LBAS logo

Paveiktais 2020.gadā

Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002

2020.gada 26.novembrī
Platformā ZOOM
Moderators: Ansis Bogustovs

11.00 – 11.05Diskusijas atklāšanaLMNA Priekšsēdētāja
Inguna Siņica
11.05 – 11.10Par ilgtspējas nozīmi tautsaimniecībāLatvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs
Egils Baldzēns
11.10 – 11.30Meža nozares nozīme tautsaimniecībāZemkopības ministra biroja vadītājs
Jānis Eglīts
11.30 – 11.50VAS „Latvijas Valsts meži”
uzņēmuma stratēģija (prezentācija)
LVM padomes loceklis
Mārtiņš Gaigals
11.50 – 12.10Aktualitātes kokrūpniecības nozarē
no sociālekonomiskā viedokļa puses (prezentācija)
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Kristaps Klauss
12.10 – 12.40Pauze
12.40 – 13.00Koplīguma loma AS „Latvijas finieris”
ilgtspējas nodrošināšanai (prezentācija)
A/S “Latvijas Finieris” Biznesa atbalsta sektora vadītājs
Pauls Ābele
13.00 – 13.20Darbinieka un darba devēja ieguvumi
caur koplīgumu (prezentācija)
A/S “Latvijas Finieris” arodorganizācijas priekšsēdētāja
Kristīne Rapa
13.20 – 13.40Nozares ģenerālvienošanās piemērošanas
labā prakse (prezentācija)
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA)
priekšsēdētājas vietnieks
Mārtiņš Dunskis
13.40 – 14.00Par Prasmju fondu veidošanu (prezentācija)LBAS eksperte izglītības, nodarbinātības
un sociālās drošības jautājumos
Linda Romele
14.00 – 15.00Paneļdiskusija par nozares
ilgtspējas nodrošināšanas instrumentiem
Darba devēju un arodbiedrību pārstāvji
15.00 – 15.10Diskusijas kopsavilkums un noslēgums

Sarunu festivāls “LAMPA”

Nataļja Preisa, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte

Sarunu festivāla “LAMPA” ietvarā, 3. septembrī Valsts Kancelejas organizētajā diskusijā “Mājas darbi jeb nodarbinātības izaicinājumi Latvijā” piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ESF projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr.3.4.2.2/16/I/002) nacionālā koordinatore un Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa, skaidrojot ģenerālvienošanās un koplīgumu lomu darba attiecību regulēšanā uzņēmumos un nozarēs.

Valsts kancelejas rīkotajā diskusijā par pieredzi šķēršļu pārvarēšanā, ko radīja COVID-19 pandēmijas ietekmē ieviestās ārkārtas situācijas ierobežojumi, dalās eksperti no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Finanšu ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts darba inspekcijas.

 LBAS eksperte Nataļja Preisa diskusijā skaidro, kas ir koplīgumi un ģenerālvienošanās, to formas, ģenerālvienošanās sniegtās priekšrocības un ieguvumus, kā arī sniedz ieskatu līdzšinējā ģenerālvienošanās pārrunu un slēgšanas pieredzē Latvijā.

Ģenerālvienošanās pēc būtības ir koplīgums. Koplīgumus var slēgt uzņēmuma, nozares, teritoriālā un profesiju līmenī. Slēdzot darba līgumu, darba ņēmējs savas intereses darba attiecībās pārstāv individuāli, šādā situācijā darba devējam parasti ir vairāk resursu noteikt vienošanās nosacījumus, savukārt koplīgumu slēdz arodbiedrība, kas pārstāv darbinieku kolektīvās intereses, tādā veidā līdzsvarojot pārrunu spēka samēru. N.Preisa uzsver: “Koplīgumu būtība ir iespēja darbiniekiem savas intereses pārstāvēt un vienoties ar darba devēju. Ģenerālvienošanās kontekstā mēs primāri uz to skatāmies, kā uz koplīgumu nozarē”.

