LBAS “Labākā arodorganizācija 2025” un “Aktīvākais biedrs 2025”
2025. gada 19. decembrī svinīgā un sirsnīgā gaisotnē notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības apbalvošanas pasākums “Labākā arodorganizācija 2025”. Atklāšanas uzrunā LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka arodbiedrības ir spēks, kas spēj panākt darbiniekiem labvēlīgus lēmumus, kā arī atskatījās uz 35 gados paveikto.
Pasākuma dalībniekus klātienē ar uzrunu sveica Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis.
Pasākumu vadīja Leļļu teātra arodorganizācijas priekšsēdētāja, aktrise Santa Didžus, dziedāja un spēlēja Anta Eņģele un ukuleļu ansamblis “Lasolla”.
Balvas pasniedza LABS vadība – priekšsēdētājs Egils Baldzēns un viņa vietnieces – Anda Grīnfelde un Gita Oškāja.
No tāles dzirdu: aizšalc lieli vēji,
Dun dobji kritieni, kaut kas vēl lūst,
Kaut kur vēl vārstās logs un aizkrīt spēji,
Bet trokšņi klūpot bezdibenī grūst.
Ap mani klusums izklāj klaju telpu;
Kā viegla migla saulē mākons kūst,
Un augšā zilā debess aiztur elpu.
Sirds pēkšni līdzi klust, tik bail tai top, –
Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop.
(Rainis)
NOMINĀCIJA “LBAS LABĀKĀ ARODORGANIZĀCIJA”
Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Rēzeknes arodorganizācija, priekšsēdētājs Edgars Skutāns.
Jauno biedru uzņemšanas process šajā organizācijā ietver iepazīšanos ar mērķiem, vērtībām, piedāvātajiem pakalpojumiem un, protams, kolektīvu. Pārrunās ar arodbiedrības valdi un arodkomiteju tiek veidota darba devēja izpratne par arodbiedrību un sociālās partnerības būtību; sociālā dialoga īstenošanas principiem un metodēm, lai mazinātu uzņēmumu vadītāju negatīvo attieksmi pret arodbiedrībām. Koplīgumā ir izcīnīta priekšroka arodbiedrības biedriem izmantot atvaļinājumu vasarā. Ar kvadriciklu braucienu Rēzeknes mežos katru rudeni arodorganizācija piesaista jaunu biedrus – jauniešus.
Latvijas arodbiedrība “Enerģija” balvai izvirzīja un balvu saņēma patstāvīgā vienība “Latvenergo” arodorganizācija “Centrs”, priekšsēdētāja Līga Šteinberga.
Arodorganizācija aktīvi piesaista jaunus biedrus, viena no metodēm – priekšsēdētājas dalība darba devēja organizētajos jauno darbinieku semināros. Arodorganizācija aktīvi rīkojas, saņemot darba devēju vēstules par reorganizāciju un darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Ir izcīnītas papildu garantijas koplīgumā no darba devēja puses darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri vismaz 12 pilnus mēnešus – kompensācija par līdzdalību sociālā dialoga nodrošināšanā. Vismaz vienu reizi mēnesī tiek organizēti saliedēšanās pasākumi biedriem. Ļoti lielu atzinību iemantoja biedru klātienes seminārs par arodbiedrības biedra darba tiesībām un izaicinājumiem, bosingu, izdegšanu, personīgo robežu noteikšanu, vajadzības gadījumā cieņpilna “Nē” pateikšanu kolēģiem un darba devējam un vardarbību komunikācijā.
Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma SIA “LDz Cargo” arodorganizācija, arodkomitejas priekšsēdētājs Jevgeņijs Pučinskis.
Kopumā visi koplīgumā noteiktie punkti uzlabo likumdošanā noteiktos nosacījumus. Koplīgumā tikai arodbiedrības biedriem izcīnītas papildu dienas pie atvaļinājuma un skolas piederumu iegāde pirmklasniekiem. Organizācijas svarīgākais pamatuzdevums ir nodrošināt pašreizējo biedru saglabāšanu.
Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma “Apvienotā “Laimas” un “Staburadzes” arodorganizācija, priekšsēdētāja Sarmīte Ceriņa.
Tieši šobrīd notiek pārrunas par jauna koplīguma noslēgšanu. Organizācija aktīvi turpina darbu pie jaunu biedru piesaistes. Orkla koncernā ir daudz atsevišķu meitas uzņēmumu, tādēļ priekšsēdētājai tas ir liels izaicinājums – apzināt jaunos darbiniekus. Šogad ir nodibināta jauna arodorganizācija vienā no koncerna uzņēmumiem. Nozares arodbiedrība ar īpašu lepnumu atzīmē Sarmītes atsaucību un lielo cilvēkmīlestību un viņas personisko ieguldījumu, trīsdesmit gadu garumā vadot “Apvienoto “Laimas” un “Staburadzes” arodorganizāciju.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Daugavpils Bērnu un jauniešu centra “Jaunība ” pirmorganizācijas priekšsēdētāja Dace Ozerska; Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” pirmorganizācija, priekšsēdētāja Diāna Makse, Talsu novada Laucienes pamatskolas pirmorganizācija, priekšsēdētāja Dace Raģe.
Daugavpils Bērnu un jauniešu centra “Jaunība ” pirmorganizācijā:
Kolektīva kopsapulcēs regulāri tiek popularizēts arodbiedrības darbs, sniegta informācija par nozares arodbiedrības panākto un aktuālo. Kolektīvā ir ievēlēta Uzticības persona, noslēgts KOPLĪGUMS. Pirmorganizācijas priekšsēdētāja ir iekļauta naudas balvu piešķiršanas komisijā, un ar viņu saskaņo pedagogu tarifikāciju.
Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” pirmorganizācija
ar jaunajiem darbiniekiem veic pārrunas par arodbiedrību, biedri tiek iepazīstināti ar jaunumiem, materiālo pabalstu iespējām. Uz ikgadējām arodbiedrības sanāksmēm tiek aicināti arī topošie jaunie biedri. Tika aktīvi strādāts pie parakstu vākšanas LBAS iniciatīvai portālā manabalss.lv “Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšana uz arodbiedrības biedriem”.
Talsu novada Laucienes pamatskolas pirmorganizācija koplīgumā panākusi, ka skolēnu ziemas brīvlaikā 4 darba dienas var tikt izmantotas brīvi plānotā darba režīmā personības un profesionālajai pilnveidei vai veselības stāvokļa uzlabošanai. Pirmorganizācija ikdienā seko līdzi iestādes darbam, lai netiktu pieļauti pārkāpumi, lai darba vide būtu atbilstoša veicamajam darba veidam un lai darbinieki skolā justos labi.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrībabalvai izvirzīja un balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas un baleta Neatkarīgā Baleta arodbiedrība, priekšsēdētāja Jana Milbreta.
Tiek regulāri organizētās arodbiedrības sapulces, uzrunātu jaunie baletdejotāji, un, ņemot vērā šī gada aktivitātes jautājumā par izdienas pensijām, arodbiedrības biedri ir tik ļoti vienoti, ka tas ļāva piesaistīt par biedriem arī jaunos baletdejotājus – viesmāksliniekus, kuri teātrī ir tikai uz noteiktu laiku. Ja tiek konstatēts kāds iespējamais pārkāpums biedri nekavējoties to ziņo arodbiedrības valdei vai nozares priekšsēdētājam. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus par izdienas pensijām, kad Nacionālās operas un baleta vadība un arodbiedrības bija vienotas, iespējamās problēmas tiek atrisinātas ļoti ātri.
Tev pamatšķira –
Kas izaugs, jutīs, pratīs, izvedīs,
Līdz ļauns un sāpes ļaužu dvēslē dzīs;
Tev pamatšķira –
Kas celsies pāri sev, iekš vienības
Tās šķiras veiks, kas ļaudis šķīrušas;
Tev pamatšķira –
Kur lielāks gods kā tas, tev kareivs būt?
Tu izej cilvēci un sauli gūt.
(Rainis)
Latvijas Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma AS “Cēsu alus” arodorganizācija, priekšsēdētāja Laila Ābola.
Uzņēmuma vadības atbalsts un organizācijā realizētā personāla un darba drošības politika ir tie veicinošie faktori, kas ļauj akciju sabiedrības “Cēsu alus” arodbiedrībai efektīvi darboties. Nozīmīgi, ka pēdējo 10 gadu laikā no Koplīguma nav izņemts neviens no iepriekšējos gados pieņemtajiem uzlabojumiem, bet tas ir papildināts ar jauniem bonusiem. Tikai uz arodbiedrības biedru attiecas koplīguma punkts par papildu brīvdienām – darbiniekam – arodbiedrības biedram, kurš piedalās arodbiedrības pasākumos, piešķir ne vairāk kā 2 brīvas darba dienas gadā, saglabājot darba algu. Arodorganizācija regulāri atbalsta LBAS aktivitātes – Jauniešu padomes aktivitātes; Muzeju nakts pasākumus; apmācības un seminārus. Arodorganizācija darbojas kopā ar Darbinieku Uzticības padomi, lai realizētu “0 nelaimes gadījumu politiku”.
Latvijas Meža nozares arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma arodorganizācija “Sodra Latvija”, priekšsēdētājs Jānis Burkāns.
Nozares arodbiedrība savā pieteikumā balvai uzsvēra, ka ir ievēlēts jauns arodorganizācijas priekšsēdētājs, līdz ar to tiek nodrošināta organizācijas darbības nepārtrauktība un biedru interešu pārstāvība. Ir saglabāta arodorganizācija un turpinātas rūpes par esošajiem biedriem, nodrošinot informāciju un atbalstu. Ir noteikts mērķis piesaistīt jaunus biedrus, kas ir būtiski arodorganizācijas ilgtspējai un ietekmei.
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS balvai izvirzīja un balvu saņēma SIA “CCC Riga Digital Services”, priekšsēdētāja Marija Bumberga.
Šī ir jaundibināta arodorganizācija. Uzņēmumā pamatā strādā jauni cilvēki līdz 40 gadu vecumam. Strauji arodbiedrības biedru skaits pieauga šī gada janvārī. Notika daudzas tikšanās un diskusijas ar vadību par darba vides sakārtošanu, kā arī intensīva sarakste ar Valsts darba inspekciju. Uzņēmumā bija 2 streika pieteikumi, tiesvedība par streika leģimitāti. Tika gatavots 3. streika pieteikums, bet uzņēmuma vadība tomēr ieklausījās darbinieku un arodbiedrības prasībās – tika pārskatīts un paaugstināts atalgojums un uzlabota darbinieku darba vide.
Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma SIA “RIMI Latvia” arodorganizācija, priekšsēdētājs Mārtiņš Mertens; SIA “MAXIMA Latvija” arodorganizācija, priekšsēdētāja Anna Umbrovska.
SIA “RIMI Latvia” arodorganizācijā apvienojušies 15 % uzņēmuma darbinieku. Var teikt nupat – 10.decembrī SIA “RIMI Latvia” arodorganizācijas priekšsēdētājs parakstīja jauno darba koplīgumu, kas būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra uz 3 gadiem. Akcija par jaunu biedru piesaisti šogad rezultējusies pozitīvi – iesaistīti 40 jauni biedri. Arodorganizācijas priekšsēdētājs darbojas nozares arodbiedrības valdē un ir ilggadīgs LBAS Jauniešu padomes aktīvists.
SIA “MAXIMA Latvija” arodorganizācijā šogad uzņemti 32 jauni biedri. No viena reģiona veikala pievienojās gandrīz visi tā darbinieki. Darba koplīgums noslēgts šī gada janvārī. Nosargāts darbiniekiem pieņemamais viena mēneša summētā darba laika pārskata periods. Koplīgumā iekļauts interesants punkts – izglītību veicinošas stipendijas par labām sekmēm darbinieku nepilngadīgajiem bērniem. Jāatzīmē, ka visu MAXIMAS veikalu slēgšanu šogad un nākamgad 1.janvārī un brīvdienu visiem darbiniekiem uzskatām par arodorganizācijas ilggadīgo, atkārtoto prasību izpildi, ko gan nomainījušies uzņēmuma un Personāla vadītāji publiski neatzīs un nepieminēs. Arodorganizācijas aktivitātes un aktualitātes regulāri tiek publicētas arodorganizācijas Facebook kontā. Atzīmējami, ka arodorganizācijas priekšsēdētājas raksti ir “krāsainā” valodā, dažkārt pat ar “pipariņu”.
Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Rūja” arodorganizācija, priekšsēdētāja Anita Mellupe.
Koplīgums noslēgts pirms 2 gadiem. Arodorganizācija ikdienā uzrauga darba tiesisko attiecību ievērošanu, regulāri organizē ekskursijas. Arodorganizācijas priekšsēdētāja piedalījās nozares arodbiedrības rīkotajā fotokonkursā “Dzīve turpinās”, kas notika pandēmijas laikā. 1.vietu ieguva viņas foto, kura varoņi – aprūpes centra iemītnieki – nodibināja ģimeni. Anita Mellupe rūpējas ne tikai par biedriem, bet arī katrs centra iemītnieks viņai ir tuvs un aprūpējams.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma RPNC “Psihiatrijas centrs” arodorganizācija, priekšsēdētāja Indira Ozola; Jelgavas pilsētas slimnīcas arodorganizācija, priekšsēdētāja Elīna Tipuka.
“Psihiatrijas centrs” arodorganizācijā biedru skaits pieaug, un pagājušajā gadā tika noslēgts jauns darba koplīgums. Biedriem ir iespēja saņemt pabalstus mācībām, veselības uzlabošanai. Arodorganizācija regulāri rakstveidā vēršas pie vadības ar neērtiem jautājumiem, un tai izdodas panākt, ka biedru darba vietas apstākļu uzlabošanai tiek pievērsta operatīva uzmanība. Šogad ārstniecības iestādes atbalsta fondam pietrūka līdzekļu, lai nodrukātu grāmatu par iestādes 200 gadu ilgo vēsturi “Sašķelto dvēseļu patvērums”. Arodkomiteja finansiāli atbalstīja izdošanu, un katrs arodorganizācijas biedrs saņēma šo saturiski vērtīgo, 540 lappušu biezo grāmatu.
Jelgavas pilsētas slimnīcas arodorganizācijā kopš augusta notiek intensīvs un sarežģīts darbs pie koplīguma noslēgšanas un arodorganizācija šajās pārrunās konsekventi un stingri aizstāv darbinieku intereses.
Priekš citiem darbodamies, attīsti
Pats savus spēkus negurstošā karā —
Un mūžīgs darba lauks būs tavā varā
Un mūžam jaunots spēks un ieroči.
Bet sargies būt kā nabadzīgie garā,
Kas, sevi projām sviežot, laimīgi —
Uz tevi spļaus un samīs tevi barā.
Pats cīnies, palīdz, domā, spried un sver,
Pats esi kungs, pats laimei durvis ver.
(Rainis)
NOMINĀCIJA AKTĪVĀKAIS ARODBIEDRĪBAS BIEDRS
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Jeļena Čerkasova, arodorganizācija “Saurieši”.
Jeļena ir Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības biedre 28 gadus, arodorganizācijas “Saurieši” vadītāja 18 gadus līdz pat šim gadam. Jeļena 2023.g. augustā uzsāka jauna koplīguma slēgšanas procesu, kas ilga līdz 2025. g. martam – 20 mēnešus. Noslēgtais koplīgums paredz iespēju arodbiedrības arodkomitejas biedriem būt attaisnotā un apmaksātā prombūtnē līdz piecām dienām gadā, lai apmeklētu arodbiedrības organizētas apmācības. Jeļena ir kompānijas “sirds”. Viņa atceras dažādas personīgas nianses, kā svētkus, izlaidumus, skumjus un priecīgus notikumus personu dzīvē. Pateicoties šādam personīgam piegājienam viņas arodorganizācijas biedri jutās patiesi “apčubināti”.
Latvijas arodbiedrība “Enerģija” balvai izvirzīja un balvu saņēma Lilita Vagele.
Balvu viņa saņēma kā arodbiedrības patstāvīgās vienības “Latvenergo” Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētāja. Viņas arodbiedrības biedra stāžs ir 30 gadi. Viņa ir arī Latvijas arodbiedrība “Enerģija” priekšsēdētāja.
Atzīstami, ka jaunā darba koplīguma noslēgšana Latvenergo koncernā pagājušajā gadā kopumā ir sekmējusi jaunu biedru piesaisti. Lilita bija koplīguma darba grupas vadītāja. Koplīgumā ir ietverti vairāki būtiski uzlabojumi, tai skaitā kompensācija arodbiedrības biedriem par līdzdalību sociālā dialoga nodrošināšanā. Sagatavota jauna koplīguma versija AS “RER”, notiek darbs pie nosacījumu saskaņošanas ar uzņēmuma vadību, plānots, ka jaunais koplīgums attieksies tikai uz arodbiedrības biedriem. Lilita Vagele regulāri vērš sabiedrības un valdības pārstāvju uzmanību uz enerģētikas nozares darbinieku lielo darba slodzi, tai skaitā lielo virsstundu apjomu bojājumu novēršanā, un aicina arī darbiniekus ievērot darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Ingus Kovers, AS “Pasažieru vilciens” Rīgas pasažieru apkalpošanas daļas arodorganizācijas arodkomitejas priekšsēdētājs.
Ļoti aktīvi strādā ar sava uzņēmuma darbiniekiem, par ko liecina biedru skaita pieaugums organizācijā. Aktīvi iesaistās un izrāda iniciatīvu koplīguma uzlabošanā un pārrunās ar darba devēju. Piedalās pienākumu instrukciju nolikumu izstrādāšanā un saskaņošanā. Pārstāv arodbiedrību sarunās ar darba devēju, darba negadījumu izskatīšanā biedru vidū. Pārstāvēja savu arodbiedrību LBAS organizētajā aktivitātē sarunu festivālā “Lampa”.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Edgars Bole, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes loceklis kopš 2014.gada. Regulāri piesaista jaunus biedrus, īpaši uzrunā jauniešus, kas mācās ar nozari saistītajās koledžās. Šogad piesaistīja 274 biedrus! Aktīvi iesaistās darba tiesisko attiecību uzraudzībā. Viņš spēj efektīvi strādāt gan patstāvīgi, gan komandā, kā arī veiksmīgi risina sarežģītas situācijas, saglabājot mieru un objektivitāti. Aktīvi sadarbojas ar Iekšlietu un Tieslietu sistēmas vadību, veicinot atklātu komunikāciju un iekļaujošu darba kultūru, līdz ar to šī profesionālā pieeja būtiski sekmē organizācijas attīstību. Edgars ir arī aktīvās atpūtas darba rūķis, prot organizēt komandu un ģimeņu saliedēšanas sporta pasākumus. Edgars veido sadarbību un dibina kontaktus ar pakalpojumu sniedzējiem, lai LIDA biedri varētu saņemt draudzīgus piedāvājumus un atlaides.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Ausma Klētniece, Cēsu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja.
