Radio SWH 2023. gada 25. oktobra raidījums – intervija ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdètàja vietnieci Gitu Oškàju.
Radio SWH 2023. gada 24. februāra raidījums – intervija ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ekspertu tautsaimniecības jautājumos, LBAS Jauniešu padomes koordinatoru Mārtiņu Svirski.
Radio SWH 2023. gada 27. janvāra raidījums – intervija ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperti Nataļju Preisu.
Radio SWH 2022. gada 30. decembra raidījums – intervija ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sabiedrisko attiecību speciālisti Sanitu Birkenfeldi.
Radio SWH 2022. gada 25. novembra raidījums – intervija ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieci Andu Grīnfeldi.
Radio SWH 2022. gada 28. oktobra raidījums – intervija ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieci Gitu Oškāju.
Radio SWH 2022. gada 30. septembra raidījums – intervija ar Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācijas priekšsēdētāju Aušru Straumi.
Radio SWH 2022. gada 26. augusta raidījums – intervija ar Aneti Kici, Latvijas Meža nozares arodbiedrības darba koordinētāju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Jauniešu padomes koordinatori.
Radio SWH 2022. gada 29. jūlija raidījums – intervija ar Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieku Mārtiņu Dunski.
Radio SWH 2022. gada 17. jūnija raidījums – intervija ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāju Ingu Vanagu.
Radio SWH 2022. gada 20. maija raidījums – intervija ar Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāju Armandu Augustānu.
Radio SWH 2022. gada 29. aprīļa raidījums – intervija ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri.
2022.gada sākumā Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC) apstiprināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) iesniegto projekta pieteikumu un 1.februārī LBAS uzsāka īstenot projektu Trade Union for a Fair Recovery: Strengthening the role of trade unions in mitigating the impact of the COVID-19 crisis (ETUC Project 2021/11). Citiem vārdiem sakot, projekta aktivitātes ir tieši vērstas uz arodbiedrību veiktspējas stiprināšanu šajā, COVID-19 pandēmijas skartajā laikā. Lai nodrošinātu epidemioloģisko drošību, visas projektā paredzētās aktivitātes notiks izmantojot tiešsaistes platformas.
Projekta ilgums ir 12 mēneši, kuru laikā LBAS speciālisti organizēs un vadīs sekojošas on-line aktivitātes:
Tiks izstrādāta 1 dienas apmācību programma un apmācīti arodbiedrības biedri par digitālo komunikāciju iespējām dažādās interneta platformās (Zoom, Webex, Microsoft Teams, u.c.). Sanāksmes organizēšana, vadīšana, tiešsaistes etiķete, komunikācijas tehniskās iespējas (prezentācijas rādīšana, reakcijas paušana, jautājumu uzdošana, fona attēla maiņa, ‘polls’ un balsošanas organizēšana u.c.) – šīs ir iemaņas, kuras varēsiet apgūt/uzlabot apmācību laikā. Paredzēti 6 vebināri projekta īstenošanas laikā.
Tiks izstrādāta 1 dienas apmācību programma un apmācīti arodbiedrību līderi izstrādāt jaunu biedru iesaistīšanas stratēģiju – atbilstošu nozares specifikai. Apmācību laikā būs pieeja gan teorētiskām zināšanām, gan darbosimies arī praktiski grupās. Paredzētas 6 apmācības projekta īstenošanas laikā.
LBAS vienotas pozīcijas sagatavošana iesniegšanai NTSP un tās apakšpadomēm, konsultēšanās ar dalīborganizāciju pārstāvjiem atbilstoši aktuālajiem jautājumiem. Paredzētas sanāksmes ne retāk kā 1 reizi mēnesī (iespējams 2 reizes mēnesī, ja nepieciešams).
Sociālekonomisko jautājumu pozīcijas sagatavošana konsultējoties ar sociāliem partneriem un dalīborganizāciju pārstāvjiem, nolūkā veicināt reformas Eiropas Sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšanai. Arodbiedrību pozīcijas prezentēšana nacionālā un Eiropas līmenī. Paredzētas sanāksmes ne retāk kā 1 reizi divos mēnešos, kopā 6.
Semināri, darba grupas par sociālās drošības jautājumiem. Tiks sagatavota un izsūtīta aptaujas anketa un balstoties uz rezultātiem – sagatavotas rekomendācijas politikas veidotājiem un ierēdņiem. Katra rekomendācija tiks izdiskutēta ar dalīborganizāciju pārstāvjiem. Paredzētas 6 rekomendācijas – 1 x mēnesī, sākot ar š.g. jūniju.
Seminārs par darba un privātās dzīves līdzsvarošanu. Ņemot vērā, ka arodbiedrības starptautiskā līmenī 7.oktobri atzīmē kā Cienīga darba dienu, 2022.gada 7.oktobrī tiks organizēts seminārs, lai aicinātu uzņēmumu pārstāvjus dalīties ar labās prakses piemēriem darba un privātās dzīves līdzsvarošanā. Cienīgs darbs nav tikai cienīga darba samaksa vai cienīgi darba apstākļi, cienīgs darbs ir arī spēja rast līdzsvaru darba un privātajā dzīvē. Paredzēts 1 seminārs projekta īstenošanas laikā.
Jauniešu kapacitātes stiprināšanas semināri, nolūkā aktivizēt LBAS dalīborganizācijās esošos arodbiedrību jauniešus, kopā rast motivējošos iemeslus, plānot kopīgas aktivitātes nākotnē, lai stiprinātu arodbiedrību jauniešu veiktspēju, savstarpēju komunikāciju, pieredzes apmaiņu un jauniešu viedokļu pārstāvniecību LBAS un ETUC līmenī.
Eiropas semestra jautājumu koordinēšanas sanāksmes ar LBAS dalīborganizāciju pārstāvjiem: izglītošana par Eiropas semestra procesiem un arodbiedrības lomu tajos; dalīborganizāciju viedokļu apkopošana vienota LBAS viedokļa saskaņošanai. Paredzētas sanāksmes 1 x mēnesī projekta īstenošanas laikā.
