LBAS logo

LBAS konkursa PROFS 2018 finālā uzvar Liepājas Valsts tehnikuma komanda!

FINĀLA FOTO GALERIJU SKATIET ŠEIT.

LBAS konkursa PROFS 2018 fināls notiks 13. decembrī Rīgā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētā konkursa profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2018 fināls notiks 13. decembrī plkst. 11.00 Rīgā, ASTOR RIGA Hotel, Z.A. Meierovica bulvārī 10.

Tajā piedalīsies Liepājas Valsts tehnikuma, Ventspils tehnikuma, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas, Rīgas Valsts tehnikuma, Ogres tehnikuma un Malnavas koledžas audzēkņu komanda.

LBAS konkursa PROFS 2018 Kurzemes pusfinālā uzvar Liepājas Valsts tehnikuma komanda

22. novembrī notika LBAS organizētā konkursa profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2018 Kurzemes pusfināls Ventspils tehnikumā. Tajā piedalījās divas komandas no Liepājas tehnikuma, divas – no Ventspils tehnikuma, kā arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņu komandas. Pirmo vietu ieguva Liepājas Valsts tehnikuma komanda. Otro vietu un tiesības piedalīties konkursa PROFS 2018 finālā ieguva Ventspils tehnikuma komanda, iegūstot augstāko vērtējumu starp visu reģionālo pusfinālu otro vietu ieguvējiem. Apsveicam un tiekamies konkursa PROFS 2018 finālā Rīgā 13. decembrī!

Foto galeriju skatiet šeit.

LBAS konkursa PROFS 2018 Kurzemes pusfināls 22. novembrī notiks Ventspilī

LBAS konkursa PROFS 2018 Latgales pusfinālā uzvar Malnavas koledža

1. novembrī notika konkursa PROFS 2018 Latgales pusfināls Rēzeknē, kurā piedalījās Rēzeknes tehnikuma, Daugavpils tehnikuma, Daugavpils Būvniecības tehnikuma, Malnavas koledžas un Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas audzēkņu komandas. Uzvarēja – Malnavas koledžas komanda. Foto galeriju skatiet šeit.

Pirmā konkursa PROFS 2018 pusfināla kārta notika Valmierā, un tajā uzvarēja Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņi, savukārt otrajā – Rīgas pusfinālā – uzvarēja Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi. Pierīgas un Zemgales profesionālo izglītības iestāžu konkurencē tiesības piedalīties PROFS 2018 finālā izcīnīja Ogres tehnikuma audzēkņu komanda. Konkursa PROFS 2018 reģionu pusfināls vēl notiks 22. novembrī – Ventspilī, un konkursa fināls notiks decembrī.

Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par arodbiedrību un sociālo dialogu.

1. novembrī notika LBAS organizētā konkursa profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2018 pusfināls Bulduru Dārzkopības vidusskolā, kurā sacentās Pierīgas un Zemgales profesionālo izglītības iestāžu komandas no Ogres tehnikuma, Jelgavas tehnikuma, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas un Bulduru Dārzkopības vidusskolas. Sīvā konkurencē uzvarēja Ogres tehnikuma komanda “Oranžie”. Apsveicam!

Foto galeriju skatiet šeit.

Konkursa PROFS 2018 Rīgas pusfinālā piedalījās divas Rīgas Tehniskās koledžas komandas un pa vienai komandai no Rīgas Valsts tehnikuma, Rīgas Celtniecības koledžas un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma (sk. foto galeriju).

Pirmā konkursa PROFS 2018 pusfināla kārta notika Valmierā, un tajā uzvarēja Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņi. Konkursa PROFS 2018 reģionu pusfināli vēl notiks 8. novembrī Bulduros, kad sacentīsies Pierīgas un Zemgales profesionālās izglītības iestādes, 12. novembrī – Rēzeknē, 22. novembrī – Ventspilī, un konkursa fināls notiks decembrī.

Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par arodbiedrību un sociālo dialogu.

1. oktobrī Valmierā notika LBAS organizētā konkursa PROFS 2018 pirmā pusfināla kārta. Tajā uzvarēja Jēkabpils Agrobiznesa koledžas komanda. Apsveicam!

Pirmajā konkursa PROFS 2018 pusfināla kārtā sacentās Valmieras tehnikuma, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības un divas Smiltenes tehnikuma audzēkņu komandas (sk. foto galeriju).

LBAS otro gadu organizē konkursu profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS. Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par arodbiedrību un sociālo dialogu.

Foto skatiet šeit.

LBAS konkursa PROFS 2018 pirmā pusfināla kārta 29. oktobrī notiks Valmierā

KONKURSS PROFS 2018

KONKURSA PROFS 2018 NOLIKUMS

PIETEIKUMA ANKETA

UZAICINĀJUMA VĒSTULE PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒM

AVOTI DARBA TIESĪBU APGUVEI:

Vienkārši par Darba likumu“, K. Rācenājs, N. Mickeviča;
PROFS. Darba tiesības un darba aizsardzība. Kas jāzina topošajam darbiniekam;
Darba likums ar komentāriem“, 2010. gads;
Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās“, 2012. gads;
Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana“, 2013. gads;
Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa“, 2013. gads;
www.darbatiesibas.lv;
www.lvportals.lv.

AVOTI DARBA AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMU APGUVEI

Šeit varat iepazīties ar plašu klāstu publikāciju par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem. Te atradīsiet gan nopietnu literatūru, kas palīdzēs padziļināt pat darba aizsardzības speciālista zināšanas, gan vienkāršus informatīvi-skaidrojošos materiālus, ko var izmantot apmācībā un informēšanā par darba drošību.

Šeit uzskaitīti paši svarīgākie darba aizsardzības tiesību akti.

Izglītojošā aktivitāte darba tiesībās un darba aizsardzībā LBAS konkursa PROFS 2018 dalībniekiem 20.09.2018. (foto galerija)

LBAS atsāk izglītojošu aktivitāšu organizēšanu profesionālajās izglītības iestādēs

LBAS konsultanti izglīto Jelgavas tehnikuma audzēkņus par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem 7.02.2018. (foto galerija)

LBAS konsultanti izglīto Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas audzēkņus par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem 16.02.2018. (foto galerija)

LBAS izglīto Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņus 6.03.2018. (foto galerija)

LBAS konsultanti izglīto Ventspils tehnikuma audzēkņus darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos 20.03.2018. (foto galerija)

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultantu lekcijas Daugavpils tehnikumā un Daugavpils Būvniecības tehnikumā 19.04.2018 (foto galerija)

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Priekuļu tehnikuma audzēkņus 8.05.2018. (foto galerija)

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Smiltenes tehnikuma audzēkņus 8.05.2018. (foto galerija)

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Saldus tehnikuma audzēkņus 8.05.2018. (foto galerija)

Projekta ietvaros tika izstrādāts apmācību modulis un 2020.gada Janvārī, Gdaņskā notika apmācības: EIROPAS SOCIĀLO PARTNERU AUTONOMAIS PAMATNOLĪGUMS PAR AKTĪVO NOVECOŠANOS UN STARPPAAUDŽU SADARBĪBU KĀ SOCIĀLĀ DIALOGA INSTRUMENTU UZŅĒMUMĀ. Apmācību moduļa satura rādītāju skatīt šeit un prezentāciju šeit.