Arodorganizācijas biedri šogad atkārtoti ievēlēja Ausmu Klētnieci uz nākamajiem pieciem gadiem par savas organizācijas vadītāju, uzsverot viņas pieredzi un diplomātiju sarežģītu problēmu risināšanā. Lai gan novadā notiek izglītības iestāžu reorganizācija, nav vērojams būtisks biedru skaita kritums. Organizācijā ir izstrādāts biedru piesaistes plāns, kas tiek sekmīgi īstenots, pastāvīgi meklējot radošus risinājumus biedru piesaistei. Ar Cēsu novada pašvaldību ir noslēgta Ģenerālvienošanās, kas ietver vienotus nosacījumus visiem izglītības iestāžu darbiniekiem. Cēsu novada arodorganizācija ir paraugs pašvaldības un arodbiedrības sociālajam dialogam.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Sallija Krauze, Rīgas Centrālās bibliotēkas arodorganizācijas priekšsēdētāja.
Arodorganizācijā tiek noturēts esošais biedru skaits, kas ļauj būt par vienu no lielākajām dalīborganizācijām nozares arodbiedrībā. Tiek mērķtiecīgi uzrunāti jaunie darbinieki un izskaidrota arodbiedrības būtība un loma darba tiesiskajā attiecībās. Šī arodorganizācija ar savu darbības piemēru rāda paraugu citām bibliotēkām, kuras arī plāno veidot arodbiedrības.
Latvijas Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Paula Brakša. Paula aktīvi darbojas LBAS Jauniešu padomē. Lai vairāk saliedētu arodbiedrības biedrus un piesaistītu jaunus biedrus, viņa kopā ar nozares arodbiedrības pārstāvjiem apmeklē nozares uzņēmumus un nozares arodbiedrības organizētos pasākumus. Paula šogad uzsāka mācības Eiropas Arodbiedrību konfederācijas institūta ETUI organizētajās starptautiskajās apmācībās jaunajiem arodbiedrību līderiem par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām arodbiedrībām. Paula piedalījās festivālā “Kopums” LBAS jauniešu komandas sastāvā. Viņa aktīvi iesaistās nozares arodbiedrības kultūras un veselības uzlabošanas pasākumu organizēšanā.
Latvijas Meža nozares arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Ričards Dage, Valsts Meža dienesta Centrālās administrācijas arodorganizācijas priekšsēdētājs. Viņš šajā amatā ir 2 gadus, pats ir jauniešu vecuma grupā un maksimāli cenšas iesaistīt kolēģus arodorganizācijā. Ričards piedalās koplīguma sarunās, gan LBAS gan nozares arodbiedrības aktivitātēs. Ir ieinteresēts apgūt jaunas zināšanas. Sadarbībā ar nozares arodbiedrību ir noorganizējis neformālus pasākumus biedriem. Ikdienā rūpējas par darbinieku labbūtību.
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS balvai izvirzīja un balvu saņēma Ziedonis Ločmelis, individuālais biedrs. Viņš ir Arodbiedrības LAKRS Jauniešu komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Pauž labas un progresīvas idejas arodbiedrības darba pilnveidošanai. Viens no viņa priekšlikumiem bija samazināta biedra nauda jauniešiem līdz 35 gadu vecumam, kas tika arī atbalstīts. Ziedonis aktīvi aizstāv savas tiesības pie darba devēja, ir tiesvedības pieredze.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība balvai izvirzīja un balvu saņēma Guna Junele, Daugavpils reģionālās slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja. Guna Junele ir aktīvākais nozares arodbiedrības biedrs, viņa nebaidās no grūtībām un jauniem izaicinājumiem, aktīvi iesaistās biedru interešu aizstāvībā.
LBAS ar Atzinības rakstu teica paldies par sadarbību Olgai Kazačkovai, Latvijas Arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājai.
TIKA APBALVOTI LBAS DALĪBORGANIZĀCIJU VADĪTĀJI, KAS ŠAJĀ AMATĀ IR NOSTRĀDĀJUŠI 10 UN VAIRĀK GADUS.
- Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga – 10 gadi
- Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Helēna Veitnere – 14 gadi
- Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere – 24 gadi
- Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Maira Muceniece – 26 gadi
- Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības prezidents Igors Pavlovs – 34 gadi
- Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons – 35 gadi
- Latvijas Ūdens transporta darbinieku federatīvās arodbiedrības priekšsēdētājs Aleksejs Holodņuks – 36 gadi
- Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētājs Savēlijs Semjonovs – 36 gadi
No 2013.gada tiek izcīnīta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības lielā balva pludmales volejbolā. Balvas ideja radās 2012.gadā, kad dalīborganizāciju pārstāvji skatījās Olimpiskās spēles, kur mūsu sportisti Pļaviņš – Šmēdiņš izcīnīja bronzas medaļas. Un tika nolemts veidot šādu turnīru ar lielu LBAS vadības atbalstu. Tika apbalvoti šī gada LBAS Lielās balvas ieguvēji – Kristaps Balodis un Ronalds Joels no Latvijas arodbiedrības “Enerģija”.
Tika apbalvotas arodbiedrību pārstāves, kuras ir daudz darījušas, lai veiksmīgi tiktu organizēts un notiktu šis turnīrs: Lilita Vagele, Helēna Veitnere, Inga Vējiņa, Kristīne Rapa, Katrīna Hohberga, Agnese Avotiņa.
Pasākumā ar LABS Atzinības rakstu tika apbalvoti arī LBAS biroja darbinieki, kuri šajā nacionālā līmeņa sociālā dialoga institūcijā ir nostrādājuši vairāk nekā 10 gadus.
- Mārtiņš Svirskis – 10 gadi
- Aleksandrs Ivčenko – 12 gadi
- Linda Romele – 14 gadi
- Nadežda Germane – 14 gadi
- Nataļja Preisa – 15 gadi
- Mārtiņš Pužuls – 17 gadi
- Sanita Birkenfelde – 19 gadi
- Kaspars Rācenājs – 20 gadi
- Ojārs Kuzņecovs – 21 gads
Apbalvošanas pasākums notiek ar projekta Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002 “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā visos līmeņos” atbalstu
LBAS namā pulcēsies arodbiedrību līderi no visas Latvijas
19. decembrī plkst. 12.00 arodbiedrību līderi no visas Latvijas ieradīsies Arodbiedrību namā Rīgā, lai pulcētos uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ikgadējo apbalvošanas pasākumu, kas šogad noslēgs LBAS jubilejas pasākumu virkni. LBAS šogad atzīmē 35 gadus kopš tās dibināšanas 1990. gada 25., 26. maijā.
LBAS dalīborganizācijas šogad nominācijā “LBAS labākā arodorganizācija” LBAS balvai ir izvirzījušas 16 uzņēmumu un iestāžu arodbiedrības, bet nominācijā “LBAS aktīvākais biedrs” – 10 arodbiedrību līderus no dažādiem Latvijas reģioniem.
Šī gada nominantu pieteikumos uzsvērti arodorganizāciju panākumi jaunu biedru un jauniešu piesaistē, koplīgumu pārrunās un koplīgumu kvalitātes uzlabošanā. Tiek akcentēta arodbiedrību loma darba tiesiskās vides un darbinieku labbūtības uzraudzībā un darba aizsardzības jautājumu risināšanā. LBAS dalīborganizācijas norāda uz līderu prasmēm arodbiedrību vērtību popularizēšanā un piederības sajūtas radīšanā biedru vidū, kā arī uz pieredzi un diplomātiju, veidojot labu sociālo dialogu ar darba devēju. Tiek pieminēta arodbiedrības loma nevienlīdzības mazināšanā, un iezīmējas arī šī gada aktualitāte – neatlaidīga izdienas pensiju aizstāvība.
Piemēram, Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrība balvai ir izvirzījusi Rēzeknes arodorganizāciju, tās priekšsēdētājs ir Edgars Skutāns. Jauno biedru uzņemšanas process šajā arodbiedrībā ietver iepazīšanos ar organizācijas mērķiem, vērtībām un piedāvātajiem pakalpojumiem un kolektīvu, lai veidotu draudzīgu un atbalstošu darba vidi. Pārrunās ar arodbiedrības valdi un arodkomiteju tiek veidota darba devēja izpratne par arodbiedrību un sociālās partnerības būtību, sociālā dialoga īstenošanas principiem un metodēm. Koplīgumā ir izcīnīta priekšroka arodbiedrības biedriem izmantot atvaļinājumu vasarā. Ar kvadriciklu braucienu Rēzeknes mežos katru rudeni arodorganizācija piesaista jaunu biedrus – jauniešus.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība balvai ir izvirzījusi Latvijas Nacionālās operas un baleta Neatkarīgā Baleta arodbiedrību, priekšsēdētāja – Jana Milbreta. Tiek regulāri uzrunāti jaunie baletdejotāji, un, ņemot vērā šī gada aktivitātes, arodbiedrības biedri ir tik ļoti vienoti, ka tas ļāva piesaistīt par biedriem arī jaunos baletdejotājus – viesmāksliniekus, kuri teātrī ir tikai uz noteiktu laiku. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus par izdienas pensijām, kur Nacionālās operas un baleta vadība un arodbiedrības bija vienotas, iespējamās problēmas tiek atrisinātas ļoti ātri.
Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība balvai ir izvirzījusi SIA “RIMI Latvia” arodorganizāciju, priekšsēdētājs – Mārtiņš Mertens. Arodorganizācijā ir apvienojušies 15 % uzņēmuma darbinieku. Šobrīd notiek “karstas” jaunā darba koplīguma sarunas, kuru sarkanā līnija – līdzšinējais pārskata periods, kas līdz šim ticis nosargāts. Arodorganizācijas priekšsēdētājs darbojas nozares arodbiedrības valdē un ir ilggadīgs LBAS Jauniešu padomes aktīvists.
Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība balvai kā aktīvāko biedru ir izvirzījusi Ingu Koveru, A/S “Pasažieru vilciens” Rīgas pasažieru apkalpošanas daļas arodorganizācijas priekšsēdētāju. Ingus ļoti aktīvi strādā ar sava uzņēmuma darbiniekiem, par ko liecina biedru skaita pieaugums organizācijā. Viņš aktīvi iesaistās un izrāda iniciatīvu koplīguma uzlabošanā un pārrunās ar darba devēju. Pārstāv arodbiedrību sarunās ar darba devēju, darba negadījumu izskatīšanā biedru vidū. I. Kovers pārstāvēja savu arodbiedrību LBAS organizētajā aktivitātē sarunu festivālā “Lampa”.
LBAS vadība ar LBAS Atzinības rakstu apbalvos arī vairākus LBAS dalīborganizāciju vadītājus. Pasākumā tiks apbalvoti arī LBAS Lielās balvas ieguvēji pludmales volejbolā 2025. gadā.
Nominācijā “LBAS labākā arodorganizācija 2025” izvirzīti:
- Rēzeknes arodorganizācija, priekšsēdētājs Edgars Skutāns, Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrība
- Patstāvīgā vienība “Latvenergo” arodorganizācija “Centrs”, priekšsēdētāja Līga Šteinberga, Latvijas arodbiedrība “Enerģija”
- SIA “LDz Cargo”, arodkomitejas priekšsēdētājs Jevgeņijs Pučinskis, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība
- Apvienotā “Laimas” un “Staburadzes” arodorganizācija, priekšsēdētāja Sarmīte Ceriņa, Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība
- Daugavpils Bērnu un jauniešu centra “Jaunība ” pirmorganizācija, priekšsēdētāja Dace Ozerska, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība
- Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” pirmorganizācija, priekšsēdētāja Diāna Makse, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība
- Talsu novada Laucienes pamatskolas pirmorganizācija, priekšsēdētāja Dace Raģe, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība
- Latvijas Nacionālās operas un baleta Neatkarīgā Baleta arodbiedrība, priekšsēdētāja Jana Milbreta, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība
- AS “Cēsu alus” arodorganizācija, priekšsēdētāja Laila Ābola, Latvijas Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodbiedrība
- Arodorganizācija “Sodra Latvija”, priekšsēdētājs Jānis Burkāns, • Latvijas Meža nozares arodbiedrība
- SIA “CCC Riga Digital Services”, priekšsēdētāja Marija Bumberga, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS
- SIA “RIMI Latvia” arodorganizācija, priekšsēdētājs Mārtiņš Mertens, Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība
- SIA “MAXIMA Latvija” arodorganizācija, priekšsēdētāja Anna Umbrovska, Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība
- Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Rūja” arodorganizācija, priekšsēdētāja Anita Mellupe, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība
- RPNC “Psihiatrijas centrs” arodorganizācija, priekšsēdētāja Indira Ozola, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
- Jelgavas pilsētas slimnīcas arodorganizācija, priekšsēdētāja Elīna Tipuka, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
Nominācijā “Aktīvākais arodbiedrības biedrs” izvirzīti:
- Jeļena Čerkasova, arodorganizācija “Saurieši”, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība
- Lilita Vagele, arodbiedrības patstāvīgās vienības “Latvenergo” Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētāja, Latvijas arodbiedrība “Enerģija”
- Ingus Kovers, AS “Pasažieru vilciens” Rīgas pasažieru apkalpošanas daļas arodorganizācija, arodkomitejas priekšsēdētājs, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība
- Edgars Bole, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes loceklis
- Ausma Klētniece, Cēsu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība
- Sallija Krauze, Rīgas Centrālās bibliotēkas arodorganizācijas priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība
- Paula Brakša, Latvijas Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodbiedrība
- Ričards Dage, Valsts Meža dienesta Centrālās administrācijas arodorganizācijas priekšsēdētājs, Latvijas Meža nozares arodbiedrība
- Ziedonis Ločmelis, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS
- Guna Junele, Daugavpils reģionālās slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
Apbalvošanas pasākums notiek ar projekta Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002 “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā visos līmeņos” atbalstu.
LBAS aicina uz domnīcu par dzimuma un vecuma diskrimināciju
Lai aktualizētu dzimumu nevienlīdzības un vecuma diskriminācijas problemātiku, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 12.decembrī plkst. 10.00 – 12.00 organizē domnīcu. Tajā piedalīsies kultūras ministre Agnese Lāce un laikmetīgās mākslas centra Kim? dibinātāja, mārketinga un darba devēja tēla konsultante, SIA “ERDA” īpašniece Zane Čulkstēna, LBAS Dzimumu līdztiesības padome un citi LBAS dalīborganizāciju pārstāvji.
Domnīca notiks Arodbiedrību namā, 4. stāvā, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā.
Atbilstoši Eurostat datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā 2023.gadā pēc darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem (gender pay gap). 2023.gadā sievietes saņēma vidēji par 19% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Vidēji ES-27 tie bija 12% 2023.gadā.
Kā liecina Labklājības ministrijas (LM) tīmekļvietnē publiskotā informācija, vien pirms dažām dienām Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts publiskoja Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksu 2025. gadam. Latvija ar 56,7 punktiem ieņem 24. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijā dzimumu līdztiesības jomā ir novērojami uzlabojumi, taču kā liecina 2025. gada rezultāti – atšķirība starp Latvijas un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem pieaug. Eiropas Savienības indekss 2025. gadā ir 63,4 punkti no 100 punktiem, rakstīts LM tīmekļvietnē. Kopš 2015. gada Latvijas indekss ir uzlabojies par 3,7 punktiem, bet kopš 2020. gada – par 0,4 punktiem. Uzlabojums galvenokārt saistīts ar zināšanu jomu, raksta LM. Kāpēc Latvijai neizdodas “izrauties” no nevienlīdzības saitēm un vai tam ir kāds racionāls skaidrojums, to mēģināsim analizēt 12.decembra domnīcā par dzimumu un arī vecuma diskrimināciju. Darba tirgus sadalījuma intensitāte “sieviešu” un “vīriešu” profesijās ir visaugstākā starp ES dalībvalstīm.
Līdzīgi ir saistībā ar vecuma diskrimināciju. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes datiem vecuma grupā 25-54 gadi nodarbinātības līmenis 2024.gadā bija 81,8%, savukārt vecuma grupā 55-74 nodarbinātības līmenis bija jau tikai 71,9%, taču pēdējos gados tam ir tendence pieaugt. Vecuma diskriminācija Latvijā izpaužas ne tikai kā “senioru problēma”, bet arī skar jauniešus — tāpēc sabiedrībai un darba devējiem jāatzīst, ka vecums (jauns vai vecs) nav pašmērķis. Nepieciešama iekļaujošāka, uz kompetencēm balstīta pieeja darba tirgū, jo īpaši fokusējoties uz paaudžu solidaritāti. Tas palīdzētu izmantot visu sabiedrības potenciālu, mazināt darbaspēka trūkumu un veidot taisnīgāku sabiedrību. Svarīgs faktors ir stereotipi un aizspriedumi: piemēram, seniori tiek uzskatīti par mazāk mobiliem, vecmodīgiem vai neatbilstošiem mūsdienu digitālajām prasībām, bet jaunieši — par nepieredzējušiem vai nestabiliem, jo bieži maina daba vietu.
Vecums mūsdienās kļūst par šķērsli iekļaujošam darba tirgum un labākiem darba nosacījumiem salīdzinājumā ar jaunāko paaudzi. To lieliski pierāda statistika. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022.gadā (pēdējie pieejamie dati) visaugstāko bruto algu saņēma darbinieki vecuma grupā 30-39 gadi (1828 eiro), tam seko strādājošie vecuma grupā 40-49 gadi ar vidējo bruto algu 1728 eiro. Tālāk, pieaugot vecumam, vidējā bruto alga samazinās, un strādājošie 50-59 vecuma grupā saņēma tikai par 2 eiro mazāk nekā strādājošie vecuma grupā 20-29 gadi. Kur paliek pieredze un laika gaitā uzkrātās zināšanas? Darba tirgus seko saviem nerakstītiem likumiem.
Vecuma diskriminācija Latvijā mūsdienās kļuvusi redzamāka, jo sabiedrības novecošana un darbaspēka trūkums aktualizē jautājumu gan par jauniešu, gan senioru iespējām darba tirgū. Pēdējo gadu aptaujas arī rāda, ka vecums ir visbiežāk pieminētais diskriminācijas iemesls.
Domnīca notiek ar projekta Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002 “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā visos līmeņos” atbalstu.
LBAS organizē starptautisku konferenci “Latvijas cilvēkkapitāla loma konkurētspējas stiprināšanā”
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 15. oktobrī organizē starptautisku konferenci “Latvijas cilvēkkapitāla loma konkurētspējas stiprināšanā”. Konference notiks vēsturiskajā Arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, tā sāksies plkst. 15.00. Konference ir viens no LBAS 35 gadu jubilejas pasākumiem.
Konferencē piedalīsies Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC), Lietuvas un Igaunijas arodbiedrību pārstāvji, politiķi, sociālie un sadarbības partneri, LBAS dalīborganizāciju vadītāji.
