Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīzes
Darbinieka un darba devēja uzteikuma regulējums Baltijas valstīs
2012.gada janvārī ir sagatavota ekspertīze „Darbinieka un darba devēja uzteikuma regulējums Baltijas valstīs”. Ekspertīze sniedz analīzi par trīs Baltijas valstu darba likumu – Igaunijas likuma “Par darba līgumiem”, Lietuvas Darba kodeksa un Latvijas Darba likuma – darbinieka un darba devēja uzteikuma regulējumu. Ekspertīzes pirmā sadaļa sniedz ieskatu starptautiskajos tiesību aktos par darbinieku atlaišanas regulējumu. Turpmāk ekspertīzē tiek identificēti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas galvenie darba attiecību izbeigšanas jautājumi, proti, uzteikums pēc darbinieku un darba devēja iniciatīvas, pieļaujamie uzteikuma gadījumi, uzteikuma termiņi, garantijas īpaši aizsargājamām darbinieku grupām un darbinieku pārstāvju atlaišanas procesa īpatnības, atlaišanas pabalsti un garantijas, kā arī apstrīdēšanas process. Ekspertīzē apkopoti komentāri attiecībā uz kaimiņvalstu regulējuma īpatnībām. Lai padarītu visu trīs valstu regulējumu salīdzinājumu pārskatāmu, minētie jautājumi ir strukturēti tabulas veidā. Visbeidzot ekspertīzes kopsavilkumā izdarīti secinājumi attiecībā uz regulējuma līdzībām un atšķirībām, kā arī sniegti priekšlikumi darbinieku atlaišanas regulējuma uzlabošanai Darba likumā. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Mobings darba vietā
2012.gada februārī ir sagatavota ekspertīze „Mobings darba vietā.” Mobings var atstāt ļoti negatīvas sekas uz darbinieka veselību, attīstību un uzņēmuma darbību. Atbilstoši EUROFOUND datiem vidēji 4-5% darbinieku Eiropas Savienībā ir pakļauti mobinga ietekmei darba vietā. Vienlaikus mobings ir samērā jauns termins darba tiesībās un tā praktiska risināšana izraisa daudz jautājumu. Ar ko mobings atšķiras no darba devēja tirānijas? Kāda ir starpība starp mobingu un bulingu? Kurš ir atbildīgs par mobingu uzņēmumā un ko darbinieks var darīt, lai aizstāvētu savas tiesības?
Sākumā ekspertīze sniedz ieskatu mobinga definīciju daudzveidībā, kas ir atrodama tiesību doktrīnā. Nākamā sadaļa apraksta SDO un ES tiesību aktus un politikas dokumentus, citu valstu regulējuma un prakses, tostarp tiesu, piemērus par mobinga novēršanu un risināšanu. Īpaša sadaļa ekspertīzē ir veltīta sociālo partneru, īpaši arodbiedrību, darbībām mobinga novēršanā. Turpmāk ekspertīzē analizētas Latvijas tiesību avotu sniegtās iespējas mobinga risināšanā un novēršanā, kā arī skaidrota darba devēja atbildība, darbinieku tiesības un pierādīšanas nasta mobinga gadījumā. Ekspertīzes kopsavilkumā apkopoti izdarītie secinājumi un sniegti priekšlikumi tiesiskā regulējuma uzlabošanai un tā piemērošanas prakses veidošanai Latvijā. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Arodbiedrību pārstāvju tiesiskā aizsardzība
2012.gada martā ir sagatavota ekspertīze “Arodbiedrību pārstāvju tiesiskā aizsardzība“. Ekspertīzes ietvaros ir apskatītas arodbiedrību pārstāvju tiesiskās aizsardzības mehānismi. Ekspertīzes sākumā ir sniegts ieskats Starptautiskās Darba organizācijas regulējumā par arodbiedrību pārstāvju aizsardzības iespējām. Turpinājumā apskatīta atsevišķu valstu arodbiedrību pārstāvju tiesiskās aizsardzības pieredze, norādot aizsardzības mehānisma avotu un regulējumu. Visbeidzot ekspertīzes kopsavilkumā ir analizētas Latvijas arodbiedrību pārstāvju tiesiskās garantijas un sniegti secinājumi par iespējām pilnveidot Latvijas regulējumu.Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Eiropas Savienības darbinieku norīkošanas regulējuma pārskatīšana
2012.gada aprīlī ir sagatavota ekspertīze “Eiropas Savienības darbinieku norīkošanas regulējuma pārskatīšana.” Ekspertīze sniedz ieskatu un izvērtējumu par ilgi gaidītiem Eiropas Komisijas publicētiem priekšlikumiem Padomes regulai par tiesību uz kolektīvo rīcību izmantošanu saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par direktīvas 96/71/EK par darbinieku norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā piemērošanu saturu un ietekmi uz arodbiedrībām.