LBAS un arodbiedrību publicitātes aktivitātes – preses brīfings un tematiski sižeti, preses relīzes, dalība TV sarunu šovos u.c. (TV24, Delfi.lv, Radio SWH, ReTV, Audio-podkasti)
Paredzēti visā projekta īstenošanas laikā.
Projekta īstenošanas laiks: 2022.gada 1.februāris līdz 2023.gada 31.janvāris.
LBAS konkursa PROFS 2018 fināls notiks 13. decembrī Rīgā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētā konkursa profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2018 fināls notiks 13. decembrī plkst. 11.00 Rīgā, ASTOR RIGA Hotel, Z.A. Meierovica bulvārī 10.
Tajā piedalīsies Liepājas Valsts tehnikuma, Ventspils tehnikuma, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas, Rīgas Valsts tehnikuma, Ogres tehnikuma un Malnavas koledžas audzēkņu komanda.
22. novembrī notika LBAS organizētā konkursa profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2018 Kurzemes pusfināls Ventspils tehnikumā. Tajā piedalījās divas komandas no Liepājas tehnikuma, divas – no Ventspils tehnikuma, kā arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņu komandas. Pirmo vietu ieguva Liepājas Valsts tehnikuma komanda. Otro vietu un tiesības piedalīties konkursa PROFS 2018 finālā ieguva Ventspils tehnikuma komanda, iegūstot augstāko vērtējumu starp visu reģionālo pusfinālu otro vietu ieguvējiem. Apsveicam un tiekamies konkursa PROFS 2018 finālā Rīgā 13. decembrī!
LBAS konkursa PROFS 2018 Kurzemes pusfināls 22. novembrī notiks Ventspilī
LBAS konkursa PROFS 2018 Latgales pusfinālā uzvar Malnavas koledža
1. novembrī notika konkursa PROFS 2018 Latgales pusfināls Rēzeknē, kurā piedalījās Rēzeknes tehnikuma, Daugavpils tehnikuma, Daugavpils Būvniecības tehnikuma, Malnavas koledžas un Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas audzēkņu komandas. Uzvarēja – Malnavas koledžas komanda. Foto galeriju skatiet šeit.
Pirmā konkursa PROFS 2018 pusfināla kārta notika Valmierā, un tajā uzvarēja Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņi, savukārt otrajā – Rīgas pusfinālā – uzvarēja Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi. Pierīgas un Zemgales profesionālo izglītības iestāžu konkurencē tiesības piedalīties PROFS 2018 finālā izcīnīja Ogres tehnikuma audzēkņu komanda. Konkursa PROFS 2018 reģionu pusfināls vēl notiks 22. novembrī – Ventspilī, un konkursa fināls notiks decembrī.
Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par arodbiedrību un sociālo dialogu.
LBAS konkursa PROFS 2018 Pierīgas un Zemgales pusfinālā uzvar Ogres tehnikuma komanda
1. novembrī notika LBAS organizētā konkursa profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS 2018 pusfināls Bulduru Dārzkopības vidusskolā, kurā sacentās Pierīgas un Zemgales profesionālo izglītības iestāžu komandas no Ogres tehnikuma, Jelgavas tehnikuma, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas un Bulduru Dārzkopības vidusskolas. Sīvā konkurencē uzvarēja Ogres tehnikuma komanda “Oranžie”. Apsveicam!
LBAS konkursa PROFS 2018 Rīgas pusfinālā 1. novembrī uzvar Rīgas Valsts tehnikuma komanda
Konkursa PROFS 2018 Rīgas pusfinālā piedalījās divas Rīgas Tehniskās koledžas komandas un pa vienai komandai no Rīgas Valsts tehnikuma, Rīgas Celtniecības koledžas un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma (sk. foto galeriju).
Pirmā konkursa PROFS 2018 pusfināla kārta notika Valmierā, un tajā uzvarēja Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņi. Konkursa PROFS 2018 reģionu pusfināli vēl notiks 8. novembrī Bulduros, kad sacentīsies Pierīgas un Zemgales profesionālās izglītības iestādes, 12. novembrī – Rēzeknē, 22. novembrī – Ventspilī, un konkursa fināls notiks decembrī.
Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par arodbiedrību un sociālo dialogu.
Konkursa PROFS 2018 Valmieras pusfinālā uzvar Jēkabpils Agrobiznesa koledža
1. oktobrī Valmierā notika LBAS organizētā konkursa PROFS 2018 pirmā pusfināla kārta. Tajā uzvarēja Jēkabpils Agrobiznesa koledžas komanda. Apsveicam!
Pirmajā konkursa PROFS 2018 pusfināla kārtā sacentās Valmieras tehnikuma, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības un divas Smiltenes tehnikuma audzēkņu komandas (sk. foto galeriju).
LBAS otro gadu organizē konkursu profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS. Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par arodbiedrību un sociālo dialogu.
LBAS konsultanti izglīto Jelgavas tehnikuma audzēkņus par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem 7.02.2018. (foto galerija)
LBAS konsultanti izglīto Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas audzēkņus par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem 16.02.2018. (foto galerija)
LBAS izglīto Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņus 6.03.2018. (foto galerija)
LBAS konsultanti izglīto Ventspils tehnikuma audzēkņus darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos 20.03.2018. (foto galerija)
LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultantu lekcijas Daugavpils tehnikumā un Daugavpils Būvniecības tehnikumā 19.04.2018 (foto galerija)
LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Priekuļu tehnikuma audzēkņus 8.05.2018. (foto galerija)
LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Smiltenes tehnikuma audzēkņus 8.05.2018. (foto galerija)
LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti izglīto Saldus tehnikuma audzēkņus 8.05.2018. (foto galerija)
Projekta ietvaros tika izstrādāts apmācību modulis un 2020.gada Janvārī, Gdaņskā notika apmācības: EIROPAS SOCIĀLO PARTNERU AUTONOMAIS PAMATNOLĪGUMS PAR AKTĪVO NOVECOŠANOS UN STARPPAAUDŽU SADARBĪBU KĀ SOCIĀLĀ DIALOGA INSTRUMENTU UZŅĒMUMĀ. Apmācību moduļa satura rādītāju skatīt šeit un prezentāciju šeit.
