LBAS domnīcā “Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?”
2025. gada 21. februārī LBAS organizēja domnīcu “Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?”
Tajā LBAS aicināja sociālos partnerus uz diskusiju par dienas naudas apmēra pārskatīšanu komandējumiem Latvijas teritorijā. Domnīcā piedalījās LBAS un tās dalīborganizāciju, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji, savukārt valsts pārvaldi pārstāvēja Finanšu ministrija (FM), Labklājības ministrija (LM) un Valsts kanceleja (VK).
Domnīcā LBAS uzsvēra, ka komandējuma dienas nauda Latvijas teritorijā, kas nav pārskatīta jau kopš 2020. gada, nespēj segt to papildu izdevumu pieaugumu, kas darbiniekam veidojas, pildot darba pienākumus un atrodoties norīkojumā. Dienas naudas funkcija ir nodrošināt darbiniekam kompensāciju par papildus izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot pienākumus ārpus darba vietas un nespējot atgriezties mītnes vietā. Būtiskākā izdevumu pozīcija, kas tiek segta no dienas naudas komandējuma laikā, ir uztura nodrošināšana. LBAS norādīja, ka patēriņa cenu līmenis kopš 2020. gada ir pieaudzis par 49,8% pārtikai un 39,4% ēdināšanas pakalpojumiem. Vienlaikus, kā norādīja arī FM, 8 eiro dienas naudas apmērs jau 2020. gadā tika noteikts neadekvāti zemā līmenī un FM piedāvājums jau toreiz esot bijis dienas naudu noteikt 16 eiro apmērā.
Tāpat LBAS norādīja, ka dienas nauda Latvijā ir būtiski zemāka kā citās ES dalībvalstīs, piemēram, Lietuvā dienas nauda ir noteikta 28 eiro apmērā, bet ar nosacījumu, ka darba devēji un darba ņēmēji var koplīgumā vienoties par tās samazināšanu līdz 14 eiro. Pie līdzīgām ēdināšanas iestāžu cenām Slovākijā dienas nauda ir noteikta 11,6 eiro apmērā, Slovēnijā 21,39 eiro apmērā, Grieķijā – 20 eiro un Spānijā 26,67 eiro. Turklāt Spānijā un Grieķijā dienas nauda dubultojas, ja darbinieks nakšņo ārpus savas mītnes vietas.
Kopumā LBAS uzstāj, ka dienas naudas apmērs vairs nespēj kompensēt tos izdevumus, kas darbiniekam rodas strādājot ārpus darba vietas. LBAS piedāvā dienas naudu celt līdz vismaz 15 eiro, vienlaikus esot atvērts risinājumiem, kas ievieš pakāpenisku pārejas periodu vai līdzvērtīgus risinājumus kā Lietuvā, kas ļautu koriģēt katra uzņēmuma vajadzībām atbilstošu dienas naudas apmēru pie nosacījuma, ka pamata summa tiek noteikta būtiski augstāka nekā šobrīd.
Lai turpinātu pārrunu procesu LBAS domnīcas noslēgumā rosināja organizēt atkārtotu diskusiju, kuras ietvaros sociālie partneri lūdza FM sagatavot analīzi par vairāku komandējuma dienas naudas scenāriju ietekmi uz valsts budžetu, kas palīdzēs novērtēt komandējuma dienas naudas izmaiņu ietekmi uz publiskā sektora izmaksām. Tāpat LBAS rosina nākošās tikšanās laikā arodbiedrību, darba devēju un valsts pārvaldes pārstāvjus sagatavot konkrētus priekšlikumus par apmēru līdz kādam jāceļ dienas nauda.
LAB “Enerģija” priekšsēdētāja Lilita Vagele informēja, ka enerģētikas nozares uzņēmumu darbinieki tādos uzņēmumos kā AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls” un AS “Conexus Baltic Grid” ir vieni no tiem, kas vissmagāk izjūt dienas naudas nepietiekamību darba braucienos un komandējumos, jo ikdienas darbs šajos uzņēmumos tehniskajam personālam bieži ir saistīts ar iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas darbu veikšanu, trašu tīrīšanu, kā arī bojājumu un defektu novēršanu kritiskajai infrastruktūrai visā Latvijas teritorijā, regulāri veicot darbus sarežģītos un bīstamos apstākļos. Masveida bojājumu laikā, atrodoties komandējumā vai darba braucienā vairāku dienu garumā, laika apstākļi ir papildus izaicinājums darbiniekiem. Kopējais šādu darba braucienu un komandējumu skaits uzņēmumos mērāms vairākos simtos. Pateicoties kvalitatīvam enerģētikas nozares darbinieku darbam, Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji arvien mazāk izjūt elektroenerģijas piegādes pārtraukumu radītās neērtības.
Pirmā, kas aktualizēja šo problēmu par darba braucienu dienas naudas apmēru Latvijas teritorijā jau pirms 3 gadiem, bija AS “Conexus Baltic Grid” arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Grants. Uzņēmuma darbiniekiem, dodoties šādos darba braucienos Latvijas teritorijā, 8 eiro dienas nauda ir nepietiekama, lai fiziski smaga darba veicēji, kuri vairākas dienas pēc kārtas atrodas prom no mājām, varētu iegādāties siltas pusdienas un vakariņas. AS “Conexus Baltic Grid” darbinieku darba braucieni bieži notiek uz tādām vietām, kur tās nav pieejamas. Tiek meklēti dažādi risinājumi, lai darbiniekiem būtu iespēja pagatavot vai uzsildīt pusdienas pašiem, kas nav pareizs risinājums un atstāj būtisku ietekmi uz darbinieku veselību. LAB “Enerģija” pilnībā atbalstītu komandējuma naudas noteikšanu vismaz 16 eiro apmērā, ja katru gadu šai summai pievienotu inflācijas koeficientu. Tieši no darbiniekiem ir nācis ierosinājums, ka 16 eiro būtu pieņemama summa, lai nosegtu vismaz divu reižu ēdināšanas starpību. Salīdzinot dienas naudu darba braucieniem Latvijā un Lietuvā, tur strādājošiem darbiniekiem dienas nauda ir 28 eiro.