LBAS sadarbībā ar LDDK jau vairākus gadus strādā pie tā, lai Latvijā attīstītu nozaru ģenerālvienošanos kā instrumentu, kam pamatā ir sociālo partneru iniciatīva veidot divpusējas, autonomas vienošanās praksi darba attiecību regulēšanā. Šobrīd Latvijā darba attiecības un minimālos standartus regulē pēc viena standarta, tajā pašā laikā, dažādās tautsaimniecības nozarēs un profesijās prasības un darba samaksa ir izteikti atšķirīgi, un pieprasa atšķirīgu nosacījumu noteikšanu.

Latvijā, dotajā brīdī, ir spēkā četras nozaru ģenerālvienošanās – būvniecībā, stikla šķiedras ražošanā, dzelzceļā un sociālās aprūpes nozarē. Tomēr jāatzīst, ka, neskatoties uz labi strukturētu un likumdošanā regulētu divpusēju ģenerālvienošanos slēgšanas mehānismu, Latvijā šis ir jauns instruments, kas vēl nav ieguvis atsaucību tautsaimniecības nozarēs, tā vietā Latvijā ir vēsturiski izveidojusies prakse pie sarunu galda aicināt trešo pusi jeb valsts pārvaldi un darba attiecības regulēt caur tiesību aktiem.

No ģenerālvienošanās ir ieguvumi abām pusēm, gan darba devējam, gan darbiniekiem. Darbinieki iegūst uzlabotas darba vietas un cienīgu novērtējumu par padarītu darbu, uzlabotu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, stiprinātu drošības un veselības aizsardzību.

Darba devēji iegūst sociālo mieru, proti, arodbiedrības pie pārrunu galda izsaka konstruktīvi darbinieku vajadzības un priekšlikumus un, ja abas puses par tām vienojās, tad darbinieki nevar streikot.

Ģenerālvienošanās veicina godīgu konkurenci un prestižu, jo visi pārstāj konkurēt ar zemākām cenām uz lētākām darbaspēka izmaksām, līdz ar to uzlabojas nozares produktivitāte. Papildus, ģenerālvienošanās uzlabo komunikāciju un attiecības ar arodbiedrībām, lai savlaicīgi risinātu nākotnē radušos jautājumus vai jautājumus, kas rodas no ģenerālvienošanās piemērošanas. Tas ir svarīgi attīstoties darba videi un tehnoloģijām, kad rodas jauni izaicinājumi, kurus iespējams efektīvāk un ātrāk risināt divpusējās pārrunās, ņemot vērā nozares vajadzības.  Ģenerālvienošanās un koplīgumi, var būt noderīgs instruments arī kompromisu risinājumu meklēšanai tādās negaidītās situācijās, kā piemēram, COVID-19 pandēmijas laikā. Šogad COVID-19 laikā darba devēji un darba ņēmēji spēja vienoties par saīsināta darba laika noteikšanu, lai darba ņēmēji nezaudētu darbavietu.  Darba devēji šādā veidā var atļauties saglabāt darbiniekus, kuros tie ir ieguldījuši savus līdzekļus.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone turpināja skaidrojumu par darba devēja ieguvumiem. Viņa uzsvēra, ka ģenerālvienošanās ir instruments, kas novērš nevienlīdzību starp nozaru uzņēmumiem, uzstādot vienādus, nozarei atbilstošus darbības noteikumus visiem tās dalībniekiem, tādējādi ar šo mehānismu tiek nodrošināta industriālā demokrātija. Tā rūpējas par to, lai nozare pati ir ieinteresēta sekot līdzi, vai tās uzstādītie noteikumi tiek ievēroti.

