Ar 2009.gada martu ir uzsākta Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze, lai sniegtu vispusīgas zināšanas par Eiropas Savienībā un arī Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem tiesību aktiem, politikas dokumentiem, konvencijām un nostādnēm tiem, kas strādā pie trīspusējā sociālā dialoga pilnveides un attīstības nacionālā, reģionālā un uzņēmumu līmenī. Ekspertīžu rezultātā sociālajiem partneriem, nozaru arodbiedrībām un ekspertiem būs iespēja kvalitatīvi piedalīties dažādu normatīvo dokumentu projektu apspriešanā un izvērtēšanā nacionālā un reģionālā līmenī, sniedzot kompetentu viedokli.
2009.gada martā un aprīlī veiktās ekspertīzes tēma ir “Atsevišķi darba laika organizācijas aspekti Eiropas Savienībā”. Tā aptver darba laika organizāciju Eiropas Savienības normatīvajos tiesību aktos, plānotās izmaiņas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz darba laika organizāciju, Eiropas Kopienu tiesas prakse attiecībā uz jēdzienu “darba laiks”, kā arī jēdziena “elastdrošība” saturu un tā ietekmi uz darba tirgu. 2009.gada marta un aprīļa ziņojuma konsolidēta versija atrodama šeit.
2009.gada maijā veiktās ekspertīzes tēma ir “Nacionālo darba koplīgumu normu juridiskais spēks Eiropas Savienības teritorijā. Eiropas Kopienu tiesas prakse”. Tajā analizēti Eiropas Kopienu tiesas spriedumi Laval, Viking un Rüffert lietās, norādīts Eiropas Arodbiedrību konfederācijas, Latvijas Republikas Labklājības ministrijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības viedoklis. Šis ziņojums ir noderīgs informatīvs materiāls gadījumos, kad darbinieki no Latvijas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas nacionālie koplīgumi, tiek nosūtīti darbam Eiropas Savienības valstī, kurā savukārt ir savi vietējie koplīgumi ar vispārsaistošu spēku. Tādās situācijās jārisina dažādu valstu koplīgumu normu sadursme, nosakot, kuras valsts koplīguma normas ir piemērojamas attiecībā uz darbiniekiem. Ziņojuma teksts atrodams šeit.
2009.gada jūnijā un jūlijā veiktās ekspertīzes tēma ir „Arodbiedrību tiesību aizsardzības mehānismu publiskajā sektorā regulējums Eiropas Savienībā”. Tajā analizēti pastāvošie Eiropas (Eiropas Savienības un Eiropas Padomes) un starptautiskie (Starptautiskās darba organizācijas) standarti un instrumenti; tiem piemērotie kontroles un ieviešanas mehānismi un tiesu prakse attiecībā uz publiskā sektora darbiniekiem, kā arī situācija dažādās Eiropas Savienības valstīs, it īpaši iespējamo problēmu identifikācija. Jūnijā un jūlijā sagatavoto ziņojumu konsolidētā versija atrodama šeit.
Arī 2009.gada augustā veiktās ekspertīzes tēma ir „Arodbiedrību tiesību aizsardzības mehānismu publiskajā sektorā regulējuma Eiropas Savienībā”. Šī ziņojuma ietvaros analizēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pantā nostiprinātā pulcēšanās un biedrošanās brīvības principa piemērošanu. Izvērtēta tiesu prakse attīstība un izmaiņas laika gaitā, lai noskaidrotu, kādām darbinieku kategorijām pulcēšanās un biedrošanās brīvība (tostarp tiesības apvienoties arodbiedrībās) ir ierobežota vai liegta, kā arī atsevišķi šajā kontekstā aplūkots jautājums par tiesībām noslēgt darba koplīgumu. Ziņojuma teksts atrodams šeit.
2009.gada septembrī veiktās ekspertīzes tēma ir „Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par pakalpojumiem iekšējā tirgū”. Ziņojumā analizētas saistības, ko komercdarbības tiesību un brīvas pakalpojumu sniegšanas jomā uzņēmusies Latvija līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā nozīmīgākais dokuments šajā jomā analizēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Ziņojumā apskatīta direktīvas tapšanas gaita, tās saturs, mērķi un uzdevumi un pasākumi, ar kādiem direktīva tiek ieviesta Latvijā. Ziņojuma teksts atrodams šeit.