2020.gada 30.janvārī, Rīgā notika viena no Projekta sadarbības partneru sanāksmēm, kuras laikā tika prezentēta analīze par aktīvās novecošanās ieviešanas iniciatīvām Latvijā. Prezentāciju angļu valodā sagatavoja un prezentēja Irina Semjonova. Ar to iepazīties variet šeit.
Vecuma vadība jeb atbildība par darbinieku veselību un labsajūtu
Darba veikšanas apstākļi var ietekmēt vēlmi pensionēties personām, kas ir sasniegušas 50 gadu vecumu. Pašreiz vai agrāk ieņemtajā amatā pētījumā aptaujātie darbinieki bieži vai ļoti bieži saskārās ar nepieciešamību veikt vienveidīgas kustības ar roku (73%), atrasties stāvus (70%), sāpīgā (54%) vai sēdus stāvoklī (53%). Pētījumam pakļautie darbinieki bieži vai dažreiz strādāja troksnī (44%), augstā (41%) vai zemā (35%) temperatūrā, vai konstatēja vibrācijas darba vietā (35%). Slikti darba apstākļi attiecās īpaši uz vīriešiem, kam nav augstākās izglītības (wg www. share-project.org).
Priekšlaicīgas pensionēšanās politikas, kuru veicināja 20. gs. 70.-90. gados, uzdevums bija atrisināt bezdarba problēmu, it īpaši jaunākas paaudzes pārstāvju vidū. Šīs politikas ieviešanas rezultātā ir mainījies skatījums uz vecāka gadagājuma darbiniekiem, fiksējot viedokli, ka tie ir pilnīgi vai daļēji darba nespējīgi. Darba tirgū gados vecāki cilvēki tika diskriminēti un šīs diskriminācijas rezultātā pieredzējuši darbinieki priekšlaicīgi devušies pensijā. Līdz ar to uzņēmumi pazaudēja personālu, kam bija vērtīgas iemaņas un zināšanas (know-how). Vienlaicīgi darba tirgū notiekošais darbinieku novecošanas process izraisīja pastāvīgu atšķirības palielināšanos starp strādājošo un pensionāru skaitu.
2017. gada 8. martā pēc garām sarunām Eiropas darbinieku un darbadevēju organizācijas parakstīja nolīgumu par aktīvu novecošanu un starppaaudžu sadarbību darbavietā (turpmāk – Eiropas nolīgums).
Un tieši šis nolīgums bija NSZZ “Solidarność” Valsts komitejas pirmais solis uz projekta “Eiropas sociālo partneru autonomā pamatnolīguma par aktīvu novecošanu un starppaaudžu sadarbību īstenošanas pasākumu ierosināšana” izstrādāšanu. Šo projektu finansiāli atbalstīja Eiropas Komisija. Īstenojot projektu, NSZZ „Solidarność” Valsts komiteja aicināja sadarboties partnerus no Polijas: Galveno darba aizsardzības institūtu – Valsts pētniecības institūtu un darbadevēju organizāciju – Konfederāciju “Lewiatan”. Projektā iesaistījās ārzemju arodbiedrību organizācijas no Latvijas, Itālijas, Beļģijas, Ziemeļmaķedonijas un Rumānijas. Eiropas līmenī šo iniciatīvu atbalstīja Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) un Eiropas Vecāka gadagājuma darbinieku un pensionāru federācija (FERPA).
Projekta pamatuzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas ir nepieciešami, lai īstenotu Eiropas nolīgumu projekta sadarbības partneru valstīs. Eksperti izpētīja pašreizējo situāciju vecuma vadības jomā un izstrādāja ieteikumu un labās prakses piemēru sarakstu. Lielākā daļa no tiem attiecās uz veselības veicināšanu, apmācībām un zināšanu nodošanu, kā arī procesu un darba vietu pielāgošanu darbinieku vajadzībām. Uzņēmumos, kuros darbadevēji uzticēja darbiniekiem uzdevumus, kas ir tikuši pielāgoti to pašreizējām prasmēm un veselības stāvoklim, novēroja: darba efektivitātes uzlabojumu, personāla mainības samazināšanos, slimošanas un nelaimes gadījumu dēļ kavēto darba dienu indikatora samazinājumu. Šie pasākumi tika veikti konsekventi un sistemātiski, un kļuva par pastāvīgu uzņēmuma ierastās darbības elementu.
Projekta īstenošanas rezultātā sadarbības partneru valstīs esošās darbiniekus un darbadevējus pārstāvošās organizācijas izstrādāja kopējo rīcības plānu, kura izveidošanu ierosināja Eiropas nolīgums.
Polijā sociālie partneri, kuru pārstāvji ir Sociālā dialoga padomē, 2020. gada 8. jūnijā parakstīja kopīgi izstrādātu “Sociālā dialoga padomē darbiniekus un darbadevējus pārstāvošo pušu nolīgumu par aktīvu novecošanu”. Vienbalsīgi atzina nepieciešamību ieviest Polijā risinājumus, kas attiecas uz aktīvu novecošanu, un izteica gatavību veikt kopīgus pasākumus ar mērķi:
uzlabot nodarbinātības apstākļus, piedāvājot, citu starpā, ieviest Darba kodeksā noteikumu par papildu darba pārtraukuma piešķiršanu darba laika ietvaros,
atbalstīt gados vecāku darbinieku nodarbināšanu, izstrādājot sociālo partneru vidū tiesību aktu projektu,
attīstīt darbinieku kompetences attiecībā uz daudzu jaunu preču, pakalpojumu, tehnisko risinājumu un juridisko izmaiņu ieviešanu tirgū. Tiek piedāvāts īstenot tā saucamo “darbaudzinātāju līgumu”, kura mērķis ir nodrošināt darbaudzinātāju, t.i., darbinieku, kam ir attiecīga darba pieredze, zināšanu un prasmju nodošanu personām, kas nesen kļuvušas par darbiniekiem vai kas mainījušas savu profesionālo kvalifikāciju.
veicināt veselību darbavietā un ārpus tās, nodrošinot, piemēram, paplašinātu profilaksi, ergonomiskas darba vietas, pienākumu dažādošanu, kas var novērst darbinieku izdegšanas sindromu, kā arī uzlabot informētību par fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu.
informēt par darbadevēju un darbinieku vidū notiekošo ilgtermiņa demogrāfisko izmaiņu sekām.