Ņemot vērā izaicinošos darba apstākļus, enerģētikas uzņēmumos tehniskajos virzienos ir vērojams vakanču pieaugums, jo ne visi darbinieki ir gatavi ilgstoši strādāt fiziski smagu un atbildīgu darbu, kā arī regulāri doties komandējumos un darba braucienos.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka 8 eiro ir sasaluma periods ar lielu vēsturisko stāstu. Viņa izteica priekšlikumu, ņemot vērā, ka arī arodbiedrības ir atšķirīgas, – parēķinot cenu kāpumu – ja pieliek 50% – tie ir 12 eiro, ja 40% – tie ir 11 eiro. Viņa ieteica virzīties pa soļiem, piekrītot kādam no šī procentuālā apmēra. Izglītības sektors būtu apmierināts par 11 eiro, bet noteikti citi sektori ar to nebūs mierā. Bet, ja darba devēji jau maksā vairāk, tad kāpēc to nevar salāgot ciparu ar realitāti? Sastādam grafiku, kura mērķis ir 16 eiro. Svarīgi, vai puses var par to vienoties un fiksēt normatīvajā aktā, jānosaka pārejas periods, līdz kuram visiem ir jāsasniedz šie 16 eiro.
LKDAF priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš pauda viedokli, ka kultūras nozarē šis jautājums attiecas uz aktieriem, kad viņi dodas viesizrādēs. Arī viņi saka, ka 8 eiro ir par maz. Visi grib redzēt aktieri paēdušu, možu, izgulējušos un dzīvespriecīgu, kurš nodod šo pozitīvismu no skatuves tālāk. Ēšanai tas ir neadekvāti maz. Publiskajā sektorā strādājošajiem vajag to precīzi noteiktu normatīvajos aktos. Atbalstu idejas: komandējuma naudas piesaistīšanu inflācijas koeficientam; nosakot konkrētu mērķi, noteikt arī pārejas periodu.
Karavīriem, militārajiem darbiniekiem un zemessargiem tiek maksāta dienas pamata uzturdeva 14 eiro apmērā. Komandējuma dienas naudu varētu pielīdzināt vismaz uzturdevas kompensācijas līmenim, kuras mērķis ir nodrošināt atlīdzību karavīriem un zemessargiem gadījumos, kad maltīti nespēj nodrošināt dienests. Turklāt šajā summa netiek iekļautas ūdens izmaksas, kas dienestos tiek nodrošināts vienmēr.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja pauda viedokli, ka gribētos, lai domnīca beigtos ar mājas darbiem katrai pusei – cik tas varētu izmaksāt darba devējam, valsts pusei, pašvaldību pusei, ja šī dienas naudas celšana notiktu līdz šiem 15 – 16 eiro vai 11 eiro.
Svarīgi, lai izdevumu samazināšana nenotiktu uz darbinieku darba samaksas mazināšanas rēķina. Paaugstinātai likmei noteiktu būtu jābūt MK noteikumos. Mums ir arī tāda lieta kā koplīgumu veicināšanas plāns. No LBAS puses vienmēr ir bijusi doma vienoties par ekskluzīvām lietām, kas ir tikai koplīgumā un radītu interesi darba devējiem noslēgt koplīgumu. Sakombinēt šīs divas lietas – gan celt likmi MK noteikumos, lai tas ir saistoši pilnīgi visiem, gan ļaut koplīgumos vienoties vēl par kaut ko vairāk.
Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) priekšsēdētājas vietniece Ligita Brahmane uzsvēra, ka viņu nozares biedri brauc pa visu Latviju, būtu ļoti labi noteikt kritērijus, kāds attālums vai stundas ir jābrauc, lai vispār sāktu maksāt komandējuma naudu. AS Latvijas finieris ir ļoti labs koplīgums, bet ir iekārtu rūpnīca, kuras darbinieki apkalpo iekārtas visā Latvijā, un viņiem arī ar šiem 8 eiro nepietiek.
FM pārstāve uzsvēra, ka dienas nauda nav, lai kompensētu darbiniekam pilnībā ēdināšanas izdevumus. Dienas nauda ir paredzēta, lai kompensētu to starpību, kas rodas, braucot komandējumā un ēdot dārgāk.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde norādīja, ka, iespējams, ir jādiskutē par dienas naudas diferencēšanas kritērijiem, ņemot vērā, ka darbinieku apstākļi un slodze var būt atšķirīga. Vienlaikus nevajag dienas naudas noteikšanas principus sarežģīt pārmērīgi, jo nebūs iespējams vienmēr veikt visus apsvērumus atbilstoši katras profesijas specifikai.
LDDK domnīcā uzsvēra, ka šobrīd nav indikāciju no darba devējiem, ka ir nepieciešams pārskatīt komandējuma naudu apmēru. Darba devēji jau šobrīd var maksāt vairāk, un, ja ir situācijas ar darba ņēmējiem, kas ir neapmierināti vai nav spējīgi doties komandējumā, tad var runāt un vienoties ar darba devējiem. Jautājums ir, vai šajā gadījumā nozares ir jāregulē no malas, – domājam, ka nē. Gribētos dzirdēt konkrētu piedāvājumu un konkrētu pamatojumu. Darba devējs jau no savas puses sedz ēdināšanas un izmitināšanas kompensācijas, un nav tā, ka esam palikuši iepriekšējos apmēros. Konkrētu darba devēju pozīciju varētu paust tad, kad būs konkrēts priekšlikums. Šobrīd īsā atbilde ir – jā, 8 eiro ir pietiekami par starpību, kas varētu rasties par izdevumiem, darbiniekam dodoties komandējumā.
Domnīcas ietvaros visi tās dalībnieki ir atzinuši, ka ar 8 eiro dienas naudu nepietiek, lai segtu visus papildus izdevumus, kas darbiniekam rodas dodoties pildīt darba pienākumus komandējuma ietvaros. Jāņem arī vērā, ka mūsdienās ierasta prakse darba vietā ir nodrošināt darbiniekam kafiju un ūdeni. Papildu izdevumi par kafiju un ūdeni nosedz vairāk nekā pusi no 8 eiro dienas naudas apmēra.