Ekspertīzes sākumā ir sniegts īss ieskats par to, kāpēc bija nepieciešama priekšlikumu sagatavošana Eiropas Savienības darbinieku norīkošanas regulējuma grozīšanai. Otrajā sadaļā ir raksturoti Regulas priekšlikuma un Direktīvas priekšlikuma galvenie jautājumi. Trešajā sadaļā apkopota sociālo partneru reakcija uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem. Ceturtā sadaļā sniegti komentāri par Regulas priekšlikuma un Direktīvas priekšlikuma ietekmi uz darbinieku tiesību aizsardzību. Visbeidzot ekspertīzes kopsavilkumā ir sniegti priekšlikumi LBAS pozīcijas sagatavošanai par Eiropas Komisijas darbinieku norīkošanas regulējuma piedāvātajām izmaiņām.Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Darbinieku pārrobežu norīkošanas regulējums Latvijā
2012.gada maijā ir sagatavota ekspertīze “Darbinieku pārrobežu norīkošanas regulējums Latvijā.” Neraugoties uz to, ka Latvija ir pārņēmusi direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā normas, tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu rodas daudz jautājumu. Latvijas Brīvo arodbiedrību darba tiesību konsultanti, kā arī Latvijas Celtnieku arodbiedrība kā nozare, kurā visbiežāk notiek darbinieku norīkošana, bieži saņem jautājumus no darbiniekiem un darba devējiem saistībā ar darbinieku norīkošanu no Latvijas un ārvalstīm.
Ekspertīze izvērtē Latvijas tiesību aktu regulējumu attiecībā uz darbinieku norīkošanu un ar to saistītus problēmjautājumus.Ekspertīzes sākumā ir sniegts ieskats darbinieku norīkošanu regulējošajos tiesību aktos saistībā ar darbinieku norīkošanu uz Latviju un no Latvijas. Ekspertīzes turpinājumā ir sniegti komentāri ar mērķi atbildēt uz jautājumiem, kā nošķirt norīkošanu no komandējuma un kāda ir atšķirība starp šiem terminiem; kā aprēķina darba samaksu norīkošanas gadījumā, ņemot vērā komandējuma izdevumu atmaksas regulējumu, vai esošais regulējums aizsargā pašnodarbinātas personas, un kā tiek piemērots darba un atpūtas laika regulējums. Ekspertīzes nobeigumā ir sniegti secinājumi un komentāri par esošā regulējuma pilnveidošanu. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Arodbiedrību tiesības regulēt savu darbību
2012.gada jūnijā ir sagatavota ekspertīze “Arodbiedrību tiesības regulēt savu darbību.“ Ekspertīze sniedz ieskatu arodbiedrību tiesībās regulēt savu darbību statūtos, ievēlēt savus pārstāvjus un vadību, organizēt iekšējo pārvaldi un finanšu pārvaldi. Kopsavilkumā ir apkopotas atbildes uz jautājumiem, cik daudz valsts var iejaukties arodbiedrību darbībā, vai struktūrvienības var saņemt juridiskās personas statusu un vai tiesības piešķirt juridiskās personas tiesības var noteikt statūtos. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Ierobežojumi noteiktām personu kategorijām dibināt arodbiedrības un iestāties tajās
2012.gada jūlijā ir sagatavota ekspertīze “Ierobežojumi noteiktām personu kategorijām dibināt arodbiedrības un iestāties tajās.“Arodbiedrību likumprojekta izstrādes ietvaros, ekspertīze sniedz ieskatu par vienu no aspektiem, kas ir primārs arodbiedrību darbībā, proti, ir personu loku, kuras var dibināt arodbiedrības un pievienoties arodbiedrībām. Ekspertīzes sākumā ir izklāstīta Latvijas tiesiskā regulējuma esošā redakcija, kas nosaka, kuras personas var dibināt arodbiedrības un iestāties arodbiedrībās, kā arī tiesību akti, kuri paredz ierobežojumus atsevišķām personu kategorijām. Turpinājumā ir sniegts ieskats SDO regulējumā un Komitejas komentāros par atļautajiem un neatļautajiem ierobežojumiem dažādām personu kategorijām dibināt arodbiedrības. Nākamajā sadaļā ir ietverti atsevišķu valstu arodbiedrību regulējuma piemēri. Visbeidzot ekspertīzes kopsavilkumā ir apkopoti secinājumi, kā arī priekšlikumi jaunajam likumprojektam par pieļaujamiem ierobežojumiem atsevišķām personu kategorijām dibināt arodbiedrības.
Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Darba strīdu mediācija
2012.gada augustā ir sagatavota ekspertīze ‘Darba strīdu mediācija.’ Ekspertīze sniedz informāciju arodbiedrību juristiem par Ministru kabinetā izskatāmo likumprojekta ‘Mediācijas likums’ saturu, starptautiskiem un Eiropas līmeņa tiesību aktiem, kuri iezīmē vadlīnijas mediācijas procesa regulēšanai, kā arī par atsevišķu valstu praksi mediācijas procesa organizēšanā. Ekspertīzes mērķis ir atbildēt uz jautājumu, kāda ir arodbiedrību loma, piedaloties mediācijas procesā, kā arī kādas ir mediācijas procesa priekšrocības, salīdzinājumā ar citiem darba strīdu risināšanas līdzekļiem. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Darba tiesību reformas publiskajā sektorā Eiropas Savienības valstīs
2012.gada septembrī ir sagatavota ekspertīze ‘Darba tiesību reformas publiskajā sektorā Eiropas Savienības valstīs.’ Ekspertīzes mērķis analīzēt dažādu valstu praksi, īstenojot publiskā sektora reformas un ilustrēt to galvenās iezīmes arodbiedrību biedriem. Ekspertīzes sākumā ir sniegts ieskats darba tiesību reformās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpinājumā ekspertīze koncentrējas uz publiskā sektora reformām, to kopīgām iezīmēm, sociālā dialoga ievērošanu un izmaiņām, nodarbinātības nosacījumu un atalgojuma reformām. Lielāks uzsvars ir likts uz tām dalībvalstīm, kurās reformas tika īstenotas ekonomiskās krīzes ietekmē. Lai parādītu reformu ietekmi, ekspertīzē ir sniegta analīze par reformu īstenošanas netiešajām sekām. Kopsavilkumā ietverti secinājumi par reformu īstenošanu un jautājumiem, uz kuriem arodbiedrībām būtu jākoncentrējas, piedaloties konsultēšanās procesā par reformu īstenošanu. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju darbības regulējums
2012.gada oktobrī ir sagatavota ekspertīze ‘Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju darbības regulējums.’ Ekspertīzes mērķis ir informēt arodbiedrību biedrus par pagaidu darba aģentūru (PDA) kā jauna nodarbinātības modeļa ieviešanu Latvijā un iepazīstināt lasītājus ar PDA pakalpojuma regulējumu un praksi Latvijā un starptautiskā līmenī. Ekspertīzes sākumā ir sniegts ieskats par PDA regulējumu Starptautiskās Darba organizācijas un Eiropas Savienības tiesību aktos un PDA ietekmi. Ekspertīzē pievērsta uzmanība arī ārvalstu pieredzei un arodbiedrību nostājai. Turpinājumā ir raksturotas Latvijas Darba likuma regulējuma īpatnības un pastāvošā prakse. Visbeidzot ekspertīzes kopsavilkumā ir sniegti secinājumi par jautājumiem, kuriem arodbiedrībām ir jāpievērš uzmanība, sekojot PDA uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā un ieņemot savu lomu PDA darbinieku tiesību aizsardzībā. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku tiesiskā aizsardzība
2012.gada novembrī ir sagatavota ekspertīze ‘Mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku tiesiskā aizsardzība.’ Mājstrādnieku tiesību aizsardzība juristu vidū Latvijā bieži vien izsauc smaidu un neizpratni par nepieciešamību ratificēt SDO Konvenciju nr.189 ‘Konvencija par mājsaimniecībā nodarbinātajiem darbiniekiem’. Vienlaikus mājstrādnieki (personas, kuras sniedz individuālus pakalpojumus mājsaimniecībās) ir darbinieki, kuru darba tiesības visbiežāk netiek ievērotas. Turklāt šo darbinieku kategorija visbiežāk piedalās ēnu ekonomikā un izvēlas nereģistrēto nodarbinātību. Līdz ar to ir vērtīgi veidot izpratni arodbiedrību vidū par to, kāpēc mājstrādnieku aizsardzības dokumenti kļuva nepieciešami un parādīt mājstrādnieku nodarbinātības starptautisko perspektīvu.
