Projekta ietvaros tika izstrādāts apmācību modulis un 2020.gada Janvārī, Gdaņskā notika apmācības: EIROPAS SOCIĀLO PARTNERU AUTONOMAIS PAMATNOLĪGUMS PAR AKTĪVO NOVECOŠANOS UN STARPPAAUDŽU SADARBĪBU KĀ SOCIĀLĀ DIALOGA INSTRUMENTU UZŅĒMUMĀ. Apmācību moduļa satura rādītāju skatīt šeit un prezentāciju šeit.
2020.gada 30.janvārī, Rīgā notika viena no Projekta sadarbības partneru sanāksmēm, kuras laikā tika prezentēta analīze par aktīvās novecošanās ieviešanas iniciatīvām Latvijā. Prezentāciju angļu valodā sagatavoja un prezentēja Irina Semjonova. Ar to iepazīties variet šeit.
Vecuma vadība jeb atbildība par darbinieku veselību un labsajūtu
Darba veikšanas apstākļi var ietekmēt vēlmi pensionēties personām, kas ir sasniegušas 50 gadu vecumu. Pašreiz vai agrāk ieņemtajā amatā pētījumā aptaujātie darbinieki bieži vai ļoti bieži saskārās ar nepieciešamību veikt vienveidīgas kustības ar roku (73%), atrasties stāvus (70%), sāpīgā (54%) vai sēdus stāvoklī (53%). Pētījumam pakļautie darbinieki bieži vai dažreiz strādāja troksnī (44%), augstā (41%) vai zemā (35%) temperatūrā, vai konstatēja vibrācijas darba vietā (35%). Slikti darba apstākļi attiecās īpaši uz vīriešiem, kam nav augstākās izglītības (wg www. share-project.org).
Priekšlaicīgas pensionēšanās politikas, kuru veicināja 20. gs. 70.-90. gados, uzdevums bija atrisināt bezdarba problēmu, it īpaši jaunākas paaudzes pārstāvju vidū. Šīs politikas ieviešanas rezultātā ir mainījies skatījums uz vecāka gadagājuma darbiniekiem, fiksējot viedokli, ka tie ir pilnīgi vai daļēji darba nespējīgi. Darba tirgū gados vecāki cilvēki tika diskriminēti un šīs diskriminācijas rezultātā pieredzējuši darbinieki priekšlaicīgi devušies pensijā. Līdz ar to uzņēmumi pazaudēja personālu, kam bija vērtīgas iemaņas un zināšanas (know-how). Vienlaicīgi darba tirgū notiekošais darbinieku novecošanas process izraisīja pastāvīgu atšķirības palielināšanos starp strādājošo un pensionāru skaitu.
2017. gada 8. martā pēc garām sarunām Eiropas darbinieku un darbadevēju organizācijas parakstīja nolīgumu par aktīvu novecošanu un starppaaudžu sadarbību darbavietā (turpmāk – Eiropas nolīgums).
Un tieši šis nolīgums bija NSZZ “Solidarność” Valsts komitejas pirmais solis uz projekta “Eiropas sociālo partneru autonomā pamatnolīguma par aktīvu novecošanu un starppaaudžu sadarbību īstenošanas pasākumu ierosināšana” izstrādāšanu. Šo projektu finansiāli atbalstīja Eiropas Komisija. Īstenojot projektu, NSZZ „Solidarność” Valsts komiteja aicināja sadarboties partnerus no Polijas: Galveno darba aizsardzības institūtu – Valsts pētniecības institūtu un darbadevēju organizāciju – Konfederāciju “Lewiatan”. Projektā iesaistījās ārzemju arodbiedrību organizācijas no Latvijas, Itālijas, Beļģijas, Ziemeļmaķedonijas un Rumānijas. Eiropas līmenī šo iniciatīvu atbalstīja Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) un Eiropas Vecāka gadagājuma darbinieku un pensionāru federācija (FERPA).
Projekta pamatuzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas ir nepieciešami, lai īstenotu Eiropas nolīgumu projekta sadarbības partneru valstīs. Eksperti izpētīja pašreizējo situāciju vecuma vadības jomā un izstrādāja ieteikumu un labās prakses piemēru sarakstu. Lielākā daļa no tiem attiecās uz veselības veicināšanu, apmācībām un zināšanu nodošanu, kā arī procesu un darba vietu pielāgošanu darbinieku vajadzībām. Uzņēmumos, kuros darbadevēji uzticēja darbiniekiem uzdevumus, kas ir tikuši pielāgoti to pašreizējām prasmēm un veselības stāvoklim, novēroja: darba efektivitātes uzlabojumu, personāla mainības samazināšanos, slimošanas un nelaimes gadījumu dēļ kavēto darba dienu indikatora samazinājumu. Šie pasākumi tika veikti konsekventi un sistemātiski, un kļuva par pastāvīgu uzņēmuma ierastās darbības elementu.
Projekta īstenošanas rezultātā sadarbības partneru valstīs esošās darbiniekus un darbadevējus pārstāvošās organizācijas izstrādāja kopējo rīcības plānu, kura izveidošanu ierosināja Eiropas nolīgums.