Visi sociālie partneri, kuru pārstāvji ir Sociālā dialoga padomē, pievērš uzmanību arī tam, cik liela nozīme ir darbinieku veicināšanai ilgāk palikt darba tirgū, uzsverot, ka Polijā līdz 2030. gadam nodarbināto skaits samazināsies par 1,5 miljona darbinieku (t.i. par vairāk nekā 6%), un vislielākais pieaugums attieksies uz personām darbspējīgā vecumā, it īpaši no 18 a 45 gadiem. Sociālo partneru parakstītajā Nolīgumā uzsvēra, ka būtiska nozīme ir darbadevēju atbalstīšanai un veicināšanai pielāgot darba kārtību uzņēmuma un darbinieku vajadzībām un attīstīt personāla vadības prasmes.
Tagad – pandēmijas laikā un saistībā ar attālinātā darba dominējošo lomu – bez šaubām mainās daudzu uzņēmumu vadības stils. Ir jāatzīst, ka attālinātais darbs uzlabo darbinieku tehniskās iemaņas un datorprasmes, bet rada arī lielus zaudējumus cilvēku savstarpējās attiecībās, nesniedzot darbiniekiem iespēju būt tiešā saskarsmē ar citiem. Arvien vairāk, it īpaši jaunās paaudzes, darbinieku cieš no izdegšanas sindroma un depresijas, kuru uzskata par galvenajām 21. gadsimta problēmām. Šādos gadījumos neapšaubāmi var palīdzēt skolotāja-skolēna attiecības, jeb gados vecāku pieredzējušo darbinieku, kas ir jutīgi un empātiski pret citiem, pareizi īstenota darbaudzināšana.
Tas ir iemesls, kāpēc pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk, tik svarīgi ir nodrošināt darba kolektīvam telpu un savstarpēju uzticību. Svarīgi ir atrast jaunus veidus, lai pastiprinātu darbinieku iesaistīšanu un izveidotu kopības apziņu. To var sasniegt, starp citu, sniedzot cilvēkiem iespēju kopīgi veidot uzņēmuma darba kultūru un piederības sajūtu tajā jaunajā jauktajā – virtuālajā un faktiskajā – reālitātē.
Pandēmijas laikā arvien vairāk ir redzama liela cilvēkkapitāla nozīme un vērtība. Savukārt tas saistās ar jaunu menedžeru pieeju, kam ir jārūpējas par savu darbinieku apmierinātību. Darbadevēja gādība par darbiniekiem ietekmē viņu lojalitāti un iesaistīšanu darbā. Tas nav aizvietojams pat ar vislabāko tehnoloģiju, tādēļ rūpēšanās par otru cilvēku kļūst arvien būtiskāka. Mūsdienu tendence – tā saucamā sociālā atbildība – sāk vienkārši būt atbildība par darbiniekiem.
GF
Darba tirgus pandēmijas laikā
Šī gada 24. maijā NSZZ “Solidarność” Nacionālā komisija organizēja starptautisku konferenci par vecuma pārvaldību uzņēmumos, ņemot vērā straujās izmaiņas darba tirgū, kas saistītas ar jaunām tehnoloģijām, demogrāfiju un, pats galvenais, pandēmiju. Šajā konferencē tika apkopotas ekspertu darbības, kas veiktas saskaņā ar projektu “Pasākumu, ar kuriem īsteno Eiropas sociālo partneru autonomo pamatnolīgumu par aktīvu novecošanās un paaudžu pieeju, iniciēšana”, kura iniciators un vadošais partneris ir NSZZ “Solidarność”.
Eksperti no Itālijas, Latvijas, Ziemeļmaķedonijas un Polijas, kuri piedalījās konferencē, norādīja, ka straujas tehnoloģiskās pārmaiņas, kas izteikti nostiprinājās pandēmijas laikā, prasa daudzu darbinieku pārkvalifikāciju, radot izaicinājumus visam darba tirgum.
Tomēr izmaiņas darba pasaulē, ko visvairāk izjūt darba ņēmēji neatkarīgi no vecuma grupas, ir tādas, kas izriet no sanitārajiem ierobežojumiem, kuri tika ieviesti saistībā ar pandēmiju.
EIROPAS SOCIĀLO PARTNERUAUTONOMĀ PAMATNOLĪGUMA PAR AKTĪVU NOVECOŠANOS UN STARPPAAUDŽU SADARBĪBU ĪSTENOŠANAS PASĀKUMU IEROSINĀŠANA – ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS
Šī publikācija ietver ziņojuma, kas ir sastādīts ar mērķi apkopot ekspertu paveikto 2019.-2020. gadā projekta “Eiropas sociālo partneru autonomā pamatnolīguma par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību īstenošanas pasākumu ierosināšana” (VS/2019/0007) ietvaros, rezultātu kopsavilkumu.
Šajā apkopojumā īsumā tiek izklāstīti visi svarīgākie jautājumi, kas plašāk un precīzāk aprakstīti ziņojumā, kas pilnā apjomā ir pieejams poļu un angļu valodā.