Ekspertīze sniedz informāciju par SDO Konvenciju, tās pieņemšanas pamatojumu un regulējuma īpatnībām, kā arī izvērtējumu par Latvijas nostāju šobrīd neratificēt šo Konvenciju. Turpinājumā ir apskatīts Eiropas Komisijas publiskās apspriešanās par individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu saturs, dalībvalstu pieredze un Latvijas nostāja un analīze par nereģistrētās nodarbinātības izvēli mājstrādnieku vidū. Ekspertīzes nobeigumā ir sniegti secinājumi par Konvencijas normu piemērošanu un individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu nozari Latvijā. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Nepilna darba laika un uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu regulējums Eiropas Savienībā
2012.gada decembrī ir izstrādāta ekspertīze ‘Nepilna darba laika un uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu regulējums Eiropas Savienībā.’ Arodbiedrību juristi un darba tiesību konsultanti savā darbībā sastopas ar jautājumiem par darba uz noteiktu laiku un nepilna darba laika regulējošo tiesību normu piemērošanu un iztulkošanu. Vienlaikus 2012.gada augustā Eiropas Komisija publicēja pētījumu ‘Izvērtējošs pētījums par Direktīvas 1997/81/EK (papildināta ar Direktīvu 98/23/EK) par nepilna darba laika darbu un Direktīvu 1999/70/EK par darbu uz noteiktu laiku’, kas sniedz vērtīgu apkopojumu par direktīvas normu iestrādāšanu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktos un Eiropas Savienības tiesas (EST) praksi par direktīvu normu iztulkošanu.
Ekspertīze ietver informāciju par abu direktīvu kopējo regulējumu un atsevišķu klauzulu pārņemšanu dalībvalstu tiesību aktos. Pirmā nodaļa ietver aprakstu par direktīvu par nepilna darba laika darbu, komentārus par tās klauzulu pārņemšanu un atsevišķu normu interpretāciju EST praksē. Otrā nodaļa ietver komentārus par normu pārņemšanu un EST interpretāciju attiecībā uz direktīvu par darbu uz noteiktu laiku. Ekspertīzē lielāka uzmanība ir veltīta EST tiesu praksei un tajā ietvertajām vadlīnijām par direktīvu normu iztulkošanu nevis dalībvalstu valstu tiesību aktiem, kurus ir iespējams apskatīt Pētījuma salīdzinošajās tabulās. Katrā nodaļā ir iekļauts arī apraksts par Latvijas regulējumu attiecīgās direktīvas pārņemšanā. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Sociālā un darba tirgus attīstība
Latvijas attīstības virzienu izvērtējums nodarbinātības aspektā
2012.gada1.ceturksnī par sociālo un darba tirgus attīstību sagatavots ziņojums par tēmu “Latvijas attīstības virzienu izvērtējums nodarbinātības aspektā“. Ekspertīzē galvenā uzmanība veltīta NAP 2020 nostādnēm, to īstenošanas iespējām un sekām, jo šāds eksperta vērtējums arodbiedrībām būs noderīgs, līdzdarbojoties NAP 2020 izstrādē vai to apspriežot. Tā kā NAP 2020 par pamatu ņemts galvenais ilgtermiņa plānošanas LIAS 2030, liela daļa eksperta vērtējuma (tāpat kā NAP 2020 analīzes) ir veltīta šī dokumenta nostādnēm. Atbilstoši tam, kā NAP 2020 izstrādē paredzēts ņemt vērā citu (nozaru un sektoru) vidēja termiņa attīstības dokumentu nostādnes, ekspertīzē iekļauti arī tādi nozaru un sektoru attīstības dokumenti, kuru darbības termiņš turpināsies NAP 2020 darbības laikā, tas ir, pēc 2014. gada. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Nepieciešamās izmaiņas darbaspēka nodokļu politikā
