Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīzes
Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums
2013.gada janvārī ir sagatavota ekspertīze ‘Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums.’ Ņemot vērā jauna brīprātīgā darba regulējuma izstrādi, ziņojums tiek izstrādāts ar mērķi sniegt arodbiedrībām vispusīgu iespaidu par izstrādāto likumprojektu un izvēlēto Eiropas Savienības dalībvalstu brīvprātīgā darba regulējumu. Ziņojuma sākumā ir sniegts jaunā likumprojekta regulējuma apraksts. Turpinājumā ir iezīmētas Eiropas Savienības brīvprātīgā darba vadlīnijas un atsevišķu dalībvalstu regulējuma piemēri saistībā ar brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. Visbeidzot secinājumu daļā ir sniegti komentāri par piedāvāto likumprojektu saistībā ar Eiropas Savienības rekomendācijām un dalībvalstu labās prakses piemēriem. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Atkāpes no darba tiesību regulējuma ar koplīgumu
2013.gada februārī ir sagatavota ekspertīze ‘Atkāpes no darba tiesību regulējuma ar koplīgumu‘. Saistībā ar Darba likuma grozījumu sagatavošanu, LBAS ierosina jaunu stratēģisko virzienu darba tiesību piemērošanā, proti, pusēm vienojoties koplīgumā, paredzēt iespēju atkāpties no Darba likumā noteiktajām normām, tostarp, mazinot darbinieka tiesību apjomu.Ierosinājuma mērķis ir stiprināt koplīguma lomu un nozīmi Latvijā un padarīt koplīgumu par abām pusēm izdevīgu instrumentu, kas ļauj pielāgoties darba tirgus un ekonomiskās situācijas izmaiņām, vienlaikus saglabājot darbinieka tiesību ievērošanu nepieciešamajā līmenī. Ekspertīzes sākumā ir sniegts ieskats Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumā saistībā ar atkāpes iespēju paredzēšanu. Turpinājumā sniegta analīze par citu valstu tiesisko regulējumu un pieredzi, nosakot tiesību aktos vai vispārsaistošajos koplīgumos iespēju atkāpties no regulējuma prasībām sociālo partneru koplīgumā. Ekspertīzes beigās ir izdarīti secinājumi par atkāpes iespēju plusiem un mīnusiem un to iespējamo ieviešanu Latvijas Darba likumā. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Apmācību izdevumu atlīdzināšana darba attiecībās
2013.gada martā ir sagatavota ekspertīze ‘Apmācību izdevumu atlīdzināšana darba attiecībās. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze.’ Ekspertīzes mērķis ir sniegt pārskatu par Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi darbinieku profesionālās izglītības uzlabošanā, jo īpaši, motivējot darbiniekus un darba devējus sadarboties darbinieku profesionālo iemaņu attīstībā. Ekspertīze pievēršas dalībvalstu praktiskajiem instrumentiem nodarbināto profesionālo iemaņu uzlabošanā, piemēram, izstrādājot personu profesionālās izglītības programmas un finansiāli atbalstot darba devējus, kuri apmaksā darbinieku profesionālo apmācību. Taču tikai valstu pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu tādu zināšanu un prasmju līmeni, kāds ir nepieciešams darba devējam. Līdz ar to darba devējiem un darbiniekiem pašiem ir jāiegulda nepieciešamo zināšanu un prasmju attīstīšanā. Viens no juridiskajiem instrumentiem, kas veicina sadarbību apmācību apgūšanas veicināšanā, ir apmācību izdevumu atmaksas klauzula, kas paredz, ka darbinieks, par kura apmācībām maksājis darba devējs, atmaksā darba devējam apmācību vērtību daļēji vai pilnībā, ja pēc noteikta laika pamet darbu pie attiecīgā darba devēja.