Domnīcas ietvaros tika iezīmēti uzdevumi, kas jāsagatavo līdz nākošajai sanāksmei (marta beigās), lai turpmākās sarunas būtu produktīvas:
- Visām iesaistītajām pusēm sniegt priekšlikumu par to kādam jābūt dienas naudas apmēram sākot ar 2026. gadu;
- Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem sagatavot analīzi par dienas naudas Latvijas teritorijā paaugstināšanu līdz 12 eiro un 16 eiro par vienu komandējuma dienu;
- LBAS, Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un Valsts Kancelejai (VK) iespēju robežās veikt biedru un darbinieku aptauju par reāliem izdevumiem komandējuma laikā.
LBAS speciālisti apgūst Vācijas arodbiedrību pieredzi
Vizītes laikā LBAS tikās ar Vācijas arodbiedrību konfederāciju (DGB) un Ver.di arodbiedrībām ar mērķi uzklausīt labo praksi koplīgumu pārrunās, komunikācijā ar sabiedrību un biedru organizēšanā. Tāpat vizītes laikā LBAS tikās ar Vācijas Bundestāga deputāti Zandu Martens.
Koplīgumu pārrunas
Vācijā koplīgumu leģislatīvā bāze ir Vācijas Konstitūcija un Koplīgumu likums, kas kopumā nosaka arodbiedrību tiesības slēgt koplīgumus uzņēmumu, nozaru un reģionālos līmeņos. Praksē koplīgumu pārrunu procesā tiek iesaistīti visi arodbiedrību biedri, veidojot aptaujas un diskusijas par arodbiedrību prasībām nākošajam koplīgumu pārrunu ciklam. Arodbiedrību uzdevums ir organizēt darbinieku aptaujas, organizēt delegātu tikšanās, koplīguma pārrunu komitejas izveidi un pārrunu vadīšanu no arodbiedrību puses.
DGB norādīja, ka Vācijā ir iespēja attiecināt atsevišķas koplīgumu prasības tikai uz arodbiedrības biedriem. Koplīgumā biedriem noteiktajiem labumiem ir jābūt samērīgiem, bet tādi pastāv un praksē tiek piemēroti proporcionāli biedru iemaksām un ieguldītajam laikam arodbiedrību darbībā, kas ceļ darba standartus visiem darbiniekiem. Vienlaikus DGB uzsver, ka nav pieļaujams, ka koplīgumā noteiktie labumi izdara pārmērīgu spiedienu uz darbinieku iestāties arodbiedrībā, kam jābūt brīvai darbinieka izvēlei.
Arodbiedrību biedri var saņemt papildu priekšrocības arī attiecībā uz atalgojumu (papildu atvaļinājums). Federālā konstitucionālās tiesas spriedums noteicis, ka tā nav diskriminācija. Federālā darba tiesa izdarījusi tādu pašu slēdzienu. Bet darba devējam nevar aizliegt koplīgumā noteiktos labumus biedriem piešķirt arī citiem darbiniekiem.
LBAS interesējās arī par Vācijas arodbiedrību tiesībām streikot un streiku praksi. Kā galveno prioritāti DGB uzsver finansiālo kapacitāti – streika fondi ir obligāti visās nozaru organizācijās, daļa no biedru naudas tiek regulāri novirzīta streika fondos. Nākošais solis ir organizēt darbiniekus galvenajās struktūrvienībās un nodaļās, bez kurām darba vieta nevar funkcionēt vai tās darbība ir kritiski apdraudēta, kā arī jāņem vērā, lai streiks būtu efektīvs, šajās nodaļās streikā organizētam jābūt darbinieku vairākumam.
Politiskie streiki un solidaritātes streiki Vācijā ir aizliegti.
Tā pat LBAS un DGB pārrunāja koplīgumu ultraaktivitāti Vācijā, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā darba devēju organizācijas ir aktualizējušas tieši šo koplīgumu regulējuma daļu. Vācijā iepriekšējie koplīguma nosacījumi tiek pagarināti uz nenoteiktu laiku, līdz tiek panākta jauna vienošanās. Nav pieļaujams, ka darbinieki paliek bez regulējuma un noteikta algu līmeņa. Izaicinājums Latvijas praksē ir, ka jau šobrīd koplīgumi reti kad regulē darba samaksu, līdz ar to ir būtiski saprast, vai cita veida regulējums ko nosaka koplīgumi Latvijā būtu pielīdzināms Vācijas praksē izmantotajam pamatojumam.
Komunikācija
Tāpat DGB iepazīstināja LBAS ar savu komunikācijas praksi, uzsverot, ka DGB komunikācijas menedžments tiek pārvaldīts vairākos virzienos – kampaņas un analīze, sociālo mediju pārvaldība, prese un redakcija, kā arī DGB interneta vietnes pārvaldība.
Lai aizvadītu veiksmīgas kampaņas un sasniegtu plašu mērķauditoriju, DGB praktizē vizuālās prezentācijas un informatīvā stila diferenciāciju, piemēram, reģionam un mērķauditorijai pieskaņotā stilā.
Vienlaikus DGB uzsver, ka jauno paaudžu veiksmīgai iesaistei ir būtiski veidot satura dažādās platformās. DGB savai komunikācijai primāri izmanto Facebook, Instagram un TikTok. Vienlaikus DGB uzsver, ka nav iespējams veidot saistošu un regulāru komunikāciju tikai no organizācijas puses. Lai veidotos dabīga un dinamiska diskusija ar sabiedrību un biedriem ir nepieciešams veidot satura veidošanas tīklu – biedri runā arodbiedrību vārdā. Personīgie konti veiksmīgāk komunicē ar cilvēku kā uzņēmuma konti.
Organizācijas uzdevums ir sagatavot diskusijas un informatīvo bāzi, ko pēc tam izplatīt caur saviem satura veidošanas tīkliem, kā arī iesaistīt biedrus un darbiniekus, kuriem jau ir sociālo tīklu auditorija.
DGB gadījumā ir izveidota satura datubāze aktīviem biedriem un “influenceriem”. Tāpat DGB uzsver, ka ir būtiski aktīvi mijiedarboties un uzsākt diskusijas arī citu personu ierakstos un komentāros, tas potenciāli pievērš lielāku uzmanību tajā sabiedrības daļā, kas līdz šim nav zinājuši par organizāciju vai neseko tās ierakstiem.