2020.gada 30.janvārī, Rīgā notika viena no Projekta sadarbības partneru sanāksmēm, kuras laikā tika prezentēta analīze par aktīvās novecošanās ieviešanas iniciatīvām Latvijā. Prezentāciju angļu valodā sagatavoja un prezentēja Irina Semjonova. Ar to iepazīties variet šeit.


Vecuma vadība jeb atbildība par darbinieku veselību un labsajūtu

Darba veikšanas apstākļi var ietekmēt vēlmi pensionēties personām, kas ir sasniegušas 50 gadu vecumu. Pašreiz vai agrāk ieņemtajā amatā pētījumā aptaujātie darbinieki bieži vai ļoti bieži saskārās ar nepieciešamību veikt vienveidīgas kustības ar roku (73%), atrasties stāvus (70%), sāpīgā (54%) vai sēdus stāvoklī (53%). Pētījumam pakļautie darbinieki bieži vai dažreiz strādāja troksnī (44%), augstā (41%) vai zemā (35%) temperatūrā, vai konstatēja vibrācijas darba vietā (35%). Slikti darba apstākļi attiecās īpaši uz vīriešiem, kam nav augstākās izglītības (wg www. share-project.org).

Priekšlaicīgas pensionēšanās politikas, kuru veicināja 20. gs. 70.-90. gados, uzdevums bija atrisināt bezdarba problēmu, it īpaši jaunākas paaudzes pārstāvju vidū. Šīs politikas ieviešanas rezultātā ir mainījies skatījums uz vecāka gadagājuma darbiniekiem, fiksējot viedokli, ka tie ir pilnīgi vai daļēji darba nespējīgi. Darba tirgū gados vecāki cilvēki tika diskriminēti un šīs diskriminācijas rezultātā pieredzējuši darbinieki priekšlaicīgi devušies pensijā. Līdz ar to uzņēmumi pazaudēja personālu, kam bija vērtīgas iemaņas un zināšanas (know-how). Vienlaicīgi darba tirgū notiekošais darbinieku novecošanas process izraisīja pastāvīgu atšķirības palielināšanos starp strādājošo un pensionāru skaitu.

2017. gada 8. martā pēc garām sarunām Eiropas darbinieku un darbadevēju organizācijas parakstīja nolīgumu par aktīvu novecošanu un starppaaudžu sadarbību darbavietā (turpmāk – Eiropas nolīgums).

Un tieši šis nolīgums bija NSZZ “Solidarność” Valsts komitejas pirmais solis uz projekta “Eiropas sociālo partneru autonomā pamatnolīguma par aktīvu novecošanu un starppaaudžu sadarbību īstenošanas pasākumu ierosināšana” izstrādāšanu. Šo projektu finansiāli atbalstīja Eiropas Komisija. Īstenojot projektu, NSZZ „Solidarność” Valsts komiteja aicināja sadarboties partnerus no Polijas: Galveno darba aizsardzības institūtu – Valsts pētniecības institūtu un darbadevēju organizāciju – Konfederāciju “Lewiatan”. Projektā iesaistījās ārzemju arodbiedrību organizācijas no Latvijas, Itālijas, Beļģijas, Ziemeļmaķedonijas un Rumānijas. Eiropas līmenī šo iniciatīvu atbalstīja Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) un Eiropas Vecāka gadagājuma darbinieku un pensionāru federācija (FERPA).

Projekta pamatuzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas ir nepieciešami, lai īstenotu Eiropas nolīgumu projekta sadarbības partneru valstīs. Eksperti izpētīja pašreizējo situāciju vecuma vadības jomā un izstrādāja ieteikumu un labās prakses piemēru sarakstu. Lielākā daļa no tiem attiecās uz veselības veicināšanu, apmācībām un zināšanu nodošanu, kā arī procesu un darba vietu pielāgošanu darbinieku vajadzībām. Uzņēmumos, kuros darbadevēji uzticēja darbiniekiem uzdevumus, kas ir tikuši pielāgoti to pašreizējām prasmēm un veselības stāvoklim, novēroja: darba efektivitātes uzlabojumu, personāla mainības samazināšanos, slimošanas un nelaimes gadījumu dēļ kavēto darba dienu indikatora samazinājumu. Šie pasākumi tika veikti konsekventi un sistemātiski, un kļuva par pastāvīgu uzņēmuma ierastās darbības elementu.

Projekta īstenošanas rezultātā sadarbības partneru valstīs esošās darbiniekus un darbadevējus pārstāvošās organizācijas izstrādāja kopējo rīcības plānu, kura izveidošanu ierosināja Eiropas nolīgums.

Polijā sociālie partneri, kuru pārstāvji ir Sociālā dialoga padomē, 2020. gada 8. jūnijā parakstīja kopīgi izstrādātu “Sociālā dialoga padomē darbiniekus un darbadevējus pārstāvošo pušu nolīgumu par aktīvu novecošanu”. Vienbalsīgi atzina nepieciešamību ieviest Polijā risinājumus, kas attiecas uz aktīvu novecošanu, un izteica gatavību veikt kopīgus pasākumus ar mērķi:

  • uzlabot nodarbinātības apstākļus, piedāvājot, citu starpā, ieviest Darba kodeksā noteikumu par papildu darba pārtraukuma piešķiršanu darba laika ietvaros,
  • atbalstīt gados vecāku darbinieku nodarbināšanu, izstrādājot sociālo partneru vidū tiesību aktu projektu,
  • attīstīt darbinieku kompetences attiecībā uz daudzu jaunu preču, pakalpojumu, tehnisko risinājumu un juridisko izmaiņu ieviešanu tirgū. Tiek piedāvāts īstenot tā saucamo “darbaudzinātāju līgumu”, kura mērķis ir nodrošināt darbaudzinātāju, t.i., darbinieku, kam ir attiecīga darba pieredze, zināšanu un prasmju nodošanu personām, kas nesen kļuvušas par darbiniekiem vai kas mainījušas savu profesionālo kvalifikāciju.
  • veicināt veselību darbavietā un ārpus tās, nodrošinot, piemēram, paplašinātu profilaksi, ergonomiskas darba vietas, pienākumu dažādošanu, kas var novērst darbinieku izdegšanas sindromu, kā arī uzlabot informētību par fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu.
  • informēt par darbadevēju un darbinieku vidū notiekošo ilgtermiņa demogrāfisko izmaiņu sekām.

Visi sociālie partneri, kuru pārstāvji ir Sociālā dialoga padomē, pievērš uzmanību arī tam, cik liela nozīme ir darbinieku veicināšanai ilgāk palikt darba tirgū, uzsverot, ka Polijā līdz 2030. gadam nodarbināto skaits samazināsies par 1,5 miljona darbinieku (t.i. par vairāk nekā 6%), un vislielākais pieaugums attieksies uz personām darbspējīgā vecumā, it īpaši no 18 a 45 gadiem. Sociālo partneru parakstītajā Nolīgumā uzsvēra, ka būtiska nozīme ir darbadevēju atbalstīšanai un veicināšanai pielāgot darba kārtību uzņēmuma un darbinieku vajadzībām un attīstīt personāla vadības prasmes.