Ekspertīzes lielākā sadaļa ir veltīta apmācības izdevumu atmaksas klauzulas regulējumam Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktos. Šis juridiskais instruments ir īpaši interesants šobrīd, kad Latvijā turpinās sociālo partneru diskusijas par Darba likuma grozījumiem, tostarp, par iespēju regulēt Darba likumā darbinieka pienākumu atmaksāt darba devēja ieguldītos apmācību izdevumus. Ekspertīze sniedz pārskatu par to, kādos gadījumos dalībvalstis var paredzēt izdevumu atmaksu, kāda kārtība un nosacījumi to raksturo. Visbeidzot ekspertīze sniedz secinājumus par to, kādi regulējuma aspekti būtu ņemami vērā diskusijās, sociālajiem partneriem vienojoties par apmācību izdevumu pienākuma iekļaušanu Darba likumā. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Trīspusējā sadarbība Eiropas Savienības dalībvalstu praksē
2013.gada aprīlī ir sagatavota ekspertīze ‘Trīspusējā sadarbība Eiropas Savienības dalībvalstu praksē.’ Šogad Latvijas sociālie partneri atzīmē valsts sociālo partneru – valdības, darba devēju un arodbiedrību trīspusējās sadarbības 20.gadadienu. Ekspertīzes mērķis ir sniegt ieskatu citu valstu trīspusējās sadarbības institūciju darbībā. Ekspertīzes sākumā ir sniegts ieskats Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) trīspusējās sadarbības tiesiskajos instrumentos, kā arī Eiropas līmeņa instrumentos, kuri ir veltīti trīspusējai sadarbībai. Ekspertīzes nākamā sadaļa ir veltīta pārskatam par trīspusējo sadarbību Eiropas Savienības „vecajās” un „jaunajās” dalībvalstīs un izvēlēto Eiropas Savienības dalībvalstu praksei trīspusējās sadarbības organizēšanā. Sadaļā tiek sniegti piemēri par trīspusējās sadarbības institūcijām, to funkcijām, izskatāmajiem jautājumiem, pieņemto lēmumu saistošo spēku un praktisko efektivitāti. Ņemot vērā to, ka NTSP nav pārvaldes institūciju, īpaša uzmanība izvēlēto dalībvalstu piemēros ir veltīta trīspusējās sadarbības institūciju sastāvam un pārvaldes struktūrai. Visbeidzot ekspertīzē, balstoties uz apskatīto valstu labās prakses piemēriem, ir sniegti secinājumi par galvenajiem elementiem, kuri veido veiksmīgu trīspusējo sadarbību. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Eiropas Savienības iniciatīvas jauniešu nodarbinātības uzlabošanai
2013.gada maijā ir sagatavota ekspertīze ‘Eiropas Savienības iniciatīvas jauniešu nodarbinātības uzlabošanai.’ Lai nodrošinātu labāku izpratni arodbiedrības biedru vidū par iespējām uzlabot jauniešu nodarbinātību, ekspertīze sniedz ieskatu par Eiropas Komisijas izstrādātajiem instrumentiem un priekšlikumiem jauniešu nodarbinātības uzlabošanai, kā arī divu izvēlēto valstu labās prakses piemēriem. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Starptautiskās Darba konferences 102.sesija un Sociālā dialoga komitejas ziņojums
2013.gada jūnijā ir sagatavota ekspertīze ‘Starptautiskās Darba konferences 102.sesija un Sociālā dialoga komitejas ziņojums.’Ekspertīzē apkopoti Konferences laikā izskatītie jautājumi un īpaša uzmanība pievērsta Konferences ietvaros izveidotās Sociālā dialoga komitejas darbam un pieņemtajiem secinājumiem. Ekspertīzes sākumā ir sniegts ieskats par visu četru Konferences komiteju pieņemtajiem secinājumiem. Turpinājumā ir izskatīts Konferencei sagatavotais un publicētais SDO Ģenerāldirektora ziņojums „Sociālais dialogs”, Sociālā dialoga komitejas galvenie diskusiju punkti un nobeiguma secinājumi, tostarp darbību ietvars sociālā dialoga stiprināšanai. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
‘Starptautiskās Darba konferences 102.sesija un Komitejas Nodarbinātība un sociālā aizsardzība jaunajā demogrāfiskajā kontekstā ziņojums
2013.gada jūlijā ir sagatavota ekspertīze ‘Starptautiskās Darba konferences 102.sesija un Komitejas Nodarbinātība un sociālā aizsardzība jaunajā demogrāfiskajā kontekstā ziņojums. ‘Komitejā apskatāmie jautājumi ir ļoti aktuāli Latvijas darba tirgum. Darbaspēka novecošanās un jauniešu nodarbinātības izaicinājumi skar arī Latviju un šobrīd ir Latvijas sociālo partneru uzmanības lokā. Līdz ar to ir būtiski sekot līdzi pasaules tendencēm, politikas virzienu dokumentiem un diskusijām.
