LBAS

Parakstīta ģenerālvienošanās stikla šķiedras nozarē

17. decembrī Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrību (LIA) valdes priekšsēdētāja Rita Pfeifere un stikla šķiedras nozares pārstāvji – VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA AS valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels un valdes loceklis Ģirts Vēveris parakstīja nozares ģenerālvienošanos.

Tajā paredzēta būtiski augstāka minimālā darba samaksa nozarē, salīdzinot ar valstī noteikto, un tā atšķirsies trīs kvalifikāciju līmeņos.

VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA AS valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels pirms ģenerālvienošanās parakstīšanas pozitīvi novērtē ne tikai ģenerālvienošanās iekļautās nozares attīstības perspektīvas, bet arī apliecina uzņēmuma spēju attīstīties un apņemšanos turpināt darbu, lai nodrošinātu papildu labumus uzņēmuma darbiniekiem.

“AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA ir stikla šķiedras nozares līdere Latvijā, kas nozarē nodarbina vislielāko strādājošo skaitu. Uzskatām, ka mums jārāda piemērs un labā griba risināt jautājumus, kas ļautu uzlabot darbinieku darba apstākļus, veicinātu darbinieku prasmju attīstību un izaugsmi, atvieglotu citus ar darbu saistītus jautājumus, piemēram, transporta iespējas nokļūšanai darbā. Ar vienošanos apņemamies ne tikai saviem spēkiem turpināt darbu pie uzlabojumiem, bet arī aktīvi virzīt izmaiņas normatīvo aktu jomā, lai nodrošinātu arvien labākus nosacījumus un ieguvumus uzņēmumā un nozarē strādājošajiem,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

LIA priekšsēdētāja Rita Pfeifere: “Ar šīs ģenerālvienošanās parakstīšanu ir izpildīti Darba likuma 18. pantā noteiktie priekšnosacījumi, kas saistās ar apgrozījumu un nodarbināto skaitu. Šis ir ļoti nozīmīgs solis nozares attīstībai, kurš tika sperts pēc garām un konstruktīvām sarunām.”

Parakstot šo ģenerālvienošanos, sociālie partneri  vienojās kopīgi meklēt un rast risinājumus vietējā darbaspēka piesaistīšanai un noturēšanai nozarē, un radīt izpratni par nepieciešamību pēc jauniem atbalsta mehānismiem sociāli ekonomisko jautājumu risināšanā, kā arī veicināt nozarei nepieciešamā izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.

Ģenerālvienošanās stāsies spēkā sešu mēnešu laikā pēc tās publicēšanas izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un būs saistoša 3 gadus.

Sociālie partneri pārņem ārzemju jautājumus par prasmju fondiem nākotnes darba tirgum

Lai uzsāktu diskusiju par labākajiem risinājumiem efektīvākai prasmju pilnveidei nākotnes darba tirgum mūsu valstī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) organizē konferenci “Ieguldījums cilvēkkapitālā: sociālo partneru prasmju fondi Eiropā”. Tā notiks 4.decembrī plkst. 13.00, Rīgā, Altum, Doma laukumā 4.

Konferencē varēs iepazīties ar veiksmīgām sociālo partneru iniciatīvām Eiropā un mērķtiecīgām ieguldījumu sistēmām, kas samazina nodarbināto bezdarba risku un veicina efektīvāku prasmju pilnveidi un pielāgošanu nozaru vajadzībām. Tās arī sekmē zināšanu apmaiņu, sadarbību un uzņēmumu konkurētspēju nozaru ietvaros, iedzīvinot mūžilgas mācīšanās kultūru sabiedrībā kopumā.

Latvijas sociālo partneru konferencē uzzināsim par Zviedrijas un Nīderlandes sociālo partneru pārvaldītajiem prasmju fondiem, struktūru, fondu finansēšanas mehānismiem, ieguvumiem un izaicinājumiem, uzklausīsim labo praksi, nolūkā soli pa solim prasmju fondu darbību ieviest arī Latvijā.

