgum

Lai uzsāktu diskusiju par labākajiem risinājumiem efektīvākai prasmju pilnveidei nākotnes darba tirgum mūsu valstī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) organizē konferenci “Ieguldījums cilvēkkapitālā: sociālo partneru prasmju fondi Eiropā”. Tā notiks 4.decembrī plkst. 13.00, Rīgā, Altum, Doma laukumā 4.

Konferencē varēs iepazīties ar veiksmīgām sociālo partneru iniciatīvām Eiropā un mērķtiecīgām ieguldījumu sistēmām, kas samazina nodarbināto bezdarba risku un veicina efektīvāku prasmju pilnveidi un pielāgošanu nozaru vajadzībām. Tās arī sekmē zināšanu apmaiņu, sadarbību un uzņēmumu konkurētspēju nozaru ietvaros, iedzīvinot mūžilgas mācīšanās kultūru sabiedrībā kopumā.

Latvijas sociālo partneru konferencē uzzināsim par Zviedrijas un Nīderlandes sociālo partneru pārvaldītajiem prasmju fondiem, struktūru, fondu finansēšanas mehānismiem, ieguvumiem un izaicinājumiem, uzklausīsim labo praksi, nolūkā soli pa solim prasmju fondu darbību ieviest arī Latvijā.

Par prasmju fondiem un nozares koplīgumiem, to panākumu atslēgām un rekomendācijām informēs Nīderlandes pārstāves – Zwanny Naber, Nīderlandes arodbiedrību konfederācijas FNV pārstāve un Mehānisko transportlīdzekļu nozares prasmju fonda OOMT līdzpriekšsēdētāja, un Caroline Bekkering, Nīderlandes darba devēju organizācijas BOVAG darbinieku finansiālā atbalsta un izglītības vadītāja un Mehānisko transportlīdzekļu nozares prasmju fonda OOMT priekšsēdētāja.

Savukārt Caroline Soder, Zviedrijas Nodarbinātības veicināšanas fonda Trygghetsfonden TSL vadītāja, tiešsaistes prezentācijā pastāstīs par Zviedrijas sociālo partneru lomu mūžizglītībā un prasmju pilnveidošanā.

Konference tiek organizēta ar ESF projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr. 3.4.2.2/16/I/002) un  Latvijas Darba devēju konfederācijas ESF projekta “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” (Nr. 3.4.2.2/16/I/001) atbalstu.

Konferences darba kārtība atrodama šeit.


Pamatojoties uz LBAS īstenoto ESF projektu “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” 3.5.darbību “LBAS un Sadarbības partneru dalība pieredzes apmaiņas vizītēs”, LBAS nacionālie eksperti N.Preisa un M.Svirskis kopā ar Sadarbības partneru koordinatoriem no Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības, Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS, 16.-17.septembrī devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Ļubļanu, Slovēnijā.

Komandējuma nolūks: Slovēnijas arodbiedrību konfederācijas ZSSS un nozaru arodbiedrību organizāciju apmeklējums ģenerālvienošanās slēgšanas jautājumos un pieredzes apmaiņa telekomunikācijas, transporta un industriālās nozares pārstāvošajās Slovēnijas arodbiedrībās, lai izprastu ģenerālvienošanās slēgšanas aspektus no nozaru arodbiedrību skata punkta Slovēnijā. Detalizēts pieredzes apmaiņas vizītes apraksts pieejams šeit.

2019.gada 16.septembrī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja diskusiju par aktuālajiem jautājumiem darba devējiem un darba ņēmējiem telekomunikāciju jomā. Tikšanās sākumā LDDK eksperts J.Hermanis prezentēja ziņojumu par IKT pakalpojumu nozari. Diskusijā piedalījās pārstāvji no “Tele 2”, “LMT”, “TET”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, Satiksmes ministrijas un Latvijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas. LDDK eksperta J.Hermaņa sagatavotais ziņojumus pieejams šeit.

18.jūnijā diskusija par Vācijas praksi nozaru koplīgumu slēgšanā

FOTO GALERIJU SKATIET ŠEIT.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība 18. jūnijā, pl. 10:00 aicina tikties ar Zandu Martens (Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 4.st. Valdes zālē). Vienīgi laikā, kad uzklausīsim Vācijas piemēroto sociālā dialoga un nozaru koplīgumu slēgšanas autonomiju, kā arī diskutējot meklētājus, kā arī risinot nozaru sociālā dialoga izaicinājumus Latvijā.

Zanda Martens un Vācijas metalurģijas nozares arodbiedrības “IG Metall” politiskā sekretāre / juriste, Diseldorfā. Iepriekšēja Zanda līdz 2010. gada strādājošajam Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ne 2013. gada līdz 2019. gadam – Vācijas pakalpojumu nozares darbinieku apvienotā apvienība “ver.di” (Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft).