Ekspertīzes pirmā sadaļa sniedz statistisku informāciju par pasaules demogrāfisko pārmaiņu tendencēm un galvenajiem izaicinājumiem. Ekspertīzes otrā sadaļa informē par SDO galvenajiem politikas un tiesību instrumentiem demogrāfisko pārmaiņu pārvaldīšanā. Savukārt pēdējā sadaļa apskata Komitejas pieņemto rezolūciju, kas ietver komitejas diskusijas secinājumus. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Starptautiskās Darba konferences 102.sesija un Ilgtspējīgas attīstības, cienīga darba un „zaļo darbavietu” komitejas ziņojums
2013.gada augustā ir sagatavota ekspertīze ‘Starptautiskās Darba konferences 102.sesija un Ilgtspējīgas attīstības, cienīga darba un „zaļo darbavietu” komitejas ziņojums.’Ziņojumā ir apskatīti trešās SDO konferences komitejas – Ilgtspējīgas attīstības, cienīga darba un zaļo darbavietu komitejas – diskusija un secinājumi. Ziņojuma sākumā apskatīti galvenie ilgtspējīgas attīstības un vides izaicinājumi. Turpinājumā – SDO politikas iniciatīvas, kas lasītājiem dos iespēju iepazīties ar pasaules politikas virzieniem ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Visbeidzot, tāpat kā iepriekšējos ziņojumos par Sociālā dialoga komiteju un komiteju „Nodarbinātība un sociālā aizsardzība jaunajā demogrāfiskajā kontekstā”, ziņojumā tiks izklāstīti Komitejas secinājumi. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Arodbiedrību brīvība Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē: tiesības dibināt, reģistrēt arodbiedrību un regulēt tās darbību statūtos
2013.gada septembrī ir sagatavota ekspertīze “Arodbiedrību brīvība Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē: tiesības dibināt, reģistrēt arodbiedrību un regulēt tās darbību statūtos“. Līdz šim vairākos ziņojumos tika apskatīti Starptautiskās Darba organizācijas tiesiskie instrumenti, kas aizsargā arodbiedrību brīvību. Šī ziņojuma mērķis ir pievērsties Konvencijas regulējumam par arodbiedrību tiesībām, kā arī ar to saistītiem Tiesas spriedumiem. Ziņojums sniedz apkopojumu par Tiesas nozīmīgākajiem spriedumiem saistībā ar arodbiedrības dibināšanas tiesībām, tostarp no apvienošanās brīvības izrietošais negatīvais pienākums („negatīvā apvienošanās brīvība”), arodbiedrības tiesībām noteikt savu darbību statūtos, kā arī tiesībām noteikt statūtos biedru uzņemšanu un izslēgšanu. Nobeigumā ziņojums sniedz secinājumus par nozīmīgākajām atziņām arodbiedrību dibināšanas un reģistrācijas jautājumos. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Bērna kopšanas atvaļinājuma regulējums Eiropas Savienībā
2013.gada oktobrī ir sagatavota ekspertīze “Bērna kopšanas atvaļinājuma regulējums Eiropas Savienībā“. Darba likuma grozījumu likumdošanas procesā notiek diskusijas par dažādiem darba tiesību jautājumiem un izteiktajiem priekšlikumiem. Ņemot vērā to, ka Latvijā turpina pieaugt ģimeņu ar vairākiem bērnu skaits, viens no diskusijai piedāvātiem jautājumiem ir aizsardzības palielināšana darbiniekiem, kuriem ir piedzimuši vairāki bērni. Ziņojuma sākumā lasītājiem tiek sniegts ieskats Eiropas Savienības direktīvas 2010/18/ES, ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK, regulējumā un dalībvalstīm noteiktajās minimālajās prasībās, kā arī Eiropas Savienības tiesas secinājumiem attiecībā uz atvaļinājuma ilgumu vairāku bērnu piedzimšanas gadījumā. Turpinājumā ziņojumā tiek apkopota informācija par atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu, kuru darba tiesībās pastāv papildu aizsardzība saistībā ar vairāku bērnu piedzimšanu, regulējumu. Visbeidzot ziņojuma nobeigumā apkopoti secinājumi saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājuma iespējamo regulējumu vairāku bērnu piedzimšanas gadījumā. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Darbinieku brīvas pārvietošanās Eiropas Savienībā regulējuma aktualitātes