Tagad – pandēmijas laikā un saistībā ar attālinātā darba dominējošo lomu – bez šaubām mainās daudzu uzņēmumu vadības stils. Ir jāatzīst, ka attālinātais darbs uzlabo darbinieku tehniskās iemaņas un datorprasmes, bet rada arī lielus zaudējumus cilvēku savstarpējās attiecībās, nesniedzot darbiniekiem iespēju būt tiešā saskarsmē ar citiem. Arvien vairāk, it īpaši jaunās paaudzes, darbinieku cieš no izdegšanas sindroma un depresijas, kuru uzskata par galvenajām 21. gadsimta problēmām. Šādos gadījumos neapšaubāmi var palīdzēt skolotāja-skolēna attiecības, jeb gados vecāku pieredzējušo darbinieku, kas ir jutīgi un empātiski pret citiem, pareizi īstenota darbaudzināšana.

Tas ir iemesls, kāpēc pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk, tik svarīgi ir nodrošināt darba kolektīvam telpu un savstarpēju uzticību. Svarīgi ir atrast jaunus veidus, lai pastiprinātu darbinieku iesaistīšanu un izveidotu kopības apziņu. To var sasniegt, starp citu, sniedzot cilvēkiem iespēju kopīgi veidot uzņēmuma darba kultūru un piederības sajūtu tajā jaunajā jauktajā – virtuālajā un faktiskajā – reālitātē.

Pandēmijas laikā arvien vairāk ir redzama liela cilvēkkapitāla nozīme un vērtība. Savukārt tas saistās ar jaunu menedžeru pieeju, kam ir jārūpējas par savu darbinieku apmierinātību. Darbadevēja gādība par darbiniekiem ietekmē viņu lojalitāti un iesaistīšanu darbā. Tas nav aizvietojams pat ar vislabāko tehnoloģiju, tādēļ rūpēšanās par otru cilvēku kļūst arvien būtiskāka. Mūsdienu tendence – tā saucamā sociālā atbildība – sāk vienkārši būt atbildība par darbiniekiem.

GF


Darba tirgus pandēmijas laikā

Šī gada 24. maijā NSZZ “Solidarność” Nacionālā komisija organizēja starptautisku konferenci par vecuma pārvaldību uzņēmumos, ņemot vērā straujās izmaiņas darba tirgū, kas saistītas ar jaunām tehnoloģijām, demogrāfiju un, pats galvenais, pandēmiju. Šajā konferencē tika apkopotas ekspertu darbības, kas veiktas saskaņā ar projektu “Pasākumu, ar kuriem īsteno Eiropas sociālo partneru autonomo pamatnolīgumu par aktīvu novecošanās un paaudžu pieeju, iniciēšana”, kura iniciators un vadošais partneris ir NSZZ “Solidarność”.

Eksperti no Itālijas, Latvijas, Ziemeļmaķedonijas un Polijas, kuri piedalījās konferencē, norādīja, ka straujas tehnoloģiskās pārmaiņas, kas izteikti nostiprinājās pandēmijas laikā, prasa daudzu darbinieku pārkvalifikāciju, radot izaicinājumus visam darba tirgum.

Tomēr izmaiņas darba pasaulē, ko visvairāk izjūt darba ņēmēji neatkarīgi no vecuma grupas, ir tādas, kas izriet no sanitārajiem ierobežojumiem, kuri tika ieviesti saistībā ar pandēmiju.

Visu publikāciju lasiet šeit.


EIROPAS SOCIĀLO PARTNERUAUTONOMĀ PAMATNOLĪGUMA PAR AKTĪVU NOVECOŠANOS UN STARPPAAUDŽU SADARBĪBU ĪSTENOŠANAS PASĀKUMU IEROSINĀŠANA – ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

Šī publikācija ietver ziņojuma, kas ir sastādīts ar mērķi apkopot ekspertu paveikto 2019.-2020. gadā projekta “Eiropas sociālo partneru autonomā pamatnolīguma par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību īstenošanas pasākumu ierosināšana” (VS/2019/0007) ietvaros, rezultātu kopsavilkumu.

Šajā apkopojumā īsumā tiek izklāstīti visi svarīgākie jautājumi, kas plašāk un precīzāk aprakstīti ziņojumā, kas pilnā apjomā ir pieejams poļu un angļu valodā.

Kopsavilkuma 1. nodaļa aptver vecuma vadības labās prakses piemērus, kas ir tikuši īstenoti uzņēmumos 6 Eiropas valstīs. Izmantojot vienotu anketas formu, to valstu eksperti, kam, aizpildot anketas, bija iespēja sazināties ar viņu izvēlēto uzņēmumu darba devējiem un darbiniekiem, aprakstīja šos labās prakses piemērus. 2. nodaļa ir veltīta apmācībai, tai skaitā, apmācības materiālu izstrādāšanai, kas ir iztulkoti visu projekta partneru valodās. Apmācību materiāli (arī pieejami visu projekta partneru valodās) papildina šo kopsavilkumu. 3. nodaļā īsumā ir aprakstīti 6 valstu sociālo partneru rīcības plāni, kuru mērķis ir īstenot Eiropas pamatnolīgumu par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību.

Nozīmīgu ieguldījumu projekta izstrādē un īstenošanā ir snieguši Marija Žitko un Karols Nosals. Viņi bija atbildīgi par visa projekta vadīšanu un sekojošo darbību koordinēšanu: atsevišķu partneru sagatavoto materiālu savākšanu un atzinumu par viņu sastādītajiem apkopojumiem sniegšanu, kā arī apmācības un koordinācijas grupas tikšanos organizēšanu. Apkopojumu veidošanas procesu ir veicinājuši arī Barbara Sudrikovska (projekta eksperts juridiskos jautājumos) un Ježijs Javorskis (NSZZ „Solidarność”).

Projektu izpilde nebūtu bijusi iespējama bez partnerorganizāciju ekspertiem, kuri ir savākuši materiālus, kas kalpoja par pamatu projekta ziņojuma sastādīšanai. Tie ir (alfabētiskā secībā pēc organizāciju mītnes-valsts):

  • Stefaan Peirsman (Algemeen Christelijk Vakverbond – Confederation Syndcal Cretien, ACV-CSC, Beļģija);
  • Liene Liekna un Irina Semjonova (LBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvija);
  • Angel Panev un Maja Stefkovska-Paneva (Brīvo arodbiedrību konfederācija KSS, Ziemeļmaķedonija), Dona Dimov-Markovska (Maķedonijas Darbadevēju organizācija OEM, Ziemeļmaķedonija);
  • Barbara Surdikovska (poļu val. Barbara Surdykowska, NSZZ “Solidarność”, Polija) un Roberts Lisickis (poļu val. Robert Lisicki) (Konferederācija “Lewiatan”, Polija);
  • Ioan Narosi un Agnieszka Ghinararu (CSDR, Demokrātiskā arodbiedrību konfederācija, Rumānija);
  • Ilaria Carlino un Francesco Lauria (Itālijas arodbiedrību konfederācija CISL, Itālija).

Jāuzsver, ka Eiropas līmenī projektu atbalstīja Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) un Eiropas Vecāka gadagājuma cilvēku un pensionāru federācija (European Federation of Retired and Elderly People FERPA).