LBAS norāda, ka cilvēkkapitāls ir viens no galvenajiem konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem. Valsts ar izglītotiem, veseliem un inovatīviem cilvēkiem rada augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, piesaista investīcijas, spēj pielāgoties tehnoloģiskām pārmaiņām un veido sociāli iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomiku.
Ievada prezentāciju par cilvēkkapitāla stiprināšanu un ekonomikas izaugsmi sniegs Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas eksperts.
Konferences ietvarā notiks divas paneļdiskusijas, pirmajā – “Cilvēkkapitāla stiprināšana Latvijā” – piedalīsies Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs, Reinis Uzulnieks, labklājības ministrs, Edvīns Karnītis, Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta eksperts, Lana Frančeska Dreimane, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos, Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs, un Andris Bērziņš, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs.
Otrajā paneļdiskusijā “Sociālā dialoga loma cilvēkkapitāla un konkurētspējas veicināšanā” piedalīsies Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs, Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs, Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, Tea Jarc, ETUC konfederālā sekretāre, Daiva Kvedraite, Lietuvas arodbiedrību konfederācijas “Solidarumas” priekšsēdētāja vietniece, Jaan-Hendrik Toomel, Igaunijas arodbiedrību konfederācijas (EAKL) priekšsēdētāja vietnieks.
LBAS uzsver, ka bez sociālā dialoga – ar stiprām arodbiedrībām, ar ieinteresētu darba devēju iesaisti un uzticēšanos – ir grūti panākt cilvēkkapitāla attīstības politiku, kas būtu ilgtspējīga un sociāli taisnīga. Savukārt bez kvalitatīva cilvēkkapitāla, kas ir izglītoti, veselīgi, motivēti un uzņēmīgi darbinieki, ir grūti panākt līdzvērtīgu sociālo dialogu.
Cilvēkkapitāla attīstībai Latvijā ir vairāki izaicinājumi. Viens no tiem – izglītības sistēmas neatbilstība darba tirgus vajadzībām: profesionālā un augstākā izglītība bieži nespēj sagatavot speciālistus ar prasmēm, kuras reāli pieprasa darba devēji. Zems ir arī ieguldījums mūžizglītībā, – Latvijā pieaugušo iesaiste prasmju pilnveidošanā ir zemāka nekā ES vidēji. Turklāt daudzi darbinieki un uzņēmumi nepietiekami investē prasmju atjaunošanā.
Ļoti liela problēma Latvijā ir kritiskie sabiedrības veselības rādītāji. Veselīgi nodzīvoto gadu skaits mūsu valstī ir zemākais starp visām ES dalībvalstīm, – 2023.gadā tie bija 52,7 gadi (sievietēm 54,3. vīriešiem 51,2 gadi), tas nozīmē, ka līdz pensijai jānodzīvo vairāk nekā 10 gadi neveselīgas dzīves apstākļos. Turklāt augsti kvalificēti darbinieki bieži emigrē uz valstīm ar labāku atalgojumu un karjeras iespējām. Sabiedrības novecošana un zemais dzimstības līmenis samazina aktīvā darbaspēka īpatsvaru. Atbilstoši CSP datiem, pēdējo 10 gadu laikā no Latvijas ir izbraukuši gandrīz 200 000 Latvijas valstspiederīgo. Ņemot vērā zemos dzimstības rādītājus un mūsu valsts iedzīvotāju skaitu, tas ir ļoti daudz.
Paneļdiskusiju dalībnieki diskutēs par iespējamajiem risinājumiem cilvēkkapitāla attīstības veicināšanā un kāda nozīme šajā procesā ir labam un produktīvam sociālajam dialogam.
Konference notiek ar projekta Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002 “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā visos līmeņos” atbalstu.
Kāpēc jaunietim strādāt Latvijā?
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība 2025.gada 26.septembrī organizēja domnīcu “Kāpēc jaunietim strādāt Latvijā?”, pieaicinot plašu valsts, darba devēju un jauniešu intereses pārstāvošo organizāciju pārstāvjus.
Sākām ar darba devējiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas projektu vadītājs Linards Zvaigzne uzsvēra, ka būtiski ir jaunietim saprast, kuras ir tās nozares vai profesijas, kurās viņš vēlētos strādāt. Linards atsaucās uz Junior Achievement Latvia, augstu novērtējot viņu darbu. Vēl jo vairāk, ja ir iespēja nokļūt praksē vai darba vidē balstītās mācībās, jo labāk pašam jaunietim. Tas dod iespēju saprast karjeras iespējas jau pašā sākumā. Darba devēji uzskata, ka jau pirmajos studiju kursos jaunietim jābūt priekšstatam par profesiju un vai vēlas tajā strādāt. Otrs aspekts, kurš ir būtisks – veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm un darba devējiem. Piemēram, Liepājas valsts tehnikums veiksmīgi sadarbojas ar AirBaltic, jaunie speciālisti apgūst Gaisa kuģu mehāniķu programmu. Cits lielisks piemērs ir nozaru ekspertu padomes, kur sanāk kopā vairākas puses un lemj par jaunietim un darba devējiem aktuālām darba tirgus vajadzībām. Un trešais ir mācību saturs, STEM prasmes paliek arvien aktuālākas, arī caurviju prasmes. Kādas īpašības darba devēji novērtē jauniešos? Atbildības sajūta, vēlme mācīties, ieguldīties. Godīgums ir svarīgs, taču ko tas īsti nozīmē? Skaidri nosacījumi, ja ir klātienes/ attālinātais darbs, sludinājumiem jābūt pēc iespējas precīzākiem, lai nesanāk vilšanās. Sarunu noslēdzām ar provokatīvu jautājumu – vai mācību praksēm būtu jābūt apmaksātām?
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas eksperta Edgara Pavlovska ieskatā prakses ir ļoti sensitīvs jautājums, jo darba devējs investē darbiniekā. Jebkurš jauns darbinieks iepriekš ir jāapmāca un jāievada darbā. Mūsdienās tas vairs nav lētais darbaspēks, kas ienāk darba tirgū. Jaunietim ienākot darba tirgū un nesaņemot nekādu samaksu, veidojas ne tas pats labākais priekšstats. Taču darba devējiem ir taisnība, jebkurš jaunietis tāpat kā pieredzējis darbinieks izmaksā dārgi, tas ietver sevī veselības apdrošināšanu, darba vietas aprīkojumu utt.
Baiba Bašķere, Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore atbild, ka praksei jābūt godīgai, varētu teikt, ka apmaksai pretī jābūt konkrētam darba uzdevumam. Jaunietim vajag arī atvērtību un patiesības teikšanu, gadījumā, ja kaut kas nesanāk. Būtisks faktors ir arī atzinība.
Zane Zvaigzne no Latvijas Pašvaldību savienības atzina, ka paaudžu atšķirības ir svarīgas un mums jānodarbojas ar sabiedrības izglītošanu visos līmeņos. Šeit gan vietā jautājums, kuram būtu jāuzņemas skaidrojošais darbs? Skaisti būtu, ja mums to mācītu skolās. Papildus tam būtu nepieciešamas kampaņas, materiāli, kuri “ceļo” pa internetu.
Praksē gan novērojama pretruna, ka ir jaunieši, kuri labi pelna un ir atraduši piemērotu darbu un kāpj pa karjeras kāpnēm, un no otras puses ir NEET – kur katrs desmitais nestrādā un nemācās, nevienā citā paaudzē tādas atšķirības nav. Šeit vietā J.Krivāna Junior Achievement Latvia vadītāja, komentārs, gadiem cīnoties, lai skolas programmās tiktu iekļauti uzņēmējdarbības pamati ar mērķi attīstīt uzņēmējdarbības spējas. Praktiskās prasmes (hard skills_ ir tās, kuras attīsta tieši skolas periodā. t.sk. uzņēmējdarbības prasmes, komunikācijas prasmes utt. prasmes – soft skills). Abas prasmes ir jāapgūst sistemātiski, no pamatskolas līdz pat vidusskolai. Latvija ir TOP5 pasaulē, kur jaunieši dibina start-up uzņēmumus un pielieto savas uzņēmējdarbības zināšanas. Pamatskolā un vidusskolā dzīves prasmju apguve jau vērtējama kā laba, taču problēmas sākas ar augstāko izglītību. Konkrēto profesiju apguve augstskolās ir pavisam tālu no dzīves realitātes. Arī J.Krievāns uzskata, ka prakse nebūtu jāapmaksā, jo prakse ir neatņemama izglītības daļa, taču vidusskolās arī vajadzētu būt praksēm. Baibai Bašķerei ir priekšlikums, vienā no ēnu dienām, valsts ierēdņiem aizbraukt uz skolām un iejusties kā notiek mācību process.
Pasaule mainās, Klubs māja pārstāve Taisija Orro dalās ar saviem novērojumiem, viņasprāt, agrāk bija pieprasītas hard skills, tagad soft skills. Marija Vlasenko no Izglītības un zinātnes ministrijas piekrīt, ka darba devēji, pieņemot darbā jauniešus, vairāk pievērš uzmanību soft skills, jo hard skills var iemācīties konkrētajā darba vietā, galvenais lai būtu attīstītas caurviju prasmes, spēja vadīt procesus, prasme uzņemties atbildību, līderību. Arī darba meklēšana ir kļuvusi mūsdienīgāka, kā labo piemēru nosauc Linards – tas ir portāls visasiespējas.lv, kura operatīvā vadītāja Santa Grīva arī piedalās domnīcā.
Populāras ir Erasmus programmas, bet tās vēlamo efektu nedod. Jaunieši neredz iespējas, pastāv arī bailes kļūdīties. Jaunietis pēc skolas nav uzreiz gatavs darbam un tos ietver ne tikai pieminētās uzņēmējdarbības prasmes. Jauniešiem arī trūkst informācijas par to, kur iet strādāt. Jauniešiem ir nepieciešams mentors, pretējā gadījumā viņiem ir bailes uzsākt darbu. Linards gan uzskata, ka, ieejot darba tirgū no skolas, ir mazāka iespēja kļūdīties, līdz ar to formālā izglītība nav tikai formalitāte, bet gan nepieciešamība. Pretējs viedoklis ir Baibai Bašķerei – daudzi uzņēmēji ir nodibinājuši savus Mācību centrs, jo visus, kas atnāk no tehnikumiem, viņi pārmāca.
Sigitas Zankovskas Odiņas no Sabiedrības integrācijas fonda ieskatā viena no aktuālākajām prasmēm ir starppaaudžu sadarbība. Darba devēji meklē rīkus, lai labāk saprastu darbiniekus. Jaunieši negrib hierarhiju, viņi grib, lai varētu aiziet pie darba devēja jebkurā laikā un problēmas izrunāt. Sigita Zankovska Odiņa saredz, ka jaunieši grib aiziet no formālās puses – CV, iesniegumi utt., bet vairāk pāriet pie prasmju pārbaudes, testēšanas. Darba tirgū ienāk paaudze, kurai formālās izglītības dokumenti nešķiet tik būtiski. “Esmu apguvis noteiktas prasmes un es sagaidu, ka darba devējs notestēs manas prasmes nevis prasīs formālu dokumentu.”
Sigitu papildina Edijs Kupčs no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības – darba devējs darba sludinājumā saraksta “viskautko”, jo īsti nezina, ko meklē. Tās ir sekas tam, ka visu laiku kaut kas mainās. Darba tirgū joprojām ir vēsturiski nosaukumi profesijām. Taču Korporatīvā atbildība nosaka, ka nepieciešams augstākās izglītības dokuments. Cilvēkam ir zināšanas un prasmes, bet strādāt konkrētā uzņēmumā nevar, jo iekšēji ir noteikts, ka nepieciešama augstākā izglītība. Vai visiem jābūt līderiem? Ansis piebilst, ka tagad vienā kabinetā var strādāt līdz pat 5 paaudzēm kopā. Aktuāls jautājums ir par to, kurš ir īstais mentors – skola, darba devējs, vecāki utt.? Edija kā darba devēja pārstāvim ieskatā būtiska darbinieka prasme jeb drīzāk īpašība ir godīgums.
Aļona Tutova no Labklājības ministrijas atgādina, ka tieši Z paaudze vislabāk pārvalda mākslīgo intelektu un vislabāk prot pielietot digitālās prasmes. Aļonu uztrauc demogrāfiskā situācija – kas būs darba tirgū pēc 20 vai 30 gadiem? Viņasprāt, jaunieši būs izcili politiķi ar spēju argumentēt, kāpēc man to nedarīt. Daļa no NEET ir arī jaunie vecāki. Taču statistika attiecībā uz NEET uzlabojas – 15-17 gadus vecu jauniešu kohorta jau trešo gadu pēc kārtas palielinās. Marija papildina Aļonas teikto par NEET statistiku, jāņem vērā, ka NEET vidū ir arī jaunieši ar veselības problēmām, ar invaliditāti. Zane piebilst, ka ir daļa NEET, kas neparādās statistikā. Aļona informē, ka Latvijā ir veikts pētījums un darba devēji dod priekšroku jauniešiem, pat tad, ja viņi ir bez pieredzes.
Šogad ēnu dienām būs jaunums – tās ir plānots sasaistīt ar konkrētām prasmēm, aizpildot testu, sistēma automātiski piedāvās konkrētu profesiju, kuru ēnot. Mākslīgais intelekts atlasīs profesijas atbilstoši jaunieša prasmēm. Junior Achievment Latvia pārvaldībā ir 12 tūkstoši vakanču, ir vakances, kur piesakās pat 75 dalībnieki, bet daudzas paliek neaizpildītas.
Izglītības sistēmas elastība ir pietiekami vāja MI apstākļos. Ko darīt, lai darba devējam nebūtu jāpārmāca jaunie darbinieki? Inga Vanaga no Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības uzskata, ka karjeras izglītībai būtu jāsakās jau pirmsskolā. Jaunieši vasarās ir gatavi iet strādāt, bet nav jau kur, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Un skolās vajadzētu būt mācībām arī par darba tiesībām, lai jaunietis zina, kam pievērst uzmanību utt.
Monta Mestere no Latvijas Jaunatnes padomes uzskata, ka jaunietim trūkst atbalsta jeb cilvēka, kurš pajautātu, kā Tu jūtas? Ar to būtu jāstrādā vadītājam vai komunikācijas nodaļai. Montas ieskatā tā ir novecojusi darba forma, ka darbinieks strādās no plkst.09:00 līdz 17:00, pamatkritērijam būtu jābūt vai darbs ir izdarīts nevis tukša laika pavadīšana birojā. Kā ir ar humanitārajām nozarēm? Pārāk liels uzsvars tiek likts uz eksaktajām nozarēm, it sevišķi, kad runa ir par mentālo veselību. Psihoemocionālā ietekme palielinās, mēs jūtamies arvien sliktāk. Psihoemocionālā veselība ir svarīga un attiecas ne tikai uz jauniešiem, tāda tendence ir novērojama visā pasaulē.
Alens Čerņa no Latvijas Studentu apvienības (LSA) uzskata, ka studentiem būtisks ir finansiālais atbalsts, jo nevar tikai mācīties, no kaut kā ir “jādzīvo”. Lielākoties studentiem ir kredīti, lai nomaksātu mācību maksu, tādā veidā pakļaujot sevi finanšu riskam nākotnē. Tas ietekmē arī psihoemocionālo stāvokli. Lai segtu mācību izmaksas, studentam ir jāstrādā, jāiziet prakse un jāapgūst arī soft skills, kuras nevar apgūt sēžot lekcijā. Būtiska ir studentu neformālā saliedēšanās, LSA aicina attīstīt hobijus, meklēt prasmju uzlabošanas pasākumus ārpus lekcijām utt. ārpus formālā konteksta. Tāpēc mācību hibrīda variants ir viss atbilstošākais, jo tur ir gan socializēšanās, gan laiks sev. Alens dalās ar novērojumiem, ka tiek izdarīts arvien lielāks spiediens par neatbilstošu kvalifikāciju.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns noslēgumā norādīja, ka arodbiedrības iestājas par saīsinātu darba nedēļu, kura nesamazina darba produktivitāti. Tā, piemēram, Islandē pēc 5 gadu eksperimenta 84% strādājošo atzina, ka eksperiments deva iespēju, savukārt 51% izmantoja, padarot to pašu un pat vairāk – strādā 35 vai 36 stundas nedēļā, arī Polijā pašlaik ir eksperiments kā pāriet uz 35 stundu nedēļu.
Noslēgumā LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde aicināja turpināt sadarboties un šī noteikti nav pēdējā tikšanās, turpmāk varētu dalīties pa nelielam interešu grupām, lai pārrunātu jauniešiem aktuālus jautājumus. Noris darbs pie memoranda, ko varētu pārvērst jaunās politiskās iniciatīvās. Attiecībā uz praksēm, ir nepieciešams “burkāns” abām pusēm – gan tiem, kuri piedalās praksē, gan tiem, kuri organizē un vada studenta praksi. Un noslēguma noslēgumā Anda dalās ar aktuālu statistiku – 86% jauniešu vēlas, lai viņu bērni dzīvotu Latvijā. Pie tā arī strādāsim!
LBAS aicina uz domnīcu “Kāpēc jaunietim strādāt Latvijā?”
Lai kopīgi diskutētu par jauniešiem un arodbiedrībām aktuāliem jautājumiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina uz klātienes domnīcu “Kāpēc jaunietim strādāt Latvijā?”. Tā notiks 26. septembrī plkst. 15.00 – 17.00 Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, 4. stāvā.
Domnīcas mērķis ir identificēt izaicinājumus un iespējas jauniešu veiksmīgākai integrācijai Latvijas darba tirgū un līdzdalībai sociālajā dialogā.
Ar LBAS iniciēta pētījuma rezultātiem iepazīstinās Bc.sc.soc. Kate Beāte Baltiņa “Z paaudzes iesaiste un noturēšana darba tirgū”. Autores secinājums ir, – lai Z paaudzi noturētu darba tirgū, jāpievērš uzmanība atalgojumam, – darba alga ir svarīga, bet nav noteicošais faktors, svarīgi ir arī citi: darba vietas apmaksāta veselības apdrošināšana, prēmija, jauna pieredze darbā, izaugsmes iespējas, kā arī draudzīgs kolektīvs, pozitīva atmosfēra un elastīgs darba laiks, pēc darba laika beigām pilnībā ļaujot Z paaudzei atslēgties no darba. Ar darba devēju jābūt iespējai komunicēt par dažādiem ar darbu saistītiem aspektiem, tāpat darba devējam jāpievērš uzmanība virtuālām kopienām.
Viedokli par jauniešiem Latvijas darba tirgū izteiks Zane Zvaigzne, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) jaunatnes lietu speciāliste, un Alens Aleksandrs Čerņa, Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents. Domnīcā vēl ir aicināti piedalīties pārstāvji no Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Junior Achievement Latvia, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, no tādām nevalstiskajām organizācijām kā Latvijas Jaunatnes padome, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācija, platformām Prakse.lv, visasiespējas.lv un darbe.lv.