Diskusijas noslēgumā N.Preisa norāda, ka Latvijā ģenerālvienošanās instrumenta attīstībai ir nepieciešams paplašināt pārrunu objektus, kas šobrīd ir ļoti ierobežoti dēļ detalizēta darba attiecību regulējuma Darba likumā, neveicinot telpu atkāpēm un kompromisiem. Liela loma pārrunu procesos ir arī dažādiem darba devējus motivējošajiem faktoriem, piemēram, nodokļu atvieglojumi darba devējiem, kuri darbiniekiem nodrošina dažādus papildu labumus, piemēram, sedz veselības apdrošināšanu, transportu nokļūšanai uz un no darba, izglītības / kvalifikācijas celšanas, u.c. izdevumus.

Pilnu diskusijas videoierakstu iespējams noskatīties Ministru kabineta fecebook.com kontā: https://www.facebook.com/1764718630423929/videos/1172338789804087

Rakstu sagatavoja
Mārtiņš Svirskis,
LBAS ESF projekta nacionālais koordinators tautsaimniecības jautājumos


COVID-19, darba tirgus un sociālais dialogs 

Latvijas tautsaimniecība, tāpat kā globālā ekonomika, 2020. gadā ir spiesta pārdzīvot smagu pārbaudījumu, ar ko pasaules sabiedrība saskārusies COVID-19 pandēmijas un tai par atbildes reakciju ieviestās ārkārtas situācijas rezultātā. Ārkārtas situācijas laikā, valsts un Eiropas institūcijas sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un citiem sadarbības partneriem, izstrādāja ierobežojumus un ekonomiskā, finanšu atbalsta mehānismus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz reģionālo un nacionālo tautsaimniecību.

COVID-19 pandēmijas radīto ekonomisko kaitējumu lielākoties izraisa pieprasījuma kritums, kas nozīmē, ka patērētāji nepērk pasaules ekonomikā pieejamās preces un pakalpojumus.

Pieprasījuma kritumam pamatā ir vairāki iemesli, visuzskatāmāk pieprasījumu ietekmējuši ārkārtas situācijas ierobežojumi, piemēram, ceļošanas aizliegums, pulcēšanās ierobežojumi un sociālās distancēšanās nosacījumi, savukārt netiešāku ietekmi uz patēriņa paradumiem atstāj arī iedzīvotāju personīgā izvēle pandēmijas laikā – tendences ieguldīt līdzekļus ilgtermiņā noderīgās precēs un pakalpojumos vai veidot uzkrājumus nebaltām dienām.

Valdības ir iemācījušās no iepriekšējām krīzēm, ka pieprasījuma izraisītas lejupslīdes sekas var novērst ar valdības izdevumiem. Līdz ar to daudzas valdības palielina naudas līdzekļu pieeju pilsoņiem un nodrošina uzņēmumiem piekļuvi līdzekļiem, kas nepieciešami, lai noturētu darbiniekus pandēmijas laikā.

Šīs krīzes īpatnības nozīmē, ka dažas nozares var gūt labumu, piemēram, e-komercija, pārtikas mazumtirdzniecība un veselības aprūpes nozare, nodrošinot vismaz zināmu ekonomikas izaugsmi, lai kompensētu zaudējumus. Zināmu neskaidrību ekonomistu aprindās rada jautājums, vai šai krīzei var būt skaidrs beigu datums, kad var atcelt visus pārvietošanās ierobežojumus (piemēram, kad tiek izstrādāta vakcīna). Kopumā tas nozīmē, ka vismaz teorētiski iespējams, ka pasaules ekonomika varētu piedzīvot strauju atsitienu, pandēmijai beidzoties.

Bezdarba līmenis, nodarbinātība un ienākumi

Pandēmijas ietekmē būtisku triecienu guvuši arī darba ņēmēji. Latvijā kopš marta vidus, kad COVID-19 sasniedza arī Latvijas sabiedrību un tika izsludināta ārkārtas situācija, bezdarbnieku skaits ir strauji pieaudzis. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā kopš marta sākuma pieaudzis no 58 tūkstošiem līdz 78 tūkstošiem bezdarbnieku jūnija sākumā,  veidojot bezdarba līmeņa pieaugumu par 2,1 procentpunktu. Savukārt, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kopējais bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 15-74 gadiem jūnija sākumā pieaudzis līdz 95,3 tūkstošiem jeb par 9,8%.

