Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrā
LBAS speciālisti š.g. jūnijā devās uz Bilbao, Spānijā, lai iepazītu Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru.
Aģentūrai ir trīspusējas sadarbības darbība, kas balstās uz padomes lēmumiem. Padomi veido 3 pārstāvji no katras ES dalībvalsts – pa vienam darba ņēmēju, darba devēju un valdības pārstāvim, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas. Aģentūrā strādā 66 darbinieki.
Saskaņā ar pētījuma datiem ES-27 katru gadu iet bojā 167 000 cilvēki, no kuriem tikai 5% ir saistīti ar nelaimes gadījumiem, pārējie 95% saistīti ar veselības riskiem darba vietās. Eurostat 2007.gada pētījuma dati liecina, ka 8,6% ir bijušas problēmas ar veselību darba vietā, kas sastāda 20 miljonus strādājošo. Savukārt ES-27 3,2% jeb 7 miljoniem strādājošo ir bijuši nelaimes gadījumi darba vietās, no kuriem visvairāk jeb 10% no visiem gadījumiem ir gūti tieši transporta nozarē. Galvenās saslimšanas ir saistītas ar muskuļskeletu problēmām un stresa izraisītajām slimībām, piemēram, depresija. Latvijā šis procents (bijušas problēmas ar veselību darba vietā) ir 4,1%, taču ar citām ES valstīm nevar salīdzināt, jo šis skaitlis ir atkarīgs no katras dalībvalsts izpratnes. Latvijā mazāk cilvēku sūdzas vai arī nesaista slimības cēloņus ar darba vietu. Taču Latvijā visvairāk cilvēku sūdzas par nopietnām veselības problēmām. Jāuzsver, ka Latvijā ir mazāki sodi par pārkāpumiem darba drošības jomā, tāpēc darba devējs uzņemas risku, tāpat ļoti ciešas ir tieši korporatīvas saites starp Valsts Darba inspekciju un uzņēmumiem.
Lai palielinātu un sekmētu darba drošību darba vietā ir vairāki risinājumi. Tā, piemēram, Vācijā darba devējiem ir jāizstrādā speciāls plāns kā tiks novērsti slimības cēloņi un sekas. Kā interesants piemērs tika demonstrēts Vācijā miesnieku nozarē – ieguldot darba vides drošības uzlabošanā 8,32 miljonus eiro, samazinājās izmaksu līmenis par nelaimes gadījumiem par 40,02 miljoniem eiro, tādā veidā uz katru investēto 1 eiro tika ietaupīts 4,81 eiro.
2009.gadā aģentūra veica viedokļu aptauju ES-27 par darba vidi uzņēmumos. Uz jautājumu – cik lielā mērā darbs izraisa slimības, Latvijā 33% domā, ka darbs lielā mērā ietekmē viņu veselību. Par jautājumu – vai pēdējo 5 gadu laikā veselība un darba drošība ir uzlabojusies vai pasliktinājusies, Latvijā 29% domā, ka ir uzlabojusies. Vidēji ES-27 šis rādītājs ir 48%. Uz jautājumu – vai krīze varētu negatīvi ietekmēt viņu (strādājošo) veselības un darba drošības situāciju, Latvijā 22% strādājošo domā, ka krīze lielā mērā var ietekmēt viņu situāciju, savukārt 44% domā, ka zināmā mērā varētu ietekmēt, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji ES-27 (ES attiecīgi 21% un 40%). Jāatzīmē, ka pie daudziem aptaujas jautājumiem ir saņemtas negatīvas atbildes – kā, piemēram, palielinās pašnodarbinātība, darba tirgus ir vairāk fragmentēts, vairāk sastopami gadījuma līgumi. Saistībā ar uzņēmumu restrukturizāciju cilvēki vairāk nervozē par savu nākotni, kā rezultātā palielinās stresa līmenis un palielinās psihiosociālas slimības. Aptaujas dati un prognozes liecina, ka turpmākajos gados samazināsies migrantu nodarbinātība. Pēdējos gados novērojams, ka palielinās arī sirds un asinsvadu slimības, palielinās arī to darbinieku skaits, kuri slimo ilgstoši.