Organizēšana
Savukārt sarunā ar Ver.di, LBAS speciālisti uzzināja, par biedru organizēšanas stratēģijām. Kopumā Ver.di atzina, ka nonākuši pie atziņas, ka arodbiedrību pakalpojumu formāts nav veiksmīgākais risinājums ilgtermiņa biedru piesaistei, jo biedrs arodbiedrību arī uztvers kā pakalpojuma sniedzēju un ja pakalpojums nav vajadzīgs, vai neapmierina, tad biedram nebūs pamata stāties arodbiedrībā. Līdz ar to Ver.di jau labu laiku lielāko uzsvaru biedru piesaistes stratēģijā liek uz biedru organizēšanu.
Pirmais solis vienmēr ir darbinieku izaicinājumi – kas viņus nomāc. Piemēram, vai darbinieki vēlas atgriezties birojā (ceļā pazaudēts laiks), inflācijas ietekme uz pirktspēju, izmaksu pieaugums. Pirms tiek organizēta darba vieta nepieciešams noskaidrot, kādi ir darba vietas izaicinājumi un problēmas, Vai tās ir pietiekami plašas? Vai tās iespējams mainīt? Vai tās ir pietiekami aktuālas?
Pašiem darbiniekiem ir jāvēlas veikt izmaiņas, jo arodbiedrības ir paši darbinieki, ārpakalpojums, kas izmaiņas veiks uzņēmuma darbinieku vietā. Šā mentalitāte ir jānostiprina visos arodbiedrības biedros, jau tās veidošanas brīdī un biedriem iestājoties. Arodbiedrībā spēs būt tik ietekmīga, cik iesaistīti būs paši darbinieki.
Veiksmīgas arodorganizāciju pamatā ir nostiprināt juridisko varu, jeb faktiskās tiesības, ko iespējams ietekmēt caur organizēšanos un streiku. Pirms organizēšanās nepieciešams veikt struktūrru pārbaudi, cik tās spējīgas apvienoties, organizēties. Ja tiek konstatēts, ka uzņēumā ir izaicinājumi, kā arī strukturāli iespējams organizēties, šādā uzņēmumā un tā struktūrvienībās var veikt organizācijas pasākumus, veidot stratēģiju un plānot kampaņas. Organizēšanās pamatā ir savstarpēja uzticība un caruskatāmība, ir jābūt noteiktiem skaidriem mērķiem un apņēmībai tos sasniegt.
Foto galerija atrodas šeit.
LBAS birojs padziļināti apgūst zināšanas par sociālo mediju komunikāciju
2024. gada 4. novembrī LBAS birojs apguva dziļākas zināšanas par sociālo mediju komunikāciju pasniedzējas Kristīnes Tjarves vadībā.
Pasniedzēja vispirms raksturoja digitālās komunikācijas vidi Latvijā un būtiskākos komunikācijas kanālus.
Facebook ir 70 % no Latvijas iedzīvotājiem, un lielākā lietotāju grupa ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem (283 400). Agrāk Facebook algoritms prioritizēja ierakstus pēc “patīk” skaita, bet šodien algoritmi ir daudz sarežģītāki, bet to pamatmērķis ir nemainīgs: pielāgot katra lietotāja ziņu plūsmu, lai tā atbilstu viņa interesēm.
Pašlaik Facebook ierakstus ziņu plūsmā kārto pēc četriem faktoriem:
- kas to publicēja: jūs biežāk redzēsiet ierakstus no cilvēkiem vai uzņēmumiem, ar kuriem bieži komunicējat;
- saistība ar jūsu interesēm: vai jūs mijiedarbosities ar šo saturu, ņemot vērā iepriekšējos “Patīk”, komentārus un dalīšanos;
- satura formāts: jūs, visticamāk, redzēsiet tādu pašu formātu, ar kādu iepriekš esat mijiedarbojies. Ja jums patikušas fotogrāfijas, tad redzēsiet vairāk fotoattēlu, un tas pats attiecas uz video;
- vispārēja interese: ja Facebook prognozē, ka noteikts ieraksts izraisīs vairāk mijiedarbību, tas to parādīs jūsu ziņu plūsmā.
Pasniedzēja akcentēja, ka organizācijas līderi un darbinieki ir galvenie zīmola vēstneši, un ļoti svarīga ir darbinieku iesaiste ziņu popularizēšanā.
Būtiski ir neaizmirst svarīgu ierakstu izcelšanu – var izcelt līdz 6 ierakstiem; cilvēku/ zīmolu tagošanu arī zīmola komunikācijā (pamanīs arī tie, kas nav jūsu sekotāji).
Apmācību gaitā tika analizēts, ko sociālo mediju komunikācijā var palīdzēt mākslīgais intelekts, īpaši – ChatGBT:
- idejas satura vienībām;
- reel video scenārija idejas izstrāde;
- mirkļbirku idejas;
- aptauju un viktorīnu idejas;
- bilžu vai video, arī bio apraksti;
- komentāru atbilžu ģenerēšana;
- produktu un pakalpojumu apraksti.
Vēl pasniedzēja īpaši uzsvēra LinkedIn nozīmību profesionāļu ikdienā, jo vairāk nekā 50% no sociālo mediju satura plūsmas uz B2B tīmekļa vietnēm un blogiem nāk no LinkedIn. Vēl kopīgi analizējām Instagram ierakstu vizuālā noformējuma nozīmi un Instagram satura tēmas.
Apmācību dalībnieku rīcībā palika pasniedzējas Kristīnes Tjarves sagatavots apjomīgs materiāls par sociālo mediju komunikāciju, kas lieti noderēs biroja speciālistu darbā.
Domnīcā “Digitalizācija kā drauds vai iespēja darba tirgū?”
Lai kopīgi diskutētu par arodbiedrībām un Latvijas darbiniekiem aktuālām tēmām cienīga darba kontekstā, LBAS savu dalīborganizāciju pārstāvjus 7. oktobrī aicināja uz klātienes domnīcu “Digitalizācija kā drauds vai iespēja darba tirgū?”.