Katrs desmitais jaunietis Latvijā ne strādā, ne mācās. Tas ir daudz, ņemot vērā darba devēju saucienus pēc darbaspēka. Eiropas Savienības mērķis ir samazināt jauno dīkdieņu skaitu. Domnīcā dzirdēsim viedokļus, vai viegli jauniešiem šodien ir atrast darbu, kādas ir jauniešu gaidas darba tirgū, uzzināsim darba devēju viedokli, kā noturēt jauniešus darbavietā un kā veicas ar ieklausīšanos un pielāgošanos jauniešiem. Noskaidrosim, ko vajadzētu valsts un organizāciju līmenī pilnveidot, lai motivētu jauniešus integrēties darba tirgū Latvijā un kā attīstīt jauniešos pašiniciatīvu, uzņēmējspēju un līderību, tostarp līdzdalību sociālajā dialogā.
Latvijā 2024. gadā mācības pārtrauca 7,9 tūkstoši jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. To jauniešu, kuri nestrādā un nemācās (NEET), skaits pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies. Joprojām NEET īpatsvars vecuma grupā 25-29 gadi ir vairāk nekā par 1/3 lielāks nekā NEET īpatsvars vecuma grupā 15-24 gadi. Tas norāda uz potenciālu, kuru var iesaistīt darba tirgū. Absolūtos skaitļos 14,6% 2024.gadā vecuma grupā 25-29 gadi veidoja 11,9 tūkstošus lielu NEET grupu, vecuma grupā 15-24 gadi absolūtos skaitļos NEET grupa ir ievērojami lielāka – 17 tūkstoši jauniešu.
Domnīca notiek ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) atbalstu.
Domnīcā sociālie partneri apmainās viedokļiem par virsstundu piemaksu regulējumu
Jūnijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība turpināja uzsākto domnīcu ciklu, šoreiz aicinot sociālos partnerus un nozares diskutēt par virsstundu regulējumu un tā ietekmi uz Latvijas konkurētspēju.
13. jūnija domnīcā piedalījās Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis, Ekonomikas ministrijas (EM) Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Baiba Bašķere, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un LDDK juriste, darba tiesību eksperte Anete Neilande un Saeimas frakcijas “Progresīvie” pārstāve Selma Teodora Levrence, kā arī LBAS un tās dalīborganizāciju pārstāvji.
Centrālais jautājums, uz ko domnīcas ietvaros tika meklētas atbildes bija, – vai šī brīža virsstundu regulējums padara Latvija saimnieciskās darbības veicējus nekonkurētspējīgus salīdzinot ar citām valstīm? Pietiekami bieži esam dzirdējuši no darba devēju puses argumentu, ka Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kurā joprojām saglabājusies 100% virsstundu piemaksa, kamēr tipiskais virsstundu piemaksas apmērs ir 50% no stundas pamatlikmes. Turklāt, nereti šis arguments tiek papildināts ar piezīmi, ka divas vienīgās valstis, izņemot Latviju, kurās arī saglabājusies 100% virsstundu piemaksa, ir Krievija un Baltkrievija. Šī piezīme, protams, neveido nekādu objektīvu argumentāciju, kādēļ Latvijā būtu īstais laiks mainīt virsstundu regulējumu, bet izdara veiksmīgu emocionālo spiedienu, ka mēs kaut kur līdzināmies Krievijai un Baltkrievijai, kamēr citur Eiropā regulējums ir savādāks.
Neskatoties uz emocionālajiem argumentiem, LBAS domnīcas ietvaros jautāja dalībniekiem, kāda tieši ir virsstundu piemaksu ietekme uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Vienlaikus LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos norādīja, ka 2025. gada 1. ceturksnī darbaspēka izmaksas Latvijā bijušas zemākas kā pārējās Baltijas valstīs. Pat ja tiek ieskaitīta viena virsstunda, jeb darbinieks attiecīgi vienā dienā nostrādājis 9 stundas, darba devējam darbinieks Latvijā nominālā izmaksā lētāk, kā Lietuvā un Igaunijā.
Vienlaikus kā atspoguļo Eurostat dati, 2024. gadā Latvijā nedēļā vidēji ir strādātas 40 stundas, kamēr Lietuvā un Igaunijā 40, 1 stunda, kas nozīmē, ka neskatoties uz jau tā zemajām darbaspēka izmaksām, Latvijā darba devēju izmaksas par darbaspēku ir zemākas arī uz nostrādāto stundu rēķina.
Arī pārstāvji no Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas norādīja, ka virsstundu piemaksas ministriju ietvarā netiek identificētas starp būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecībā un darba tirgū, kā arī starp primārajiem Latvijas konkurētspējas izaicinājumiem. Turklāt frakcijas “Progresīvie” pārstāve uzsvēra, ka laikā, kad citur Eiropā tiek diskutēts par elastīgāka nodarbinātības regulējuma veidošanu un darba un privātās dzīves uzlabošanu, atvērt diskusiju par virsstundu piemaksas samazināšanu, ar mērķi ilgāk un lētāk nodarbināt tos darbiniekus, kuri jau šobrīd strādā, ir virzība nepareizajā virzienā.
LDDK domnīcas ietvaros uzturēja pozīciju par nepieciešamību mazināt virsstundu piemaksas uzsverot, ka šobrīd patiesais piemaksu regulējums nereti piespiež darba devējus nedeklarēt virsstundas, tādējādi darbiniekam zaudējot potenciālus papildu ienākumus, kamēr piemaksu samazināšana līdz 50% šo situāciju uzlabotu.
LBAS dalīborganizāciju pārstāvji savukārt uzsvēra virsstundu nozīmi tādās nozarēs kā veselības aprūpes, iekšējo drošības dienestu darbība, transports u.c. kurās virsstundu piemaksas sastāda būtisku daļu no darbaspēka struktūras, no kurām atsakoties būtu nepieciešama restrukturizācija, vai arī darbaspēks atteiktos no virsstundām. Īpaši kritiski šāda situācija var veidoties veselības nozarē, kas var apgrūtināt veselības pakalpojumu pieejamību, rezultātā palielinot pat letālu gadījumu skaitu.
Turklāt arodbiedrību puse norādīja, ka šobrīd Darba likums ir ļoti elastīgs virsstundu uzskaites kontekstā un paredz, ka koplīgumos un ģenerālvienošanās iespējams veikt dažādas atkāpes gan palielinot pārskata periodu, gan virsstundu piemaksu apmēru. Kā uzsver arodbiedrības, pašmērķis nav noturēt 100% piemaksas, bet darbinieka ienākumu līmeni, ja darbiniekam tiek maksāta konkurētspējīga pamatalga, tad nav nepieciešama dubulta virsstundu likme. Diemžēl šobrīd Latvijā tādu līmeni neesam sasnieguši ar retiem izņēmumiem atsevišķos uzņēmumos. Darbinieku situācijas pasliktināšana LBAS ieskatā nav pieļaujama arī pamatojoties uz demogrāfiskiem apsvērumiem. Salīdzinājumā ar jau minētajām Baltijas valstīm, Latvija ir vienīgā, kurā migrācija pēc pieauguma Ukrainas bēgļu ietekmē, pēdējos divos gados ir atgriezusies pie negatīva migrācijas saldo. Jau šobrīd Latviju kā ne pārāk iekārojamu dzīves vietu uzskata vairāk cilvēki, kā Baltijas kaimiņvalstīs, pasliktinot apstākļus darba attiecību regulējumā, mēs iedzīvotāju apmierinātību nepalielināsim un riskēsim zaudēt vēl vairāk darbspējīgu roku tā arī nesasniedzot uzstādīto mērķi vismaz 900 tūkst. nodarbināto Latvijā.
Domnīcā par mācību praksēm
11.aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) organizēja domnīcu par mācību praksēm. Mācību prakses tā ir mācību iemaņu nostiprināšana un nepieciešamība profesionālās izglītības procesā. Nereti audzēkņi nav gatavi darba tirgum vai arī notiek pasīva audzēkņu iesaiste mācību praksēs, tāpēc šis jautājums ir divtik svarīgs. Neapšaubāmi, sākot ar 2022.gadu, ir notikušas būtiskas izmaiņas mācību prakšu regulācijā līdz ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, taču joprojām nav atrisināti tādi jautājumi kā, piemēram, prakšu aizstāvēšana. Būtiska profesionālās izglītības sastāvdaļa ir darba vidē balstītas mācības, taču līdz ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” beigām DVB turpina tikai dažas profesionālās izglītības iestādes, kur nozīmīga sastāvdaļa ir tieši prakse. Būtu jāpārskata arī Ministru kabineta noteikumi Nr.484 “Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības”, jo tie pamatā tika izstrādāti jau iepriekš minētajam ESF projektam. Arodbiedrību ieskatā nav atbalstāma prakse mācību procesa sākumā, kas ir tāda kā “iepazīšanās” prakse, jo būtiskākie mācību priekšmeti tiek apgūti vēlākajos kursos. Turklāt pēc arodbiedrību novērojumiem aptuveni 40% no audzēkņiem pirmajos kursos nav pārliecināti par savas izglītības programmas izvēli. Lai padarītu mācību prakses pievilcīgākas, darba devējiem varētu piešķirt nodokļu atlaides, taču ir jādomā par ilgtspējīgu finansēšanas sistēmu.
Domnīcā piedalījās Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, prezentējot prakšu ietvaru un tiesisko regulējumu. I.Lipskis, citējot Eiropas Komisijas viedokli, uzsvēra, ka kvalitatīvas prakses sniedz ieguldījumu darbaspēka un prasmju neatbilstību mazināšanā. Savukārt lielākie Eiropas Savienības dalībvalstu izaicinājumi ir neatbilstošs un nekvalitatīvs prakšu nodrošinājums, kā arī fiktīva stažieru nodarbinātība (darba attiecības tiek slēptas kā prakses). 2023.gada 5.jūnija Starptautiskās darba konferences 111. sesijā apstiprināja rekomendāciju Nr. 208 par kvalitatīvu māceklību. Tostarp rekomendācijas 16. pants paredz pasākumus mācekļu aizsardzībai. I.Lipskis skaidroja, ka Latvijā prakse vai stažēšanās ir iespējama tikai izglītības ietvaros, Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz “bezatlīdzības praksi”, jo:
- praktikants faktiski veic darbu, pakļaujoties prakses vietas rīkojumiem un tās labā, nesaņemot par to atlīdzību, pēc savas tiesiskās būtības ir darba tiesiskās attiecības;
- kad pēc būtības un faktiskā izpildījuma pušu starpā pastāv darba tiesiskās attiecības, bet tās nav noformētas atbilstoši darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu prasībām (piemēram, nav noslēgts rakstveida darba līgums), ir uzskatāmi par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība.
Latvijas darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko prezentēja nesen veikto aptauju par mācību praksēm, kurā piedalījās 1591 respondentu. Pēc aptaujas datiem, 77% piekrita vai pilnībā piekrita, ka veiktie uzdevumi uzņēmumā pārsvarā atbilda mācību programmā plānotajam. Aptuveni tikpat (78%), atbildēja, ka uzņēmumā apguva arī daļu mācību priekšmetu teorijas. Gandrīz 90% atbildēja, ka tika nodrošināts ar nepieciešamajiem līdzekļiem uzdevumu veikšanai. Nedaudz mazāk (87%) atbildēja, ka uzņēmums motivēja un atbalstīja.
Atbildot uz jautājumu, vai audzēknis vienojās ar uzņēmumu par atlīdzības saņemšanas iespējām, tikai 35% atbildēja ar jā, slēdzot līgumu. L.Voroņenko ieskatā nākamie soļi būtu:
- skaidra trīspusēja vienošanās par prakšu un darba vidē balstītu mācību lomu profesionālajā izglītībā;
- ilgtspējīga finansēšanas sistēma;
- izglītības nozares spēja pielāgoties nozaru uzņēmumu atbalstam;
- agrīna karjeras konsultāciju sistēma pamatizglītības posmā.
Tostarp L.Voroņenko pauda nostāju, ka darba devēji nav gatavi maksāt par mācību praksēm audzēkņiem.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) skatījumu uz mācību (studiju) praksēm prezentēja LSA Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods. Pēc R.A.Stroda vārdiem mācību prakses ir iespēja jau savlaicīgi praktizēt savu profesiju, kas noved pie samazināta atbiruma. Prakses studiju laikā no LSA puses tiek vērtētas ārkārtīgi pozitīvi, jo dod gan pieredzi savā studiju jomā, gan papildina studiju procesu ar darba vides praktiskiem piemēriem, kā arī ļauj izvērtēt studiju programmu satura atbilstību tirgus prasībām. Taču LSA ieskatā praksēm būtu jābūt apmaksātām un jāizskauž fiktīvās prakses, kad ”atskaitē dara vienu, bet dzīvē citu”. Vienlaicīgi finansiālais atbalsts/atalgojums būtu jāvirza arī darba devējiem mācību prakšu vadīšanai.
LBAS ieskatā nākamais solis būtu trīspusēja (LBAS, LDDK un LSA) sadarbības memoranda parakstīšana par tiem punktiem, par kuriem pastāv zināma vienprātība un nosūtīt izglītības politikas īstenotājiem.
LBAS aicina uz domnīcu “Vai virsstundu regulējums padara Latvijas darbaspēku nekonkurētspējīgu?”
Turpinot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) uzsākto praksi aicināt sociālos un sadarbības partnerus iesaistīties kopīgā diskusijā par arodbiedrībām aktuālām tēmām Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība 13. jūnijā rīko domnīcu “Vai virsstundu regulējums padara Latvijas darbaspēku nekonkurētspējīgu?”.
LBAS aicina uz klātienes domnīcu 13. jūnijā plkst. 13.00 Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, 4. stāva zālē.
Šoreiz domnīcas mērķis ir diskutēt un izprast iesaistīto pušu nostāju par virsstundu piemaksas principiem, ietekmi uz darbaspēka konkurētspēju un dažādu pušu redzējumu par virsstundu piemaksu regulējumu nākotnē.
Domnīcā piedalīsies Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības un makroekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Salmiņš, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un LDDK juriste, darba tiesību eksperte Anete Neilande, un Saeimas frakcijas “Progresīvie” pārstāvis Kārlis Griška. Piedalīties domnīcā aicināti arī pārstāvji no Valsts prezidenta biroja, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Frakcijai “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. LBAS nostāju prezentēs eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis.
Domnīca tiek līdzfinansēta no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem projektā “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002).
Kurzemes reģionālajā vizītē LBAS viesosies Liepājā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība un eksperti 2. jūnijā dosies reģionālajā vizītē uz Liepāju.
Plkst. 11.00 LBAS jurists, darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs un LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls lekcijās izglītos Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņus. Gada pirmajā pusē LBAS organizē izglītojošus pasākumus – lekcijas profesionāli izglītojošo izglītības iestāžu audzēkņiem, savukārt rudenī notiek konkurss PROFS, kurā visu vidējo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu komandām tiek dota iespēja sacensties zināšanās par darba tiesībām, darba aizsardzību un sociālo dialogu, uzvarētājiem saņemot arī vērtīgas balvas. Konkursa PROFS mērķi ir veicināt Latvijas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas; veicināt jauniešu – profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu – izpratni par sociālo dialogu.
Pirmdien, 2. jūnijā, plkst. 12.00 LBAS vadība – priekšsēdētājs Egils Baldzēns un viņa vietnieces Anda Grīnfelde un Gita Oškāja – tiksies ar Liepājas pilsētas domes vadību.
Savukārt plkst. 16.00 LBAS vadība un eksperti uz tikšanos aicina Liepājas un visas Kurzemes arodbiedrību biedrus. Tikšanās risināsies Liepājas Bērnu un jaunatnes centrā “Vaduguns”, Kungu ielā 7, kuras laikā biedri tiks informēti par LBAS aktualitātēm sociālekonomiskajā, darba tiesību un darba aizsardzības jomā. Tikšanās dalībniekiem būs iespēja gūt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem par dažādām problēmsituācijām darba vidē, kā arī iepazīties ar Latvijas Arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības (LAKS) pakalpojumiem arodbiedrību biedriem.
Izglītojošie pasākumi un konkurss PROFS notiek ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.3.5/1/24/I/001 “Atbalsts labākam un ilgākam darba mūžam” atbalstu.
Reģionālā vizīte notiek ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā visos līmeņos” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) atbalstu.
LBAS dzimšanas dienā aktualizēs arodbiedrību lomu demokrātiskā sabiedrībā un atgādinās, ka izaugsmes grūtības nevar pārvarēt uz darbinieku interešu rēķina
Pirms 35 gadiem 1990. gada 25. un 26. maijā notika pirmais – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dibināšanas kongress. Tajā 24 Latvijas nozaru arodbiedrības lēma par to, kāds ceļš ejams jauna veida – neatkarīgu un demokrātisku – arodbiedrību veidošanā.
Tieši savā dzimšanas dienā 26. maijā plkst. 11.00 LBAS aicina mediju pārstāvjus uz preses konferenci, kura notiks Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā, 4. stāva zālē.
Preses konferencē piedalīsies LBAS vadība un LBAS dalīborganizāciju vadītāji. LBAS viedokli paudīs priekšsēdētājs Egīls Baldzēns, preses konferencē piedalīsies labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. LBAS dalīborganizāciju viedokli izteiks:
- Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja,
- Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs,
- Armands Augustāns, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs,
- Kristīne Rapa, Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja,
- Lilita Vagele, Latvijas Arodbiedrības “Enerģija” priekšsēdētāja,
- Rita Pfeifere, Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja.
LBAS dzimšanas dienā vēlamies uzsvērt arodbiedrību lomu demokrātiskā sabiedrībā un atgādināt, ka ekonomikas izaugsmes grūtības nevar pārvarēt uz darbinieku interešu rēķina. Arodbiedrības ir demokrātiskas valsts stūrakmens un neatņemama sastāvdaļa. Pateicoties arodbiedrību rīcībai daudzu gadu garumā, miljoniem cilvēku ir ieguvuši pamattiesības un aizsardzību. Tagad mēs varam baudīt to, ka ir tiesiski noteikta minimālā alga, darba stundu ierobežojumi, drošības un veselības aizsardzība darba vietā, cilvēkiem ir tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu un slimības pabalstu, maternitātes aizsardzību un citām darba tiesībām, kuras sen esam pieraduši uzskatīt par pašsaprotamām.
Diemžēl mūsdienu Latvijā joprojām ir daudz izaicinājumu nodarbinātības jomā: algas nav konkurētspējīgas un dzīves dārdzībai atbilstošas, ir demogrāfiski izaicinājumi, no darba tirgus vairāk darbinieku iziet nekā ienāk, darbinieki ar prasmēm izvēlas vairāk apmaksātas darbavietas citās valstīs.