Ziņojuma kopsavilkuma pilno versiju skatīt šeit.


Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002

This image has an empty alt attribute; its file name is dsdaltriuvs.jpg

2021.gada 23.martā 11:00
Platformā ZOOM
Moderators: Nataļja Preisa
Diskusijai tiks nodrošināts Latviešu – Zviedru valodas sinhronais tulkojums

AVOTI DARBA TIESĪBU APGUVEI:

Vienkārši par Darba likumu“, K. Rācenājs, N. Mickeviča;
PROFS. Darba tiesības un darba aizsardzība. Kas jāzina topošajam darbiniekam;
Darba likums ar komentāriem“, 2010. gads;
Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās“, 2012. gads;
Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana“, 2013. gads;
Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa“, 2013. gads;
www.darbatiesibas.lv;
www.lvportals.lv.

AVOTI DARBA AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMU APGUVEI

MĀCĪBU MATERIĀLS PAR DARBA AIZSARDZĪBU KONKURSA PROFS DALĪBNIEKIEM. 2019. GADS.

Šeit varat iepazīties ar plašu klāstu publikāciju par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem. Te atradīsiet gan nopietnu literatūru, kas palīdzēs padziļināt pat darba aizsardzības speciālista zināšanas, gan vienkāršus informatīvi-skaidrojošos materiālus, ko var izmantot apmācībā un informēšanā par darba drošību.

Šeit uzskaitīti paši svarīgākie darba aizsardzības tiesību akti.

IZGLĪTOJOŠIE PASĀKUMI

Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002

Pēcrelīze

Eiropas sociālo partneru nolīgums par digitalizāciju
LDDK priekšlikumi nozaru koplīgumu mehānisma attīstīšanai
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komitejas (komiteja) pierdze
Nozaru koplīgumu (ģenerālvienošanās) veicināšanas mehānismi
Viesmīlības nozares ģenerālvienošanās spēkā stāšanās
Koplīgumi kā instruments COVID-19 seku pārvarēšanai
Ieteikumi koplīgumiem darba un ģimenes dzīves līdzsvara veicināšanai
Valmiera glass grupa ražojam neticamo




2020.gada 26.novembrī
Platformā ZOOM
Moderators: Ansis Bogustovs

11.00 – 11.05Diskusijas atklāšanaLMNA Priekšsēdētāja
Inguna Siņica
11.05 – 11.10Par ilgtspējas nozīmi tautsaimniecībāLatvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs
Egils Baldzēns
11.10 – 11.30Meža nozares nozīme tautsaimniecībāZemkopības ministra biroja vadītājs
Jānis Eglīts
11.30 – 11.50VAS „Latvijas Valsts meži”
uzņēmuma stratēģija (prezentācija)
LVM padomes loceklis
Mārtiņš Gaigals
11.50 – 12.10Aktualitātes kokrūpniecības nozarē
no sociālekonomiskā viedokļa puses (prezentācija)
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Kristaps Klauss
12.10 – 12.40Pauze
12.40 – 13.00Koplīguma loma AS „Latvijas finieris”
ilgtspējas nodrošināšanai (prezentācija)
A/S “Latvijas Finieris” Biznesa atbalsta sektora vadītājs
Pauls Ābele
13.00 – 13.20Darbinieka un darba devēja ieguvumi
caur koplīgumu (prezentācija)
A/S “Latvijas Finieris” arodorganizācijas priekšsēdētāja
Kristīne Rapa
13.20 – 13.40Nozares ģenerālvienošanās piemērošanas
labā prakse (prezentācija)
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA)
priekšsēdētājas vietnieks
Mārtiņš Dunskis
13.40 – 14.00Par Prasmju fondu veidošanu (prezentācija)LBAS eksperte izglītības, nodarbinātības
un sociālās drošības jautājumos
Linda Romele
14.00 – 15.00Paneļdiskusija par nozares
ilgtspējas nodrošināšanas instrumentiem
Darba devēju un arodbiedrību pārstāvji
15.00 – 15.10Diskusijas kopsavilkums un noslēgums

Sarunu festivāls “LAMPA”

Nataļja Preisa, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte

Sarunu festivāla “LAMPA” ietvarā, 3. septembrī Valsts Kancelejas organizētajā diskusijā “Mājas darbi jeb nodarbinātības izaicinājumi Latvijā” piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ESF projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr.3.4.2.2/16/I/002) nacionālā koordinatore un Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa, skaidrojot ģenerālvienošanās un koplīgumu lomu darba attiecību regulēšanā uzņēmumos un nozarēs.

Valsts kancelejas rīkotajā diskusijā par pieredzi šķēršļu pārvarēšanā, ko radīja COVID-19 pandēmijas ietekmē ieviestās ārkārtas situācijas ierobežojumi, dalās eksperti no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Finanšu ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts darba inspekcijas.

 LBAS eksperte Nataļja Preisa diskusijā skaidro, kas ir koplīgumi un ģenerālvienošanās, to formas, ģenerālvienošanās sniegtās priekšrocības un ieguvumus, kā arī sniedz ieskatu līdzšinējā ģenerālvienošanās pārrunu un slēgšanas pieredzē Latvijā.

Ģenerālvienošanās pēc būtības ir koplīgums. Koplīgumus var slēgt uzņēmuma, nozares, teritoriālā un profesiju līmenī. Slēdzot darba līgumu, darba ņēmējs savas intereses darba attiecībās pārstāv individuāli, šādā situācijā darba devējam parasti ir vairāk resursu noteikt vienošanās nosacījumus, savukārt koplīgumu slēdz arodbiedrība, kas pārstāv darbinieku kolektīvās intereses, tādā veidā līdzsvarojot pārrunu spēka samēru. N.Preisa uzsver: “Koplīgumu būtība ir iespēja darbiniekiem savas intereses pārstāvēt un vienoties ar darba devēju. Ģenerālvienošanās kontekstā mēs primāri uz to skatāmies, kā uz koplīgumu nozarē”.

LBAS sadarbībā ar LDDK jau vairākus gadus strādā pie tā, lai Latvijā attīstītu nozaru ģenerālvienošanos kā instrumentu, kam pamatā ir sociālo partneru iniciatīva veidot divpusējas, autonomas vienošanās praksi darba attiecību regulēšanā. Šobrīd Latvijā darba attiecības un minimālos standartus regulē pēc viena standarta, tajā pašā laikā, dažādās tautsaimniecības nozarēs un profesijās prasības un darba samaksa ir izteikti atšķirīgi, un pieprasa atšķirīgu nosacījumu noteikšanu.

Latvijā, dotajā brīdī, ir spēkā četras nozaru ģenerālvienošanās – būvniecībā, stikla šķiedras ražošanā, dzelzceļā un sociālās aprūpes nozarē. Tomēr jāatzīst, ka, neskatoties uz labi strukturētu un likumdošanā regulētu divpusēju ģenerālvienošanos slēgšanas mehānismu, Latvijā šis ir jauns instruments, kas vēl nav ieguvis atsaucību tautsaimniecības nozarēs, tā vietā Latvijā ir vēsturiski izveidojusies prakse pie sarunu galda aicināt trešo pusi jeb valsts pārvaldi un darba attiecības regulēt caur tiesību aktiem.