Domnīcas mērķis – diskutēt par iespējamajiem riskiem un ieguvumiem darba tirgū digitalizācijas kontekstā. Domnīcā piedalījās Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, ar prezentāciju par darba tirgus prognozēm digitalizācijas ietekmē. Par digitalizācijas juridiskajiem aspektiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē mākslīgo intelektu, pastāstīja Santa Prauliņa no Starptautiskā advokātu biroja “Sorainen”. Prezentāciju sadaļu noslēdza Ivars Vanadziņš par digitalizācijas sniegtajām iespējām, kā arī tās ietekmi uz darba dzīvi, darba drošību un darba ņēmēju veselību.
Domnīca finansēta no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) ietvaros.
Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests
Pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas izmanto internetu, ir pieaudzis no 27% līdz 91%. Vienlaikus IKT sektorā strādājošo cilvēku skaits kopš 2008. gada pastāvīgi ir pieaudzis par 23 tūkst. darbiniekiem. Savukārt atalgojums nozarē vidēji ir par 70% augstāks kā tautsaimniecībā vidēji.
Digitālie risinājumi nākotnē būtiski ietekmēs darba tirgu. Darba vietu automatizācijas potenciāla novērtējums liecina, ka lielākā ietekme būs uz vidējas kvalifikācijas un vienkāršām profesijām. Augstākais automatizācijas potenciāls paredzams datu vākšanas, datu apstrādes un standartizēta manuāla darba darbībām. Nozaru griezumā lielākā ietekme tiek prognozēta izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, apstrādes rūpniecībai, transportam un uzglabāšanas pakalpojumiem, lauksaimniecībai un tirdzniecībai.
Paredzams, ka arī mākslīgais intelekts (MI) aizstās daļu no darba, ko šobrīd veic cilvēki, tostarp klientu apkalpošanu, analīžu veikšanu, reāllaika darbību veikšanu, cilvēkresursu pārvaldību, krāpšanas uzraudzību, risku vadību un pārvaldību, cenu politikas veidošanu un darbaspēka novērtējuma veikšanu u.c. Augstāka MI ietekme paredzama uz profesijām, kas nodrošina biroja un administratīvā atbalsta darbības, tiek prognozēts, ka MI spēs aizstāt 46% no šajās profesijās veiktajām darbībām. Juridisko pakalpojumu pienākumi potenciāli tiks aizstāti par 44% un arhitektu pakalpojumi par 37%. Zemāka MI ietekme paredzama būvniecības un īpašuma uzturēšanas profesijās – 1%, iekārtu ierīkošanas un remonta profesijās – 4% un ražošanas profesijās – 9%.
Tehnoloģiju ietekme nākotnē, paredzams, samazinās darbaspēka plaisu visā darba tirgū, vienlaikus saglabāsies darbaspēka pieprasījums IKT pakalpojumiem un profesionāliem, zinātniski tehniskiem pakalpojumiem.
Santa Prauliņa, zvērināta advokāta palīgs, Sorainen
Spēkā stājies MI Akts, tas pieņemts Regulas formā, kas nozīmē – tas ir tieši piemērojams visā ES no 2026. gada 2. augusta. MI sistēmu galvenā iezīme ir to spēja izdarīt secinājumus. Šī spēja secināt attiecas uz tādu iznākumu iegūšanas procesu kā prognozes, saturs, ieteikumi vai lēmumi, kas var ietekmēt fizisko un virtuālo vidi un MI sistēmu spēju atvasināt modeļus vai algoritmus, vai abus, no ievaddatiem vai datiem. Paņēmieni, kas ļauj izdarīt secinājumus, veidojot MI sistēmu, ietver mašīnmācīšanās pieejas, kas mācās no datiem, kā sasniegt konkrētus mērķus, un uz loģiku un zināšanām balstītas pieejas, kas no kodētām zināšanām vai risināmā uzdevuma simboliska atspoguļojuma izdara secinājumus. MI sistēmas spēja izsecināt pārsniedz vienkāršu datu apstrādi, nodrošinot mācīšanās, spriešanas un modelēšanas procesus.
Regulā izdalīti trīs dažādi MI veidi, kuriem ieviesti atšķirīgi regulējumi: parastas MI sistēmas, augsta riska MI sistēmas un vispārīga lietojuma MI modeļi.
Regula aizliedz izmantot MI sistēmas, kas izmanto cilvēka neapzinātus subliminālus paņēmienus vai tīši manipulatīvus, vai maldinošus paņēmienus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas uzvedību vai kuriem ir tādas sekas, kas ievērojami pasliktina viņu spēju pieņemt informētu lēmumu. Kā arī MI, kas individuāli kategorizē fiziskas personas, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem, lai izsecinātu viņu rasi, politiskos uzskatus, dalību arodbiedrībās, reliģiskos vai filozofiskos uzskatus, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju. Kopumā regulas mērķis ir novērst kaitējošu MI darbību cilvēkam, izmantojot cilvēka, vai cilvēku grupu sociālās, ekonomiskās un personīgās pazīmes.
Regulējums attiecināms arī uz jau eksistējošiem MI risinājumiem, kā arī jaunu risinājumu veidošanu darba tirgū.
Ivars Vanadziņš, Dr.med., Rīgas Stradiņa universitāte Darba drošības un vides veselības institūts
Attālinātais darbs un jauni veidi kā strādāt – turpināsies un būs plašāk un plašāk izplatīti. Vairums nodarbināto nevēlas atgriezties iepriekšējā darba formā un atbalsta elastīgu pieeju darbam. Darba devējiem – jāmācās to izmantot un organizēt, kas prasa uzticēšanos darbiniekam, spēju palīdzēt vienkāršās situācijās, piemēram, riska novērtējumu veikšanā strādājot attālināti, kā arī izstrādājot modernus risinājumus darba plānošanai un vadībai.
Attālināta darba veiksmīgai vadībai nepieciešami grozījumi darba līgumos, kompensācijas par darbinieku uzņemtajiem finanšu riskiem, riska novērtējumu veikšana, darba vietas iekārtošana un apmācību veikšana.