Apmācības komunikācijas un prezentācijas prasmju uzlabošanai

27., 28.05. viesnīcā “Baltvilla” – ESF projektā “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrāde, kā arī sadarbojoties ar sadarbības partneriem un speciālistiem, kuri piedalās apmācībā, kā arī iepazīstina ar prasmju uzlabošanu.

Ģenerālvienošanās – instrumenti nozaru konkurētspējas un valsts labklājības veicināšanai

15. maijā notika sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Valsts kancelejas organizēta konference “Kolektīvās darba attiecības: sociālo partneru autonomija nozarēs – valsts pārvaldes loma sociālā dialoga sekmēšanā”.

Konferences mērķis bija veicināt izpratni par sociālo partneru lomu, tiesībām un pienākumiem, kā arī skaidrot, kādi instrumenti pieejami un kādas iespējas tie sniedz nozaru autonomai pašregulācijai.

Kā konferences sākumā atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis: “Sociālo partneru autonomija un iespēja pašiem veidot spēles noteikumus nozarē, pielāgojot tiesisko regulējumu nozares realitātei un vajadzībām, nozīmē ne tikai uzņēmējdarbības vides attīstību un sakārtošanu, bet ir arī demokrātiskas valsts stūrakmens. Valsts pārvaldei jāspēj sadzirdēt darba devēju un darba ņēmēju viedokli, kopīgi identificējot tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, un jāstrādā pie šo trūkumu novēršanas, lai sekmētu koplīgumu slēgšanas kultūras attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi.”

Konferencē LBAS eksperti atgādināja, ka koplīgumu pārrunu tiesiskajam regulējumam ir sena vēsture. Tiesības uz koplīgumu pārrunām garantē virkne starptautisko, tostarp cilvēktiesību instrumentu, kas Latvijai ir saistoši. Efektīvas koplīgumu pārrunas nav iedomājamas bez to autonomijas ievērošanas, kas savukārt nozīmē iespējas vest pārrunas brīvprātīgi starp neatkarīgām pusēm un bez valsts iejaukšanās to procesā un koplīguma saturā. Koplīguma normas pēc savas būtības ir darba tiesību noteikumi, kas ir pielāgoti uzņēmuma vai nozares vajadzībām, un tie palīdz novērst viena standarta piemērošanu visam. Eksperti secināja, ka Latvijas likumdevējs ir detalizēti atrunājis koplīgumu puses un procesu un nepārkāpj pušu autonomiju. Tomēr pašreiz ir noslēgti tikai trīs nozares līmeņa koplīgumi. Ekspertu ieskatā tam par iemeslu ir pārāk šaura telpa pārrunām, kuru likumdevējs ir atstājis sociālajiem partneriem ārpus detalizēta tiesiskā regulējuma.

LDDK eksperti pievērsa uzmanību Eiropas sociālā modeļa un ekonomikas pārvaldes aspektiem. Eiropas semestra ietvaros sociālajiem partneriem ir piešķirta nozīmīga loma, kā galvenajiem ekonomikas spēlētājiem. Eksperti atgādināja par Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumu par Latviju, kas ieteica Latvijai stiprināt divpusējo sociālo dialogu, kā arī atsaucās uz veiksmīgajiem Zviedrijas, Dānijas un Beļģijas ekonomiskās pārvaldes modeļiem, kas atstāj daudz telpas sociālo partneru sarunām un pašregulācijai.

Konferences paneļdiskusijā valsts iestāžu pārstāvji kopā ar sociālajiem partneriem – darba ņēmējiem un darba devējiem – diskutēja par valsts pārvaldes lomu sociālā dialoga sekmēšanā. LBAS un LDDK atgādināja par likumdevēja un izpildvaras lomu koplīgumu sekmēšanā atbilstoši starptautiskajām konvencijām un ES līgumiem.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Godīga konkurence un nepieciešamība sakārtot uzņēmējdarbības vidi nozares līmenī – tie ir galvenie faktori, kas darba devējiem ir likuši aktīvi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par nozaru koplīgumiem. Taču mūsu uzdevums ir sabalansēt darba devēju un darba ņēmēju intereses darba tiesiskajās attiecībās. Mēs kopīgi esam secinājuši, ka nozaru izaugsmei nepieciešama lielāka pašregulācija, iespējas operatīvi reaģēt uz straujas izaugsmes vai krīzes radītajām situācijām, piemēram, elastīgāka summētā darba laika noteikšana, atbalsts nozarē strādājošo mobilitātei, iespējas veidot nozarē strādājošo prasmju un pārkvalifikācijas fondu.”

LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa: “Ir patiess gandarījums par konferences dalībnieku lielo interesi par ģenerālvienošanās attīstības iespējām Latvijā un sociālo partneru autonomijas paplašināšanu. Tātad ir sasniegts galvenais mērķis – nostiprināta pārliecība, ka ģenerālvienošanās ir labā prakse – nozaru konkurētspējas un valsts labklājības veicināšanas instruments. No sirds sveicu sociālos partnerus būvniecības nozarē ar noslēgto vispārsaistošo ģenerālvienošanos, ar kuru tiek noteikta minimālā alga 780 EUR! Latvijā koplīgumu pārklājums pagaidām ir sasniedzis tikai ceturto daļu no Eiropas arodbiedrību konfederācijas ieteiktā, un šī instrumenta prasmīga pielietošana nodrošinās mūsu valsts ilgtspēju, kurā darbinieki vēlēsies strādāt un jutīsies droši. Īpašs paldies Valsts kancelejai un LDDK par sadarbību!”

Valsts pārvalde ir gatava ieklausīties sociālajos partneros, jo no veiksmīga sociālā dialoga ir atkarīga valsts izaugsme un labklājība, – šādu viedokli diskusijā pauda Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītājs Haralds Beitelis. Diemžēl Darba likuma 68. panta grozījumu pieņemšanas process parādīja izpratnes trūkumu par ģenerālvienošanās instrumentu un tā ieguvumiem. Ģenerālvienošanās ir sabiedrības spogulis tam, kā sabiedrība spēj sarunāties, pakāpties pretī un sasniegt kompromisu. Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis uzsvēra, ka valsts pārvaldei ir jāatbalsta sociālie partneri pašregulācijas ceļā lemt par konkrētās nozares attīstībai nepieciešamajiem un piemērotākajiem risinājumiem. Ekonomikas ministrija atbild par uzņēmējdarbības vidi un ir ieinteresēta, lai šī vide ir sakārtota, un ģenerālvienošanās ir instruments, kas veicina nozares konkurētspēju un sakārtotību. Nozares cīnās par jauniem un par kvalificētiem darbiniekiem darba tirgū, tāpēc sakārtotai un atbilstošai darba samaksai ir liela nozīme. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne aicināja sociālos partnerus aktīvāk izmantot jau esošās nodokļu atlaides koplīguma labumiem un diskutēt par to paplašināšanu ar jaunām.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins atgādināja, ka Valsts kontrole regulāri vērtē koplīguma saturu valsts un valsts kapitālsabiedrību koplīgumos. Viņš atzina, ka koplīgums ir lieliska iespēja individualizēt noteikumus un pašiem vienoties par nepieciešamo regulējumu. EK pārstāvniecības Latvijā Ekonomikas padomniece Agnese Dagile savukārt kā būtisku akcentēja atbalstu sociālajiem partneriem no Eiropas Savienības un arī no katras dalībvalsts atbildīgajām institūcijām, lai varētu panākt labākas vienošanās par kolektīvajiem līgumiem dažādās nozarēs. Praksē tas nozīmē, ka tās ES dalībvalstis, kas atbalsta pēc iespējas savlaicīgāku un jēgpilnāku sociālo dialogu, var sasniegt labākus iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis pauda viedokli, ka šobrīd Latvijā tiek šķirta jauna lappuse kolektīvo darba attiecību, jeb industriālo attiecību regulējumā. Viņš uzsvēra, ka arī turpmāk Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvarā pie kopīga sarunu galda tiks apspriestas sociālo partneru ierosinājumi par to, kā tiesiskajā regulējumā veicināt vairāk telpas nozaru pašregulācijai, vienlaikus nodrošinot darbinieku interešu aizsardzību un atbilstību SDO normām, kā arī risinot ar piemērošanu saistītus jautājumus. M. Badovskis atzinīgi vērtēja sociālo partneru interesi mācīties no citu valstu pieredzes, taču aicināja veidot savu koplīgumu pārrunu modeli, kas der tieši Latvijai.

Konference notika ESF projektu “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002 un “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” Nr. 3.4.2.2/16/I/001 ietvaros.

FOTO SKATIET ŠEIT.

KONFERENCES MATERIĀLUS SKATIET ŠEIT.

Konkursa PROFS 2019 pusfinālu rezultāti

Ar reģionālo pusfinālu piektdien, 22. novembrī, Ventspilī noslēdzas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētā konkursa profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2019 pusfināli. Konkursa fināls notiks 12. decembrī Ogres tehnikumā.

Uzvarēja – Liepājas Valsts tehnikuma komanda.