2009.gada oktobrī veiktās ekspertīzes tēma ir „Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā”. Ziņojumā analizēta direktīvas pieņemšanas gaita un iemesli, kādēļ tā bija nepieciešama, aplūkoti direktīvas satura svarīgākie elementi un tās piemērošana dažādās dalībvalstīs. Apskatīts arī Eiropas Arodbiedrību konfederācijas viedoklis un direktīvas ieviešanas mehānismi Latvijā. Ziņojuma teksts atrodams šeit.
2009.gada novembrī un decembrī veiktās ekspertīzes tēma ir „Darba strīdu risināšana un darba tiesas kā viens no mehānismiem”. Tajā analizēts jēdziena „darba tiesas” saturs, šādu tiesu darbības un kompetences specifika, darba tiesu darbība citās valstīs, kā arī darba strīdu risināšanas mehānismi, kas pašlaik paredzēti Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos. Ziņojumā analizēti Tieslietu ministrijas piedāvātie risinājumi darba strīdu ātrākai un efektīvākai izskatīšanai, kā arī Igaunijas pieredze, kur uz Darba inspekcijas bāzes izveidotas darba strīdu komitejas, kuru kompetencē cita starpā ietilpst individuālo darba strīdu risināšana. Ziņojumu konsolidētās versijas teksts atrodams šeit.
2009.gada septembrī pabeigts darbs pie eksperta ziņojuma sagatavošanas jomā „Sociālā un darba tirgus attīstība”. Ziņojums izstrādāts par tēmu „Pēc tam, kad beidzas bezdarbnieka pabalsts… Sociālās apdrošināšanas bezdarba gadījumam savietojamība ar sociālās palīdzības sistēmu Latvijā”. Ziņojumā analizēts: 1) tas, cik gatava izmaiņām ekonomikā un, galvenais, tās radītajām sekām ir valsts sociālās palīdzības sistēma; 2) vai sociālās palīdzības sistēma pašreizējās krīzes apstākļos ir spējīga pildīt savu funkciju, tādā veidā novēršot sociālās spriedzes veidošanos sabiedrībā; 3) kā norit valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas klienta pāreja uz valsts sociālās palīdzības sistēmu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām persona nav spējusi atgriezties darba tirgū. Ziņojuma beigās tiek sniegti LBAS secinājumi un ieteikumi, galveno uzmanību pievēršot tam, kā pilnveidot atbalsta sistēmu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kas veicinātu sociālās spriedzes un nabadzības riska mazināšanu. Ziņojuma teksts atrodams šeit.
2009.gada decembrī par sociālo un darba tirgus attīstību sagatavots otrs ziņojums par tēmu „Neformālā ceļā iegūto prasmju, zināšanu un kompetenču atzīšana Latvijā un arodbiedrību iesaiste šajos procesos”. Ziņojumā apskatīti nozīmīgākie Eiropas Savienības dokumenti gan par mūžizglītības, gan atzīšanas jautājumiem. Tiek sniegts ieskats arī Eiropas Arodbiedrību konfederācijas rezolūcijās, sniedzot tās redzējumu par arodbiedrību lomu neformālā ceļā iegūtās izglītības atzīšanas procesos. Pēc tam, atsaucoties galvenokārt uz Eiropas Profesionālās izglītības un attīstības centra (CEDEFOP) 2009.gadā izdotajām Vadlīnijām neformālās un ikdienas mācīšanās atzīšanai, tiek apskatīts, kādas ir atzīšanā iesaistītās puses un kādas kopumā ir to veicamās funkcijas. Ziņojuma sadaļā par situāciju Latvijā tiek apskatīta pieejamā informācija un dokumenti attiecībā uz situāciju mūsu valstī, beigās sniedzot idejas par tālāko procesu attīstību. Ziņojuma teksts atrodams šeit.