Turklāt, līdz jūnija beigām NVA iesniegti 44 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu, par 5111 darbinieku plānotu atbrīvošanu.

Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati par cietušajām profesijām, vissmagāk cietušas nozares, kas saistītas ar tūrisma, transporta, ēdināšanas un izmitināšanas, un citas ar tām saistītas nozares.

Text Box: TOP 30 profesijas pēc piešķirtā bezdarbnieka statusa
2020.gada 1.marts – 8.jūnijs
Avots: Ekonomikas ministrija

Lai mazinātu COVID-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, Latvijā tika izveidoti vairāki atbalsta mehānismi, tajā skaitā viens no mehānismiem bija dīkstāves pabalsts, kurš tika radīts, lai uzņēmumos un nozarēs kopumā, ko vissmagāk skārusi pandēmijas ietekme, saglabātu nodarbinātību un izvairītos no vēl plašāka bezdarba un sociālā budžeta noslogošanas.  

Līdz jūnija beigām 108 371 dīkstāves pabalstā tika izmaksāti nedaudz vairāk kā 45 miljoni eiro. Lai arī jūnija beigās vidējais pabalsta apjoms ir pieaudzis, tomēr sākotnēji izsniegto pabalstu apjomi parādīja, ka Latvijā ir stingri jāpievēršas darbaspēka nodokļu godīgas nomaksas ieviešanai. Ņemot vērā, ka pabalsts tika aprēķināts, balstoties uz sociālo iemaksu apjomu par darbinieku, un pabalsta maksimālā robeža tika noteikta 700 eiro, aprīļa beigās vidējais pabalsta apjoms bija 250 eiro.  

Nozares, no kuru uzņēmumiem saņemti visvairāk iesniegumi par darbinieku dīkstāves pabalstiem ir: 20% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 13% – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 10% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, bet 9% pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.

Pieteikšanās dīkstāves pabalstam 30. jūnijā tika izbeigta, taču, lai novērstu pēkšņu bezdarba pieaugumu no uzņēmumiem kritiski skartajās nozarēs, Labklājības ministrija ir izstrādājusi jaunu atbalsta mehānismu, ar kuru plānots aizstāt dīkstāves pabalstus. Plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiktu piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būtu 430 eiro mēnesī. Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Vienlaikus, lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Lai arī iedzīvotāju ienākumu līmeņa kritums nav kritisks un atbalsta mehānismi šobrīd spēj absorbēt grūtībās nonākušo iedzīvotāju vajadzības, tomēr patēriņa cenu līmeņa izmaiņas atspoguļo ienākumu brīvi pieejamo līdzekļu kritumu, kas atsaucas patēriņa cenu kritumā. CSP dati parāda, ka 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8 %. Savukārt mēneša griezumā 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,1 %.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Digitalizācija, izaicinājumi un sociālā dialoga loma

Jau pirms COVID-19 pandēmijas darba tirgus pakāpeniski piedzīvoja transformācijas digitalizācijas ietekmē, taču šobrīd, pandēmijas ietekmē, pārmaiņām ir nospiests gāzes pedālis. Jau šobrīd ir novērojams, ka uzņēmumi, kuri iepriekš līdz galam nebija gatavi riskēt un ieviest neklātienes darba režīmu, šobrīd nesteidzas no tā atgriezties ierastā biroja darba režīmā. Šādām pārmaiņām ir ieguvumi gan darba devējiem, kuriem samazinās darbaspēka izmaksas, bez nepieciešamības nodrošināt darba stacijas un ietaupot uz saimnieciskām izmaksām un citām izmaksām, kas veidojas nodrošinot darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus. Savukārt darbiniekam attālināts darbs var atvieglot mobilitātes jautājumus un arī uzlabot potenciālu darba un privātās dzīves savienošanai.