Darbinieki ir Latvijas izaugsmes pamats, tāpēc investīcijas viņos ir investīcijas mūsu nākotnē. Tādēļ nav pieļaujami vēstījumi no valsts un darba devēju puses par vēlēšanos samazināt slimības lapu un virsstundu apmaksu, gadiem ilgi iesaldēt komandējuma dienas naudas apmēru un mazināt koplīgumu garantijas. Arodbiedrības uzskata, ka ir jārūpējas par tiem, kuri realizē Latvijas konkurētspēju – esošajiem Latvijas darbiniekiem. Tāpēc ir jānodrošina kvalitatīvas darba vietas, kurās ir cienīga darba samaksa, droši darba apstākļi, darba un privātās dzīves līdzsvars, sociālais dialogs, profesionālā izaugsme un apmācības. Lai to realizētu, ir jāstiprina arodbiedrību loma, jo arodbiedrība vienmēr ir darbinieku pusē, skaidro darbiniekiem darba tiesības un palīdz tās aizstāvēt, uzrauga darba apstākļus, un uzlabo tos, vedot pārrunas par uzņēmumu vai nozaru koplīgumu slēgšanu.
Arodbiedrību pārstāvji preses konferencē ekonomikas izaugsmei Latvijā piedāvās savus risinājumus. LBAS izteiks prasības politiķiem, kuras tiks iesniegtas Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī atgādinās par Tieslietu ministrijā iestrēgušo likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kurā ir paredzēta kriminālatbildība par arodbiedrību likumīgās darbības kavēšanu.
LBAS aicinās otru valdības sociālo partneri Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) uz līdzsvarotu sociālo dialogu.
Arodbiedrību namā Muzeju naktī skanēs arodbiedrību vērtību stāsti un būs plaša kultūras programma
Muzeju naktī 17. maijā Arodbiedrību namā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, būs vērojama plaša kultūras programma un skanēs arodbiedrību vērtību stāsti.
Pasākumi sāksies plkst. 18.30 ar J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zigrīdas Krīgeres vokālās klases studentu koncertu 2. stāva zālē. Bet vēl pirms tam par godu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) 35. gadskārtai uz svinīgu brīdi pulcēsies arodbiedrību pārstāvji, kā arī bijuši LBAS priekšsēdētāji – Andris Siliņš, Agris Olmanis, Juris Radzevičs un Pēteris Krīgers.
Muzeju naktī Arodbiedrību namā skanēs ukuleļu ansambļa “Lasolla” koncerti, uzstāsies sieviešu vokālais ansamblis “Reiz bija…” no Limbažiem Sandras Budevičas vadībā. Savukārt plkst. 21.00 2. stāva zālē ar programmu “Dažādu gadsimtu mūzikas kultūra ar arodbiedrību gādību procesu attīstībā” koncertēs orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu ansamblis. Plkst. 23.00 koncertprogramma noslēgsies ar indie poproka grupas “dzirnavnieki” uzstāšanos ar grupas debijas albuma “Tā nav saule” oriģinālskaņdarbiem un citu grupas jaundari.
Arodbiedrību nama pirmajā stāvā no plkst. 18.00 interesentiem būs iespēja satikt grafiķi un gleznotāju Eviju Freidenfeldi viņas studijas Good Art telpās. Māksliniece piedāvās ieskatu savā radošajā darbā un nelielu izstādi “Trauslās atmiņas” studijas telpās. Savukārt 4. stāvā būs skatāma Sandras Vestermanes gleznu izstāde, visā namā – informējoša izstāde par LBAS dalīborganizācijām un Kaspara Rācenāja foto izstāde.
Visu Muzeju nakti risināsiesLBAS Jauniešu padomes aktivitātes un skanēs arodbiedrību vērtību stāsti. Ekskursijas pa Arodbiedrību namu tiks organizētas no plkst. 20.00, kad Muzeju nakts apmeklētājiem tiks piedāvāta ekskursija LBAS gida pavadībā angļu valodā. Plkst. 20.30 sāksies Dzejas ekskursija saulrietā pētnieces Sanitas Dukas vadībā. Ekskursijām varēs pieteikties līdz plkst. 23.00 Arodbiedrību nama 1. stāvā.
Atzīmējot LBAS 35 gadu jubileju, īpaši tai ir radīta un veltīta skaņas un video instalācija “Pāreja”, kas būs redzama un dzirdama tikai Muzeju naktī. Instalācija veidota kā Arodbiedrību nama centrālās kustības ass – kāpņu telpas – paplašinājums, tā trīs stāvos radīs skaņas un mūzikas pasauli, kas abstraktām skaņām stāstīs par vienotību un dažādību. Deviņi skaņas avoti, deviņi dažādi mūzikas slāņi kopā veidos vienu veselumu. Apmeklētājiem pārvietojoties telpā, skaņas uztvere mainīsies – reizēm iemirdzēsies melodijas un harmonijas, kuras dzirdamas tikai noteiktā vietā un brīdī. Mērojot visu ceļu, katrs punkts, katrs pakāpiens būs vien pārejošs mirklis. Ikkatrs izies savu ceļu, veidojot skaņu pārejas ar savu klātbūtni un kustību telpā un laikā. Instalācijas komponists – Matīss Tomass Vikmanis, video projekcijas autors – Ints Vikmanis, tehniskais atbalsts – Aleksis Budevičs.
Ar simbolisku rožu stādīšanu arodbiedrības atzīmēs Darba svētkus un ievadīs LBAS 35 gadu jubilejas mēnesi
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 35. dzimšanas dienas mēneša ieskaņu – Darba svētkus un Satversmes sapulces sasaukšanas dienu – atzīmēs ar simbolisku rožu stādīšanu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā 28. aprīlī no plkst. 11.00. Pirmo reizi LBAS arodbiedrības rozes šeit stādīja 2017. gada 1. maijā, un visas pirms astoņiem gadiem stādītās parka rozes vasarnīcas dārzā kuplo arī šodien.
Latvijas Satversmes sapulces pirmās sanākšanas diena bija 1920. gada 1. maijā – pirms 105 gadiem. Kopš 2004. gada 1. maiju atzīmē arī kā Latvijas uzņemšanas dienu Eiropas Savienībā. Maijs ir arī LBAS dzimšanas dienas mēnesis, – pirms 35 gadiem 1990. gada 25., 26. maijā notika LBAS pirmais – dibināšanas kongress.
Visus šos arodbiedrību kustībai nozīmīgos notikumus LBAS vadība, biroja speciālisti un LBAS dalīborganizāciju vadītāji pieminēs ar simbolisku rožu stādīšanu vasarnīcas dārzā, būs iespēja iziet ekskursijā pa muzeju, klausīties Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieka Jāņa Zālīša stāstus, sacensties par izteiksmīgāk deklamēto Raiņa vai Aspazijas dzejoli, mēroties zināšanās par Darba svētku vēsturi un ne tikai.
Abi dižgari – Rainis un Aspazija – šogad atzīmē 160. gadskārtu, 16. martā ir dzimusi Aspazija, Rainis – 11. septembrī. Abi dzejnieki ir Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVIPUFDA) goda biedri, un ar LVIPUFDA klātbūtni arodbiedrības īpaši pieminēs arī šīs nozīmīgās gadskārtas.
Pasākums notiek ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā visos līmeņos” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) atbalstu.
Zemgales reģionālajā vizītē LBAS viesosies Jelgavā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība un eksperti 14. aprīlī dosies reģionālajā vizītē uz Jelgavu.
Plkst. 10.00 LBAS jurists, darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs un LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls lekcijās izglītos Jelgavas tehnikuma audzēkņus. Gada pirmajā pusē LBAS organizē izglītojošus pasākumus – lekcijas profesionāli izglītojošo izglītības iestāžu audzēkņiem, savukārt rudenī notiek konkurss PROFS, kurā visu vidējo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu komandām tiek dota iespēja sacensties zināšanās par darba tiesībām, darba aizsardzību un sociālo dialogu, uzvarētājiem saņemot arī vērtīgas balvas. Konkursa PROFS mērķi ir veicināt Latvijas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas; veicināt jauniešu – profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu – izpratni par sociālo dialogu.
Pirmdien, 14. aprīlī, plkst. 14.00 LBAS vadība – priekšsēdētājs Egils Baldzēns un viņa vietnieces Anda Grīnfelde un Gita Oškāja – tiksies ar Jelgavas pilsētas domes vadību.
Savukārt plkst. 15.30 LBAS vadība un eksperti uz tikšanos aicina Jelgavas un apkaimes arodbiedrību biedrus. Tikšanās risināsies Jelgavas pils Sudraba zālē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001), kuras laikā biedri tiks informēti par LBAS aktualitātēm sociālekonomiskajā, darba tiesību un darba aizsardzības jomā. Tikšanās dalībniekiem būs iespēja gūt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem par dažādām problēmsituācijām darba vidē, kā arī iepazīties ar Latvijas Arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības (LAKS) pakalpojumiem arodbiedrību biedriem.
Izglītojošie pasākumi un konkurss PROFS notiek ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.3.5/1/24/I/001 “Atbalsts labākam un ilgākam darba mūžam” atbalstu.
Reģionālā vizīte notiek ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā visos līmeņos” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) atbalstu.
LBAS organizē domnīcu “Cik pieejamas ir mācību prakses?”
Turpinot pagājušā gadā uzsākto praksi aicināt sociālos un sadarbības partnerus iesaistīties kopīgā diskusijā par arodbiedrībām aktuālām tēmām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 11.aprīlī rīko kārtējo domnīcu.
Šoreiz domnīcas mērķis ir diskutēt par mācību praksēm. LBAS aicina uz klātienes domnīcu 11. aprīlī plkst.13.00 Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31.
Nesen ir beidzies Eiropas Sociālā fonda projekts par darba vidē balstītām mācībām (DVB), kuru administrēja Latvijas Darba devēju konfederācija un paredzēja dažādus labumus darba devējiem, nodrošinot darba vidē balstītas mācības savā uzņēmumā. Tagad projekts ir noslēdzies un DVB ir būtiski samazinājušās, jo darba devējiem vairs nav motivācijas īstenot DVB. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums par mācību praksēm, to pieejamību un kvalitāti. LBAS rosina arī jautājumu, vai mācību praksēm nebūtu jābūt apmaksātām no darba devēju puses, kā tas ir, piemēram, Vācijā.
Domnīcā ar prezentāciju uzstāsies praktiķi – LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele, lzglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības direktora vietniece profesionālās izglītības jomā Ieva Suškevica, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis un vecākais eksperts Raimonds Brīdaks, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko un Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods.
Tāpat diskusijā piedalīsies Valsts SIA “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” direktores vietniece mācību procesa organizācijas jomā Ilze Pilāne un Rīgas Tehniskās koledžas direktore un Latvijas koledžu asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Gintaute-Marihina.
Lūdzam LBAS dalīborganizāciju un padomes locekļus reģistrēties dalībai domnīcā šajā saitē https://forms.gle/k5Fb48hnDmRzBkAC7
Domnīca tiek līdzfinansēta no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) ietvaros.
LBAS viesojas Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā
2025. gada 3. martā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) tikās ar Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktori Āriju Ļaksu, kuru iztaujāja LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele. Jāsaka, ka šis ir zīmīgs brīdis, jo Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi darba grupu par profesionālās izglītības finansējumu, kurš nav ticis pārskatīts kopš 2007.gada. Tāpēc šoreiz saruna par profesionālās izglītības finansējumu un ne tikai.
Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā jauniešiem ir iespēja iegūt vienu no 18 profesijām. Piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs. Kā atzīst Ā. Ļaksa, tehnikuma pastāvēšanai un attīstībai finansējums vienmēr ir aktuāls jautājums. Katras izglītības programmas izmaksas ir ļoti atšķirīgas. Tehnikums “lavierē” starp dažādiem izmaksu posteņiem, lai nodrošinātu mūsdienīgu un kvalitatīvu mācību procesu.
Pateicoties šī gada labvēlīgajiem laikapstākļiem ziemā, kad apkurei ir jātērē mazāk, ir iespēja ietaupītos līdzekļus novirzīt, piemēram, STEM izglītības programmu materiāltehniskā nodrošinājuma modernizēšanai. Bet tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un tehnikumam ir jāiet kopsolī, jāiegādājas mūsdienīgas iekārtas, mācību stendi, instrumenti un darba piederumi, kuru izmaksas ir ļoti augstas, tāpēc tas ir grūti paveicams. Ā. Ļaksa izsaka sirsnīgu pateicību tekstiluzņēmumiem gan Daugavpilī, gan Rīgā, kuri šajā mācību gadā sadarbojās un izpalīdzēja ar dažādiem audumiem un furnitūru tērpu izgatavošanas un stila speciālistu apmācībai.
Tehnikums ievieš arī inovācijas un jaunas kvalifikācijas – jau trešo gadu pēc kārtas ir atvērta jauna kvalifikācija – atjaunojamās enerģētikas tehniķis, kas attīstībai prasa savus ieguldījumus. Inflāciju sāpīgi izjuta pavāru un konditoru kvalifikācijas, jo praktiskajām nodarbībām, kuru ir daudz, jāiegādājas pārtikas produkti. Kā jau minēts, kopš 2007.gada būtiski nav mainījies profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo, nav pārskatīts arī maksas pakalpojumu cenrādis. Lai arī izmaiņas maksas pakalpojumu cenrādī jau iesniegtas 2022. gadā, tās ir “iestrēgušas” varas gaiteņos. Kā piemērs tam ir izmaksas par dienesta viesnīcu – izglītojamie maksā 8,54 eiro mēnesī. Dienesta viesnīcas pakalpojumus izmanto 130 izglītojamie. Maksa nav samērojama ar dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksām.
Tehnikums mēģina ielauzties arī pieaugušo izglītības pasaulē un piedalās Valsts izglītības attīstības aģentūras administrētajos projektos, taču potenciālo izglītojamo pieteikumu ir maz un neizdodas nokomplektēt grupas. Sevišķi liels izaicinājums ir STEM jomas izglītības programmu un piedāvāto moduļu grupu komplektācija, lielāks pieprasījums būtu tūrisma nozares izglītības programmām vai moduļiem. Pieaugušo izglītības īstenošanu padara sarežģītu uz perspektīvu neprognozējamais piedāvājums projektu īstenošanas periodā. Nav skaidri zināms, kad un kādas izglītības programmas vai moduļus varēs piedāvāt apgūt.
Tehnikumā izglītojamie pārsvarā ir no Daugavpils un Augšdaugavas novada, bet pārstāvēti ir arī tālāki Latgales un Latvijas novadi – Krāslavas, Rēzeknes, Jēkabpils. Kopumā izglītojamo skaits ir stabils, un tehnikums ārvalstu studentus neplāno piesaistīt. Taču, ja nākotnē netiks sasniegts koeficients 50% jauniešu vispārējā izglītībā, 50% profesionālajā izglītībā, tad gan tehnikums izjutīs audzēkņu trūkumu. Sāpīgs temats ir arī dzelzceļa nozare un ar to saistīto izglītības programmu īstenošana, jo darbinieki dzelzceļa nozarē tiek atbrīvoti no darba, informācija izplatās publiskajā telpā, un izglītības programmām saistībā ar dzelzceļu nav perspektīvas.
Problēmjautājums ir arī audzēkņu iepriekšējā sagatavotība. Kvalifikācijās, uz kurām ir liels konkurss, piemēram, programmēšanas tehniķis un viesmīlības pakalpojumu speciālists, atnāk izglītojamie ar labākiem rezultātiem. Taču vērtējumi neko nenosaka, jo pieejas katrā vispārējās izglītības iestādē ir dažādas. Lauku skolā 6 balles nav salīdzināmas, piemēram, ar ģimnāzijā iegūtajām 6 ballēm. Tāpēc kā viens no konkursa kritērijiem ir centralizēto eksāmenu rezultāti.
Ā. Ļaksa ir neizpratnē kāpēc profesionālajā izglītībā ir “jāturas” pie centralizētajiem eksāmeniem. Lietuvā, piemēram, tie ir izvēles, jo 18 vai 19 gados ir jāsaprot, vai un ko mācīties tālāk. Bet, ja augstskola jaunietim nav plānota, viņš drīkstētu izvēlēties skolas iekšējo eksāmenu, nevis centralizēto. Spējīgākie jauniešu paliek vidusskolā, tas ir fakts. Ja profesionālās izglītības grupā ir 25-30 izglītojamie, kur lielākā daļa ir ar sliktām pamatzināšanām, tad jāsāk mācīties no pašiem pamatiem, paralēli apgūstot standartos noteiktos sniedzamos rezultātus.
Joprojām saglabājas liels jauniešu t.s. atbiruma koeficients, dažiem trūkst motivācijas un vēlmes mācīties, daži maina dzīvesvietu, daudziem 18 gadi ir izaicinājums, ar kuru nespēj tikt galā, jo tas ir patstāvīgs vecums, arī kad var strādāt pilnu darba laiku. Diemžēl darbs uzņēmumos, arī ar nakts maiņām, daudziem neveicina mācību stundu apmeklējumu. Jaunieši priekšroku dod darbam, nevis izglītībai, kā rezultātā pārtrauc mācības.
Tehnikums cenšas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem, šajā mācību gadā tika ieviesta diferencētā algas likme. Lai to panāktu, nākas taupīt uz citu pozīciju rēķina. Lai arī ar jauno pedagogu paaudzi ir pagrūti, katru gadu kolektīvam pievienojas jauni kolēģi, arī gados jauni. Šajā mācību gadā ir piepulcējušies 3 jauni pedagogi – divi no viņiem mācās Daugavpils universitātē 4.kursā, viens Rīgas Tehniskajā koledžā. Pagājušajā mācību gadā darbu uzsāka studente no Daugavpils universitātes koledžas programmas. Taču vidējais pedagogu vecums ir ap 50 gadiem, kolektīvs nekļūst jaunāks. Tehnikums priecātos, ja jauni speciālisti stiprinātu pedagogu kapacitāti. Jau šobrīd nākamajam mācību gadam Tehnikums meklē jaunos profesionāļus un aicina darbā pedagogu elektrotehniķu un atjaunojamās enerģētikas tehniķu, datorsistēmu tehniķu, programmēšanas tehniķu kvalifikācijām un vienu latviešu valodas un vienu literatūras skolotāju.
Iepriekšējā Eiropas Savienības Struktūrfondu periodā atzinīgi tika novērtēts projekts “Pumpurs”, kura mērķis bija mazināt to audzēkņu skaitu, kuri vēlas pamest mācības. Turklāt projekta “Pumpurs” ietvaros bez konsultācijām tika segti arī ceļa, izmitināšanas un ēdināšanas izdevumi. Tagad to izjūt sevišķi skaudri, jo tieši ceļa izdevumu dēļ vairāki izglītojamie pameta mācības. Ceļa un dzīvošanas izdevumi ļoti daudzām ģimenēm Latgalē ir būtisks faktors izglītības iegūšanai.