No ģenerālvienošanās ir ieguvumi abām pusēm, gan darba devējam, gan darbiniekiem. Darbinieki iegūst uzlabotas darba vietas un cienīgu novērtējumu par padarītu darbu, uzlabotu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, stiprinātu drošības un veselības aizsardzību.

Darba devēji iegūst sociālo mieru, proti, arodbiedrības pie pārrunu galda izsaka konstruktīvi darbinieku vajadzības un priekšlikumus un, ja abas puses par tām vienojās, tad darbinieki nevar streikot.

Ģenerālvienošanās veicina godīgu konkurenci un prestižu, jo visi pārstāj konkurēt ar zemākām cenām uz lētākām darbaspēka izmaksām, līdz ar to uzlabojas nozares produktivitāte. Papildus, ģenerālvienošanās uzlabo komunikāciju un attiecības ar arodbiedrībām, lai savlaicīgi risinātu nākotnē radušos jautājumus vai jautājumus, kas rodas no ģenerālvienošanās piemērošanas. Tas ir svarīgi attīstoties darba videi un tehnoloģijām, kad rodas jauni izaicinājumi, kurus iespējams efektīvāk un ātrāk risināt divpusējās pārrunās, ņemot vērā nozares vajadzības.  Ģenerālvienošanās un koplīgumi, var būt noderīgs instruments arī kompromisu risinājumu meklēšanai tādās negaidītās situācijās, kā piemēram, COVID-19 pandēmijas laikā. Šogad COVID-19 laikā darba devēji un darba ņēmēji spēja vienoties par saīsināta darba laika noteikšanu, lai darba ņēmēji nezaudētu darbavietu.  Darba devēji šādā veidā var atļauties saglabāt darbiniekus, kuros tie ir ieguldījuši savus līdzekļus.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone turpināja skaidrojumu par darba devēja ieguvumiem. Viņa uzsvēra, ka ģenerālvienošanās ir instruments, kas novērš nevienlīdzību starp nozaru uzņēmumiem, uzstādot vienādus, nozarei atbilstošus darbības noteikumus visiem tās dalībniekiem, tādējādi ar šo mehānismu tiek nodrošināta industriālā demokrātija. Tā rūpējas par to, lai nozare pati ir ieinteresēta sekot līdzi, vai tās uzstādītie noteikumi tiek ievēroti.

Diskusijas noslēgumā N.Preisa norāda, ka Latvijā ģenerālvienošanās instrumenta attīstībai ir nepieciešams paplašināt pārrunu objektus, kas šobrīd ir ļoti ierobežoti dēļ detalizēta darba attiecību regulējuma Darba likumā, neveicinot telpu atkāpēm un kompromisiem. Liela loma pārrunu procesos ir arī dažādiem darba devējus motivējošajiem faktoriem, piemēram, nodokļu atvieglojumi darba devējiem, kuri darbiniekiem nodrošina dažādus papildu labumus, piemēram, sedz veselības apdrošināšanu, transportu nokļūšanai uz un no darba, izglītības / kvalifikācijas celšanas, u.c. izdevumus.

Pilnu diskusijas videoierakstu iespējams noskatīties Ministru kabineta fecebook.com kontā: https://www.facebook.com/1764718630423929/videos/1172338789804087

Rakstu sagatavoja
Mārtiņš Svirskis,
LBAS ESF projekta nacionālais koordinators tautsaimniecības jautājumos


COVID-19, darba tirgus un sociālais dialogs 

Latvijas tautsaimniecība, tāpat kā globālā ekonomika, 2020. gadā ir spiesta pārdzīvot smagu pārbaudījumu, ar ko pasaules sabiedrība saskārusies COVID-19 pandēmijas un tai par atbildes reakciju ieviestās ārkārtas situācijas rezultātā. Ārkārtas situācijas laikā, valsts un Eiropas institūcijas sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un citiem sadarbības partneriem, izstrādāja ierobežojumus un ekonomiskā, finanšu atbalsta mehānismus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz reģionālo un nacionālo tautsaimniecību.

COVID-19 pandēmijas radīto ekonomisko kaitējumu lielākoties izraisa pieprasījuma kritums, kas nozīmē, ka patērētāji nepērk pasaules ekonomikā pieejamās preces un pakalpojumus.

Pieprasījuma kritumam pamatā ir vairāki iemesli, visuzskatāmāk pieprasījumu ietekmējuši ārkārtas situācijas ierobežojumi, piemēram, ceļošanas aizliegums, pulcēšanās ierobežojumi un sociālās distancēšanās nosacījumi, savukārt netiešāku ietekmi uz patēriņa paradumiem atstāj arī iedzīvotāju personīgā izvēle pandēmijas laikā – tendences ieguldīt līdzekļus ilgtermiņā noderīgās precēs un pakalpojumos vai veidot uzkrājumus nebaltām dienām.

Valdības ir iemācījušās no iepriekšējām krīzēm, ka pieprasījuma izraisītas lejupslīdes sekas var novērst ar valdības izdevumiem. Līdz ar to daudzas valdības palielina naudas līdzekļu pieeju pilsoņiem un nodrošina uzņēmumiem piekļuvi līdzekļiem, kas nepieciešami, lai noturētu darbiniekus pandēmijas laikā.

Šīs krīzes īpatnības nozīmē, ka dažas nozares var gūt labumu, piemēram, e-komercija, pārtikas mazumtirdzniecība un veselības aprūpes nozare, nodrošinot vismaz zināmu ekonomikas izaugsmi, lai kompensētu zaudējumus. Zināmu neskaidrību ekonomistu aprindās rada jautājums, vai šai krīzei var būt skaidrs beigu datums, kad var atcelt visus pārvietošanās ierobežojumus (piemēram, kad tiek izstrādāta vakcīna). Kopumā tas nozīmē, ka vismaz teorētiski iespējams, ka pasaules ekonomika varētu piedzīvot strauju atsitienu, pandēmijai beidzoties.

Bezdarba līmenis, nodarbinātība un ienākumi

Pandēmijas ietekmē būtisku triecienu guvuši arī darba ņēmēji. Latvijā kopš marta vidus, kad COVID-19 sasniedza arī Latvijas sabiedrību un tika izsludināta ārkārtas situācija, bezdarbnieku skaits ir strauji pieaudzis. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā kopš marta sākuma pieaudzis no 58 tūkstošiem līdz 78 tūkstošiem bezdarbnieku jūnija sākumā,  veidojot bezdarba līmeņa pieaugumu par 2,1 procentpunktu. Savukārt, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kopējais bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 15-74 gadiem jūnija sākumā pieaudzis līdz 95,3 tūkstošiem jeb par 9,8%.

Turklāt, līdz jūnija beigām NVA iesniegti 44 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu, par 5111 darbinieku plānotu atbrīvošanu.

Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati par cietušajām profesijām, vissmagāk cietušas nozares, kas saistītas ar tūrisma, transporta, ēdināšanas un izmitināšanas, un citas ar tām saistītas nozares.