Tomēr šādām pārmaiņām ir arī zināmi riski, pie kā ir ķērušies klāt arī Latvijas sociālie partneri un Finanšu ministrija, risinot jautājumu par nepieciešamā ekipējuma nodrošināšanu darbiniekiem darba pienākumu veikšanai. Piedāvātais risinājums potenciāli regulēs darbinieka pamatlīdzekļu nolietojuma, kancelejas preču un citu patēriņa preču, kā arī interneta, telefona sakaru un elektrības resursu patēriņa kompensāciju no darba devēja puses, to neapliekot ar darbaspēka nodokļiem.

Eiropas sociālie partneri 24. jūnijā parakstīja Pamatnolīgumu par Digitalizācijas vadlīnijām (“European Social partners framework agreement on Digitalisation”), kura ietvaros Eiropas sociālie partneri panākuši vienošanos par sociāli atbildīgu pāreju digitalizācijā, uzsverot:

  1. digitālās iemaņas un darba saglabāšanu;
  2. pieslēgšanās un atvienošanās modalitātes;
  3. mākslīgā intelekta lomu darba vidē un kontroles atstāšanu cilvēka rokās darba vidē;
  4. cienīgu attieksmi pret cilvēka privātumu un godu.

Šo izaicinājumu risināšana un cienīgas pārejas principu pārņemšana un piemērošana Latvijā ir būtiska ne tikai sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības prakses veidošanai, bet arī uzņēmumu un tautsaimniecības attīstībai. Būtiska loma šo principu ieviešanā ir sociālajiem partneriem, un pirmais solis ir sociālo partneru koplīgumu un ģenerālvienošanās instrumentu izmantošana nolīguma principu ieviešanai praksē, turpinot attīstīt un popularizēt autonomu nozaru un uzņēmumu līmeņa pašregulāciju.

2020.gada 16.martā tika noslēgta ģenerālvienošanās viesmīlības sektorā.

2020. gada marta sākumā notika Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) pilnvaroto konference, kuras ietvaros tika paplašināts nozares tvērums, iekļaujot arī viesmīlības jomu. Ņemot vērā, ka Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS ilgstošās pārrunas ar Latvijas Restorānu biedrību (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociāciju (LTA) par ģenerālvienošanos noslēgšanu viesmīlības nozarē tika pārtrauktas, pārrunas ar darba devēju pusi ģenerālvienošanās slēgšanā turpināja LSAB un š.g. 16.03. tika parakstīta ģenerālvienošanās viesmīlības sektorā:

  • Ģenerālvienošanās ir darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrības vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē.
  • Ģenerālvienošanās ir lieliska iespēja sociālajiem partneriem savstarpēji vienoties par pieņemamiem noteikumiem nozarē. Tas palielina darba produktivitāti nozarē un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz tirgus situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū.
  • Ģenerālvienošanās ir būtisks instruments nozares ekonomiskās darbības regulēšanā. Tas ļauj diviem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskajiem aspektiem savā nozarē – atlīdzību, darba tiesisko regulējumu, darba laiku, ražošanas procesiem, darbinieku kvalifikācijām, apmācībām un tml. Tas būtiski ietaupa darba devēju līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem, jo nav jāvienojas ar katru darbinieku atsevišķi, bet ir pietiekami darba līgumā ierakstīt atsauci uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos.
  • Ģenerālvienošanās kā instruments veicina ēnu ekonomikas mazināšanos, sociālo taisnīgumu un godīgu peļņas sadali nozarē, nodrošinot, ka darbinieki saņem daļu no ražīguma pieauguma, vienlaikus nepasliktinot darba devēja spējas gūt peļņu. Tas veicina uzņēmumam lojālu un atbildīgu darbinieku piesaisti, jo “spēles noteikumi” ir abām pusēm saprotami, pieņemami un darbinieki ir ieinteresēti uzņēmuma ražīguma kāpināšanā.
  • Ģenerālvienošanās parasti tiek noslēgta uz noteiktu periodu ar tiesībām ģenerālvienošanos pagarināt, ja abas puses tam piekrīt.