Foto galeriju skatiet šeit.

Ar ceturto reģionālo pusfinālu pirmdien, 11. novembrī, Smiltenē turpinās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētais konkurss profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2019.

Uzvarēja – Jēkabpils Agrobiznesa koledžas komanda.

Foto galeriju skatiet šeit.

Ar trešo reģionālo pusfinālu ceturtdien, 7. novembrī, Daugavpilī turpinās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētais konkurss profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2019.

Uzvarēja – Rēzeknes tehnikuma komanda.

Foto galeriju skatiet šeit.

Ar otro reģionālo pusfinālu pirmdien, 4. novembrī, Rīgā turpinās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētais konkurss profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2019.

Uzvarēja – Ogres tehnikuma komanda.

Foto galeriju skatiet šeit.

Ar pirmo reģionālo pusfinālu pirmdien, 28. oktobrī, Rīgā sākas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētais konkurss profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2019.

Uzvarēja – Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas komanda.

Foto galeriju skatiet šeit.

KONKURSA PROFS 2019 NOLIKUMS
KONKURSA PROFS 2019 PIETEIKUMA ANKETA WORD FORMĀTĀ
KONKURSA PROFS 2019 PIETEIKUMA ANKETA PDF FORMĀTĀ
UZAICINĀJUMA VĒSTULE PIEDALĪTIES KONKURSĀ PROFS 2019 – PROFESIONĀLO IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU VADĪBAI

AVOTI DARBA TIESĪBU APGUVEI:

Vienkārši par Darba likumu“, K. Rācenājs, N. Mickeviča;
PROFS. Darba tiesības un darba aizsardzība. Kas jāzina topošajam darbiniekam;
Darba likums ar komentāriem“, 2010. gads;
Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās“, 2012. gads;
Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana“, 2013. gads;
Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa“, 2013. gads;
www.darbatiesibas.lv;
www.lvportals.lv.

AVOTI DARBA AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMU APGUVEI

MĀCĪBU MATERIĀLS PAR DARBA AIZSARDZĪBU KONKURSA PROFS DALĪBNIEKIEM. 2019. GADS.

Šeit varat iepazīties ar plašu klāstu publikāciju par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem. Te atradīsiet gan nopietnu literatūru, kas palīdzēs padziļināt pat darba aizsardzības speciālista zināšanas, gan vienkāršus informatīvi-skaidrojošos materiālus, ko var izmantot apmācībā un informēšanā par darba drošību.

Šeit uzskaitīti paši svarīgākie darba aizsardzības tiesību akti.

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības speciālisti sniedz konsultācijas Ventspilī

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Ogres tehnikuma audzēkņus

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma audzēkņus

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Saldus tehnikuma audzēkņus

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS konsultanti izglīto Daugavpils profesionālo izglītības iestāžu audzēkņus un sniedz konsultācijas darbiniekiem

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkņus

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Smiltenes tehnikuma audzēkņus

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS konsultanti 11. martā izglītoja Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas audzēkņus

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS konsultanti 13. martā ar lekcijām viesojās Jelgavas tehnikumā

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības speciālisti sniedz konsultācijas Jēkabpilī

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS darba aizsardzības speciālists izglīto Rēzeknes tehnikuma un Malnavas koledžas audzēkņus

Foto galeriju skatiet šeit

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības speciālisti sniedz konsultācijas Liepājā

Foto galeriju skatiet šeit

29. janvārī ar lekciju Rīgas Valsts tehnikumā LBAS uzsāk šī gada izglītojošo pasākumu ciklu profesionālās izglītības iestādēs

Foto galeriju skatiet šeit

Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienība

Kopš 2016. gada, LBAS kā partneris piedalās EK projektā

“Jauns sociālās sadarbības modelis – veicināt darbinieku iesaisti uzņēmumu finanšu pārvaldībā un ekonomiskajos procesos” (Līguma Nr. VS/2015/0382)

Galvenais projekta mērķis ir dalīties pieredzē un apmācību veidos, lai stiprinātu darbinieku līdzdalību uzņēmumos Baltijas reģionā.