2013.gada novembrī ir sagatavota ekspertīze “Darbinieku brīvas pārvietošanās Eiropas Savienībā regulējuma aktualitātes.” 8.5% no Latvijas iedzīvotājiem 2012.gadā izmantoja brīvas pārvietošanās iespējas un strādāja kādā citā Eiropas Savienības valstī, kas padara Latviju par piekto valsti pēc iedzīvotāju aktivitātes brīvas pārvietošanās jomā.Ziņojums sniedz ieskatu esošajā darbinieku pārvietošanās regulējumā un darbinieku pārvietošanās statistikā Eiropas Savienībā. Papildus ziņojums definē lasītājiem galvenos darbinieku pārvietošanās šķēršļus. Visbeidzot ziņojums informē par Eiropas Komisijas direktīvas priekšlikumu un politikas dokumentu darbinieku pārvietošanās Eiropas Savienībā uzlabošanai, kā arī komentāriem par to ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju mobilitāti uz citām Eiropas Savienības valstīm. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Darba līguma uzteikšana, neievērojot uzteikuma termiņu. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze
2013.gada decembrī ir sagatavota ekspertīze “Darba līguma uzteikšana, neievērojot uzteikuma termiņu. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze.” Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību konsultanti ziņoja par pieaugošu darbinieku interesi izmantot 100.panta piektās daļas piešķirtās tiesības un grūtībām identificēt svarīgu iemeslu darba līguma uzteikumam nekavējoties. Vienlaikus darba tiesību juristi diskutē par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties (vai īsākā termiņā) saistībā ar būtisku darba līguma pārkāpumu un darbībām, kuras darbinieks veicis un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību. Ņemot vērā radušos diskusiju, ziņojums ietver apkopojumu par izvēlēto Eiropas Savienības dalībvalstu regulējumu un tiesu prakses atziņām par darba līguma uzteikuma, neievērojot uzteikuma termiņu, nosacījumiem un komentārus par attiecīgo Darba likuma regulējumu. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Sociālā un darba tirgus attīstība
Eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību
2013.gada 1.ceturksnī par sociālo un darba tirgus attīstību sagatavots ziņojums “Eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību“. Ekspertīzes mērķis ir noskaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Pašlaikpubliskajā telpā galvenā diskusija notiek ap sadzīviskas eiro ietekmes vērtējumiem – vieglāk ceļot,skaistākas vai neglītākas naudas zīmes, cenu kāpums un inflācija eiro ieviešanas brīdī u.c. Pardziļāku analīzi liecina pārdomas par valsts tēla uzlabošanu, kļūstot par liela veidojuma sastāvdaļu,iespējām vieglāk piekļūt starptautiskajiem finanšu resursiem, iespēju līdzvērtīgi piedalīties lēmumupieņemšanā „galvenajā” grupā, uzskatot eirozonas valstis par Eiropas Savienības kodolu.Taču eiro ieviešanas ietekme ir jāvērtē pēc būtības un ilgtermiņā.