Text Box: TOP 30 profesijas pēc piešķirtā bezdarbnieka statusa
2020.gada 1.marts – 8.jūnijs
Avots: Ekonomikas ministrija

Lai mazinātu COVID-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, Latvijā tika izveidoti vairāki atbalsta mehānismi, tajā skaitā viens no mehānismiem bija dīkstāves pabalsts, kurš tika radīts, lai uzņēmumos un nozarēs kopumā, ko vissmagāk skārusi pandēmijas ietekme, saglabātu nodarbinātību un izvairītos no vēl plašāka bezdarba un sociālā budžeta noslogošanas.  

Līdz jūnija beigām 108 371 dīkstāves pabalstā tika izmaksāti nedaudz vairāk kā 45 miljoni eiro. Lai arī jūnija beigās vidējais pabalsta apjoms ir pieaudzis, tomēr sākotnēji izsniegto pabalstu apjomi parādīja, ka Latvijā ir stingri jāpievēršas darbaspēka nodokļu godīgas nomaksas ieviešanai. Ņemot vērā, ka pabalsts tika aprēķināts, balstoties uz sociālo iemaksu apjomu par darbinieku, un pabalsta maksimālā robeža tika noteikta 700 eiro, aprīļa beigās vidējais pabalsta apjoms bija 250 eiro.  

Nozares, no kuru uzņēmumiem saņemti visvairāk iesniegumi par darbinieku dīkstāves pabalstiem ir: 20% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 13% – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 10% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, bet 9% pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.

Pieteikšanās dīkstāves pabalstam 30. jūnijā tika izbeigta, taču, lai novērstu pēkšņu bezdarba pieaugumu no uzņēmumiem kritiski skartajās nozarēs, Labklājības ministrija ir izstrādājusi jaunu atbalsta mehānismu, ar kuru plānots aizstāt dīkstāves pabalstus. Plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiktu piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būtu 430 eiro mēnesī. Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Vienlaikus, lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Lai arī iedzīvotāju ienākumu līmeņa kritums nav kritisks un atbalsta mehānismi šobrīd spēj absorbēt grūtībās nonākušo iedzīvotāju vajadzības, tomēr patēriņa cenu līmeņa izmaiņas atspoguļo ienākumu brīvi pieejamo līdzekļu kritumu, kas atsaucas patēriņa cenu kritumā. CSP dati parāda, ka 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8 %. Savukārt mēneša griezumā 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,1 %.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Digitalizācija, izaicinājumi un sociālā dialoga loma

Jau pirms COVID-19 pandēmijas darba tirgus pakāpeniski piedzīvoja transformācijas digitalizācijas ietekmē, taču šobrīd, pandēmijas ietekmē, pārmaiņām ir nospiests gāzes pedālis. Jau šobrīd ir novērojams, ka uzņēmumi, kuri iepriekš līdz galam nebija gatavi riskēt un ieviest neklātienes darba režīmu, šobrīd nesteidzas no tā atgriezties ierastā biroja darba režīmā. Šādām pārmaiņām ir ieguvumi gan darba devējiem, kuriem samazinās darbaspēka izmaksas, bez nepieciešamības nodrošināt darba stacijas un ietaupot uz saimnieciskām izmaksām un citām izmaksām, kas veidojas nodrošinot darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus. Savukārt darbiniekam attālināts darbs var atvieglot mobilitātes jautājumus un arī uzlabot potenciālu darba un privātās dzīves savienošanai.

Tomēr šādām pārmaiņām ir arī zināmi riski, pie kā ir ķērušies klāt arī Latvijas sociālie partneri un Finanšu ministrija, risinot jautājumu par nepieciešamā ekipējuma nodrošināšanu darbiniekiem darba pienākumu veikšanai. Piedāvātais risinājums potenciāli regulēs darbinieka pamatlīdzekļu nolietojuma, kancelejas preču un citu patēriņa preču, kā arī interneta, telefona sakaru un elektrības resursu patēriņa kompensāciju no darba devēja puses, to neapliekot ar darbaspēka nodokļiem.

Eiropas sociālie partneri 24. jūnijā parakstīja Pamatnolīgumu par Digitalizācijas vadlīnijām (“European Social partners framework agreement on Digitalisation”), kura ietvaros Eiropas sociālie partneri panākuši vienošanos par sociāli atbildīgu pāreju digitalizācijā, uzsverot:

  1. digitālās iemaņas un darba saglabāšanu;
  2. pieslēgšanās un atvienošanās modalitātes;
  3. mākslīgā intelekta lomu darba vidē un kontroles atstāšanu cilvēka rokās darba vidē;
  4. cienīgu attieksmi pret cilvēka privātumu un godu.

Šo izaicinājumu risināšana un cienīgas pārejas principu pārņemšana un piemērošana Latvijā ir būtiska ne tikai sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības prakses veidošanai, bet arī uzņēmumu un tautsaimniecības attīstībai. Būtiska loma šo principu ieviešanā ir sociālajiem partneriem, un pirmais solis ir sociālo partneru koplīgumu un ģenerālvienošanās instrumentu izmantošana nolīguma principu ieviešanai praksē, turpinot attīstīt un popularizēt autonomu nozaru un uzņēmumu līmeņa pašregulāciju.

2020.gada 16.martā tika noslēgta ģenerālvienošanās viesmīlības sektorā.

2020. gada marta sākumā notika Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) pilnvaroto konference, kuras ietvaros tika paplašināts nozares tvērums, iekļaujot arī viesmīlības jomu. Ņemot vērā, ka Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS ilgstošās pārrunas ar Latvijas Restorānu biedrību (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociāciju (LTA) par ģenerālvienošanos noslēgšanu viesmīlības nozarē tika pārtrauktas, pārrunas ar darba devēju pusi ģenerālvienošanās slēgšanā turpināja LSAB un š.g. 16.03. tika parakstīta ģenerālvienošanās viesmīlības sektorā:

  • Ģenerālvienošanās ir darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrības vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē.
  • Ģenerālvienošanās ir lieliska iespēja sociālajiem partneriem savstarpēji vienoties par pieņemamiem noteikumiem nozarē. Tas palielina darba produktivitāti nozarē un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz tirgus situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū.
  • Ģenerālvienošanās ir būtisks instruments nozares ekonomiskās darbības regulēšanā. Tas ļauj diviem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskajiem aspektiem savā nozarē – atlīdzību, darba tiesisko regulējumu, darba laiku, ražošanas procesiem, darbinieku kvalifikācijām, apmācībām un tml. Tas būtiski ietaupa darba devēju līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem, jo nav jāvienojas ar katru darbinieku atsevišķi, bet ir pietiekami darba līgumā ierakstīt atsauci uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos.
  • Ģenerālvienošanās kā instruments veicina ēnu ekonomikas mazināšanos, sociālo taisnīgumu un godīgu peļņas sadali nozarē, nodrošinot, ka darbinieki saņem daļu no ražīguma pieauguma, vienlaikus nepasliktinot darba devēja spējas gūt peļņu. Tas veicina uzņēmumam lojālu un atbildīgu darbinieku piesaisti, jo “spēles noteikumi” ir abām pusēm saprotami, pieņemami un darbinieki ir ieinteresēti uzņēmuma ražīguma kāpināšanā.
  • Ģenerālvienošanās parasti tiek noslēgta uz noteiktu periodu ar tiesībām ģenerālvienošanos pagarināt, ja abas puses tam piekrīt.