Īss projekta pamatojums:

Lielākajā daļā ES valstu darbiniekiem tiek dota iespēja piedalīties uzņēmuma pārvaldībā. Ir tikai 10 ES valstis, tostarp Lietuva, Igaunija, Latvija, kur nedz likums, nedz kāds cits tiesiskais regulējums strādājošajiem nedod tiesības piedalīties uzņēmuma vadībā, lai gan mūsdienās šāda veida darbinieku iesaiste būtu pilnīgi piemērota Baltijas valstīs. Pēc iestāšanās Eiropas Kopienā, 3 Baltijas valstis izvēlējās Eiropas sociālo modeli. Šobrīd, Baltijas valstīm ir pienācis brīdis būt gatavām ieviest sociālās attīstības modeli, tostarp sociālās partnerības formu – darbinieku finansiālo līdzdalību uzņēmumos. Vācijā ir tiesiski noregulēta darbinieku līdzdalība uzņēmumu pārvaldībā un finanšu iesaistē. Turklāt, Vācijas tiesību akti ietver arī darbinieku juridisku iesaistīšanu privātajā sektorā. Tāpēc šī projekta mērķis ir stiprināt nacionālo un starpvalstu sadarbību starp darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu uzņēmuma finanšu pārvaldības un saimnieciskās darbības rezultātiem, ņemot par piemēru Vācijas partneru praksi. Netiešs projekta mērķis ir arī veicināt un uzlabot direktīvas 2002/14/EK īstenošanu, kas ietver ES tiesību aktus par darbinieku iesaistīšanu valsts līmenī un Direktīvu 2009/38/EK, kas ietver ES tiesību aktus par darbinieku iesaistīšanu starpvalstu līmenī Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Kopumā šī projekta darbība veicina starpvalstu informācijas apmaiņu, kas izriet no ES tiesību aktiem un to piemērošanu attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu; veicināt informācijas apmaiņu un pārņemt Vācijas labo praksi.

Konkrētie mērķi:

Projektā tiek aptvertā plaša lielāko Lietuvas, Latvijas un Igaunijas strādājošo un darba devēju jumta organizāciju pārstāvniecība, kā arī divas darba devējus pārstāvošas izglītības iestādes (NORDBILDUNG un Projektu vadības un izglītības centrs), kas darbojas sociālā dialoga jomā valsts un starptautiskā līmenī.

Galvenās projekta aktivitātes:

  1. veicināt informācijas apmaiņu un labās prakses apmaiņu, kuras mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus valsts līdzdalības struktūras izveidošanai, kas izriet no ES tiesību aktu piemērošanas attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu trīs Baltijas valstīs. NORDBILDUNG dalīsies ar labo praksi un secinājumiem par to, kā Vācijas uzņēmumu darbiniekiem tika izveidotas nacionālās informācijas un konsultāciju struktūras un mehānismi, kā arī līdzdalības metodes (tostarp finanšu līdzdalības).
  2. veicināt uzņēmuma līmeņa sociālos partneru un dalībniekus iepazīstināšanu ar ES tiesību aktiem, kas nosaka pārrobežu darbinieku iesaistīšanu un iedrošināt viņus izmantot savas tiesības un pienākumus šajā jomā;
  3. izstrādāt ekspertīzi projektā iesaistītajām dalībvalstīm, veicinot sadarbību starp sociālajiem partneriem un ieinteresētajām pusēm, kas veicina attiecības ar Savienības iestādēm, lai atbalstītu ES tiesību aktu, kas saistīta ar darbinieku iesaistīšanu, īstenošanu un uzlabotu efektivitāti Baltijas reģionā: Starptautiskās konferences laikā tiks sagatavoti ieteikumi iesaistīto Baltijas valstu VALDĪBĀM: kā legalizēt darbinieku līdzdalību uzņēmuma pārvaldībā (un veicināt darbinieku finansiālu līdzdalību) uzņēmumos Baltijas valstīs.

Projekta partneri darbojas starptautiskās struktūrās, tādās kā BUSINESSEUROPE, ETUC, EZA un tas ļaus attīstīt šī projekta ietvaru un nodot labo praksi un instrumentus šī projekta plašākam lokam – citām ES valstīm.

Projekta partneri:

Vadošais partneris: Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LCI)

Sadarbības partneri:

Lietuvas Arodbiedrību konfederācija (LPSK)
Brīvo arodbiedrību savienība, Latvija (LBAS)
Igaunijas Darba devēju konfederācija (EEK)
Projektu vadība un mācību centrs (PMTC)
Viļņas Industriālā un biznesa asociācija (VIBA)
NORDBILDUNG (Ziemeļu Izglītība), Vācija

Projekta ilgums: 18 mēneši, līdz 30/04/2017

Nozaru ekspertu padomes

Lai nodrošinātu nozares iesaisti profesionālās izglītības un cilvēkresursu attīstības jautājumu sakārtošanā, ir izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes (turpmāk- NEP), kuras sanāk vismaz reizi divos mēnešos un to darbību regulē NEP nolikums.