Polijā sociālie partneri, kuru pārstāvji ir Sociālā dialoga padomē, 2020. gada 8. jūnijā parakstīja kopīgi izstrādātu “Sociālā dialoga padomē darbiniekus un darbadevējus pārstāvošo pušu nolīgumu par aktīvu novecošanu”. Vienbalsīgi atzina nepieciešamību ieviest Polijā risinājumus, kas attiecas uz aktīvu novecošanu, un izteica gatavību veikt kopīgus pasākumus ar mērķi:
- uzlabot nodarbinātības apstākļus, piedāvājot, citu starpā, ieviest Darba kodeksā noteikumu par papildu darba pārtraukuma piešķiršanu darba laika ietvaros,
- atbalstīt gados vecāku darbinieku nodarbināšanu, izstrādājot sociālo partneru vidū tiesību aktu projektu,
- attīstīt darbinieku kompetences attiecībā uz daudzu jaunu preču, pakalpojumu, tehnisko risinājumu un juridisko izmaiņu ieviešanu tirgū. Tiek piedāvāts īstenot tā saucamo “darbaudzinātāju līgumu”, kura mērķis ir nodrošināt darbaudzinātāju, t.i., darbinieku, kam ir attiecīga darba pieredze, zināšanu un prasmju nodošanu personām, kas nesen kļuvušas par darbiniekiem vai kas mainījušas savu profesionālo kvalifikāciju.
- veicināt veselību darbavietā un ārpus tās, nodrošinot, piemēram, paplašinātu profilaksi, ergonomiskas darba vietas, pienākumu dažādošanu, kas var novērst darbinieku izdegšanas sindromu, kā arī uzlabot informētību par fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu.
- informēt par darbadevēju un darbinieku vidū notiekošo ilgtermiņa demogrāfisko izmaiņu sekām.
Visi sociālie partneri, kuru pārstāvji ir Sociālā dialoga padomē, pievērš uzmanību arī tam, cik liela nozīme ir darbinieku veicināšanai ilgāk palikt darba tirgū, uzsverot, ka Polijā līdz 2030. gadam nodarbināto skaits samazināsies par 1,5 miljona darbinieku (t.i. par vairāk nekā 6%), un vislielākais pieaugums attieksies uz personām darbspējīgā vecumā, it īpaši no 18 a 45 gadiem. Sociālo partneru parakstītajā Nolīgumā uzsvēra, ka būtiska nozīme ir darbadevēju atbalstīšanai un veicināšanai pielāgot darba kārtību uzņēmuma un darbinieku vajadzībām un attīstīt personāla vadības prasmes.
Tagad – pandēmijas laikā un saistībā ar attālinātā darba dominējošo lomu – bez šaubām mainās daudzu uzņēmumu vadības stils. Ir jāatzīst, ka attālinātais darbs uzlabo darbinieku tehniskās iemaņas un datorprasmes, bet rada arī lielus zaudējumus cilvēku savstarpējās attiecībās, nesniedzot darbiniekiem iespēju būt tiešā saskarsmē ar citiem. Arvien vairāk, it īpaši jaunās paaudzes, darbinieku cieš no izdegšanas sindroma un depresijas, kuru uzskata par galvenajām 21. gadsimta problēmām. Šādos gadījumos neapšaubāmi var palīdzēt skolotāja-skolēna attiecības, jeb gados vecāku pieredzējušo darbinieku, kas ir jutīgi un empātiski pret citiem, pareizi īstenota darbaudzināšana.
Tas ir iemesls, kāpēc pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk, tik svarīgi ir nodrošināt darba kolektīvam telpu un savstarpēju uzticību. Svarīgi ir atrast jaunus veidus, lai pastiprinātu darbinieku iesaistīšanu un izveidotu kopības apziņu. To var sasniegt, starp citu, sniedzot cilvēkiem iespēju kopīgi veidot uzņēmuma darba kultūru un piederības sajūtu tajā jaunajā jauktajā – virtuālajā un faktiskajā – reālitātē.
Pandēmijas laikā arvien vairāk ir redzama liela cilvēkkapitāla nozīme un vērtība. Savukārt tas saistās ar jaunu menedžeru pieeju, kam ir jārūpējas par savu darbinieku apmierinātību. Darbadevēja gādība par darbiniekiem ietekmē viņu lojalitāti un iesaistīšanu darbā. Tas nav aizvietojams pat ar vislabāko tehnoloģiju, tādēļ rūpēšanās par otru cilvēku kļūst arvien būtiskāka. Mūsdienu tendence – tā saucamā sociālā atbildība – sāk vienkārši būt atbildība par darbiniekiem.