2012.gada 2.ceturksnī par sociālo un darba tirgus attīstību sagatavots ziņojums par tēmu “Nepieciešamās izmaiņas darbaspēka nodokļu politikā“. Ekspertīzes mērķis ir noskaidrot, kādas izmaiņas nepieciešamas darbaspēka nodokļu politikā, lai nodrošinātu:
- cienīgu darbu un cienīgu atalgojumu, ņemot vērā gan darbinieku, gan darba devēju intereses;
- sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību (ar arodbiedrībām un koplīgumiem);
- līdzsvarotu valsts ekonomikas un sociālās drošības (iedzīvotāju labklājības) attīstību;
- ilgtspējīgu valsts fiskālo politiku;
- ilgtspējīgu visas tautsaimniecības attīstību ar rūpēm par darbiniekiem un viņu ģimenēm.
Ekspertīzes gaitā izpētītas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likuma normas, kuru izmaiņas var būt nepieciešamas, mainot darbaspēka nodokļu politiku. Izpētītas darba nodokļu sistēmas ES valstīs. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Darbaspēka ražīgumu ietekmējošie faktori un ražīguma celšanas iespējas
2012.gada septembrī ir sagatavota ekspertīze ‘Darbaspēka ražīgumu ietekmējošie faktori un ražīguma celšanas iespējas.’ Ekspertīzes uzdevums ir rast atbildes uz jautājumiem: kāda ir darbinieka, darba devēja loma, tehnoloģiju ietekme, citas ietekmes uz darba ražīgumu Latvijā; kāda ir arodbiedrību loma darbaspēka ražīguma celšanā, kā darba apstākļu uzlabošanās ietekmē darba ražīgumu; kā darba ražīgumu ietekmē darbinieku izglītība; Kādi ir trīs pušu sociālo partneru (valsts, pašvaldību, arodbiedrību) uzdevumi darba ražīguma celšanā; kā mainījies darbaspēka ražīgums (pagātne, mūsdienas, nākotne). Darba (darbaspēka) ražīguma labākai izpratnei, ekspertīzes sākumā sniegti darba ražīguma teorētiskie aspekti: darba ražīguma definīcija un ietekmējošie faktori,darba ražīguma saistība ar pievienotās vērtības kategoriju,darbaspēka ražīguma saistība ar darba izmaksām, darbaspēka ražīguma atkarība no darba samaksas lieluma un struktūras. Turpinājuma ir izklāstītas atbildes uz iepriekš norādītajiem jautājumiem. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Inovāciju loma valsts industriālās politikas veidošanā un attīstībā
2012.gada decembrī ir sagatavota ekspertīze’ Inovāciju loma valsts industriālās politikas veidošanā un attīstībā.’ Ekspertīzes uzdevums ir noskaidrot inovācijas lomu Nacionālās industriālās politikas veidošanā un attīstībā. Tā atbild uz jautājumiem:
1) Kā Latvijā virzās inovācija un vai tās virzība atbilst valsts industrializācijas mērķim?
2) Kāda ir arodbiedrību loma inovācijas sekmēšanā profesionālās orientācijas,izglītības un darbinieku aizstāvības darba tiesību, darba aizsardzības un darba drošības jomā.
Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.