NEP ir vieta, kur izlemj jautājumus par sākotnējās profesionālās izglītības saturu, kvalitāti, uzņemamo audzēkņu skaitu profesionālās izglītības programmās, nozares pamatprofesijām un saistītām profesijām un specializācijām, profesionālās kvalifikācijas eksāmena prasībām, veids kā informēt nozares pārstāvjus, lai „uzrunātu” tos, kuriem nepieciešama ārpus formālās izglītības gūtās kompetences novērtēšana u.c. nozarē ar izglītību saistītus jautājumus. Lai veidotu konsolidētu nozares viedokli par izglītības satura vajadzībām, NEP darbība balstās uz trīs pušu –darba ņēmēju, darba devēju un valsts – pārstāvniecību.

Nozaru ekspertu padomju (NEP) darbs

  • Līdz 16.08.2012. 12 nozarēm notikušas 95 NEP sanāksmes un 6 NEP darba grupas.
  • 12 NEP sastāvos ietilpst:
    • 35 darba ņēmēju puses pārstāvošas iestādes;
    • 83 darba devēju puses pārstāvošas iestādes;
    • 14 profesionālās organizācijas;
    • 10 neatkarīgie eksperti.
  • Valsts pusi NEP pārstāv deleģēti pārstāvji no:
    • Nodarbinātības valsts aģentūras;
    • Kultūras ministrijas;
    • Labklājības ministrijas;
    • Satiksmes ministrijas;
    • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;
    • Ekonomikas ministrijas;
    • Zemkopības ministrijas;
    • Izglītības un zinātnes ministrijas.

2014. gadā NEP sanāksmēs izskatīti šādi jautājumi:

  • Aktualizēts NEP nolikums.
  • NEP locekļu apstiprināšana.
  • Izvērtēts un saskaņots audzēkņu uzņemšanas plāns 2014./2015. mācību gadā profesionālajās izglītības iestādēs valsts budžeta un ESF finansētās izglītības programmās.
  • NEP locekļu iesaiste profesionālās izglītības iestāžu (PII) un izglītības programmu (IP) akreditācijas procesā, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (PKE) komisijās un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu novērošanā.
  • Darba vidē balstītu mācību īstenošana profesionālajā izglītībā.
  • Nozares kvalifikāciju struktūras (profesiju kartes) aktualizācija.
  • Ekspertu piesaiste modulāro profesionālo programmu un profesionālo kvalifikācijas eksāmenu satura vērtēšanai.
  • Izstrādāts un saskaņots NEP sanāksmju plāns 2015. gadam.
  • U.c. jautājumi, atbilstoši konkrētās nozares vajadzībām.

2013.gadā NEP sanāksmēs izskatīti šādi jautājumi:

  • Nozares profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību izstrāde vai pilnveide, izvērtēšana un apstiprināšana.
  • Profesionālo kvalifikācijas eksāmenu eksaminācijas komisiju personāla sastāva papildināšana un aktualizēšana.
  • Profesionālo izglītības iestāžu (1-3.kvalifikācijas līmenis) akreditācijas ekspertu piesaistīšana (t.sk., reģionos) un apstiprināšana.
  • Pieprasījums profesionālajai izglītībai – audzēkņu uzņemšanas plāna IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs (valsts budžeta finansētās vietās; ESF finansētās programmās) izvērtēšana 2013./2014.mācību gadā un apstiprināšana atbilstoši nozares vajadzībām.
  • NEP locekļu piesaiste un uzņemšana
  • Informācija par EQAVET kritēriju iestrādēm nacionālās kvalitātes vērtēšanu sistēmā.
  • Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultātiem 2012./2013. mācību gadā nozares profesionālās izglītības iestādēs.
  • Nozares kvalifikāciju struktūras (saistīto profesiju kartes) aktualizācija.
  • Nozares profesiju standartu no 2001.gada līdz 2007.gadam pārskatīšana 1.-3. profesionālās kvalifikācijas līmenim.
  • Duālās izglītības jeb mācību vidē balstīto apmācību nepieciešamība nozarēs, tās ieviešana.
  • U.c. jautājumi, atbilstoši konkrētās nozares vajadzībām.

2012.gadā NEP sanāksmēs veiktie uzdevumi un izskatītie jautājumi:

  • Veikta nozaru izpētes pētījuma profesionālajai izglītībai ekspertīze
  • Izskatītas, papildinātas un saskaņotas nozaru kvalifikāciju sistēmas (profesiju kartes)
  • Apzināti nozarei nepieciešamie aktualizējamie un izstrādājamie profesiju standarti
  • Izskatīti 2012./2013.māc.g. uzņemšanas plāni (valsts budžeta finansētās profesionālās izglītības programmās, ESF finansētās valsts profesionālās izglītības iestāžu piedāvātās 1 un 1,5 gadīgās profesionālās izglītības programmās) un sniegti atzinumi IZM, VIAA;
  • Izvēlētas nozaru prioritārās profesionālās izglītības iestādēs, kurām 3.1.1.1.aktivitātes (ERAF) ietvaros jāsniedz atbalsts
  • Apstiprināti nozares ekspertu izglītības kvalitātes nodrošināšanai kritēriji;
  • Izvirzīti nozares eksperti izglītības kvalitātes nodrošināšanai (akreditācijai).

