LBAS logo

Aktualitātes

Konference “Stress un izdegšana darba vietā – kur ir līdzsvars?”, 2021.gada 4.oktobris

Stress un izdegšana darba vietā ir viens no psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, kas arvien biežāk ir sastopams darba vietās. Turklāt COVID-19 pandēmija un tās radītie apstākļi būtiski ietekmē darbinieka labsajūtu un palielina spriedzi darba vietā. Kā šādā situācijā nodrošināt tik vitāli nepieciešamo līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, atbildes centās rast Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ar ekspertiem Darba & dzīves nedēļas ietvaros rīkotajā konferencē „Stress un izdegšana darba vietā. Kur ir līdzsvars?” 2021.gada 4.oktobrī. 

Konferencē tika analizēta stresa un izdegšanas ietekme uz darba un privātās dzīves kvalitāti gan no praktiskās puses, pamatojoties uz pētījuma ietvaros zinātniskā ceļā iegūtiem datiem, gan no tiesiskā regulējuma puses. Konferences noslēdzošajā daļā uzņēmumi dalījās ar savu labo praksi kā mazināt stresu un izdegšanu savā uzņēmumā. Iespējams labākās idejas Jūs varat pārņemt arī savā uzņēmumā vai iestādē? 

Prezentācijas ir pieejamas šeit:

Arodbiedrību loma stresa mazināšanai darba vietā (M.Pužuls);
Balansējot starp darbu, mācībām un privāto dzīvi (A.Pokšāns, H.Kubila);
Veselībai droši darba apstākļi, darba devēja atbildība (K.Rācenājs);
Izdegšanas sindroms (S.Purviņa);
Darba un privātās dzīves apvienošana. Kur palika līdzsvars? (K.Dupate);
Citadeles pieredze darbinieku labbūtības veicināšanai (K.Mennika);
Darba prieks. Prieks darbā (J.Kalniņš);
Praktiski instrumenti stresa un pārslodzes novēršanai – ko šodien dara darba devēji? (E.Kalniņa);
Psihoemocionālo riska faktoru ietekme darba vidē un to radītās sekas (S.Zariņa);
Stress un izdegšana COVID 19 seku novēršanas frontes līnijā (I.Sīka);
Stress un veselības veicināšana darba vietās. (I.Vanadziņš)


Pētījums “Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi”

Latvijas Brīvo arobdiedrību savienība projekta “Balance for all – B4A” (“Līdzsvars visiem – B4A”) ir izdevusi pētījumu “Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi”. Pētījuma autore ir Oksana Žabko, taču pētījuma satura izstrādē piedalījās arī LBAS dalīborganizācijas un Dzimumu līdztiesības padome, daloties ar darba koplīgumu labās prakses piemēriem uzņēmumos. Pētījumā ir sniegtas arī rekomendācijas par Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem ieviešanu Latvijā, kā arī aplūkoti citu valstu darba koplīgumu labās prakses piemēri. 

Pētījuma izdošanu atbalsta Labklājības ministrija un tiek finansēts ar Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020.gadam atbalstu.

Pētījumu skatiet šeit.


KAS IETEKMĒ DEMOGRĀFIJU LATVIJĀ?

Demogrāfijas izmaiņas un izaicinājumi ir par cilvēkiem un viņu dzīvi, kā arī sabiedrību kopumā. Demogrāfijas izmaiņas visbiežāk tiek vērtētas kā cilvēku īpatsvara izmaiņas noteiktā vecuma grupā, t.s. demogrāfiskā slodze – iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam un virs (bērni un seniori) attiecībā pret iedzīvotājiem darbspējas vecumā (darbspējas vecums ir no 15 gadiem līdz oficiālajam pensionēšanās vecumam). 2018.gadā demogrāfiskā slodze bija 621 iedzīvotāju (bērni un seniori) uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Salīdzinājumam – 2009.gadā demogrāfiskā slodze bija 533, būtiski samazinoties iedzīvotāju skaitam līdz darbspējas vecumam. Savukārt darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju demogrāfiskās slodzes rādītāju mēra, aprēķinot iedzīvotāju pensijas vecumā skaitu uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem. 2018.gadā šis rādītājs bija 365 uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Tiek prognozēts, ka šis rādītājs turpinās strauji palielināties – darbspējīgo īpatsvars samazinās par 0,5% gadā (2015.gada pētījuma dati).

Visu rakstu lasiet šeit

Konference “Instrumenti darba un privātās dzīves līdzsvarošanai”, 2020.gada 5.oktobris

Latvijā aizvien aktuālāks kļūst līdzsvars starp darbinieku darba un privāto dzīvi. Īpašu nozīmi šis jautājums ieguva COVID-19 seku izplatības laikā. Nepārtraukta attālināta darba un pieejamības darba devējam sekas, tehnoloģiju ilgstošas lietošanas radītais stress, izdegšanas sindroms, nepieciešamība vienlaikus rūpēties par bērniem un sasirgušajiem ģimenes locekļiem un veikt darba pienākumus, bērnu pieskatīšanas iespēju nepieejamība – visi faktori būtiski ietekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru un dzīves kvalitāti.

Lai diskutētu par instrumentiem, kuri var palīdzēt darbiniekiem līdzsvarot darbu un privāto dzīvi, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju Darba un dzīves nedēļas ietvaros 2020.gada 5.oktobrī rīkoja konferenci „Instrumenti darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.”

Konferences pirmā sesija bija veltīta darba un privātās dzīves izaicinājumiem šodienas darba pasaulē Latvijā, savukārt otrajā sesijā diskusijas dalībnieki apsprieda esošo un topošo tiesisko ietvaru. Fontes pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča sniedza ieskatu par šodienas realitāti Latvijā, elastīgām darba iespējām un galvenajiem izaicinājumiem darba organizēšanai attālināti. Latvijas Darba devēju konfederācijas Finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis prezentēja Eurostat darbaspēka apsekojuma datus par aprūpes atbildību un noslodzi, kā arī darba devēju aptaujas datus par aprūpes pakalpojumiem un elastīga darba laika organizāciju uzņēmumos. Par izaicinājumiem darba tirgū pieredzē stāstīja Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas priekšsēdētāja Eva Selga. 

Par direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem piemērošanu un izaicinājumiem saistībā ar direktīvas prasību pārņemšanu informēja Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile. Savukārt sociālie partneri gan no darba devēju, gan no darba ņēmēju puses sniedza komentārus par direktīvas pārņemšanu. 

Konferences otrajā daļā tika aplūkoti darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi, ar saviem piemēriem daloties tādiem Latvijas uzņēmumiem kā SIA Wunder Latvia, VAS Valsts nekustamie īpašumi, Ergo Insurance SE Latvijas filiāle, SIA Schwenk Latvija, A/S Cēsu alus un SIA “Atea Global Services”. Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja Gita Oškāja dalījās pieredzē par darba koplīguma ieguvumiem. Lai noskaidrotu kādi labās prakses piemēri uzņēmumos, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir uzsākusi darbu pie pētījuma “Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi” izstrādes, pētījuma autore Oksana Žabko prezentēja Latvijas pieredzi un ārvalstu arodbiedrību piemērus par darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu darba koplīgumos.

Pasākums tika īstenots ar Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020.gadam atbalstu.

Visas prezentācijas no pasākuma:

Pasākuma ierakstu Jūs varat noskatīties šeit:

Fotogrāfijas no pasākuma Jūs varat apskatīties šeit.