Kopsavilkuma 1. nodaļa aptver vecuma vadības labās prakses piemērus, kas ir tikuši īstenoti uzņēmumos 6 Eiropas valstīs. Izmantojot vienotu anketas formu, to valstu eksperti, kam, aizpildot anketas, bija iespēja sazināties ar viņu izvēlēto uzņēmumu darba devējiem un darbiniekiem, aprakstīja šos labās prakses piemērus. 2. nodaļa ir veltīta apmācībai, tai skaitā, apmācības materiālu izstrādāšanai, kas ir iztulkoti visu projekta partneru valodās. Apmācību materiāli (arī pieejami visu projekta partneru valodās) papildina šo kopsavilkumu. 3. nodaļā īsumā ir aprakstīti 6 valstu sociālo partneru rīcības plāni, kuru mērķis ir īstenot Eiropas pamatnolīgumu par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību.
Nozīmīgu ieguldījumu projekta izstrādē un īstenošanā ir snieguši Marija Žitko un Karols Nosals. Viņi bija atbildīgi par visa projekta vadīšanu un sekojošo darbību koordinēšanu: atsevišķu partneru sagatavoto materiālu savākšanu un atzinumu par viņu sastādītajiem apkopojumiem sniegšanu, kā arī apmācības un koordinācijas grupas tikšanos organizēšanu. Apkopojumu veidošanas procesu ir veicinājuši arī Barbara Sudrikovska (projekta eksperts juridiskos jautājumos) un Ježijs Javorskis (NSZZ „Solidarność”).
Projektu izpilde nebūtu bijusi iespējama bez partnerorganizāciju ekspertiem, kuri ir savākuši materiālus, kas kalpoja par pamatu projekta ziņojuma sastādīšanai. Tie ir (alfabētiskā secībā pēc organizāciju mītnes-valsts):
Liene Liekna un Irina Semjonova (LBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvija);
Angel Panev un Maja Stefkovska-Paneva (Brīvo arodbiedrību konfederācija KSS, Ziemeļmaķedonija), Dona Dimov-Markovska (Maķedonijas Darbadevēju organizācija OEM, Ziemeļmaķedonija);
Barbara Surdikovska (poļu val. Barbara Surdykowska, NSZZ “Solidarność”, Polija) un Roberts Lisickis (poļu val. Robert Lisicki) (Konferederācija “Lewiatan”, Polija);
Ioan Narosi un Agnieszka Ghinararu (CSDR, Demokrātiskā arodbiedrību konfederācija, Rumānija);
Ilaria Carlino un Francesco Lauria (Itālijas arodbiedrību konfederācija CISL, Itālija).
Jāuzsver, ka Eiropas līmenī projektu atbalstīja Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) un Eiropas Vecāka gadagājuma cilvēku un pensionāru federācija (European Federation of Retired and Elderly People FERPA).
Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002
2021.gada 31.decembrī ir noslēdzies LBAS īstenotais ESF projekts “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai”.
Informācijas apkopojumu par to, ko šajā Projektā darījām, ko sasniedzām, kādas mācības guvām un ko turpmāk darīsim, lūdzu skatiet pievienotajā prezentācijā ŠEIT.
Liels paldies LBAS Projekta kolēģiem, mūsu kolēģiem nozarēs – sadarbības partneriem: LIA, LMNA, LAKRS, LBNA un LSAB PRO, kā arī sociālajam partnerim un kolēģiem LDDK, sadarbības iestādei CFLA un atbildīgajai iestādei – Valsts kancelejai!
Lai analizētu Covid-19 pandēmijas ietekmētās darba tirgus attīstības tendences un sabiedrības gatavību jaunām darba organizācijas formām, sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – 13. oktobrī organizēja starptautisku konferenci “Attālinātais darbs un sociālā dialoga loma”. Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, konferencē raksturoja mūsdienu situāciju: “Covid-19 krīze ir radījusi būtiskas izmaiņas cilvēku mijiedarbībā un uzņēmumu darbībā – mums bija jāpielāgojas attālinātam darbam, bet uzņēmumi arī bija spiesti ātri pārvietot darbības uz virtuālajām platformām, izmantojot tiešsaistes pakalpojumus un tiešsaistes pasūtīšanu, kā rezultātā ievērojami paātrinājās digitalizācijas ieviešana. Šīs straujās pārveides dēļ, mēs varējām turpināt darbu attālināti, vismaz daļēji, gandrīz bez aktivitātes samazināšanas, nodrošinot augstu produktivitāti.” Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, atklāja nozaru ģenerālvienošanās un koplīgumu lomu: “Koplīgumu pārrunu veicināšana un attīstīšana ir ilgstošs process, jo īpaši nozaru koplīgumi, kuri ir obligāti visiem darba devējiem nozarē. Intensīvi strādājot kopā ar darba devējiem, mēs jau šodien varam redzēt pirmos rezultātus. Koplīgumiem ir īpaša nozīme tieši šobrīd, kad veidojas un nostiprinās jaunas nodarbinātības formas un Covid-19 pandēmijas laikā pieaug nepieciešamība straujāk pielāgot darba tiesību regulējumu. Likumdevējs un valdība ne vienmēr to var izdarīt tik ātri kā sociālie partneri, vienojoties savās diskusijās.”
Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns
11.10 – 11.30
Meža nozares nozīme tautsaimniecībā
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts
11.30 – 11.50
VAS „Latvijas Valsts meži” uzņēmuma stratēģija (prezentācija)
LVM padomes loceklis Mārtiņš Gaigals
11.50 – 12.10
Aktualitātes kokrūpniecības nozarē no sociālekonomiskā viedokļa puses (prezentācija)
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss
12.10 – 12.40
Pauze
12.40 – 13.00
Koplīguma loma AS „Latvijas finieris” ilgtspējas nodrošināšanai (prezentācija)
A/S “Latvijas Finieris” Biznesa atbalsta sektora vadītājs Pauls Ābele
13.00 – 13.20
Darbinieka un darba devēja ieguvumi caur koplīgumu (prezentācija)
A/S “Latvijas Finieris” arodorganizācijas priekšsēdētāja Kristīne Rapa
13.20 – 13.40
Nozares ģenerālvienošanās piemērošanas labā prakse (prezentācija)
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Dunskis
13.40 – 14.00
Par Prasmju fondu veidošanu (prezentācija)
LBAS eksperte izglītības, nodarbinātības un sociālās drošības jautājumos Linda Romele
14.00 – 15.00
Paneļdiskusija par nozares ilgtspējas nodrošināšanas instrumentiem
Darba devēju un arodbiedrību pārstāvji
15.00 – 15.10
Diskusijas kopsavilkums un noslēgums
Sarunu festivāls “LAMPA”
Nataļja Preisa, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte
Sarunu festivāla “LAMPA” ietvarā, 3. septembrī Valsts Kancelejas organizētajā diskusijā “Mājas darbi jeb nodarbinātības izaicinājumi Latvijā” piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ESF projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr.3.4.2.2/16/I/002) nacionālā koordinatore un Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa, skaidrojot ģenerālvienošanās un koplīgumu lomu darba attiecību regulēšanā uzņēmumos un nozarēs.
Valsts kancelejas rīkotajā diskusijā par pieredzi šķēršļu pārvarēšanā, ko radīja COVID-19 pandēmijas ietekmē ieviestās ārkārtas situācijas ierobežojumi, dalās eksperti no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Finanšu ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts darba inspekcijas.
LBAS eksperte Nataļja Preisa diskusijā skaidro, kas ir koplīgumi un ģenerālvienošanās, to formas, ģenerālvienošanās sniegtās priekšrocības un ieguvumus, kā arī sniedz ieskatu līdzšinējā ģenerālvienošanās pārrunu un slēgšanas pieredzē Latvijā.
Ģenerālvienošanās pēc būtības ir koplīgums. Koplīgumus var slēgt uzņēmuma, nozares, teritoriālā un profesiju līmenī. Slēdzot darba līgumu, darba ņēmējs savas intereses darba attiecībās pārstāv individuāli, šādā situācijā darba devējam parasti ir vairāk resursu noteikt vienošanās nosacījumus, savukārt koplīgumu slēdz arodbiedrība, kas pārstāv darbinieku kolektīvās intereses, tādā veidā līdzsvarojot pārrunu spēka samēru. N.Preisa uzsver: “Koplīgumu būtība ir iespēja darbiniekiem savas intereses pārstāvēt un vienoties ar darba devēju. Ģenerālvienošanās kontekstā mēs primāri uz to skatāmies, kā uz koplīgumu nozarē”.
LBAS sadarbībā ar LDDK jau vairākus gadus strādā pie tā, lai Latvijā attīstītu nozaru ģenerālvienošanos kā instrumentu, kam pamatā ir sociālo partneru iniciatīva veidot divpusējas, autonomas vienošanās praksi darba attiecību regulēšanā. Šobrīd Latvijā darba attiecības un minimālos standartus regulē pēc viena standarta, tajā pašā laikā, dažādās tautsaimniecības nozarēs un profesijās prasības un darba samaksa ir izteikti atšķirīgi, un pieprasa atšķirīgu nosacījumu noteikšanu.
Latvijā, dotajā brīdī, ir spēkā četras nozaru ģenerālvienošanās – būvniecībā, stikla šķiedras ražošanā, dzelzceļā un sociālās aprūpes nozarē. Tomēr jāatzīst, ka, neskatoties uz labi strukturētu un likumdošanā regulētu divpusēju ģenerālvienošanos slēgšanas mehānismu, Latvijā šis ir jauns instruments, kas vēl nav ieguvis atsaucību tautsaimniecības nozarēs, tā vietā Latvijā ir vēsturiski izveidojusies prakse pie sarunu galda aicināt trešo pusi jeb valsts pārvaldi un darba attiecības regulēt caur tiesību aktiem.
No ģenerālvienošanās ir ieguvumi abām pusēm, gan darba devējam, gan darbiniekiem. Darbinieki iegūst uzlabotas darba vietas un cienīgu novērtējumu par padarītu darbu, uzlabotu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, stiprinātu drošības un veselības aizsardzību.
Darba devēji iegūst sociālo mieru, proti, arodbiedrības pie pārrunu galda izsaka konstruktīvi darbinieku vajadzības un priekšlikumus un, ja abas puses par tām vienojās, tad darbinieki nevar streikot.
Ģenerālvienošanās veicina godīgu konkurenci un prestižu, jo visi pārstāj konkurēt ar zemākām cenām uz lētākām darbaspēka izmaksām, līdz ar to uzlabojas nozares produktivitāte. Papildus, ģenerālvienošanās uzlabo komunikāciju un attiecības ar arodbiedrībām, lai savlaicīgi risinātu nākotnē radušos jautājumus vai jautājumus, kas rodas no ģenerālvienošanās piemērošanas. Tas ir svarīgi attīstoties darba videi un tehnoloģijām, kad rodas jauni izaicinājumi, kurus iespējams efektīvāk un ātrāk risināt divpusējās pārrunās, ņemot vērā nozares vajadzības. Ģenerālvienošanās un koplīgumi, var būt noderīgs instruments arī kompromisu risinājumu meklēšanai tādās negaidītās situācijās, kā piemēram, COVID-19 pandēmijas laikā. Šogad COVID-19 laikā darba devēji un darba ņēmēji spēja vienoties par saīsināta darba laika noteikšanu, lai darba ņēmēji nezaudētu darbavietu. Darba devēji šādā veidā var atļauties saglabāt darbiniekus, kuros tie ir ieguldījuši savus līdzekļus.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone turpināja skaidrojumu par darba devēja ieguvumiem. Viņa uzsvēra, ka ģenerālvienošanās ir instruments, kas novērš nevienlīdzību starp nozaru uzņēmumiem, uzstādot vienādus, nozarei atbilstošus darbības noteikumus visiem tās dalībniekiem, tādējādi ar šo mehānismu tiek nodrošināta industriālā demokrātija. Tā rūpējas par to, lai nozare pati ir ieinteresēta sekot līdzi, vai tās uzstādītie noteikumi tiek ievēroti.