2011.gadā NEP sanāksmēs izskatīti šādi jautājumi:

  • Apstiprināti NEP nolikumi;
  • NEP locekļi iepazīstināti ar nozares apakšsektoriem un to aktuālajām problēmām;
  • Saskaņoti NACE 2.red. sektori nozaru pētījumam;
  • Izskatīti 2011./2012.māc.g. Uzņemšanas plāni un sniegti atzinumi IZM;
  • Apkopota informācija par prakšu vietām uzņēmumos;
  • Apzinātas nozarē personas ārpus formālā ceļā iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanai;
  • Sniegta informācija nozares izpētes vajadzībām.

Darba ņēmējus NEP pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nozaru arodbiedrību un to arodorganizāciju pārstāvji. Ja esat arodbiedrību biedrs un vēlaties darboties savas nozares ekspertu padomē vai, ja jūs interesē kādi jautājumi par NEP darbu – lūdzu, sazinieties ar nozares konsultantu (skatīt tabulu zemāk).

NEP kopējie mērķi un uzdevumi 2014.gadam

NEP kopējie mērķi un uzdevumi 2013.gadam

Nozaru ekspertu padomju viedoklis par tā darbības jautājumiem uz 05.02.2013.

Nozaru ekspertu padome Nozares pārstāvniecība pēc NACE sektoriem (nace.lursoft.lv) NEP sekretariāta kontaktinformācija
Ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares
Nolikums
Sastāvs uz 24.03.2015.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2012.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plānu izpilde 2014.gadā
NEP darba plāns 2013.gadā
NEP darba plāns 2015.gadā
NEP sanāksmju plāns 2013.gadā
NEP sanāksmju plāns 2014.gadā
19.2 Naftas pārstrādes produktu ražošana 20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde 37 Notekūdeņu savākšana un attīrīšana 38 Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde 39 Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi 72.11 Pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana biotehnoloģijā
Būvniecība
Nolikums
Sastāvs uz 16.01.2014.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2013.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP sanāksmju darba plāni 2013
NEP sanāksmju darba plāns 2014. gada 1 pusgadam
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plāns 2015.gadā
41 Ēku būvniecība 42 Inženierbūvniecība 43 Specializētie būvdarbi 71Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze 81 Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi
Kokrūpniecība (mežsaimniecība un kokapstrāde)
Nolikums
Sastāvs uz 21.08.2014.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2012.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP sanāksmju darba plāns 2014. gada 1 pusgadam
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plānu izpilde 2014.gadā
NEP darba plāns 2013.gadā
02 Mežsaimniecība un mežizstrāde 16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana: 31 Mēbeļu ražošana
Enerģētika
Nolikums
Sastāvs uz 01.01.2013.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2012.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP sanāksmju darba plāni 2013
NEP sanāksmju darba plāni 2014
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plānu izpilde 2014.gadā
NEP darba plāns 2015.gadā
27 Elektrisko iekārtu ražošana 33.14 Elektroierīču remonts 35 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 35.1 Elektroenerģijas ražošana, apgāde un sadale 42.22 Elektroapgādes sistēmu būvniecība 43.21 Elektroinstalācijas ierīkošana 43.99 Citur neklasificētie specializētie būvdarbi (saistīti ar elektroierīču uzstādīšanu un montāžu).