Aģentūras viens no uzdevumiem ir izstrādāt un ieviest Eiropas Kopienas stratēģiju darba vides uzlabošanai 2007. – 2012.gadam, kurai ir divi mērķi:
- 1. Veicināt ilgtspējīgu un noturīgu nelaimes gadījumu un saslimšanu darba vietās samazināšanos;
- 2. Par 25% samazināt nelaimes gadījumu skaitu darba vietā.
Pastāv vairāki instrumenti kā to sasniegt:
- 1. Ieviest modernu un efektīvu likumdošanu;
- 2. Veicināt dalībvalstis izstrādāt nacionālās stratēģijas;
- 3. Veicināt uzvedības un attieksmes izmaiņas darba vietās, lai neradītu riskus paši sev, kā arī apkārtējiem;
- 4. Identificēt jaunus, potenciālus riskus darba vietā;
- 5. Veicināt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un trešajām valstīm (ASV, Kanāda utt.) un valstīm, kuru ekonomika kļūst stiprāka (Ķīna, Indija).
Aģentūra norāda, ka arī darba devēji ir ieinteresēti uzlabot darba vides apstākļus, jo tādā veidā ceļas strādājošo darba produktivitāte.
Aģentūra tika izveidota 1996.gadā, un tās mērķis ir uzlabot darba vidi ES dalībvalstīs, sagatavojot zinātniski, tehnisku un ekonomisku informāciju. Aģentūrai ir trīs galvenās darbības jomas:
- 1. Sadarbības tīklu veidošana;
- 2. Sagatavot informāciju riska observatorijai un apkopot informāciju par labās prakses piemēriem;
- 3. Izplatīt informāciju un dalīties ar zināšanām.
Viens no aģentūras uzdevumiem ir organizēt kampaņas, lai veicinātu veselības un darba drošības uzlabošanos darba vietās. Šobrīd aģentūra organizē kampaņu par apkopi. Viena kampaņa tiek organizēta uz diviem gadiem. Apkopes kampaņa attiecas gan uz tiem, kas strādā ar iekārtām, gan uz tiem, kas veic šo apkopi. Viens no lielākajiem nelaimes gadījumiem darbā, kas saistīts ar iekārtu apkopi ir Černobiļas avārija 1988.gadā. Saskaņā ar Eurostat datiem10 – 15% no visiem nāves gadījumiem darba vietā un 15 – 20% no visiem nelaimes gadījumiem ir saistīti tieši ar apkopi, pie tam apkope ir sastopama visās nozarēs un darba vietās. It sevišķi apkopes tēma ir aktuāla apakšuzņēmēju darba vietās.
Nākamā kampaņa tiks organizēta 2012. – 2013.gadam par labāku veselību un darba drošību darbā, izmantojot profilakses pasākumus. Par kampaņām lemj aģentūras padome. Tā 2012. – 2013.gada veselības tēmu noteica darba ņēmēji, darba drošības iekļaušanu kampaņā – darba devēji, profilakses pasākumus – valdība. 2008. – 2009.gada kampaņa bija par riska novērtēšanu, kuras ietvaros tika izstrādāts darba vides risku novērtēšanas instruments, kurš speciāli ir domāts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo bieži vien tieši šajos uzņēmumos ir vislielākie darba vides riski. Kā piemēri darba vides risku novēršanā tika izstrādāti noteiktās profesijās – kravu pārvadātāju un autobusu vadītāju profesijā, vienlaicīgi analizējot nelaimes gadījumus transporta nozarē.
Aģentūra apkopo arī labās prakses piemērus, kuri samazina riskus darba veselībai un drošībai. Tiem jābūt efektīviem, tādiem, kas neveicina citu risku iestāšanos, kā arī tie nevar būt pretrunā ar likumdošanu noteiktajā valstī. Kā laba tradīcija ir izveidota Labās prakses balvas sacensības, kur Eiropas žūrija vērtē labākos uzņēmumus darba drošības jomā. Tā šo balvu ir saņēmis arī viens Latvijas uzņēmums – AS „Grindeks” par jauno darbinieku veselības uzlabošanu. Novērtējumi tiek publicēti arī mājas lapā http://osha.europa.eu.
Aģentūrai ir izveidoti informācijas punkti visās Brīvās tirdzniecības valstīs – ES-27 dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā, Šveicē, Islandē un Lihtenšteinā. Aģentūrai ir izveidojusies laba sadarbība ar kandidātvalstīm. Informācijas punktiem ir divi galvenie uzdevumi:
- 1. Palīdzēt apkopot informāciju par labās prakses piemēriem un cita veida informāciju;
- 2. Palīdzēt izplatīt aģentūras informāciju.
Latvijas informācijas punkts ir Valsts Darba inspekcijā.
Aģentūra ir izvērsusi plašu sadarbību ar Eiropas līmeņa organizācijām, ģenerāldirektorātiem un citām aģentūrām un fondiem, kā arī ar Eiropas nozaru sociālā dialoga institūcijām – celtniecības, zivsaimniecības, lauksaimniecības, izglītības utt. nozares organizācijām. Tāpat aģentūra sadarbojas ar profesionālajām organizācijām – ergonomistu biedrību, Veselības veicināšanas darbā Eiropas tīklu utt.
Aģentūra cenšas ņemt vērā arī dalībvalstu pieredzi, kā arī uzkrāt un izplatīt jaunu informāciju, kā, piemēram, ziņojums par nanodaļiņu ietekmi uz cilvēka veselību, par cilvēka un mašīnu mijiedarbību, ziņojums par bioloģiskajiem riskiem un pandēmiskajām gripām.
Viena no aģentūras sastāvdaļām ir riska observatorija, kuras uzdevums ir tieši identificēt jaunus riskus. Nākotnē aģentūra plāno attīstīt ekspertu ziņojumus un prognozes par fiziskajiem, bioloģiskajiem, psihosociālajiem un ķīmiskajiem riskiem. Riska observatorija ir veikusi apjomīgu pētījumu par darba vides riskiem (36 000 intervijas, 31 valsts). Uz jautājumu – vai jūsu uzņēmumā ir kāds dokuments, kurš nosaka darba vides standartus, ES-27 75% atbildēja apstiprinoši, Latvijā šis rādītājs pat ir augstāks nekā vidēji ES – 89%. Pētījuma dati pierāda, ka vidējos un lielos uzņēmumos darba vides riski ir sastopami retāk, tāpat darba vides risku novērtējumu vidējos un lielos uzņēmumos veic pašu darbinieki, algojot tam speciāli apmācītus darbiniekus, savukārt mazos uzņēmumos šis pakalpojums tiek iepirkts no ārpuses. Tā, piemēram, 40% gadījumos mazos uzņēmumos (10 – 19 darbinieki) darba vides riska novērtējumu veic ārējs pakalpojuma sniedzējs, turpretī lielos uzņēmumos (virs 500 darbiniekiem) tikai 10%. Vidēji no visiem uzņēmumiem ES-27 vidēji 35% darba vides risku novērtējumu veic ārējs pakalpojuma sniedzējs. Šis rādītājs atšķiras arī pa valstīm. Salīdzinājumā Latvijā šis skaitlis ir 35%, Lielbritānijā 10%, Dānijā 8%. Dānijā lielākoties visos gadījumos (85%) darba vides risku novērtējumu veic pašu darbinieki. Interesanti, ka 62% gadījumos darba vides riska novērtējums tiek veikts, tāpēc, ka tas ir noteikts likumdošanā un 35% gadījumos tas ir bijis strādājošo pieprasījums.
Aģentūrai ir atsevišķs tematu centrs, kuram ir 4 galvenās darbības jomas:
- 1. Sagatavot informāciju aģentūras kampaņām;
- 2. Sagatavot informāciju sadarbības partneriem, t.sk. informatīvos materiālus par tēmām, kuras ir prioritāras;
- 3. Dalīties ar zināšanām un iesaistīt dalībniekus diskusijās;
- 4. Aktualizēt un pārskatīt aktuālo informāciju.
Aģentūra izdot arī tematiskās datu lapas 23 valodās, t.sk. arī latviešu.
Noslēgumā aģentūras projektu vadītāja Zinta Podniece atzīmēja, ka jābūt pareizajiem cilvēkiem pareizajā vietā, ja mēs gribam lai uzņēmumā būtu attīstīta darba drošības un veselības kultūra.
Pieredzes apmaiņas brauciens notika ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.