Diskusijas noslēgumā N.Preisa norāda, ka Latvijā ģenerālvienošanās instrumenta attīstībai ir nepieciešams paplašināt pārrunu objektus, kas šobrīd ir ļoti ierobežoti dēļ detalizēta darba attiecību regulējuma Darba likumā, neveicinot telpu atkāpēm un kompromisiem. Liela loma pārrunu procesos ir arī dažādiem darba devējus motivējošajiem faktoriem, piemēram, nodokļu atvieglojumi darba devējiem, kuri darbiniekiem nodrošina dažādus papildu labumus, piemēram, sedz veselības apdrošināšanu, transportu nokļūšanai uz un no darba, izglītības / kvalifikācijas celšanas, u.c. izdevumus.
Rakstu sagatavoja Mārtiņš Svirskis, LBAS ESF projekta nacionālais koordinators tautsaimniecības jautājumos
COVID-19, darba tirgus un sociālais dialogs
Latvijas tautsaimniecība, tāpat kā globālā ekonomika, 2020. gadā ir spiesta pārdzīvot smagu pārbaudījumu, ar ko pasaules sabiedrība saskārusies COVID-19 pandēmijas un tai par atbildes reakciju ieviestās ārkārtas situācijas rezultātā. Ārkārtas situācijas laikā, valsts un Eiropas institūcijas sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un citiem sadarbības partneriem, izstrādāja ierobežojumus un ekonomiskā, finanšu atbalsta mehānismus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz reģionālo un nacionālo tautsaimniecību.
Pieprasījuma kritumam pamatā ir vairāki iemesli, visuzskatāmāk pieprasījumu ietekmējuši ārkārtas situācijas ierobežojumi, piemēram, ceļošanas aizliegums, pulcēšanās ierobežojumi un sociālās distancēšanās nosacījumi, savukārt netiešāku ietekmi uz patēriņa paradumiem atstāj arī iedzīvotāju personīgā izvēle pandēmijas laikā – tendences ieguldīt līdzekļus ilgtermiņā noderīgās precēs un pakalpojumos vai veidot uzkrājumus nebaltām dienām.
Valdības ir iemācījušās no iepriekšējām krīzēm, ka pieprasījuma izraisītas lejupslīdes sekas var novērst ar valdības izdevumiem. Līdz ar to daudzas valdības palielina naudas līdzekļu pieeju pilsoņiem un nodrošina uzņēmumiem piekļuvi līdzekļiem, kas nepieciešami, lai noturētu darbiniekus pandēmijas laikā.
Šīs krīzes īpatnības nozīmē, ka dažas nozares var gūt labumu, piemēram, e-komercija, pārtikas mazumtirdzniecība un veselības aprūpes nozare, nodrošinot vismaz zināmu ekonomikas izaugsmi, lai kompensētu zaudējumus. Zināmu neskaidrību ekonomistu aprindās rada jautājums, vai šai krīzei var būt skaidrs beigu datums, kad var atcelt visus pārvietošanās ierobežojumus (piemēram, kad tiek izstrādāta vakcīna). Kopumā tas nozīmē, ka vismaz teorētiski iespējams, ka pasaules ekonomika varētu piedzīvot strauju atsitienu, pandēmijai beidzoties.
Bezdarba līmenis, nodarbinātība un ienākumi
Pandēmijas ietekmē būtisku triecienu guvuši arī darba ņēmēji. Latvijā kopš marta vidus, kad COVID-19 sasniedza arī Latvijas sabiedrību un tika izsludināta ārkārtas situācija, bezdarbnieku skaits ir strauji pieaudzis. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā kopš marta sākuma pieaudzis no 58 tūkstošiem līdz 78 tūkstošiem bezdarbnieku jūnija sākumā, veidojot bezdarba līmeņa pieaugumu par 2,1 procentpunktu. Savukārt, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kopējais bezdarbnieku skaits vecuma grupā no 15-74 gadiem jūnija sākumā pieaudzis līdz 95,3 tūkstošiem jeb par 9,8%.
Turklāt, līdz jūnija beigām NVA iesniegti 44 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu, par 5111 darbinieku plānotu atbrīvošanu.
Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati par cietušajām profesijām, vissmagāk cietušas nozares, kas saistītas ar tūrisma, transporta, ēdināšanas un izmitināšanas, un citas ar tām saistītas nozares.
Avots: Ekonomikas ministrija
Lai mazinātu COVID-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, Latvijā tika izveidoti vairāki atbalsta mehānismi, tajā skaitā viens no mehānismiem bija dīkstāves pabalsts, kurš tika radīts, lai uzņēmumos un nozarēs kopumā, ko vissmagāk skārusi pandēmijas ietekme, saglabātu nodarbinātību un izvairītos no vēl plašāka bezdarba un sociālā budžeta noslogošanas.
Līdz jūnija beigām 108 371 dīkstāves pabalstā tika izmaksāti nedaudz vairāk kā 45 miljoni eiro. Lai arī jūnija beigās vidējais pabalsta apjoms ir pieaudzis, tomēr sākotnēji izsniegto pabalstu apjomi parādīja, ka Latvijā ir stingri jāpievēršas darbaspēka nodokļu godīgas nomaksas ieviešanai. Ņemot vērā, ka pabalsts tika aprēķināts, balstoties uz sociālo iemaksu apjomu par darbinieku, un pabalsta maksimālā robeža tika noteikta 700 eiro, aprīļa beigās vidējais pabalsta apjoms bija 250 eiro.
Nozares, no kuru uzņēmumiem saņemti visvairāk iesniegumi par darbinieku dīkstāves pabalstiem ir: 20% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 13% – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 10% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, bet 9% pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.