Pārtikas un lauksaimniecības nozare
Nolikums
Sastāvs uz 01.01.2013.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2012.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2013.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP sanāksmju darba plāni 2014 gada 1 pusgadam
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plānu izpilde 2014.gadā
Pārtikas produktu ražošanas nozare: 10 Pārtikas produktu ražošana 11 Dzērienu ražošana (alkoholiskie un bezalkoholiskie) Lauksaimniecības nozare: 01 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītās palīgdarbības 03 Zivsaimniecība 75 Veterinārie pakalpojumi
Metālapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinību nozare
Nolikums
Sastāvs uz 13.05.2013
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2012.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2013.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP sanāksmju darba plāni 2013
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 24 Metālu ražošana 25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 27 Elektrisko iekārtu ražošana 28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana 29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana 30 Citu transportlīdzekļu ražošana 32 Cita veida ražošana 33 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana 38 Otreizējā pārstrāde 45.2 Automobiļu apkope un remonts
Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozare
Nolikums
Sastāvs uz 24.03.2015.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2012.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plānu izpilde 2014.gadā
NEP darba plāns 2013.gadā
NEP darba plāns 2015.gadā
NEP sanāksmju plāns 2013.gadā
NEP sanāksmju plāns 2014.gada 1 pusgadam
13 Tekstilizstrādājumu ražošana 14 Apģērbu ražošana 15 Ādas un ādas izstrādājumu ražošana 74.10 Specializētie projektēšanas darbi 95.23 Apavu un ādas izstrādājumu remonts
Tūrisma, skaistumkopšanas nozare
Nolikums
Sastāvs uz 31.03.2014
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2013.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2013
NEP sanāksmju darba plāni 2014 gada 1 pusgadam
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plānu izpilde 2014.gadā
55 Izmitināšana 56 Ēdināšanas pakalpojumi 79 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi 96 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana: (96.02) Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi; (96.04) Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi
Transporta un loģistikas nozare
Nolikums
Sastāvs uz 17.01.2014.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2013.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP sanāksmju darba plāni 2014 gada 1 pusgadam
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plānu izpilde 2014.gadā
NEP darba plāns 2015.gadā
49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports 50 Ūdens transports 51 Gaisa transports 52 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības 53 Pasta un kurjeru darbības.
Poligrāfijas un izdevējdarbības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, datordizaina nozare
Nolikums
Sastāvs uz 01.01.2014.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2012.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2013.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP sanāksmju darba plāni 2014 gada 1 pusgadam
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plānu izpilde 2014.gadā
17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana 18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana: 58 Izdevējdarbība
Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare
Nolikums
Sastāvs uz 22.08.2013.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2012.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2014.gadā
NEP darba plāns 2015.gadā
26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 27 Elektrisko iekārtu ražošana 61 Telekomunikācija 62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītās tiesības 63 Informācijas pakalpojumi 95 Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts (42.22) Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība (46.5) Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu vairumtirdzniecība (47.4) Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (72.1) Pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs (80.2) Drošības sistēmu pakalpojumi
Uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, komerczinību) nozare
Nolikums
Sastāvs uz 01.01.2014.
Prezentācija par NEP paveikto 2011.gadā
NEP plānotie uzdevumi 2012.gadā
NEP sanāksmju darba plāni 2012
NEP sanāksmju darba plāni 2014. gada 1 pusgadam
NEP viedoklis par nozares izglītību 11.01.2012.
NEP darba plānu izpilde 2012.gadā
NEP darba plānu izpilde 2013.gadā
NEP darba plāns 2013.gadā
NEP darba plāns 2015.gadā
NEP sanāksmju plāns 2013.gadā
46 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus; 47Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus; 64 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu; 69 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi 82 Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības (80.1) Personiskās drošības darbības

NEP sekretariāta darbība tiek finansēta no Eiropas Sociālā fonda projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001) līdzekļiem.

Šā gada sākumā Ministru kabinets pieņēma noteikumus*, sniedzot iespēju tiem, kuriem ir praktiskā darba pieredze un zināšanas noteiktā profesijā, bet nav kvalifikācijas apliecinoša dokumenta – doties uz izglītības iestādi, piedalīties profesionālās kvalifikācijas eksāmenā un iegūt valsts atzītu pirmā, otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

Kas jādara? 6 galvenie soļi

Pretendenta darba pieredze jeb ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences tiek novērtētas profesionālās kvalifikācijas eksāmenā, tādēļ pretendentam jāvēršas izglītības iestādē vai eksaminācijas centrā ar iesniegumu. Šis pakalpojums ir maksas. Maksa ir atkarīga no grupas lieluma, vidēji tā ir 30 Ls, ja eksāmenu kārto grupā.

Svarīgi (!!!) Pirms dokumentu iesniegšanas pretendentam ir tiesības izglītības iestādē bez maksas saņemt konsultācijas par attiecīgā profesijas standarta prasībām un profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises gaitu.

Tas ir vienkārši!

Pēc pretendenta iesnieguma saņemšanas divu mēnešu laikā izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Pretendentam, kurš profesionālās kvalifikācijas eksāmena vērtējumā saņēmis atzīmi, ne mazāku par “5 – viduvēji”, profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija izsniedz valsts atzītu pirmā, otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

Kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu bija iespējams sekojošās profesionālās kvalifikācijās/ izglītības iestādēs

Papildus informāciju skatīt:

Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr. 146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci”. (skatīt arī iesnieguma veidlapu)

Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumi Nr.308 “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta tīmekļa vietne