Tehnikums ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedrs un ir izveidojusies laba sadarbība ar nozaru ekspertu padomēm. Laba sadarbība ir izveidojusies arī ar pašvaldības izglītības pārvaldi. Tehnikums ir atvērts starptautiskajai sadarbībai, pašlaik pats tehnikums īsteno vairākus Erasmu+, Nordplus un Interreg projektus, ir sadarbības partneris 10 VIAA īstenotajiem projektiem.
Runājot par praksēm, Tehnikuma ieskatā problēmu ar prakses vietām nav. Tehnikums sadarbojas ar ļoti daudziem pilsētas un novada uzņēmumiem, par kvalifikācijām ir izveidota datu bāze, kura “aizceļo” pie pedagoga-prakses vadītāja un tas savukārt izglītojamajiem piemeklē piemērotāko prakses vietu. Taču atbildot uz L. Romeles jautājumu, vai prakses vietām nevajadzētu būt apmaksātām no darba devēju puses, Ā. Ļaksa atbild noraidoši, jo tad uzņēmējiem nebūtu intereses piedāvāt audzēkņiem prakses vietas. Ā. Ļaksas ieskatā, diemžēl LDDK īstenotais projekts par darba vidē balstītām mācībām (DVB) finansiāli ir “izlutinājis” uzņēmējus, bet, neskatoties uz to, Tehnikums turpina īstenot DVB. Ā. Ļaksa izsaka pateicību visiem uzņēmumiem, sadarbības partneriem, kas iesaistās, nodrošina prakses vietas un vada praksi DVB mācības tehnikuma izglītojamajiem. Prakse uzņēmumos, prakse reālajā darba vidē ir neatsverams ieguldījums profesionālo iemaņu attīstīšanā.
Sarunu noslēdzam uz pozitīvas nots, jo priekšā ir arī Latvijas – Šveices sadarbības projekts, kurā tehnikums piedalīsies kā partneris. Darba pilnas rokas un Tehnikums ir gatavs jauniem izaicinājumiem!
LBAS reģionālajā vizītē Daugavpilī
2025. gada 3. martā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība un eksperti devās reģionālajā vizītē uz Daugavpili – otro lielāko pilsētu Latvijā.
Diena sākās ar LBAS ekspertu lekcijām par darba aizsardzības, darba tiesību un sociālā dialoga jautājumiem Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņiem.
LBAS vadība – priekšsēdētājs Egils Baldzēns un vietniece Gita Oškāja – devās vizītē pie Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa. Sarunā tika skarti sociālā dialoga, demogrāfijas, nodarbinātības, darba samaksas, sociālās politikas, izglītības un veselības aprūpes jautājumi.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš pauda atzinīgus vārdus par sadarbību ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību.
Viņš norādīja, ka Daugavpils aktīvi strādā, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus, neskatoties uz izaicinājumiem un jaunajām funkcijām, kuras bieži vien valsts uzliek pašvaldībām, nepiešķirot atbilstošu finansējumu. Pilsēta meklē un ievieš efektīvus risinājumus un turpina attīstīties kā reģiona ekonomiskais centrs. Veiktās reformas palīdzējušas optimizēt pašvaldības darbu un palielināt darbinieku atalgojumu. Pašvaldība rūpējas par darbinieku labklājību un aktīvi sadarbojas ar arodbiedrībām, lai uzlabotu darba apstākļus. Savukārt, lai piesaistītu darbaspēku pilsētai un reģionam, pašvaldība attīsta infrastruktūru uzņēmējdarbībai, piedāvā grantus jauniem uzņēmējiem, maksā stipendijas topošiem ārstiem, t.sk. zobārstiem, STEM jomas studentiem. Kopš 2015. gada Daugavpils valstspilsētas pašvaldības stipendijas saņēmuši 174 jaunie medicīnas speciālisti. Pašlaik Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā un Zobārstniecības poliklīnikā strādā ap 70 jaunie ārsti – pašvaldības stipendijas saņēmēji.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Daugavpils pieredze liecina, ka pašvaldības efektivitāti nosaka ne vien viņas rīcībā esošie ieņēmumi, bet arī stratēģija šos ieņēmumus palielināt, savlaicīgi optimizējot izdevumus un mērķtiecīgi virzot papildus līdzekļus pašvaldības prioritātēm: gan pašvaldības pakalpojumu klāsta uzlabošanai iedzīvotājiem, gan pašvaldību institūciju un uzņēmumu darbinieku darba samaksai un sociālajām garantijām.”
Pēcpusdienā LBAS vadības pārstāvji un eksperti tikās ar Daugavpils arodbiedrību biedriem, lai informētu par LBAS aktualitātēm un paveikto nacionālā sociālā dialoga, sociālekonomisko, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, kā arī uzklausītu biedru jautājumus un viedokļus.
Tikšanās piedalījās arī Latvijas Arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības (LAKS) pārstāvis, kurš stāstīja par priekšrocībām LAKS pakalpojumu izmantošanā.
LBAS domnīcā “Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?”
2025. gada 21. februārī LBAS organizēja domnīcu “Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?”
Tajā LBAS aicināja sociālos partnerus uz diskusiju par dienas naudas apmēra pārskatīšanu komandējumiem Latvijas teritorijā. Domnīcā piedalījās LBAS un tās dalīborganizāciju, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji, savukārt valsts pārvaldi pārstāvēja Finanšu ministrija (FM), Labklājības ministrija (LM) un Valsts kanceleja (VK).
Domnīcā LBAS uzsvēra, ka komandējuma dienas nauda Latvijas teritorijā, kas nav pārskatīta jau kopš 2020. gada, nespēj segt to papildu izdevumu pieaugumu, kas darbiniekam veidojas, pildot darba pienākumus un atrodoties norīkojumā. Dienas naudas funkcija ir nodrošināt darbiniekam kompensāciju par papildus izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot pienākumus ārpus darba vietas un nespējot atgriezties mītnes vietā. Būtiskākā izdevumu pozīcija, kas tiek segta no dienas naudas komandējuma laikā, ir uztura nodrošināšana. LBAS norādīja, ka patēriņa cenu līmenis kopš 2020. gada ir pieaudzis par 49,8% pārtikai un 39,4% ēdināšanas pakalpojumiem. Vienlaikus, kā norādīja arī FM, 8 eiro dienas naudas apmērs jau 2020. gadā tika noteikts neadekvāti zemā līmenī un FM piedāvājums jau toreiz esot bijis dienas naudu noteikt 16 eiro apmērā.
Tāpat LBAS norādīja, ka dienas nauda Latvijā ir būtiski zemāka kā citās ES dalībvalstīs, piemēram, Lietuvā dienas nauda ir noteikta 28 eiro apmērā, bet ar nosacījumu, ka darba devēji un darba ņēmēji var koplīgumā vienoties par tās samazināšanu līdz 14 eiro. Pie līdzīgām ēdināšanas iestāžu cenām Slovākijā dienas nauda ir noteikta 11,6 eiro apmērā, Slovēnijā 21,39 eiro apmērā, Grieķijā – 20 eiro un Spānijā 26,67 eiro. Turklāt Spānijā un Grieķijā dienas nauda dubultojas, ja darbinieks nakšņo ārpus savas mītnes vietas.
Kopumā LBAS uzstāj, ka dienas naudas apmērs vairs nespēj kompensēt tos izdevumus, kas darbiniekam rodas strādājot ārpus darba vietas. LBAS piedāvā dienas naudu celt līdz vismaz 15 eiro, vienlaikus esot atvērts risinājumiem, kas ievieš pakāpenisku pārejas periodu vai līdzvērtīgus risinājumus kā Lietuvā, kas ļautu koriģēt katra uzņēmuma vajadzībām atbilstošu dienas naudas apmēru pie nosacījuma, ka pamata summa tiek noteikta būtiski augstāka nekā šobrīd.
Lai turpinātu pārrunu procesu LBAS domnīcas noslēgumā rosināja organizēt atkārtotu diskusiju, kuras ietvaros sociālie partneri lūdza FM sagatavot analīzi par vairāku komandējuma dienas naudas scenāriju ietekmi uz valsts budžetu, kas palīdzēs novērtēt komandējuma dienas naudas izmaiņu ietekmi uz publiskā sektora izmaksām. Tāpat LBAS rosina nākošās tikšanās laikā arodbiedrību, darba devēju un valsts pārvaldes pārstāvjus sagatavot konkrētus priekšlikumus par apmēru līdz kādam jāceļ dienas nauda.
LAB “Enerģija” priekšsēdētāja Lilita Vagele informēja, ka enerģētikas nozares uzņēmumu darbinieki tādos uzņēmumos kā AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls” un AS “Conexus Baltic Grid” ir vieni no tiem, kas vissmagāk izjūt dienas naudas nepietiekamību darba braucienos un komandējumos, jo ikdienas darbs šajos uzņēmumos tehniskajam personālam bieži ir saistīts ar iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas darbu veikšanu, trašu tīrīšanu, kā arī bojājumu un defektu novēršanu kritiskajai infrastruktūrai visā Latvijas teritorijā, regulāri veicot darbus sarežģītos un bīstamos apstākļos. Masveida bojājumu laikā, atrodoties komandējumā vai darba braucienā vairāku dienu garumā, laika apstākļi ir papildus izaicinājums darbiniekiem. Kopējais šādu darba braucienu un komandējumu skaits uzņēmumos mērāms vairākos simtos. Pateicoties kvalitatīvam enerģētikas nozares darbinieku darbam, Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji arvien mazāk izjūt elektroenerģijas piegādes pārtraukumu radītās neērtības.
Pirmā, kas aktualizēja šo problēmu par darba braucienu dienas naudas apmēru Latvijas teritorijā jau pirms 3 gadiem, bija AS “Conexus Baltic Grid” arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Grants. Uzņēmuma darbiniekiem, dodoties šādos darba braucienos Latvijas teritorijā, 8 eiro dienas nauda ir nepietiekama, lai fiziski smaga darba veicēji, kuri vairākas dienas pēc kārtas atrodas prom no mājām, varētu iegādāties siltas pusdienas un vakariņas. AS “Conexus Baltic Grid” darbinieku darba braucieni bieži notiek uz tādām vietām, kur tās nav pieejamas. Tiek meklēti dažādi risinājumi, lai darbiniekiem būtu iespēja pagatavot vai uzsildīt pusdienas pašiem, kas nav pareizs risinājums un atstāj būtisku ietekmi uz darbinieku veselību. LAB “Enerģija” pilnībā atbalstītu komandējuma naudas noteikšanu vismaz 16 eiro apmērā, ja katru gadu šai summai pievienotu inflācijas koeficientu. Tieši no darbiniekiem ir nācis ierosinājums, ka 16 eiro būtu pieņemama summa, lai nosegtu vismaz divu reižu ēdināšanas starpību. Salīdzinot dienas naudu darba braucieniem Latvijā un Lietuvā, tur strādājošiem darbiniekiem dienas nauda ir 28 eiro.
Ņemot vērā izaicinošos darba apstākļus, enerģētikas uzņēmumos tehniskajos virzienos ir vērojams vakanču pieaugums, jo ne visi darbinieki ir gatavi ilgstoši strādāt fiziski smagu un atbildīgu darbu, kā arī regulāri doties komandējumos un darba braucienos.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka 8 eiro ir sasaluma periods ar lielu vēsturisko stāstu. Viņa izteica priekšlikumu, ņemot vērā, ka arī arodbiedrības ir atšķirīgas, – parēķinot cenu kāpumu – ja pieliek 50% – tie ir 12 eiro, ja 40% – tie ir 11 eiro. Viņa ieteica virzīties pa soļiem, piekrītot kādam no šī procentuālā apmēra. Izglītības sektors būtu apmierināts par 11 eiro, bet noteikti citi sektori ar to nebūs mierā. Bet, ja darba devēji jau maksā vairāk, tad kāpēc to nevar salāgot ciparu ar realitāti? Sastādam grafiku, kura mērķis ir 16 eiro. Svarīgi, vai puses var par to vienoties un fiksēt normatīvajā aktā, jānosaka pārejas periods, līdz kuram visiem ir jāsasniedz šie 16 eiro.
LKDAF priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš pauda viedokli, ka kultūras nozarē šis jautājums attiecas uz aktieriem, kad viņi dodas viesizrādēs. Arī viņi saka, ka 8 eiro ir par maz. Visi grib redzēt aktieri paēdušu, možu, izgulējušos un dzīvespriecīgu, kurš nodod šo pozitīvismu no skatuves tālāk. Ēšanai tas ir neadekvāti maz. Publiskajā sektorā strādājošajiem vajag to precīzi noteiktu normatīvajos aktos. Atbalstu idejas: komandējuma naudas piesaistīšanu inflācijas koeficientam; nosakot konkrētu mērķi, noteikt arī pārejas periodu.
Karavīriem, militārajiem darbiniekiem un zemessargiem tiek maksāta dienas pamata uzturdeva 14 eiro apmērā. Komandējuma dienas naudu varētu pielīdzināt vismaz uzturdevas kompensācijas līmenim, kuras mērķis ir nodrošināt atlīdzību karavīriem un zemessargiem gadījumos, kad maltīti nespēj nodrošināt dienests. Turklāt šajā summa netiek iekļautas ūdens izmaksas, kas dienestos tiek nodrošināts vienmēr.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja pauda viedokli, ka gribētos, lai domnīca beigtos ar mājas darbiem katrai pusei – cik tas varētu izmaksāt darba devējam, valsts pusei, pašvaldību pusei, ja šī dienas naudas celšana notiktu līdz šiem 15 – 16 eiro vai 11 eiro.
Svarīgi, lai izdevumu samazināšana nenotiktu uz darbinieku darba samaksas mazināšanas rēķina. Paaugstinātai likmei noteiktu būtu jābūt MK noteikumos. Mums ir arī tāda lieta kā koplīgumu veicināšanas plāns. No LBAS puses vienmēr ir bijusi doma vienoties par ekskluzīvām lietām, kas ir tikai koplīgumā un radītu interesi darba devējiem noslēgt koplīgumu. Sakombinēt šīs divas lietas – gan celt likmi MK noteikumos, lai tas ir saistoši pilnīgi visiem, gan ļaut koplīgumos vienoties vēl par kaut ko vairāk.
Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) priekšsēdētājas vietniece Ligita Brahmane uzsvēra, ka viņu nozares biedri brauc pa visu Latviju, būtu ļoti labi noteikt kritērijus, kāds attālums vai stundas ir jābrauc, lai vispār sāktu maksāt komandējuma naudu. AS Latvijas finieris ir ļoti labs koplīgums, bet ir iekārtu rūpnīca, kuras darbinieki apkalpo iekārtas visā Latvijā, un viņiem arī ar šiem 8 eiro nepietiek.
FM pārstāve uzsvēra, ka dienas nauda nav, lai kompensētu darbiniekam pilnībā ēdināšanas izdevumus. Dienas nauda ir paredzēta, lai kompensētu to starpību, kas rodas, braucot komandējumā un ēdot dārgāk.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde norādīja, ka, iespējams, ir jādiskutē par dienas naudas diferencēšanas kritērijiem, ņemot vērā, ka darbinieku apstākļi un slodze var būt atšķirīga. Vienlaikus nevajag dienas naudas noteikšanas principus sarežģīt pārmērīgi, jo nebūs iespējams vienmēr veikt visus apsvērumus atbilstoši katras profesijas specifikai.
LDDK domnīcā uzsvēra, ka šobrīd nav indikāciju no darba devējiem, ka ir nepieciešams pārskatīt komandējuma naudu apmēru. Darba devēji jau šobrīd var maksāt vairāk, un, ja ir situācijas ar darba ņēmējiem, kas ir neapmierināti vai nav spējīgi doties komandējumā, tad var runāt un vienoties ar darba devējiem. Jautājums ir, vai šajā gadījumā nozares ir jāregulē no malas, – domājam, ka nē. Gribētos dzirdēt konkrētu piedāvājumu un konkrētu pamatojumu. Darba devējs jau no savas puses sedz ēdināšanas un izmitināšanas kompensācijas, un nav tā, ka esam palikuši iepriekšējos apmēros. Konkrētu darba devēju pozīciju varētu paust tad, kad būs konkrēts priekšlikums. Šobrīd īsā atbilde ir – jā, 8 eiro ir pietiekami par starpību, kas varētu rasties par izdevumiem, darbiniekam dodoties komandējumā.
Domnīcas ietvaros visi tās dalībnieki ir atzinuši, ka ar 8 eiro dienas naudu nepietiek, lai segtu visus papildus izdevumus, kas darbiniekam rodas dodoties pildīt darba pienākumus komandējuma ietvaros. Jāņem arī vērā, ka mūsdienās ierasta prakse darba vietā ir nodrošināt darbiniekam kafiju un ūdeni. Papildu izdevumi par kafiju un ūdeni nosedz vairāk nekā pusi no 8 eiro dienas naudas apmēra.
Domnīcas ietvaros tika iezīmēti uzdevumi, kas jāsagatavo līdz nākošajai sanāksmei (marta beigās), lai turpmākās sarunas būtu produktīvas:
- Visām iesaistītajām pusēm sniegt priekšlikumu par to kādam jābūt dienas naudas apmēram sākot ar 2026. gadu;
- Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem sagatavot analīzi par dienas naudas Latvijas teritorijā paaugstināšanu līdz 12 eiro un 16 eiro par vienu komandējuma dienu;
- LBAS, Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un Valsts Kancelejai (VK) iespēju robežās veikt biedru un darbinieku aptauju par reāliem izdevumiem komandējuma laikā.
LBAS organizē domnīcu par dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas teritorijā
Turpinot pagājušā gadā uzsākto praksi aicināt sociālos un sadarbības partnerus iesaistīties kopīgā diskusijā par arodbiedrībām aktuālām tēmām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 21. februārī rīko kārtējo domnīcu “Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?”.
Šoreiz domnīcas mērķis ir diskutēt un izprast iesaistīto pušu nostāju par dienas naudu līmeni komandējumiem Latvijas teritorijā, lai, izprotot visu iesaistīto pušu nostāju, turpmāk virzītos uz saprātīgiem risinājumiem tiesību aktos.
LBAS aicina uz klātienes domnīcu 21. februārī plkst.10:00 Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, 4. stāva zālē.