Pieteikšanās dīkstāves pabalstam 30. jūnijā tika izbeigta, taču, lai novērstu pēkšņu bezdarba pieaugumu no uzņēmumiem kritiski skartajās nozarēs, Labklājības ministrija ir izstrādājusi jaunu atbalsta mehānismu, ar kuru plānots aizstāt dīkstāves pabalstus. Plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiktu piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būtu 430 eiro mēnesī. Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.
Vienlaikus, lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.
Lai arī iedzīvotāju ienākumu līmeņa kritums nav kritisks un atbalsta mehānismi šobrīd spēj absorbēt grūtībās nonākušo iedzīvotāju vajadzības, tomēr patēriņa cenu līmeņa izmaiņas atspoguļo ienākumu brīvi pieejamo līdzekļu kritumu, kas atsaucas patēriņa cenu kritumā. CSP dati parāda, ka 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8 %. Savukārt mēneša griezumā 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,1 %.
Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Digitalizācija, izaicinājumi un sociālā dialoga loma
Jau pirms COVID-19 pandēmijas darba tirgus pakāpeniski piedzīvoja transformācijas digitalizācijas ietekmē, taču šobrīd, pandēmijas ietekmē, pārmaiņām ir nospiests gāzes pedālis. Jau šobrīd ir novērojams, ka uzņēmumi, kuri iepriekš līdz galam nebija gatavi riskēt un ieviest neklātienes darba režīmu, šobrīd nesteidzas no tā atgriezties ierastā biroja darba režīmā. Šādām pārmaiņām ir ieguvumi gan darba devējiem, kuriem samazinās darbaspēka izmaksas, bez nepieciešamības nodrošināt darba stacijas un ietaupot uz saimnieciskām izmaksām un citām izmaksām, kas veidojas nodrošinot darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus. Savukārt darbiniekam attālināts darbs var atvieglot mobilitātes jautājumus un arī uzlabot potenciālu darba un privātās dzīves savienošanai.
Tomēr šādām pārmaiņām ir arī zināmi riski, pie kā ir ķērušies klāt arī Latvijas sociālie partneri un Finanšu ministrija, risinot jautājumu par nepieciešamā ekipējuma nodrošināšanu darbiniekiem darba pienākumu veikšanai. Piedāvātais risinājums potenciāli regulēs darbinieka pamatlīdzekļu nolietojuma, kancelejas preču un citu patēriņa preču, kā arī interneta, telefona sakaru un elektrības resursu patēriņa kompensāciju no darba devēja puses, to neapliekot ar darbaspēka nodokļiem.
Eiropas sociālie partneri 24. jūnijā parakstīja Pamatnolīgumu par Digitalizācijas vadlīnijām (“European Social partners framework agreement on Digitalisation”), kura ietvaros Eiropas sociālie partneri panākuši vienošanos par sociāli atbildīgu pāreju digitalizācijā, uzsverot:
digitālās iemaņas un darba saglabāšanu;
pieslēgšanās un atvienošanās modalitātes;
mākslīgā intelekta lomu darba vidē un kontroles atstāšanu cilvēka rokās darba vidē;
cienīgu attieksmi pret cilvēka privātumu un godu.
Šo izaicinājumu risināšana un cienīgas pārejas principu pārņemšana un piemērošana Latvijā ir būtiska ne tikai sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības prakses veidošanai, bet arī uzņēmumu un tautsaimniecības attīstībai. Būtiska loma šo principu ieviešanā ir sociālajiem partneriem, un pirmais solis ir sociālo partneru koplīgumu un ģenerālvienošanās instrumentu izmantošana nolīguma principu ieviešanai praksē, turpinot attīstīt un popularizēt autonomu nozaru un uzņēmumu līmeņa pašregulāciju.
2020.gada 16.martā tika noslēgta ģenerālvienošanās viesmīlības sektorā.
2020. gada marta sākumā notika Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) pilnvaroto konference, kuras ietvaros tika paplašināts nozares tvērums, iekļaujot arī viesmīlības jomu. Ņemot vērā, ka Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS ilgstošās pārrunas ar Latvijas Restorānu biedrību (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociāciju (LTA) par ģenerālvienošanos noslēgšanu viesmīlības nozarē tika pārtrauktas, pārrunas ar darba devēju pusi ģenerālvienošanās slēgšanā turpināja LSAB un š.g. 16.03. tika parakstīta ģenerālvienošanās viesmīlības sektorā:
Ģenerālvienošanās ir darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrības vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē.
Ģenerālvienošanās ir lieliska iespēja sociālajiem partneriem savstarpēji vienoties par pieņemamiem noteikumiem nozarē. Tas palielina darba produktivitāti nozarē un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz tirgus situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū.
Ģenerālvienošanās ir būtisks instruments nozares ekonomiskās darbības regulēšanā. Tas ļauj diviem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskajiem aspektiem savā nozarē – atlīdzību, darba tiesisko regulējumu, darba laiku, ražošanas procesiem, darbinieku kvalifikācijām, apmācībām un tml. Tas būtiski ietaupa darba devēju līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem, jo nav jāvienojas ar katru darbinieku atsevišķi, bet ir pietiekami darba līgumā ierakstīt atsauci uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos.
Ģenerālvienošanās kā instruments veicina ēnu ekonomikas mazināšanos, sociālo taisnīgumu un godīgu peļņas sadali nozarē, nodrošinot, ka darbinieki saņem daļu no ražīguma pieauguma, vienlaikus nepasliktinot darba devēja spējas gūt peļņu. Tas veicina uzņēmumam lojālu un atbildīgu darbinieku piesaisti, jo “spēles noteikumi” ir abām pusēm saprotami, pieņemami un darbinieki ir ieinteresēti uzņēmuma ražīguma kāpināšanā.
Ģenerālvienošanās parasti tiek noslēgta uz noteiktu periodu ar tiesībām ģenerālvienošanos pagarināt, ja abas puses tam piekrīt.
Mēs izmantojam sīkfailus, lai nodrošinātu jums vislabāko pieredzi mūsu vietnē. Ja turpināsit lietot šo vietni, mēs pieņemsim, ka esat ar to apmierināts.