Darba drošības un vides veselības institūta pētījumi parāda, ka attālinātā darba veikšanai 30,4% darbiniekiem nav bijusi nodrošināta ērta un darbam ar datoru piemērota darba vieta. Tāpat 43% aptaujāto norāda, ka strādājot attālināti radušies papildus izdevumi, kas netiek kompensēti, 25% darbinieku netika nodrošināts datorgalds un datorkrēsls. 29% gadījumu darba devējs nav noskaidrojis kādos apstākļos darbinieks strādā un 19% gadījumu darbiniekam pat nav skaidrots, kā ērti iekārtot darba vietu.
Lai vadītu mentālās veselības riskus, mainoties darba videi un iespējām atvienoties no darba, ir nepieciešamas darbinieku apmācības par stresa vadību, vienlaikus 23% respondentu atbildēja, ka šādas apmācības nav saņēmuši.
Mārtiņš Svirskis,
LBAS eksperts
Cienīga darba dienā arodbiedrības diskutē par digitalizāciju – kā draudu vai iespēju darba tirgū
Arodbiedrības visā pasaulē 7. oktobrī atzīmē Cienīga darba dienu. Turklāt no 18. septembra līdz 8. oktobrim Latvijā un citās Eiropas valstīs jau desmito gadu pēc kārtas norisinās Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa (ESDW), lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, starptautisku sadarbību un labās prakses izstrādi.
Lai kopīgi diskutētu par arodbiedrībām un Latvijas darbiniekiem aktuālām tēmām cienīga darba kontekstā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) savu dalīborganizāciju pārstāvjus aicina uz klātienes domnīcu “Digitalizācija kā drauds vai iespēja darba tirgū?” pirmdien, 7. oktobrī, plkst. 13.00 Arodbiedrību namā, Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31.
“Cienīgs darbs” ir Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ieviests jēdziens, ar kuru apzīmē iespēju strādāt produktīvu darbu, kurš nodrošina godīgu atalgojumu, darba vietas drošību un ģimenes sociālo aizsardzību, labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālai integrācijai, brīvību paust savas intereses, apvienoties un piedalīties lēmumu, kuri skar dzīves apstākļu un vienādu iespēju nodrošināšanu, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Vienkāršiem vārdiem – cienīgs darbs ir darbs, kas dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei, lai izvairītos no nabadzības, ne tikai īslaicīgi, bet pastāvīgi. SDO ir noteikusi cienīga darba koncepcijas īstenošanu dalībvalstīs pirmajā no Tūkstošgades attīstības mērķiem (Millenium Development Goals), kas paredz samazināt nabadzību, kā arī publicējusi Cienīga Darba programmu (Decent Work Agenda). Cienīga darba veicināšanā ir iesaistījusies arī Eiropas Savienība.
Domnīcas mērķis ir diskutēt par iespējamajiem riskiem un ieguvumiem darba tirgū digitalizācijas kontekstā. Domnīcā piedalīsies Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks ar prezentāciju par darba tirgus prognozēm digitalizācijas ietekmē. Par digitalizācijas juridiskajiem aspektiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē mākslīgo intelektu, pastāstīs Santa Prauliņa no Starptautiskā advokātu biroja “Sorainen”. Prezentāciju sadaļu noslēgs Ivars Vanadziņš par digitalizācijas sniegtajām iespējām, kā arī tās ietekmi uz darba dzīvi, darba drošību un darba ņēmēju veselību. Ar digitalizāciju tiek ieviestas straujas pārmaiņas darba vidē. Būtiski ir savlaicīgi izvērtēt digitalizācijas iespējamo ietekmi uz darba aizsardzību, lai rosinātu darba devējus veikt efektīvus pasākumus darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzībai.
Domnīca tiek finansēta no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) ietvaros.
LBAS birojs apgūst laika menedžmenta prasmes un darbošanos saliedētā komandā
2024. gada 20. augustā birojs brīvā dabā apguva laika menedžmenta prasmes un darbošanos saliedētā komandā pasniedzējas Kristīnes Vilcānes vadībā.
Apmācību laikā notika teorētiska un praktiska dalīšanās ar labo praksi, notika praktisko situāciju izspēle un tika veikti dažādi praktiskie uzdevumi.
Apmācību laikā LBAS biroja darbinieki guva atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, – vai laika menedžments dinamiski mainīgā darba vidē mūsdienās joprojām ir efektīvs instruments, vai tas nerada frustrāciju, ja bieži ekspektācijas neatbilst realitātei? LBAS vadība un speciālisti uzzināja, kādas ir jaunākās laika menedžmenta metodes un kā tās pielietot ikdienā praktiski, lai sasniegtu augstu produktivitāti pie nosacījuma, ka netiek sekmēts risks profesionālajai izdegšanai, ievērojot t. sk. attālinātā darba specifiku.
Apmācību gaitā tika pārspriests, kā praktiski ieekonomēt laiku. Vai var “saliet krūzītē ūdeni ” vairāk nekā ir tās tilpums? Kā mainīt savu uzvedību, lai cienītu savu un kolēģu laiku, identificējot tos faktorus, kas traucē/kaitina no kolēģu puses? LBAS speciālisti iepazinās ar to, kā praktiski pilnveidot laika menedžmenta paradumus un kas ir būtiskākais šajā kontekstā, lai sasniegtu savus mērķus pēc iespējas rezultatīvāk.
Arodbiedrības nepieļaus samazināt darbnespējas lapu apmaksu uz darbinieku rēķina
2024. gada 16. jūlijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) organizēja domnīcu, lai kopā ar problēmjautājumā iesaistītajiem valsts puses ekspertiem izdiskutētu par darbnespējas lapu apmaksas kārtības maiņas iemesliem, kurus ir definējusi Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), pretēji LBAS paustajiem argumentiem publiskajā telpā un Nacionālajā Trīspusējās sadarbības apakšpadomju sēdēs. Domnīcā savu nostāju pret darbnespējas lapu apmaksas kārtības maiņu tika aicināti izteikt LBAS dalīborganizāciju vadītāji, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības Inspekcijas, Partijas “PROGRESĪVIE” un Latvijas Bankas pārstāvji.