Par prasmju fondiem un nozares koplīgumiem, to panākumu atslēgām un rekomendācijām informēs Nīderlandes pārstāves – Zwanny Naber, Nīderlandes arodbiedrību konfederācijas FNV pārstāve un Mehānisko transportlīdzekļu nozares prasmju fonda OOMT līdzpriekšsēdētāja, un Caroline Bekkering, Nīderlandes darba devēju organizācijas BOVAG darbinieku finansiālā atbalsta un izglītības vadītāja un Mehānisko transportlīdzekļu nozares prasmju fonda OOMT priekšsēdētāja.

Savukārt Caroline Soder, Zviedrijas Nodarbinātības veicināšanas fonda Trygghetsfonden TSL vadītāja, tiešsaistes prezentācijā pastāstīs par Zviedrijas sociālo partneru lomu mūžizglītībā un prasmju pilnveidošanā.

Konference tiek organizēta ar ESF projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr. 3.4.2.2/16/I/002) un  Latvijas Darba devēju konfederācijas ESF projekta “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” (Nr. 3.4.2.2/16/I/001) atbalstu.

Konferences darba kārtība atrodama šeit.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Slovēniju

Pamatojoties uz LBAS īstenoto ESF projektu “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” 3.5.darbību “LBAS un Sadarbības partneru dalība pieredzes apmaiņas vizītēs”, LBAS nacionālie eksperti N.Preisa un M.Svirskis kopā ar Sadarbības partneru koordinatoriem no Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības, Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS, 16.-17.septembrī devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Ļubļanu, Slovēnijā.

Komandējuma nolūks: Slovēnijas arodbiedrību konfederācijas ZSSS un nozaru arodbiedrību organizāciju apmeklējums ģenerālvienošanās slēgšanas jautājumos un pieredzes apmaiņa telekomunikācijas, transporta un industriālās nozares pārstāvošajās Slovēnijas arodbiedrībās, lai izprastu ģenerālvienošanās slēgšanas aspektus no nozaru arodbiedrību skata punkta Slovēnijā. Detalizēts pieredzes apmaiņas vizītes apraksts pieejams šeit.

Diskusija par aktuālajiem jautājumiem telekomunikāciju jomā

2019.gada 16.septembrī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja diskusiju par aktuālajiem jautājumiem darba devējiem un darba ņēmējiem telekomunikāciju jomā. Tikšanās sākumā LDDK eksperts J.Hermanis prezentēja ziņojumu par IKT pakalpojumu nozari. Diskusijā piedalījās pārstāvji no “Tele 2”, “LMT”, “TET”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, Satiksmes ministrijas un Latvijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas. LDDK eksperta J.Hermaņa sagatavotais ziņojumus pieejams šeit.

18.jūnijā diskusija par Vācijas praksi nozaru koplīgumu slēgšanā

FOTO GALERIJU SKATIET ŠEIT.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība 18. jūnijā, pl. 10:00 aicina tikties ar Zandu Martens (Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 4.st. Valdes zālē). Vienīgi laikā, kad uzklausīsim Vācijas piemēroto sociālā dialoga un nozaru koplīgumu slēgšanas autonomiju, kā arī diskutējot meklētājus, kā arī risinot nozaru sociālā dialoga izaicinājumus Latvijā.

Zanda Martens un Vācijas metalurģijas nozares arodbiedrības “IG Metall” politiskā sekretāre / juriste, Diseldorfā. Iepriekšēja Zanda līdz 2010. gada strādājošajam Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ne 2013. gada līdz 2019. gadam – Vācijas pakalpojumu nozares darbinieku apvienotā apvienība “ver.di” (Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft).

Apmācības komunikācijas un prezentācijas prasmju uzlabošanai

27., 28.05. viesnīcā “Baltvilla” – ESF projektā “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrāde, kā arī sadarbojoties ar sadarbības partneriem un speciālistiem, kuri piedalās apmācībā, kā arī iepazīstina ar prasmju uzlabošanu.

Ģenerālvienošanās – instrumenti nozaru konkurētspējas un valsts labklājības veicināšanai

15. maijā notika sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Valsts kancelejas organizēta konference “Kolektīvās darba attiecības: sociālo partneru autonomija nozarēs – valsts pārvaldes loma sociālā dialoga sekmēšanā”.