Pētījums “Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi”

Latvijas Brīvo arobdiedrību savienība projekta “Balance for all – B4A” (“Līdzsvars visiem – B4A”) ir izdevusi pētījumu “Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi”. Pētījuma autore ir Oksana Žabko, taču pētījuma satura izstrādē piedalījās arī LBAS dalīborganizācijas un Dzimumu līdztiesības padome, daloties ar darba koplīgumu labās prakses piemēriem uzņēmumos. Pētījumā ir sniegtas arī rekomendācijas par Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem ieviešanu Latvijā, kā arī aplūkoti citu valstu darba koplīgumu labās prakses piemēri. 

Pētījuma izdošanu atbalsta Labklājības ministrija un tiek finansēts ar Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020.gadam atbalstu.

Pētījumu skatiet šeit.


KAS IETEKMĒ DEMOGRĀFIJU LATVIJĀ?

Demogrāfijas izmaiņas un izaicinājumi ir par cilvēkiem un viņu dzīvi, kā arī sabiedrību kopumā. Demogrāfijas izmaiņas visbiežāk tiek vērtētas kā cilvēku īpatsvara izmaiņas noteiktā vecuma grupā, t.s. demogrāfiskā slodze – iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam un virs (bērni un seniori) attiecībā pret iedzīvotājiem darbspējas vecumā (darbspējas vecums ir no 15 gadiem līdz oficiālajam pensionēšanās vecumam). 2018.gadā demogrāfiskā slodze bija 621 iedzīvotāju (bērni un seniori) uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Salīdzinājumam – 2009.gadā demogrāfiskā slodze bija 533, būtiski samazinoties iedzīvotāju skaitam līdz darbspējas vecumam. Savukārt darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju demogrāfiskās slodzes rādītāju mēra, aprēķinot iedzīvotāju pensijas vecumā skaitu uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem. 2018.gadā šis rādītājs bija 365 uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Tiek prognozēts, ka šis rādītājs turpinās strauji palielināties – darbspējīgo īpatsvars samazinās par 0,5% gadā (2015.gada pētījuma dati).

Visu rakstu lasiet šeit

Konference “Instrumenti darba un privātās dzīves līdzsvarošanai”, 2020.gada 5.oktobris

Latvijā aizvien aktuālāks kļūst līdzsvars starp darbinieku darba un privāto dzīvi. Īpašu nozīmi šis jautājums ieguva COVID-19 seku izplatības laikā. Nepārtraukta attālināta darba un pieejamības darba devējam sekas, tehnoloģiju ilgstošas lietošanas radītais stress, izdegšanas sindroms, nepieciešamība vienlaikus rūpēties par bērniem un sasirgušajiem ģimenes locekļiem un veikt darba pienākumus, bērnu pieskatīšanas iespēju nepieejamība – visi faktori būtiski ietekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru un dzīves kvalitāti.

Lai diskutētu par instrumentiem, kuri var palīdzēt darbiniekiem līdzsvarot darbu un privāto dzīvi, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju Darba un dzīves nedēļas ietvaros 2020.gada 5.oktobrī rīkoja konferenci „Instrumenti darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.”

Konferences pirmā sesija bija veltīta darba un privātās dzīves izaicinājumiem šodienas darba pasaulē Latvijā, savukārt otrajā sesijā diskusijas dalībnieki apsprieda esošo un topošo tiesisko ietvaru. Fontes pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča sniedza ieskatu par šodienas realitāti Latvijā, elastīgām darba iespējām un galvenajiem izaicinājumiem darba organizēšanai attālināti. Latvijas Darba devēju konfederācijas Finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis prezentēja Eurostat darbaspēka apsekojuma datus par aprūpes atbildību un noslodzi, kā arī darba devēju aptaujas datus par aprūpes pakalpojumiem un elastīga darba laika organizāciju uzņēmumos. Par izaicinājumiem darba tirgū pieredzē stāstīja Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas priekšsēdētāja Eva Selga. 

Par direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem piemērošanu un izaicinājumiem saistībā ar direktīvas prasību pārņemšanu informēja Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile. Savukārt sociālie partneri gan no darba devēju, gan no darba ņēmēju puses sniedza komentārus par direktīvas pārņemšanu. 

Konferences otrajā daļā tika aplūkoti darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi, ar saviem piemēriem daloties tādiem Latvijas uzņēmumiem kā SIA Wunder Latvia, VAS Valsts nekustamie īpašumi, Ergo Insurance SE Latvijas filiāle, SIA Schwenk Latvija, A/S Cēsu alus un SIA “Atea Global Services”. Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja Gita Oškāja dalījās pieredzē par darba koplīguma ieguvumiem. Lai noskaidrotu kādi labās prakses piemēri uzņēmumos, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir uzsākusi darbu pie pētījuma “Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi” izstrādes, pētījuma autore Oksana Žabko prezentēja Latvijas pieredzi un ārvalstu arodbiedrību piemērus par darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu darba koplīgumos.

Pasākums tika īstenots ar Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020.gadam atbalstu.

Visas prezentācijas no pasākuma:

Pasākuma ierakstu Jūs varat noskatīties šeit:

Fotogrāfijas no pasākuma Jūs varat apskatīties šeit.

Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbaspēju saglabāšanu un nodarbinātību” projekts 7.3.2.0/16/I/001 „Atbalsts ilgākam darba mūžam” Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā tika īstenots no 2017.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.jūlijam. Projekta mērķis bija veicināt gados vecāku nodarbināto personu darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību.

Projekta finansējuma saņēmējs – Nodarbinātības valsts aģentūra. Projekts tika īstenots sadarbībā ar 2 sadarbības partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Projekta ietvaros bija plānoti šādi atbalsta pasākumi projekta mērķa grupām – bezdarba riskam pakļautajām personām vecumā no 50 gadiem, kā arī darba devējiem (komersantiem un valsts vai pašvaldības institūcijām):

  1. sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai;
  2. darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums;
  3. atbalsta pasākumi mērķa grupai (atbilstoši darba vides un cilvēkresursu izvērtējumam):
    • karjeras konsultācijas;
    • prasmju nodošanas pasākumi (neformālā izglītība);
    • mentorings (neformālā izglītība);
    • konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi;
    • darba vietas pielāgošana;
    • veselības uzlabošanas pasākumi.
  4. Nodarbinātības valsts aģentūras personāla (karjeras konsultantu) apmācība darbam ar gados vecākām personām un darba devējiem;
  5. darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējuma un atbalsta pasākumu mērķa grupai starprezultātu novērtēšana;
  6. kolektīvo pārrunu veikšana par novecošanās pārvaldības jautājumiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība projektā nodrošināja kolektīvo pārrunu veikšanu par novecošanās pārvaldības jautājumiem, kā arī novecošanās pārvaldības jautājumu iekļaušanu darba koplīgumos, darba līgumos vai citos darba devēju dokumentos, kas saistoši darba devējiem un darba ņēmējiem.

2020. gada 21.maijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība parakstīja sadarbības līgumu ar Labklājības ministriju par projekta “Balance for all – B4A” īstenošanu. Projekts tiks īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020.gadam atbalstu.