Diskusijas laikā tās dalībnieki atbalstīja arodbiedrību dokumentāli un statistiski pamatotos argumentus par to, ka konkurētspēja un nepamatoti izsniegtās darba nespējas lapas ir viltus cēloņi un tāpēc noraidāmi pēc būtības, īpaši akcentējot risku vēl vairāk pasliktināties sabiedrības veselībai un negatīvi ietekmējot cilvēkkapitāla attīstību ilgtermiņā.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, raksturojot diskusijai izvirzītos problēmjautājumus, vērš uzmanību uz sabiedriskās domas pētījumiem, kas liecina par to, ka 39% darbinieki arī saslimuši nereti turpina iet uz darbu, jo baidās zaudēt ienākumus. Jau šobrīd, slimojot deviņas A darbnespējas dienas, darbiniekam apmaksātas no darba devēju puses tiek tikai sešas darbnespējas dienas. Darbinieka ienākumi samazinās par 30%. Ekonomikas ministrijas un darba devēju priekšlikumā samazinājums pieaug no 40% līdz 45% atkarībā no slimības dienas, papildus darbinieks zaudē arī daļu no savām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kopā ap 48 miljoniem. Pie vidējās darba samaksas A darbnespējas lapā slimības pabalstā zaudējumi darbiniekam ir 37,40 eiro, bet B darbnespējas lapā – 56,64 eiro. LBAS kategoriski nepiekrīt darbnespējas lapu apmēra samazinājumam uz darbinieku rēķina. 2023. gadā darbnespējas dienu skaits ir samazinājies par 15,3%, nav pamata darba devēju apgalvojumam, ka tās nepārtraukti pieaug. Galvenā problēma ir zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā, īpaši salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu. Arodbiedrības piekrīt Labklājības ministrijai, ka nav pamata darba devēju apgalvojumam, ka darba devēji Latvijā nav konkurētspējīgi nodokļu un slimības lapu politikā ar Baltijas valstīm. Vienas stundas izmaksas Latvijā ir viszemākās – 13,53 eiro (Lietuvā – 14,7 eiro, Igaunijā – 18,3 eiro).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka 2023. gadā tika izdotas 234 000 darbnespējas lapas un tikai 7 darbnespējas lapas tika atzītas par nepamatoti izdotām, kas ir mazāk nekā 0,01%. Savukārt darbnespējas A lapu izmaksas veido 0,7% no kopējām darbaspēka izmaksām un nav pieaugušas (gan 2019. gadā, gan 2023. gadā). V.Keris nenoliedz, ka kopumā ir pieaugušas darbaspēka izmaksas, taču izmaksas ir pieaugušas arī citur un pieaugusi ir arī uzņēmumu peļņa. Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Rapa atgādināja, ka skolā būtu nepieciešamas veselības mācības skolā.
Veselības Inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga uzsvēra, ka veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir zemākais starp ES dalībvalstīm. Turklāt 2021. gadā darbnespējas lapu skaits samazinājās, jo bija iespējas strādāt attālināti. Darbnespēja nozīmē īpašu režīmu, bet tas nenozīmē, ka režīma pārkāpuma rezultātā ir jāanulē darba samaksas aizvietojums. Nereti ārsta izrakstītais režīms ietver arī veselīgas pastaigas. Kad darbinieks jeb tā darbnespējas lapas nonāk Veselības Inspekcijas redzeslokā, tiek veikta rūpīga anamnēzes izpēte, no tām var spriest ne tikai par darbnespējas lapu pamatotu izsniegšanu, bet var spriest arī par darba devēju attieksmi pret darbinieku.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte atsaucās uz pētījumiem, norādot, ka šādas izmaiņas (darbnespējas lapu apmēra samazināšana) izraisīs lieku sabiedrības satricinājumu, bet nemainīs cilvēku uzvedību un nesamazinās darbnespējas lapu skaitu. Līdz ar to ir divreiz jāpadomā, vai šādas reformas ir tā vērtas. Drīzāk būtu jādomā, kā uzlabot veselību. Gandrīz ¼ daļa strādā par minimālo algu, un šie darbinieki nevar atļauties slimot. Piedevām slimības lapas iet kopā ar sezonalitātes darbiem, kad publiskā sektora darbinieki mēdz veikt sezonas darbus lauksaimniecībā privātajā sektorā, papildus nopelnot. Citās valstīs darba devēji veic izglītojošo funkciju. Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Jolanta Nalivaiko informēja, ka darbnespējas lapu kontekstā vairāk būtu jāiesaistās valstij, turklāt nepieciešams paplašināt darba koplīgumu regulējumu. Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pārstāve Jeļena Ivanova, kurai ir liela pieredze ar darbnespējas lapām, informēja, ka 2024.gadā darbnespēju skaits ir pat samazinājies. Iekšlietu resorā var strādāt attālināti, ja ir neliela saaukstēšanās. Līdz ar to iekšlietu resorā nav tādas nepamatoti izsniegtas darbnespējas lapas.
Partijas “PROGRESĪVIE” sociālās nozares eksperts Viesturs Kleinbergs uzsvēra, ka darbinieki, kuri nāk uz darbu saslimuši, rada lielāku slogu sociālajam budžetam. Taču ir palielinājies hronisko gadījumu skaits. V.Kleinbergs secināja, ka nevar būt izmaiņas, kuras ir labvēlīgas tikai darba devējiem.
Finanšu ministra padomniece Sanda Liepiņa minēja, ka vidējā termiņā jāpārskata uzņēmumu ienākuma nodoklis, taču bija atturīga paust viedokli par darbnespējas lapu apmaksas kārtības maiņu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga akcentēja īpašo izglītības nozares specifiku, t.i., pedagogiem darbnespējas lapas bieži vien ir pašiem jāatstrādā. Piedevām pedagogu saime ir piektā gados vecākā saime starp ES dalībvalstīm un akūti trūkst pedagogu. Pieaug arī arodslimnieku skaits. I.Vanagas ieskatā Latviju raksturo zema uzticēšanās sociālās drošības sistēmai, tostarp godprātīgai nodokļu nomaksai.