Konferences mērķis bija veicināt izpratni par sociālo partneru lomu, tiesībām un pienākumiem, kā arī skaidrot, kādi instrumenti pieejami un kādas iespējas tie sniedz nozaru autonomai pašregulācijai.

Kā konferences sākumā atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis: “Sociālo partneru autonomija un iespēja pašiem veidot spēles noteikumus nozarē, pielāgojot tiesisko regulējumu nozares realitātei un vajadzībām, nozīmē ne tikai uzņēmējdarbības vides attīstību un sakārtošanu, bet ir arī demokrātiskas valsts stūrakmens. Valsts pārvaldei jāspēj sadzirdēt darba devēju un darba ņēmēju viedokli, kopīgi identificējot tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, un jāstrādā pie šo trūkumu novēršanas, lai sekmētu koplīgumu slēgšanas kultūras attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi.”

Konferencē LBAS eksperti atgādināja, ka koplīgumu pārrunu tiesiskajam regulējumam ir sena vēsture. Tiesības uz koplīgumu pārrunām garantē virkne starptautisko, tostarp cilvēktiesību instrumentu, kas Latvijai ir saistoši. Efektīvas koplīgumu pārrunas nav iedomājamas bez to autonomijas ievērošanas, kas savukārt nozīmē iespējas vest pārrunas brīvprātīgi starp neatkarīgām pusēm un bez valsts iejaukšanās to procesā un koplīguma saturā. Koplīguma normas pēc savas būtības ir darba tiesību noteikumi, kas ir pielāgoti uzņēmuma vai nozares vajadzībām, un tie palīdz novērst viena standarta piemērošanu visam. Eksperti secināja, ka Latvijas likumdevējs ir detalizēti atrunājis koplīgumu puses un procesu un nepārkāpj pušu autonomiju. Tomēr pašreiz ir noslēgti tikai trīs nozares līmeņa koplīgumi. Ekspertu ieskatā tam par iemeslu ir pārāk šaura telpa pārrunām, kuru likumdevējs ir atstājis sociālajiem partneriem ārpus detalizēta tiesiskā regulējuma.

LDDK eksperti pievērsa uzmanību Eiropas sociālā modeļa un ekonomikas pārvaldes aspektiem. Eiropas semestra ietvaros sociālajiem partneriem ir piešķirta nozīmīga loma, kā galvenajiem ekonomikas spēlētājiem. Eksperti atgādināja par Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumu par Latviju, kas ieteica Latvijai stiprināt divpusējo sociālo dialogu, kā arī atsaucās uz veiksmīgajiem Zviedrijas, Dānijas un Beļģijas ekonomiskās pārvaldes modeļiem, kas atstāj daudz telpas sociālo partneru sarunām un pašregulācijai.

Konferences paneļdiskusijā valsts iestāžu pārstāvji kopā ar sociālajiem partneriem – darba ņēmējiem un darba devējiem – diskutēja par valsts pārvaldes lomu sociālā dialoga sekmēšanā. LBAS un LDDK atgādināja par likumdevēja un izpildvaras lomu koplīgumu sekmēšanā atbilstoši starptautiskajām konvencijām un ES līgumiem.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Godīga konkurence un nepieciešamība sakārtot uzņēmējdarbības vidi nozares līmenī – tie ir galvenie faktori, kas darba devējiem ir likuši aktīvi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par nozaru koplīgumiem. Taču mūsu uzdevums ir sabalansēt darba devēju un darba ņēmēju intereses darba tiesiskajās attiecībās. Mēs kopīgi esam secinājuši, ka nozaru izaugsmei nepieciešama lielāka pašregulācija, iespējas operatīvi reaģēt uz straujas izaugsmes vai krīzes radītajām situācijām, piemēram, elastīgāka summētā darba laika noteikšana, atbalsts nozarē strādājošo mobilitātei, iespējas veidot nozarē strādājošo prasmju un pārkvalifikācijas fondu.”

LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa: “Ir patiess gandarījums par konferences dalībnieku lielo interesi par ģenerālvienošanās attīstības iespējām Latvijā un sociālo partneru autonomijas paplašināšanu. Tātad ir sasniegts galvenais mērķis – nostiprināta pārliecība, ka ģenerālvienošanās ir labā prakse – nozaru konkurētspējas un valsts labklājības veicināšanas instruments. No sirds sveicu sociālos partnerus būvniecības nozarē ar noslēgto vispārsaistošo ģenerālvienošanos, ar kuru tiek noteikta minimālā alga 780 EUR! Latvijā koplīgumu pārklājums pagaidām ir sasniedzis tikai ceturto daļu no Eiropas arodbiedrību konfederācijas ieteiktā, un šī instrumenta prasmīga pielietošana nodrošinās mūsu valsts ilgtspēju, kurā darbinieki vēlēsies strādāt un jutīsies droši. Īpašs paldies Valsts kancelejai un LDDK par sadarbību!”

Valsts pārvalde ir gatava ieklausīties sociālajos partneros, jo no veiksmīga sociālā dialoga ir atkarīga valsts izaugsme un labklājība, – šādu viedokli diskusijā pauda Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītājs Haralds Beitelis. Diemžēl Darba likuma 68. panta grozījumu pieņemšanas process parādīja izpratnes trūkumu par ģenerālvienošanās instrumentu un tā ieguvumiem. Ģenerālvienošanās ir sabiedrības spogulis tam, kā sabiedrība spēj sarunāties, pakāpties pretī un sasniegt kompromisu. Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis uzsvēra, ka valsts pārvaldei ir jāatbalsta sociālie partneri pašregulācijas ceļā lemt par konkrētās nozares attīstībai nepieciešamajiem un piemērotākajiem risinājumiem. Ekonomikas ministrija atbild par uzņēmējdarbības vidi un ir ieinteresēta, lai šī vide ir sakārtota, un ģenerālvienošanās ir instruments, kas veicina nozares konkurētspēju un sakārtotību. Nozares cīnās par jauniem un par kvalificētiem darbiniekiem darba tirgū, tāpēc sakārtotai un atbilstošai darba samaksai ir liela nozīme. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne aicināja sociālos partnerus aktīvāk izmantot jau esošās nodokļu atlaides koplīguma labumiem un diskutēt par to paplašināšanu ar jaunām.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins atgādināja, ka Valsts kontrole regulāri vērtē koplīguma saturu valsts un valsts kapitālsabiedrību koplīgumos. Viņš atzina, ka koplīgums ir lieliska iespēja individualizēt noteikumus un pašiem vienoties par nepieciešamo regulējumu. EK pārstāvniecības Latvijā Ekonomikas padomniece Agnese Dagile savukārt kā būtisku akcentēja atbalstu sociālajiem partneriem no Eiropas Savienības un arī no katras dalībvalsts atbildīgajām institūcijām, lai varētu panākt labākas vienošanās par kolektīvajiem līgumiem dažādās nozarēs. Praksē tas nozīmē, ka tās ES dalībvalstis, kas atbalsta pēc iespējas savlaicīgāku un jēgpilnāku sociālo dialogu, var sasniegt labākus iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis pauda viedokli, ka šobrīd Latvijā tiek šķirta jauna lappuse kolektīvo darba attiecību, jeb industriālo attiecību regulējumā. Viņš uzsvēra, ka arī turpmāk Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvarā pie kopīga sarunu galda tiks apspriestas sociālo partneru ierosinājumi par to, kā tiesiskajā regulējumā veicināt vairāk telpas nozaru pašregulācijai, vienlaikus nodrošinot darbinieku interešu aizsardzību un atbilstību SDO normām, kā arī risinot ar piemērošanu saistītus jautājumus. M. Badovskis atzinīgi vērtēja sociālo partneru interesi mācīties no citu valstu pieredzes, taču aicināja veidot savu koplīgumu pārrunu modeli, kas der tieši Latvijai.

Konference notika ESF projektu “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002 un “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” Nr. 3.4.2.2/16/I/001 ietvaros.

FOTO SKATIET ŠEIT.

KONFERENCES MATERIĀLUS SKATIET ŠEIT.