Labklājības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka: “saskaņā ar 2019. gada Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa[1] datiem Latvija ieņem 18. vietu starp ES dalībvalstīm (ar 59,7 punktiem) dzimumu līdztiesībā. Visizteiktākā nevienlīdzība Latvijā ir varas (44,1 punkti) un zināšanu (49,7 punkti) jomā, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm. Lai gan Latvijai ir augstākais rādītājs veselības (78,3 punkti) jomā, vērtējot kopējo situāciju, Latvijas rādītājs ir zem ES vidējā”.

Viens no programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” mērķiem ir veicināt dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju. Savukārt 2019. gada darba programmas viena no prioritātēm bija: “veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un veicināt dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu”. Prioritātes mērķis ir atbalstīt dalībvalstis izpratnes veidošanā un dzimumu stereotipu mazināšanā darbā un privātajā dzīvē, un jo īpaši attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvarošanas iespēju nodrošināšanu.

Projekta mērķis ir īstenot pasākumus, lai mazinātu stereotipus par noteiktu lomu sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem darba un privātās dzīvi līdzsvarošanā un radītu priekšnosacījumus vienlīdzīgai aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadalei.

Projektā plānotās aktivitātes ir vērstas uz to, lai uzlabotu sociālo dialogu starp publisko un privāto sektoru (t.sk. informētu, motivētu un arī iedrošinātu gan darba devējus domāt plašāk un dažādot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas pasākumus, gan darba ņēmējus aicināt izmantot tās iespējas, kas jau ir noteiktas likumdošanā):

  1. Sabiedriska plaša mēroga darba un privātās dzīves pasākuma organizēšana un īstenošana prioritāri darba ņēmējiem, lai aktualizētu jautājuma nozīmību un veicinātu sabiedrības izpratni par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu. Aktivitātes ietvaros tiks organizēts plaša mēroga pasākums 2020.gada oktobrī, kad visā pasaule atzīmē Cienīga darba dienu. Viens no cienīga darba indikatoriem (saskaņā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām) ir darba un privātās dzīves līdzsvars. Otrs plaša mērogapasākums Darba&dzīves festivāls notiks 2021.gada 1.maijā.
  2. Pētījuma izstrāde par normatīvajos aktos noteikto normu piemērošanas iespējām darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, kā arī par darba un privātās dzīves līdzsvarošanas iespēju pieejamību un īstenoto praksi nozaru uzņēmumu noslēgtajos koplīgumos gan Latvijā, gan ārvalstīs.
  3. Ceļa kartes izstrāde arodbiedrību līderiem uzņēmumu līmenī, lai nodrošinātu praktisku darba un privātās dzīves līdzsvarošanas pasākumu īstenošanu.
  4. Labās prakses piemēru video sižetu izstrāde par darba ņēmēju pieredzi darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktisko piemērošanu, ieguvumiem un ieteikumiem pieredzes nodošanai.
  5. Informatīva un izglītojoša pasākuma – foruma organizēšana jaunu ideju un labas pieredzes apmaiņai organizēšana izpratnes veicināšanai.

Projekts tiks īstenots līdz 2022.gada 28.februārim.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kontaktpersona projektā ir LBAS eksperte izglītības, nodarbinātības un sociālajos jautājumos Linda Romele. Detalizētāka informācija: linda.romele@lbas.lv vai zvanot pa tālruni: 29421223.

  1. https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2019/LV

“Cienīgs darbs – esi informēts par tiesībām un pienākumiem!” (Innovation Norway), Projekta Nr.2019/101870

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ar Innovation Norway fonda finansiālo atbalstu ir uzsākusi projekta “Cienīgs darbs – esi informēts par tiesībām un pienākumiem!” īstenošanu.

Projekta mērķis – veicināt sabiedrības informētību un izpratni par cienīga darba praksi, nodrošinot plašāku pieeju aktuālajai informācijai par cienīga darba apstākļiem un konsultatīvo atbalstu dažādām nodarbināto kategorijām.

Projekta sadarbības partneris – Norvēģijas arodbiedrību konfederācija (LO Norway).

Projekta ilgums: 2020. gada 1.aprīlis – 2022. gada 31.marts.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai projektā ietvaros ir paredzētas šādas aktivitātes:

  • interaktīvās aplikācijas izstrāde nodarbināto informatīvajam atbalstam un konsultēšanai par tiesībām un pienākumiem darba tiesiskajās attiecībās;
  • 10 video sižetu veidošana par aktuāliem cienīga darba tematikas jautājumiem un sociālā dialoga lomu to risināšanā;
  • nodarbināto aptauja par cienīga darba apstākļiem;
  • projekta mērķa grupām saturiski atbilstošu aktivitāšu īstenošana ar mērķi paaugstināt informētību par cienīga darba apstākļiem

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kontaktpersona projektā ir LBAS projekta koordinatore Anna Bondare. Vairāk informācijas varat saņemt, rakstot uz e-pastu: anna.bondare@lbas.lv vai zvanot pa tālruni: 29239183.

Gatavojoties konkursam PROFS rudenī

Realizējot ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” aktivitāti “Izglītojošas aktivitātes profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem” LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti ir izglītojuši kopumā 1036 audzēkņus 15 Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs.

Gandrīz visas profesionālās izglītības iestādes pauda gatavību piedalīties konkursā PROFS, ko LBAS organizēs šī gada rudenī.

Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par sociālo dialogu.

Informācija par konkursa norisi profesionālās izglītības iestādēm tiks nosūtīta jūnijā, bet konkursa Nolikums tiks nosūtīts augustā, un skolām būs jāpiesakās konkursam līdz 15. septembrim.

Plānots, ka no 15. oktobra līdz 30. novembrim notiks pieci reģionāli pusfināli – Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un 2 Rīgā. Konkursa fināls notiks Rīgā decembra pirmajā nedēļā. Par to, kur startēs katra skola, tiks paziņots pēc pieteikumu apkopošanas.

Reģionālie pusfināli un fināls sastāvēs no trīs daļām: mājas darba, viktorīnas un praktiskiem uzdevumiem par darba tiesībām, darba aizsardzību un sociālo dialogu.

Reģionālajā pusfinālā varēs piedalīties ne vairāk kā 2 komandas no vienas profesionālās izglītības iestādes. Komandas sastāvā jābūt 6 skolēniem, – viņi varēs būt no dažādiem kursiem.

Finālā iekļūs katra reģiona labākā komanda. Konkursa rezultātus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs darba drošības un darba tiesību eksperti.

Izcilu rezultātu gadījumā žūrija patur tiesības izvirzīt finālam ne vairāk kā divas komandas no vienas reģiona pusfināla kārtas, kuras ieguvušas lielāko punktu skaitu.

Uzaicinājuma vēstule, konkursa nolikums un pieteikuma anketa tiks nosūtīti visām profesionālās izglītības iestādēm. Tos varēs saņemt arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības birojā, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā, katru darba dienu no plkst. 9.00-17.00.

Fotogrāfijas no LBAS darba tiesību un darba aizsardzības ekspertu lekcijām profesionālās izglītības iestādēs skatiet šeit.

PREZENTĀCIJA: Konkursa PROFS norise, jautājumu tēmas un kur iegūt zināšanas

AVOTI DARBA TIESĪBU APGUVEI:

AVOTI DARBA AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMU APGUVEI