Kopumā ir novērojama bīstama tendence – saslimst arvien gados jaunāki darbinieki. Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Maira Muceniece informēja, ka pirms vairākiem gadiem ir bijusi iniciatīva, kas dod papildus dienas klāt pie atvaļinājuma, ja darbinieks iepriekšējā periodā nav slimojis. Taču Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība neatbalstīja šo iniciatīvu, jo tas veicinātu to, ka darbinieki iet uz darbu saslimuši. Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Jolanta Eihentāle raksturoja savu nozares specifiku – norādot, ka tikai vesels un spēcīgs darbinieks var veikt probācijas pienākumus. Tāpēc nav iedomājami, ka uz darbu nāktu saslimis darbinieks. Darbinieku akūti trūkst Latvijas aviācijas nozarē. Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Lidija Legzdiņa uzsvēra, ka pašvaldībās atalgojums ir ļoti zems un daudzas lietas atrunā caur darba koplīgumiem, piemēram, darbiniekam tiek piešķirta apmaksāta diena, ja darbiniekam jādodas pie ārsta.
Noslēgumā E.Baldzēns atgādināja, ka valstij jāīsteno stratēģija, lai veselības pakalpojumi būtu savlaicīgi pieejami un daudz labāk finansēti. Konkurētspējas pieaugums būtu jāatbalsta ar citiem instrumentiem – ceļot neapliekamo minimumu, tas ievērojami jāpalielina arī vidējai darba samaksai un samērīgi jāpaaugstina minimālo algu. Tādā veidā nostiprinot uzņēmējdarbību un veidojot krietni turīgāku sabiedrību.
Linda Romele, 29421223
linda.romele@lbas.lv
Muzeju naktī – “Arodbiedrību nama balss – stāstos, akordos un arhitektūrā”
Jau otro gadu arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) piedalās Muzeju naktī ar pasākumu visas nakts garumā. Šī gada tēma – izzināt un iegūt, pētīt un saprast – 18. maijā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, izskanēs kopīgā Arodbiedrību nama balsī – stāstos un akordos.
Plkst. 18.00 Muzeju nakti ierībinās Andžeja Grauda Bungu skolas maršējošo bundzinieku sastāvs DRUMLINE LATVIA. Plkst. 18.30 2. stāva zālē izskanēs J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zigrīdas Krīgeres vokālās klases studentu koncerts.
Paralēli ēkas 6. stāvā – tornītī – plkst. 18.30 sāksies diskusija “Lielo māju jaunā dzīve”. Tajā piedalīsies Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, Ieva Zībārte, arhitekte, SIA “Rīgas nami” Attīstības un būvniecības projektu vadības departamenta vadītāja, Juris Dambis, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs. Diskusiju vadīs – Mārtiņš Eņģelis, pilsētpētnieks, politikas plānotājs Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā. Diskusija tiks translēta LBAS YouTube kanālā. Daudz tiek runāts par privātīpašumu vai dzīvojamo namu aizsargāšanu, atjaunošanu un attīstīšanu un šķēršļiem, ierobežojumiem darbu veikšanā. Taču tikpat sarežģīti to darīt ir arī lielizmēra namos un teritorijās. Vēl sarežģītāk, ja īpašums ir valsts vai pašvaldības, kas uzliek ne tikai materiālo, bet arī sabiedrisko slogu – šķiet, ka uz ēku tiesības ir katram iedzīvotājam un katram ir idejas par to, kā īpašumam būt. Kā iespējams attīstīt lielās vēsturiskās un arī aizsargājamās mājas Rīgā un kas jāņem vērā, to darot? Kādi ir labie piemēri un ko nedarīt? Kur tajā visā atrodas Arodbiedrību nams?
Plkst. 20.00 2. stāva zālē sāksies koncerts, kurā uzstāsies Ukuleļu orķestris no Tallinas Eesti Ukuleleorkester un ukuleļu ansamblis “Lasolla” no Rīgas. Eesti Ukuleleorkester šoruden svin 10 gadu jubileju. Orķestrī ir 22 spēlētāji, un viņi atskaņo visa veida mūziku – no klasiskās līdz popmūzikai un no folka līdz džezam. Eesti Ukuleleorkester ir uzstājies kopā ar pazīstamiem igauņu dziedātājiem visā Igaunijā, kā arī Somijā.
Plkst. 23.00 2. stāva zālē sāksies Elektroniskās mūzikas un gaismu šovs “Putekļi”, mūzika – Toms V (Matīss Tomass Vikmanis), gaismu vizualizācija – Aleksis Budevičs.
No plkst. 20.00 līdz pusnaktij notiks grupu ekskursijas pa Arodbiedrību namu gidu pavadībā. Visu Muzeju nakti risināsies foto orientēšanās, arodbiedrību stāsti un performances. Būs skatāma mākslinieces Baibas Kalnas personālizstāde “Populācija” (4. stāva zāle) un Kaspara Rācenāja foto izstāde.
4. stāvā varēs noklausīties pētnieces Sanitas Dukas stāstu “Nākotnes Rīga – Tautas nama projekti. Stāsts par neuzcelto teātri ”, piedalīties LBAS Jauniešu padomes viktorīnā un arodbiedrību cirka izspēlē. Eiropas Parlamenta birojs Latvijā aicinās Muzeju nakts apmeklētājus iepazīt Eiropas Savienības vērtības, piedalīties viktorīnās par Eiropas Parlamentu, laimēt balvas un noskaidrot iemeslus, kāpēc doties uz Eiropas vēlēšanām 8. jūnijā.
3. stāvā varēs iepazīties ar darba aizsardzību laiku lokos, skatīt vēsturisku darba aizsardzības grāmatu izstādi, kā arī izstādi “Tuvāk arodbiedrības biedram”.
Savus stāstus stāstīs vairākas LBAS nozaru arodbiedrības: Lauksaimniecības un pārtikas nozares arodbiedrība piedāvās biedru ražojumu degustāciju, Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība (LIA) rādīs izstādi “LIA biedri piedalās šo produktu ražošanā”. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ar savām aktivitātēm izstāstīs stāstu “Bez cīņas nav uzvaras!”, Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrība – “Ceļš mūs vieno!”. Dažādās atraktīvās izpausmēs varēsim iepazīt arī Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrību (LIDA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA).