GF
Darba tirgus pandēmijas laikā
Šī gada 24. maijā NSZZ “Solidarność” Nacionālā komisija organizēja starptautisku konferenci par vecuma pārvaldību uzņēmumos, ņemot vērā straujās izmaiņas darba tirgū, kas saistītas ar jaunām tehnoloģijām, demogrāfiju un, pats galvenais, pandēmiju. Šajā konferencē tika apkopotas ekspertu darbības, kas veiktas saskaņā ar projektu “Pasākumu, ar kuriem īsteno Eiropas sociālo partneru autonomo pamatnolīgumu par aktīvu novecošanās un paaudžu pieeju, iniciēšana”, kura iniciators un vadošais partneris ir NSZZ “Solidarność”.
Eksperti no Itālijas, Latvijas, Ziemeļmaķedonijas un Polijas, kuri piedalījās konferencē, norādīja, ka straujas tehnoloģiskās pārmaiņas, kas izteikti nostiprinājās pandēmijas laikā, prasa daudzu darbinieku pārkvalifikāciju, radot izaicinājumus visam darba tirgum.
Tomēr izmaiņas darba pasaulē, ko visvairāk izjūt darba ņēmēji neatkarīgi no vecuma grupas, ir tādas, kas izriet no sanitārajiem ierobežojumiem, kuri tika ieviesti saistībā ar pandēmiju.
Visu publikāciju lasiet šeit.
EIROPAS SOCIĀLO PARTNERUAUTONOMĀ PAMATNOLĪGUMA PAR AKTĪVU NOVECOŠANOS UN STARPPAAUDŽU SADARBĪBU ĪSTENOŠANAS PASĀKUMU IEROSINĀŠANA – ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS
Šī publikācija ietver ziņojuma, kas ir sastādīts ar mērķi apkopot ekspertu paveikto 2019.-2020. gadā projekta “Eiropas sociālo partneru autonomā pamatnolīguma par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību īstenošanas pasākumu ierosināšana” (VS/2019/0007) ietvaros, rezultātu kopsavilkumu.
Šajā apkopojumā īsumā tiek izklāstīti visi svarīgākie jautājumi, kas plašāk un precīzāk aprakstīti ziņojumā, kas pilnā apjomā ir pieejams poļu un angļu valodā.
Kopsavilkuma 1. nodaļa aptver vecuma vadības labās prakses piemērus, kas ir tikuši īstenoti uzņēmumos 6 Eiropas valstīs. Izmantojot vienotu anketas formu, to valstu eksperti, kam, aizpildot anketas, bija iespēja sazināties ar viņu izvēlēto uzņēmumu darba devējiem un darbiniekiem, aprakstīja šos labās prakses piemērus. 2. nodaļa ir veltīta apmācībai, tai skaitā, apmācības materiālu izstrādāšanai, kas ir iztulkoti visu projekta partneru valodās. Apmācību materiāli (arī pieejami visu projekta partneru valodās) papildina šo kopsavilkumu. 3. nodaļā īsumā ir aprakstīti 6 valstu sociālo partneru rīcības plāni, kuru mērķis ir īstenot Eiropas pamatnolīgumu par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību.
Nozīmīgu ieguldījumu projekta izstrādē un īstenošanā ir snieguši Marija Žitko un Karols Nosals. Viņi bija atbildīgi par visa projekta vadīšanu un sekojošo darbību koordinēšanu: atsevišķu partneru sagatavoto materiālu savākšanu un atzinumu par viņu sastādītajiem apkopojumiem sniegšanu, kā arī apmācības un koordinācijas grupas tikšanos organizēšanu. Apkopojumu veidošanas procesu ir veicinājuši arī Barbara Sudrikovska (projekta eksperts juridiskos jautājumos) un Ježijs Javorskis (NSZZ „Solidarność”).
Projektu izpilde nebūtu bijusi iespējama bez partnerorganizāciju ekspertiem, kuri ir savākuši materiālus, kas kalpoja par pamatu projekta ziņojuma sastādīšanai. Tie ir (alfabētiskā secībā pēc organizāciju mītnes-valsts):
- Stefaan Peirsman (Algemeen Christelijk Vakverbond – Confederation Syndcal Cretien, ACV-CSC, Beļģija);
- Liene Liekna un Irina Semjonova (LBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvija);
- Angel Panev un Maja Stefkovska-Paneva (Brīvo arodbiedrību konfederācija KSS, Ziemeļmaķedonija), Dona Dimov-Markovska (Maķedonijas Darbadevēju organizācija OEM, Ziemeļmaķedonija);
- Barbara Surdikovska (poļu val. Barbara Surdykowska, NSZZ “Solidarność”, Polija) un Roberts Lisickis (poļu val. Robert Lisicki) (Konferederācija “Lewiatan”, Polija);
- Ioan Narosi un Agnieszka Ghinararu (CSDR, Demokrātiskā arodbiedrību konfederācija, Rumānija);
- Ilaria Carlino un Francesco Lauria (Itālijas arodbiedrību konfederācija CISL, Itālija).
Jāuzsver, ka Eiropas līmenī projektu atbalstīja Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) un Eiropas Vecāka gadagājuma cilvēku un pensionāru federācija (European Federation of Retired and Elderly People FERPA).
Ziņojuma kopsavilkuma pilno versiju skatīt šeit.