Dienas naudu apmērs komandējumiem Latvijas teritorijā pēdējo reizi tika pārskatīts 2020. gadā. Kopš pēdējām izmaiņām Latvijas un pasaules sabiedrība ir pārdzīvojusi gan Covid-19 pandēmijas krīzi un tās ierobežojumu ietekmē radītos dīkstāves šokus darba tirgū un nodarbinātības samazināšanos sabiedrībā, kā arī Krievijas karadarbības Ukrainā radītos ekonomiskos šokus pasaules energoresursu cenu un globālo piegāžu ķēžu izmaiņās, kas veidoja strauju inflācijas izaugsmi arī Latvijā, un kopš 2020. gada patēriņa cenu līmenis ir audzis par 34,3%. Domnīcas mērķis ir atbildēt uz vairākiem izaicinošiem jautājumiem. Vai komandējuma dienas naudai Latvijas teritorijā ir pamatojums? Vai ar šobrīd noteiktajiem 8 eiro dienā pietiek, lai dienas nauda pildītu savu funkciju?
Domnīcā ar prezentāciju uzstāsies LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis un eksperti: no Labklājības ministrijas – Ineta Vjakse, Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece, Finanšu ministrijas – Astra Kaļāne, Tiešo nodokļu departamenta direktore, un Irina Smirnova, Tiešo nodokļu departamenta vecākā eksperte. Diskusijā ar savu pieredzi un viedokļiem dalīsies Latvijas Darba devēju konfederācijas juriste, darba tiesību eksperte Anete Neilande, Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta vadītāja Ērika Todjēre, Latvijas arodbiedrības “Enerģija” priekšsēdētāja Lilita Vagele, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pēc ekspertu prezentācijām notiks diskusija visiem domnīcas dalībniekiem.
Domnīca tiek līdzfinansēta no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) ietvaros.
LBAS speciālisti apgūst Vācijas arodbiedrību pieredzi
Vizītes laikā LBAS tikās ar Vācijas arodbiedrību konfederāciju (DGB) un Ver.di arodbiedrībām ar mērķi uzklausīt labo praksi koplīgumu pārrunās, komunikācijā ar sabiedrību un biedru organizēšanā. Tāpat vizītes laikā LBAS tikās ar Vācijas Bundestāga deputāti Zandu Martens.
Koplīgumu pārrunas
Vācijā koplīgumu leģislatīvā bāze ir Vācijas Konstitūcija un Koplīgumu likums, kas kopumā nosaka arodbiedrību tiesības slēgt koplīgumus uzņēmumu, nozaru un reģionālos līmeņos. Praksē koplīgumu pārrunu procesā tiek iesaistīti visi arodbiedrību biedri, veidojot aptaujas un diskusijas par arodbiedrību prasībām nākošajam koplīgumu pārrunu ciklam. Arodbiedrību uzdevums ir organizēt darbinieku aptaujas, organizēt delegātu tikšanās, koplīguma pārrunu komitejas izveidi un pārrunu vadīšanu no arodbiedrību puses.
DGB norādīja, ka Vācijā ir iespēja attiecināt atsevišķas koplīgumu prasības tikai uz arodbiedrības biedriem. Koplīgumā biedriem noteiktajiem labumiem ir jābūt samērīgiem, bet tādi pastāv un praksē tiek piemēroti proporcionāli biedru iemaksām un ieguldītajam laikam arodbiedrību darbībā, kas ceļ darba standartus visiem darbiniekiem. Vienlaikus DGB uzsver, ka nav pieļaujams, ka koplīgumā noteiktie labumi izdara pārmērīgu spiedienu uz darbinieku iestāties arodbiedrībā, kam jābūt brīvai darbinieka izvēlei.
Arodbiedrību biedri var saņemt papildu priekšrocības arī attiecībā uz atalgojumu (papildu atvaļinājums). Federālā konstitucionālās tiesas spriedums noteicis, ka tā nav diskriminācija. Federālā darba tiesa izdarījusi tādu pašu slēdzienu. Bet darba devējam nevar aizliegt koplīgumā noteiktos labumus biedriem piešķirt arī citiem darbiniekiem.
LBAS interesējās arī par Vācijas arodbiedrību tiesībām streikot un streiku praksi. Kā galveno prioritāti DGB uzsver finansiālo kapacitāti – streika fondi ir obligāti visās nozaru organizācijās, daļa no biedru naudas tiek regulāri novirzīta streika fondos. Nākošais solis ir organizēt darbiniekus galvenajās struktūrvienībās un nodaļās, bez kurām darba vieta nevar funkcionēt vai tās darbība ir kritiski apdraudēta, kā arī jāņem vērā, lai streiks būtu efektīvs, šajās nodaļās streikā organizētam jābūt darbinieku vairākumam.
Politiskie streiki un solidaritātes streiki Vācijā ir aizliegti.
Tā pat LBAS un DGB pārrunāja koplīgumu ultraaktivitāti Vācijā, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā darba devēju organizācijas ir aktualizējušas tieši šo koplīgumu regulējuma daļu. Vācijā iepriekšējie koplīguma nosacījumi tiek pagarināti uz nenoteiktu laiku, līdz tiek panākta jauna vienošanās. Nav pieļaujams, ka darbinieki paliek bez regulējuma un noteikta algu līmeņa. Izaicinājums Latvijas praksē ir, ka jau šobrīd koplīgumi reti kad regulē darba samaksu, līdz ar to ir būtiski saprast, vai cita veida regulējums ko nosaka koplīgumi Latvijā būtu pielīdzināms Vācijas praksē izmantotajam pamatojumam.
Komunikācija
Tāpat DGB iepazīstināja LBAS ar savu komunikācijas praksi, uzsverot, ka DGB komunikācijas menedžments tiek pārvaldīts vairākos virzienos – kampaņas un analīze, sociālo mediju pārvaldība, prese un redakcija, kā arī DGB interneta vietnes pārvaldība.
Lai aizvadītu veiksmīgas kampaņas un sasniegtu plašu mērķauditoriju, DGB praktizē vizuālās prezentācijas un informatīvā stila diferenciāciju, piemēram, reģionam un mērķauditorijai pieskaņotā stilā.
Vienlaikus DGB uzsver, ka jauno paaudžu veiksmīgai iesaistei ir būtiski veidot satura dažādās platformās. DGB savai komunikācijai primāri izmanto Facebook, Instagram un TikTok. Vienlaikus DGB uzsver, ka nav iespējams veidot saistošu un regulāru komunikāciju tikai no organizācijas puses. Lai veidotos dabīga un dinamiska diskusija ar sabiedrību un biedriem ir nepieciešams veidot satura veidošanas tīklu – biedri runā arodbiedrību vārdā. Personīgie konti veiksmīgāk komunicē ar cilvēku kā uzņēmuma konti.
Organizācijas uzdevums ir sagatavot diskusijas un informatīvo bāzi, ko pēc tam izplatīt caur saviem satura veidošanas tīkliem, kā arī iesaistīt biedrus un darbiniekus, kuriem jau ir sociālo tīklu auditorija.
DGB gadījumā ir izveidota satura datubāze aktīviem biedriem un “influenceriem”. Tāpat DGB uzsver, ka ir būtiski aktīvi mijiedarboties un uzsākt diskusijas arī citu personu ierakstos un komentāros, tas potenciāli pievērš lielāku uzmanību tajā sabiedrības daļā, kas līdz šim nav zinājuši par organizāciju vai neseko tās ierakstiem.
Organizēšana
Savukārt sarunā ar Ver.di, LBAS speciālisti uzzināja, par biedru organizēšanas stratēģijām. Kopumā Ver.di atzina, ka nonākuši pie atziņas, ka arodbiedrību pakalpojumu formāts nav veiksmīgākais risinājums ilgtermiņa biedru piesaistei, jo biedrs arodbiedrību arī uztvers kā pakalpojuma sniedzēju un ja pakalpojums nav vajadzīgs, vai neapmierina, tad biedram nebūs pamata stāties arodbiedrībā. Līdz ar to Ver.di jau labu laiku lielāko uzsvaru biedru piesaistes stratēģijā liek uz biedru organizēšanu.
Pirmais solis vienmēr ir darbinieku izaicinājumi – kas viņus nomāc. Piemēram, vai darbinieki vēlas atgriezties birojā (ceļā pazaudēts laiks), inflācijas ietekme uz pirktspēju, izmaksu pieaugums. Pirms tiek organizēta darba vieta nepieciešams noskaidrot, kādi ir darba vietas izaicinājumi un problēmas, Vai tās ir pietiekami plašas? Vai tās iespējams mainīt? Vai tās ir pietiekami aktuālas?
Pašiem darbiniekiem ir jāvēlas veikt izmaiņas, jo arodbiedrības ir paši darbinieki, ārpakalpojums, kas izmaiņas veiks uzņēmuma darbinieku vietā. Šā mentalitāte ir jānostiprina visos arodbiedrības biedros, jau tās veidošanas brīdī un biedriem iestājoties. Arodbiedrībā spēs būt tik ietekmīga, cik iesaistīti būs paši darbinieki.
Veiksmīgas arodorganizāciju pamatā ir nostiprināt juridisko varu, jeb faktiskās tiesības, ko iespējams ietekmēt caur organizēšanos un streiku. Pirms organizēšanās nepieciešams veikt struktūrru pārbaudi, cik tās spējīgas apvienoties, organizēties. Ja tiek konstatēts, ka uzņēumā ir izaicinājumi, kā arī strukturāli iespējams organizēties, šādā uzņēmumā un tā struktūrvienībās var veikt organizācijas pasākumus, veidot stratēģiju un plānot kampaņas. Organizēšanās pamatā ir savstarpēja uzticība un caruskatāmība, ir jābūt noteiktiem skaidriem mērķiem un apņēmībai tos sasniegt.
Foto galerija atrodas šeit.
LBAS birojs padziļināti apgūst zināšanas par sociālo mediju komunikāciju
2024. gada 4. novembrī LBAS birojs apguva dziļākas zināšanas par sociālo mediju komunikāciju pasniedzējas Kristīnes Tjarves vadībā.
Pasniedzēja vispirms raksturoja digitālās komunikācijas vidi Latvijā un būtiskākos komunikācijas kanālus.
Facebook ir 70 % no Latvijas iedzīvotājiem, un lielākā lietotāju grupa ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem (283 400). Agrāk Facebook algoritms prioritizēja ierakstus pēc “patīk” skaita, bet šodien algoritmi ir daudz sarežģītāki, bet to pamatmērķis ir nemainīgs: pielāgot katra lietotāja ziņu plūsmu, lai tā atbilstu viņa interesēm.
Pašlaik Facebook ierakstus ziņu plūsmā kārto pēc četriem faktoriem:
- kas to publicēja: jūs biežāk redzēsiet ierakstus no cilvēkiem vai uzņēmumiem, ar kuriem bieži komunicējat;
- saistība ar jūsu interesēm: vai jūs mijiedarbosities ar šo saturu, ņemot vērā iepriekšējos “Patīk”, komentārus un dalīšanos;
- satura formāts: jūs, visticamāk, redzēsiet tādu pašu formātu, ar kādu iepriekš esat mijiedarbojies. Ja jums patikušas fotogrāfijas, tad redzēsiet vairāk fotoattēlu, un tas pats attiecas uz video;
- vispārēja interese: ja Facebook prognozē, ka noteikts ieraksts izraisīs vairāk mijiedarbību, tas to parādīs jūsu ziņu plūsmā.
Pasniedzēja akcentēja, ka organizācijas līderi un darbinieki ir galvenie zīmola vēstneši, un ļoti svarīga ir darbinieku iesaiste ziņu popularizēšanā.
Būtiski ir neaizmirst svarīgu ierakstu izcelšanu – var izcelt līdz 6 ierakstiem; cilvēku/ zīmolu tagošanu arī zīmola komunikācijā (pamanīs arī tie, kas nav jūsu sekotāji).
Apmācību gaitā tika analizēts, ko sociālo mediju komunikācijā var palīdzēt mākslīgais intelekts, īpaši – ChatGBT:
- idejas satura vienībām;
- reel video scenārija idejas izstrāde;
- mirkļbirku idejas;
- aptauju un viktorīnu idejas;
- bilžu vai video, arī bio apraksti;
- komentāru atbilžu ģenerēšana;
- produktu un pakalpojumu apraksti.
Vēl pasniedzēja īpaši uzsvēra LinkedIn nozīmību profesionāļu ikdienā, jo vairāk nekā 50% no sociālo mediju satura plūsmas uz B2B tīmekļa vietnēm un blogiem nāk no LinkedIn. Vēl kopīgi analizējām Instagram ierakstu vizuālā noformējuma nozīmi un Instagram satura tēmas.
Apmācību dalībnieku rīcībā palika pasniedzējas Kristīnes Tjarves sagatavots apjomīgs materiāls par sociālo mediju komunikāciju, kas lieti noderēs biroja speciālistu darbā.
Domnīcā “Digitalizācija kā drauds vai iespēja darba tirgū?”
Lai kopīgi diskutētu par arodbiedrībām un Latvijas darbiniekiem aktuālām tēmām cienīga darba kontekstā, LBAS savu dalīborganizāciju pārstāvjus 7. oktobrī aicināja uz klātienes domnīcu “Digitalizācija kā drauds vai iespēja darba tirgū?”.
Domnīcas mērķis – diskutēt par iespējamajiem riskiem un ieguvumiem darba tirgū digitalizācijas kontekstā. Domnīcā piedalījās Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, ar prezentāciju par darba tirgus prognozēm digitalizācijas ietekmē. Par digitalizācijas juridiskajiem aspektiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē mākslīgo intelektu, pastāstīja Santa Prauliņa no Starptautiskā advokātu biroja “Sorainen”. Prezentāciju sadaļu noslēdza Ivars Vanadziņš par digitalizācijas sniegtajām iespējām, kā arī tās ietekmi uz darba dzīvi, darba drošību un darba ņēmēju veselību.
Domnīca finansēta no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) ietvaros.
Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests
Pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas izmanto internetu, ir pieaudzis no 27% līdz 91%. Vienlaikus IKT sektorā strādājošo cilvēku skaits kopš 2008. gada pastāvīgi ir pieaudzis par 23 tūkst. darbiniekiem. Savukārt atalgojums nozarē vidēji ir par 70% augstāks kā tautsaimniecībā vidēji.
Digitālie risinājumi nākotnē būtiski ietekmēs darba tirgu. Darba vietu automatizācijas potenciāla novērtējums liecina, ka lielākā ietekme būs uz vidējas kvalifikācijas un vienkāršām profesijām. Augstākais automatizācijas potenciāls paredzams datu vākšanas, datu apstrādes un standartizēta manuāla darba darbībām. Nozaru griezumā lielākā ietekme tiek prognozēta izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, apstrādes rūpniecībai, transportam un uzglabāšanas pakalpojumiem, lauksaimniecībai un tirdzniecībai.
Paredzams, ka arī mākslīgais intelekts (MI) aizstās daļu no darba, ko šobrīd veic cilvēki, tostarp klientu apkalpošanu, analīžu veikšanu, reāllaika darbību veikšanu, cilvēkresursu pārvaldību, krāpšanas uzraudzību, risku vadību un pārvaldību, cenu politikas veidošanu un darbaspēka novērtējuma veikšanu u.c. Augstāka MI ietekme paredzama uz profesijām, kas nodrošina biroja un administratīvā atbalsta darbības, tiek prognozēts, ka MI spēs aizstāt 46% no šajās profesijās veiktajām darbībām. Juridisko pakalpojumu pienākumi potenciāli tiks aizstāti par 44% un arhitektu pakalpojumi par 37%. Zemāka MI ietekme paredzama būvniecības un īpašuma uzturēšanas profesijās – 1%, iekārtu ierīkošanas un remonta profesijās – 4% un ražošanas profesijās – 9%.
Tehnoloģiju ietekme nākotnē, paredzams, samazinās darbaspēka plaisu visā darba tirgū, vienlaikus saglabāsies darbaspēka pieprasījums IKT pakalpojumiem un profesionāliem, zinātniski tehniskiem pakalpojumiem.
Santa Prauliņa, zvērināta advokāta palīgs, Sorainen
Spēkā stājies MI Akts, tas pieņemts Regulas formā, kas nozīmē – tas ir tieši piemērojams visā ES no 2026. gada 2. augusta. MI sistēmu galvenā iezīme ir to spēja izdarīt secinājumus. Šī spēja secināt attiecas uz tādu iznākumu iegūšanas procesu kā prognozes, saturs, ieteikumi vai lēmumi, kas var ietekmēt fizisko un virtuālo vidi un MI sistēmu spēju atvasināt modeļus vai algoritmus, vai abus, no ievaddatiem vai datiem. Paņēmieni, kas ļauj izdarīt secinājumus, veidojot MI sistēmu, ietver mašīnmācīšanās pieejas, kas mācās no datiem, kā sasniegt konkrētus mērķus, un uz loģiku un zināšanām balstītas pieejas, kas no kodētām zināšanām vai risināmā uzdevuma simboliska atspoguļojuma izdara secinājumus. MI sistēmas spēja izsecināt pārsniedz vienkāršu datu apstrādi, nodrošinot mācīšanās, spriešanas un modelēšanas procesus.
Regulā izdalīti trīs dažādi MI veidi, kuriem ieviesti atšķirīgi regulējumi: parastas MI sistēmas, augsta riska MI sistēmas un vispārīga lietojuma MI modeļi.
Regula aizliedz izmantot MI sistēmas, kas izmanto cilvēka neapzinātus subliminālus paņēmienus vai tīši manipulatīvus, vai maldinošus paņēmienus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas uzvedību vai kuriem ir tādas sekas, kas ievērojami pasliktina viņu spēju pieņemt informētu lēmumu. Kā arī MI, kas individuāli kategorizē fiziskas personas, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem, lai izsecinātu viņu rasi, politiskos uzskatus, dalību arodbiedrībās, reliģiskos vai filozofiskos uzskatus, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju. Kopumā regulas mērķis ir novērst kaitējošu MI darbību cilvēkam, izmantojot cilvēka, vai cilvēku grupu sociālās, ekonomiskās un personīgās pazīmes.
Regulējums attiecināms arī uz jau eksistējošiem MI risinājumiem, kā arī jaunu risinājumu veidošanu darba tirgū.
Ivars Vanadziņš, Dr.med., Rīgas Stradiņa universitāte Darba drošības un vides veselības institūts
Attālinātais darbs un jauni veidi kā strādāt – turpināsies un būs plašāk un plašāk izplatīti. Vairums nodarbināto nevēlas atgriezties iepriekšējā darba formā un atbalsta elastīgu pieeju darbam. Darba devējiem – jāmācās to izmantot un organizēt, kas prasa uzticēšanos darbiniekam, spēju palīdzēt vienkāršās situācijās, piemēram, riska novērtējumu veikšanā strādājot attālināti, kā arī izstrādājot modernus risinājumus darba plānošanai un vadībai.
Attālināta darba veiksmīgai vadībai nepieciešami grozījumi darba līgumos, kompensācijas par darbinieku uzņemtajiem finanšu riskiem, riska novērtējumu veikšana, darba vietas iekārtošana un apmācību veikšana.