Šādā vērtējumā ir divi galvenie aspekti:
- valūtas kursa sistēmas maiņas ietekme uz tautsaimniecību,
- apstākļi, kādos var pastāvēt monetārā savienība, un to ietekme uz tautsaimniecību.
Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nodarbināmības uzlabošana Latvijā
2013.gada 2.ceturksnī par sociālo un darba tirgus attīstību sagatavots ziņojums “Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nodarbināmības uzlabošana Latvijā“. Pievēršanās nodarbināmības aspektam ir samērā jauna parādība, kuras iemesls ir vēlme nodrošināt iespējami pilnīgāku nodarbinātību. Nodarbināmības uzlabošana ir sevišķi svarīga valstīs, kurās ir sarežģīta demogrāfiskā situācija un augsts bezdarbs. Ekspertīzes sagatavošanas brīdī Latvijā bija augsts bezdarbs un sarežģīta demogrāfiskā situācija.
Ekspertīzes mērķis un rezultāts:
- izpētīt jēdziena „nodarbināmība” būtību un nodarbināmību ietekmējošos faktorus,
- izpētīt pieeju nodarbināmības koncepcijai un tās paaugstināšanai ārvalstīs un Latvijā,
- izpētīt nodarbinātības situāciju valstī,
- noskaidrot arodbiedrību lomu nodarbināmības paaugstināšanā.
Ekspertīzi veica akad., Dr. ekon., SIA EPC valdes locekle Raita Karnīte.
Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Valsts atbalst mikrouzņēmumiem ietekme uz nodarbinātību Latvijā
2013.gada 3.ceturksnī par sociālo un darba tirgus attīzību sagatavots ziņojums “Valsts atbalst mikrouzņēmumiem ietekme uz nodarbinātību Latvijā“. Ekspertīzes mērķis ir noskaidrot kā un vai valsts atbalsts mikrouzņēmumiem ietekmē nodarbinātību. Analīzes objekts ir 2009. gada beigās izveidotā valsts mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopumā. Ekspertīzē nav analizēti citi mikrouzņēmumiem pieejamie instrumenti MVU atbalsta programmu ietvaros. Formulētie valsts mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu mērķi (radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, samazinot bezdarba līmeni, kā arī attīstīt uzņēmēja spējas, tādejādi palielinot uzņēmēju īpatsvaru kopējā nodarbināto skaitā) ietilpst arodbiedrību interešu lokā un arodbiedrībām ir svarīgi saprast veikto pasākumu ietekmi un efektivitāti.
Ekspertīzi veica akad., Dr. ekon. Raita Karnīte, SIA EPC (Ekonomikas prognožu centrs) valdes locekle.
Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.
Darbinieku finanšu līdzdalība kā strādājošo ienākumu palielināšanās līdzeklis
2013.gada 4.ceturksnī par sociālo un darba tirgus atlīdzību sagatavots ziņojums “Darbinieku finanšu līdzdalība kā strādājošo ienākumu palielināšanās līdzeklis“.
Ekspertīzes mērķis ir:
– noskaidrot vai un kā darbinieku finansiālā (vai finanšu, kā minēts ekspertīzes
nosaukumā) līdzdalība ietekmē strādājošo ienākumus;
– izmantojot starptautiski salīdzināmus pētījumus noskaidrot darbinieku
finansiālās līdzdalības izplatību ES valstīs un nosacījumus, to skaitā normatīvo
bāzi, kas sekmējuši vai kavējuši darbinieku finansiālās līdzdalības izplatību.
Ekspertīzi veica akad., Dr. ekon. Raita Karnīte, SIA EPC (Ekonomikas prognožu
centrs) valdes locekle. Ar ekspertīzi var iepazīties šeit.