Darba drošības un vides veselības institūta pētījumi parāda, ka attālinātā darba veikšanai 30,4% darbiniekiem nav bijusi nodrošināta ērta un darbam ar datoru piemērota darba vieta. Tāpat 43% aptaujāto norāda, ka strādājot attālināti radušies papildus izdevumi, kas netiek kompensēti, 25% darbinieku netika nodrošināts datorgalds un datorkrēsls. 29% gadījumu darba devējs nav noskaidrojis kādos apstākļos darbinieks strādā un 19% gadījumu darbiniekam pat nav skaidrots, kā ērti iekārtot darba vietu.
Lai vadītu mentālās veselības riskus, mainoties darba videi un iespējām atvienoties no darba, ir nepieciešamas darbinieku apmācības par stresa vadību, vienlaikus 23% respondentu atbildēja, ka šādas apmācības nav saņēmuši.
Mārtiņš Svirskis,
LBAS eksperts
Cienīga darba dienā arodbiedrības diskutē par digitalizāciju – kā draudu vai iespēju darba tirgū
Arodbiedrības visā pasaulē 7. oktobrī atzīmē Cienīga darba dienu. Turklāt no 18. septembra līdz 8. oktobrim Latvijā un citās Eiropas valstīs jau desmito gadu pēc kārtas norisinās Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa (ESDW), lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, starptautisku sadarbību un labās prakses izstrādi.
Lai kopīgi diskutētu par arodbiedrībām un Latvijas darbiniekiem aktuālām tēmām cienīga darba kontekstā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) savu dalīborganizāciju pārstāvjus aicina uz klātienes domnīcu “Digitalizācija kā drauds vai iespēja darba tirgū?” pirmdien, 7. oktobrī, plkst. 13.00 Arodbiedrību namā, Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31.
“Cienīgs darbs” ir Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ieviests jēdziens, ar kuru apzīmē iespēju strādāt produktīvu darbu, kurš nodrošina godīgu atalgojumu, darba vietas drošību un ģimenes sociālo aizsardzību, labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālai integrācijai, brīvību paust savas intereses, apvienoties un piedalīties lēmumu, kuri skar dzīves apstākļu un vienādu iespēju nodrošināšanu, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Vienkāršiem vārdiem – cienīgs darbs ir darbs, kas dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei, lai izvairītos no nabadzības, ne tikai īslaicīgi, bet pastāvīgi. SDO ir noteikusi cienīga darba koncepcijas īstenošanu dalībvalstīs pirmajā no Tūkstošgades attīstības mērķiem (Millenium Development Goals), kas paredz samazināt nabadzību, kā arī publicējusi Cienīga Darba programmu (Decent Work Agenda). Cienīga darba veicināšanā ir iesaistījusies arī Eiropas Savienība.
Domnīcas mērķis ir diskutēt par iespējamajiem riskiem un ieguvumiem darba tirgū digitalizācijas kontekstā. Domnīcā piedalīsies Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks ar prezentāciju par darba tirgus prognozēm digitalizācijas ietekmē. Par digitalizācijas juridiskajiem aspektiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē mākslīgo intelektu, pastāstīs Santa Prauliņa no Starptautiskā advokātu biroja “Sorainen”. Prezentāciju sadaļu noslēgs Ivars Vanadziņš par digitalizācijas sniegtajām iespējām, kā arī tās ietekmi uz darba dzīvi, darba drošību un darba ņēmēju veselību. Ar digitalizāciju tiek ieviestas straujas pārmaiņas darba vidē. Būtiski ir savlaicīgi izvērtēt digitalizācijas iespējamo ietekmi uz darba aizsardzību, lai rosinātu darba devējus veikt efektīvus pasākumus darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzībai.
Domnīca tiek finansēta no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) ietvaros.
LBAS birojs apgūst laika menedžmenta prasmes un darbošanos saliedētā komandā
2024. gada 20. augustā birojs brīvā dabā apguva laika menedžmenta prasmes un darbošanos saliedētā komandā pasniedzējas Kristīnes Vilcānes vadībā.
Apmācību laikā notika teorētiska un praktiska dalīšanās ar labo praksi, notika praktisko situāciju izspēle un tika veikti dažādi praktiskie uzdevumi.
Apmācību laikā LBAS biroja darbinieki guva atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, – vai laika menedžments dinamiski mainīgā darba vidē mūsdienās joprojām ir efektīvs instruments, vai tas nerada frustrāciju, ja bieži ekspektācijas neatbilst realitātei? LBAS vadība un speciālisti uzzināja, kādas ir jaunākās laika menedžmenta metodes un kā tās pielietot ikdienā praktiski, lai sasniegtu augstu produktivitāti pie nosacījuma, ka netiek sekmēts risks profesionālajai izdegšanai, ievērojot t. sk. attālinātā darba specifiku.
Apmācību gaitā tika pārspriests, kā praktiski ieekonomēt laiku. Vai var “saliet krūzītē ūdeni ” vairāk nekā ir tās tilpums? Kā mainīt savu uzvedību, lai cienītu savu un kolēģu laiku, identificējot tos faktorus, kas traucē/kaitina no kolēģu puses? LBAS speciālisti iepazinās ar to, kā praktiski pilnveidot laika menedžmenta paradumus un kas ir būtiskākais šajā kontekstā, lai sasniegtu savus mērķus pēc iespējas rezultatīvāk.
Arodbiedrības nepieļaus samazināt darbnespējas lapu apmaksu uz darbinieku rēķina
2024. gada 16. jūlijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) organizēja domnīcu, lai kopā ar problēmjautājumā iesaistītajiem valsts puses ekspertiem izdiskutētu par darbnespējas lapu apmaksas kārtības maiņas iemesliem, kurus ir definējusi Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), pretēji LBAS paustajiem argumentiem publiskajā telpā un Nacionālajā Trīspusējās sadarbības apakšpadomju sēdēs. Domnīcā savu nostāju pret darbnespējas lapu apmaksas kārtības maiņu tika aicināti izteikt LBAS dalīborganizāciju vadītāji, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības Inspekcijas, Partijas “PROGRESĪVIE” un Latvijas Bankas pārstāvji.
Diskusijas laikā tās dalībnieki atbalstīja arodbiedrību dokumentāli un statistiski pamatotos argumentus par to, ka konkurētspēja un nepamatoti izsniegtās darba nespējas lapas ir viltus cēloņi un tāpēc noraidāmi pēc būtības, īpaši akcentējot risku vēl vairāk pasliktināties sabiedrības veselībai un negatīvi ietekmējot cilvēkkapitāla attīstību ilgtermiņā.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, raksturojot diskusijai izvirzītos problēmjautājumus, vērš uzmanību uz sabiedriskās domas pētījumiem, kas liecina par to, ka 39% darbinieki arī saslimuši nereti turpina iet uz darbu, jo baidās zaudēt ienākumus. Jau šobrīd, slimojot deviņas A darbnespējas dienas, darbiniekam apmaksātas no darba devēju puses tiek tikai sešas darbnespējas dienas. Darbinieka ienākumi samazinās par 30%. Ekonomikas ministrijas un darba devēju priekšlikumā samazinājums pieaug no 40% līdz 45% atkarībā no slimības dienas, papildus darbinieks zaudē arī daļu no savām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kopā ap 48 miljoniem. Pie vidējās darba samaksas A darbnespējas lapā slimības pabalstā zaudējumi darbiniekam ir 37,40 eiro, bet B darbnespējas lapā – 56,64 eiro. LBAS kategoriski nepiekrīt darbnespējas lapu apmēra samazinājumam uz darbinieku rēķina. 2023. gadā darbnespējas dienu skaits ir samazinājies par 15,3%, nav pamata darba devēju apgalvojumam, ka tās nepārtraukti pieaug. Galvenā problēma ir zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā, īpaši salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu. Arodbiedrības piekrīt Labklājības ministrijai, ka nav pamata darba devēju apgalvojumam, ka darba devēji Latvijā nav konkurētspējīgi nodokļu un slimības lapu politikā ar Baltijas valstīm. Vienas stundas izmaksas Latvijā ir viszemākās – 13,53 eiro (Lietuvā – 14,7 eiro, Igaunijā – 18,3 eiro).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka 2023. gadā tika izdotas 234 000 darbnespējas lapas un tikai 7 darbnespējas lapas tika atzītas par nepamatoti izdotām, kas ir mazāk nekā 0,01%. Savukārt darbnespējas A lapu izmaksas veido 0,7% no kopējām darbaspēka izmaksām un nav pieaugušas (gan 2019. gadā, gan 2023. gadā). V.Keris nenoliedz, ka kopumā ir pieaugušas darbaspēka izmaksas, taču izmaksas ir pieaugušas arī citur un pieaugusi ir arī uzņēmumu peļņa. Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Rapa atgādināja, ka skolā būtu nepieciešamas veselības mācības skolā.
Veselības Inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga uzsvēra, ka veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir zemākais starp ES dalībvalstīm. Turklāt 2021. gadā darbnespējas lapu skaits samazinājās, jo bija iespējas strādāt attālināti. Darbnespēja nozīmē īpašu režīmu, bet tas nenozīmē, ka režīma pārkāpuma rezultātā ir jāanulē darba samaksas aizvietojums. Nereti ārsta izrakstītais režīms ietver arī veselīgas pastaigas. Kad darbinieks jeb tā darbnespējas lapas nonāk Veselības Inspekcijas redzeslokā, tiek veikta rūpīga anamnēzes izpēte, no tām var spriest ne tikai par darbnespējas lapu pamatotu izsniegšanu, bet var spriest arī par darba devēju attieksmi pret darbinieku.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte atsaucās uz pētījumiem, norādot, ka šādas izmaiņas (darbnespējas lapu apmēra samazināšana) izraisīs lieku sabiedrības satricinājumu, bet nemainīs cilvēku uzvedību un nesamazinās darbnespējas lapu skaitu. Līdz ar to ir divreiz jāpadomā, vai šādas reformas ir tā vērtas. Drīzāk būtu jādomā, kā uzlabot veselību. Gandrīz ¼ daļa strādā par minimālo algu, un šie darbinieki nevar atļauties slimot. Piedevām slimības lapas iet kopā ar sezonalitātes darbiem, kad publiskā sektora darbinieki mēdz veikt sezonas darbus lauksaimniecībā privātajā sektorā, papildus nopelnot. Citās valstīs darba devēji veic izglītojošo funkciju. Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Jolanta Nalivaiko informēja, ka darbnespējas lapu kontekstā vairāk būtu jāiesaistās valstij, turklāt nepieciešams paplašināt darba koplīgumu regulējumu. Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pārstāve Jeļena Ivanova, kurai ir liela pieredze ar darbnespējas lapām, informēja, ka 2024.gadā darbnespēju skaits ir pat samazinājies. Iekšlietu resorā var strādāt attālināti, ja ir neliela saaukstēšanās. Līdz ar to iekšlietu resorā nav tādas nepamatoti izsniegtas darbnespējas lapas.
Partijas “PROGRESĪVIE” sociālās nozares eksperts Viesturs Kleinbergs uzsvēra, ka darbinieki, kuri nāk uz darbu saslimuši, rada lielāku slogu sociālajam budžetam. Taču ir palielinājies hronisko gadījumu skaits. V.Kleinbergs secināja, ka nevar būt izmaiņas, kuras ir labvēlīgas tikai darba devējiem.
Finanšu ministra padomniece Sanda Liepiņa minēja, ka vidējā termiņā jāpārskata uzņēmumu ienākuma nodoklis, taču bija atturīga paust viedokli par darbnespējas lapu apmaksas kārtības maiņu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga akcentēja īpašo izglītības nozares specifiku, t.i., pedagogiem darbnespējas lapas bieži vien ir pašiem jāatstrādā. Piedevām pedagogu saime ir piektā gados vecākā saime starp ES dalībvalstīm un akūti trūkst pedagogu. Pieaug arī arodslimnieku skaits. I.Vanagas ieskatā Latviju raksturo zema uzticēšanās sociālās drošības sistēmai, tostarp godprātīgai nodokļu nomaksai.
Kopumā ir novērojama bīstama tendence – saslimst arvien gados jaunāki darbinieki. Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Maira Muceniece informēja, ka pirms vairākiem gadiem ir bijusi iniciatīva, kas dod papildus dienas klāt pie atvaļinājuma, ja darbinieks iepriekšējā periodā nav slimojis. Taču Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība neatbalstīja šo iniciatīvu, jo tas veicinātu to, ka darbinieki iet uz darbu saslimuši. Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Jolanta Eihentāle raksturoja savu nozares specifiku – norādot, ka tikai vesels un spēcīgs darbinieks var veikt probācijas pienākumus. Tāpēc nav iedomājami, ka uz darbu nāktu saslimis darbinieks. Darbinieku akūti trūkst Latvijas aviācijas nozarē. Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Lidija Legzdiņa uzsvēra, ka pašvaldībās atalgojums ir ļoti zems un daudzas lietas atrunā caur darba koplīgumiem, piemēram, darbiniekam tiek piešķirta apmaksāta diena, ja darbiniekam jādodas pie ārsta.
Noslēgumā E.Baldzēns atgādināja, ka valstij jāīsteno stratēģija, lai veselības pakalpojumi būtu savlaicīgi pieejami un daudz labāk finansēti. Konkurētspējas pieaugums būtu jāatbalsta ar citiem instrumentiem – ceļot neapliekamo minimumu, tas ievērojami jāpalielina arī vidējai darba samaksai un samērīgi jāpaaugstina minimālo algu. Tādā veidā nostiprinot uzņēmējdarbību un veidojot krietni turīgāku sabiedrību.
Linda Romele, 29421223
linda.romele@lbas.lv
Muzeju nakts foto orientēšanās uzvarētāji
Muzeju naktī 18. maijā Arodbiedrību namā notika foto orientēšanās, kurā bija jāatrod 12 objekti, kā arī jāatbild uz 12 āķīgiem LBAS juristu jautājumiem par darba tiesību tēmu.
Un foto orientēšanās uzvarētāji ir: Elīna, Roberts, Edgars Melnis, Jeļena Iļjina, Elīna Ščerbakova, Līga Balode, Katrīna, Anna G., Estere R., Viktorija Ērgle un vēl viens cilvēks, kas ir atstājis tikai savu telefona numuru.
Gan ar viņu, gan visiem pārējiem sazināsimies arī personiski, un gaidīsim viņus uz LBAS pārsteiguma balvu saņemšanu Arodbiedrību namā 27. maijā plkst. 12.30 vai arī citā viņiem izdevīgā laikā, iepriekš sazinoties ar LBAS pa tālruni 26141421.
Muzeju naktī – “Arodbiedrību nama balss – stāstos, akordos un arhitektūrā”
Jau otro gadu arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) piedalās Muzeju naktī ar pasākumu visas nakts garumā. Šī gada tēma – izzināt un iegūt, pētīt un saprast – 18. maijā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, izskanēs kopīgā Arodbiedrību nama balsī – stāstos un akordos.
Plkst. 18.00 Muzeju nakti ierībinās Andžeja Grauda Bungu skolas maršējošo bundzinieku sastāvs DRUMLINE LATVIA. Plkst. 18.30 2. stāva zālē izskanēs J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zigrīdas Krīgeres vokālās klases studentu koncerts.
Paralēli ēkas 6. stāvā – tornītī – plkst. 18.30 sāksies diskusija “Lielo māju jaunā dzīve”. Tajā piedalīsies Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, Ieva Zībārte, arhitekte, SIA “Rīgas nami” Attīstības un būvniecības projektu vadības departamenta vadītāja, Juris Dambis, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs. Diskusiju vadīs – Mārtiņš Eņģelis, pilsētpētnieks, politikas plānotājs Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā. Diskusija tiks translēta LBAS YouTube kanālā. Daudz tiek runāts par privātīpašumu vai dzīvojamo namu aizsargāšanu, atjaunošanu un attīstīšanu un šķēršļiem, ierobežojumiem darbu veikšanā. Taču tikpat sarežģīti to darīt ir arī lielizmēra namos un teritorijās. Vēl sarežģītāk, ja īpašums ir valsts vai pašvaldības, kas uzliek ne tikai materiālo, bet arī sabiedrisko slogu – šķiet, ka uz ēku tiesības ir katram iedzīvotājam un katram ir idejas par to, kā īpašumam būt. Kā iespējams attīstīt lielās vēsturiskās un arī aizsargājamās mājas Rīgā un kas jāņem vērā, to darot? Kādi ir labie piemēri un ko nedarīt? Kur tajā visā atrodas Arodbiedrību nams?
Plkst. 20.00 2. stāva zālē sāksies koncerts, kurā uzstāsies Ukuleļu orķestris no Tallinas Eesti Ukuleleorkester un ukuleļu ansamblis “Lasolla” no Rīgas. Eesti Ukuleleorkester šoruden svin 10 gadu jubileju. Orķestrī ir 22 spēlētāji, un viņi atskaņo visa veida mūziku – no klasiskās līdz popmūzikai un no folka līdz džezam. Eesti Ukuleleorkester ir uzstājies kopā ar pazīstamiem igauņu dziedātājiem visā Igaunijā, kā arī Somijā.
Plkst. 23.00 2. stāva zālē sāksies Elektroniskās mūzikas un gaismu šovs “Putekļi”, mūzika – Toms V (Matīss Tomass Vikmanis), gaismu vizualizācija – Aleksis Budevičs.
No plkst. 20.00 līdz pusnaktij notiks grupu ekskursijas pa Arodbiedrību namu gidu pavadībā. Visu Muzeju nakti risināsies foto orientēšanās, arodbiedrību stāsti un performances. Būs skatāma mākslinieces Baibas Kalnas personālizstāde “Populācija” (4. stāva zāle) un Kaspara Rācenāja foto izstāde.
4. stāvā varēs noklausīties pētnieces Sanitas Dukas stāstu “Nākotnes Rīga – Tautas nama projekti. Stāsts par neuzcelto teātri ”, piedalīties LBAS Jauniešu padomes viktorīnā un arodbiedrību cirka izspēlē. Eiropas Parlamenta birojs Latvijā aicinās Muzeju nakts apmeklētājus iepazīt Eiropas Savienības vērtības, piedalīties viktorīnās par Eiropas Parlamentu, laimēt balvas un noskaidrot iemeslus, kāpēc doties uz Eiropas vēlēšanām 8. jūnijā.
3. stāvā varēs iepazīties ar darba aizsardzību laiku lokos, skatīt vēsturisku darba aizsardzības grāmatu izstādi, kā arī izstādi “Tuvāk arodbiedrības biedram”.
Savus stāstus stāstīs vairākas LBAS nozaru arodbiedrības: Lauksaimniecības un pārtikas nozares arodbiedrība piedāvās biedru ražojumu degustāciju, Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība (LIA) rādīs izstādi “LIA biedri piedalās šo produktu ražošanā”. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ar savām aktivitātēm izstāstīs stāstu “Bez cīņas nav uzvaras!”, Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrība – “Ceļš mūs vieno!”. Dažādās atraktīvās izpausmēs varēsim iepazīt arī Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrību (LIDA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA).